ZIŅAS  

“Faberžē” Rīgas Biržā 4

Arterritory.com
26/03/2012

“Faberžē”
Mākslas muzejs Rīgas Birža, Rīga
24. marts – 20. maijs, 2012

Leģendārā juvelieru nama “Faberžē” dibinātāji bija bēgļu ģimene no Francijas, kas savulaik apmetās Pērnavā, bet vēlāk pārcēlās uz Sanktpēterburgu. Tieši tur 1842. gadā Karls Gustavs Faberžē (1814–1893) pagraba telpās atvēra nelielu darbnīciņu. Šobrīd “Faberžē” darinājumi ir vieni no dārgākajiem un kolekcionāru iekārotākajiem mākslas priekšmetiem pasaulē.


P. K. Faberžē juvelieru firma. Imperatora kolekcijas Lieldienu ola “Jaunā cara zvaigznājs”. 1917. Kalnu kristāls, stikls. Gravējums, stikla un akmens griezums. A. Fersmana Mineraloģijas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Mākslas muzejs Rīgas Birža piedāvā nelielu, bet ļoti ekskluzīvu izstādi, kas apmeklētājiem ir atvērta līdz 20. maijam un sniedz pārskatu par spožā juvelieru nama darbību. Uzplaukumu tas piedzīvoja laikā, kad darbnīcu vadīja Eiropā izskolojies Karla Gustava dēls Pēteris Karls Faberžē (1846–1920). Viņa vadībā tapa pirmā Lieldienu ola (1884), kura tika izgatavota Krievijas imperatoram Aleksandram III kā pārsteiguma dāvana carienei Lieldienu svētkos. Ola bija noklāta ar baltu emalju, bet iekšā atradās vista no krāsaina zelta, kura sevī glabāja vēl vienu pārsteigumu – miniatūru imperatora kroni ar rubīna piekariņu – oliņas formā. Šis juveliera darbs kļuva par īstu greznības, tehnisko iespēju, kvalitātes un ārkārtīgi augstas amata meistarības iemiesojumu (vēlāk arī simbolu), tāpēc imperatora ģimene aizsāka tradīciju katru gadu uz svētkiem pasūtīt Lieldienu olas. Drīz vien šāda tipa dārglietas iekāroja visi, kas varēja atļauties šo ekskluzīvo dāvanu. Faberžē tēva dibinātā un dēla vadītā 100 cilvēku rūpnīca sāka paplašināties un atvēra filiāles Maskavā, Odesā, Londonā un Kijevā. Sanktpēterburgas rūpnīcā kopumā tapa vairāk nekā 50 olas. Krievijā tādas ir saglabājušās tikai desmit, pārējās rodamas kolekcijās visā pasaulē. Šodien kolekcionāri par vienu Lieldienu olu izsolēs ir gatavi maksāt vairāk nekā astoņus miljonus dolārus.


P. K. Faberžē juvelieru firma, H. Vigstrēma darbnīca. Galda pulkstenis. 1903–1908, Sanktpēterburga. Zelts, sudrabs, emalja, ziloņkauls, tērauds, stikls. Lējums, kalums, valcēšana, zeltījums. Valsts Vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto


P. K. Faberžē juvelieru firma, F. Rikerta darbnīca. Kausiņš. 1908–1917, Maskava. Sudrabs, emalja. Vijums, zeltījums, kalums, lējums. Valsts Vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Bez ekskluzīvajām Lieldienu olām, lādītēm, kā arī briljanta un dimanta pulksteņiem, apvītiem ar zelta un sudraba diedziņiem, Faberžē rūpnīcās tapa arī masveida pasūtījumi – dažādi galda piederumi, dekori un interjera elementi. Izstādē Mākslas muzejā Rīgas Birža eksponēto priekšmetu skaits nav liels, taču aptver pietiekoši plašu izcilo meistaru daiļrades periodu un sastāv tikai no unikāliem priekšmetiem, kur katrs no tiem saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas “Faberžē” vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē, kā arī raksturo šī juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti. Savulaik, lai kvalitāti noturētu līmenī, Pēteris Karls izvirzīja noteikumus: ja modelis gada laikā nav pārdots, tas nododams pārkausēšanai. Faberžē sadarbojās ar tēlniekiem, arhitektiem un māksliniekiem un no saviem darbiniekiem pieprasīja divu līdz trīs svešvalodu zināšanas. Padotajiem meistariem bija jāievēro arī vēl kāds būtisks noteikums – izstrādājumi bija jāveido vēsturiskajos mākslas stilos. Izstādes “Faberžē” darbos īpaši jūtama jūgendstila un itāļu renesanses laika mākslas ietekme, kas atspoguļojas raksturīgo ornamentālo motīvu izmantošanā un to smalkā izpildījuma manierē.


P. K. Faberžē juvelieru firma. Priedes zars ar glicīnijas ziedu. 1908–1917. Zelts, smaragds, onikss, nefrīts, emalja, bovenits. A. Fersmana Mineraloģijas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Faberžē darbnīcās ir strādājuši tādi latviešu autori kā gleznotājs un grafiķis Jānis Lībergs (1862–1933), sīkplastiku formas veidoja slavenais tēlnieks Teodors Zaļkalns, un amata prasmi pie Pētera Karla Faberžē apguva arī Tukuma zeltkaļa Frīdriha Osvalda Tālberga dēls Artūrs Tālbergs. Izcilajiem juvelieriem ir arī cita saistība ar Rīgu. Tā bija pilsēta, kurā gan tēvs, gan vēlāk arī dēls iepazinās ar savām  sievām.


P. K. Faberžē juvelieru firma, mākslinieks V. Zeingrafs, M. Perhina darbnīca. Miniatūra ar Bulgārijas karaļa Ferdinanda Koburga attēlu. 1899–1900, Sanktpēterburga. Zelts, sudrabs, emalja, pērles, ziloņkauls, guaša, stikls. Valcēšana, lējums, kalums, zeltīšana. Valsts Vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Izstādes projekts ir iekļauts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Kultūras ministriju sadarbības programmā 2010.–2012. gadam. Izstādē ekponēti darbi no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Valsts Vēstures muzeja un A. Fersmana Mineroloģijas muzeja krājuma (Krievija). Savā laikā A. Fersmana kolekcijai darbus atlasījis pats Pēteris Karls Faberžē. Šajā kolekcijā pēc Nikolaja II ģimenes apcietināšanas Faberžē pašrocīgi nodevis arī pēdējos un nepabeigtos izstrādājumus.


P. K. Faberžē juvelieru firma, S. Vjakeva darbnīca. Kauss. 1880–1890, Sanktpēterburga. Sudrabs, emalja, kokosa rieksts. Vijums, zeltījums. Valsts Vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Ekspozīciju papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijā esošie Faberžē darbi. 

Ekspozīcijas iekārtojuma autore ir arhitekte Liesma Markova.

Doma laukums 6
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv

acīgā skaistule - 26.03.2012 17:38
Nebūtu slikti uz Lieldienām ko tādu saņemt ;)
Kalvis F. - 26.03.2012 16:27
šitādas izstādes Biržā ļoti labi izskatās. iederās vislabākajā ziņā.
kailaa maha - 26.03.2012 14:13
un par tām 2-3 svesvalodām nezinaju. interesanti! un liek aizdomaties:)
kailaa maha - 26.03.2012 14:12
grezna izstadite. iesaku aiziet