ZIŅAS  
Boriss Kustodijevs. Rudens lauku svētki. 1914. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Nezināmie krievu meistardarbi Tallinā 0

Arterritory.com
23/03/2012 

“Nezināmie meistardarbi. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām

Kadriorgas mākslas muzejs, Tallina
23. marts – 24. jūnijs

KUMU, Tallina
23. marts–12. augusts, 2012

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lielāko mākslas muzeju krājumos vēsturiski ir izveidojušās ievērojamas krievu mākslas kolekcijas. Šajā pavasarī no trim Baltijas valstīm uz Tallinu ir atceļojušas gleznas, skulptūras, grafikas un lietišķās mākslas paraugi, kas pārstāv laika posmu no 19. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam, iezīmējot Krievu nacionālās mākslas skolas spilgtākos pārstāvjus un atklājot vēl neredzētus meistardarbus plaši pārstāvētā izstādē “Nezināmie meistardarbi. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām”. 

Izstāde ir dalīta divās daļās un apskatāma gan Kadriorgas (līdz 24. jūnijam), gan KUMU muzejā (līdz 12. augustam). Tā ir tapusi kā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas muzeju sadarbības projekts pēc Igaunijas mākslas muzeja iniciatīvas, un pirmo reizi Tallinā tiek piedāvāta tik plaši pārstāvēta krievu panorāma. Ekspozīcijās iekļauti aptuveni 150 mākslas darbi no Rīgas, Tallinas, Narvas, Viļņas un Kauņas muzeju krājumiem. Izstādes kodolu veido 70 glezniecības un tēlniecības darbi, kā arī 10 aģitācijas porcelāna priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kas, starp citu, ir lielākā krievu mākslas krātuve Baltijā. 


Aleksandrs Popovs (1852–1919). Kristus un grēciniece. 1879. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

KUMU apskatāmā izstādes daļa sniedz pārskatu par savdabīgākajiem 19. gs. otrās puses Krievu reālisma akadēmiskās skolas un salona glezniecības paraugiem. Īpaši šī ekspozīcija reprezentē peredvižņiku kustības izcilākos pārstāvjus – Ivanu Kramskoju (Ива́н Никола́евич Крамско́й, 1837–1887), Iļju Repinu (Илья́ Ефи́мович Ре́пин, 1844–1930), Ivanu Šiškinu (Ива́н Ива́нович Ши́шкин, 1832–1898), Vasiliju Perovu (Васи́лий Григо́рьевич Перо́в, īstajā uzvārdā Криденер, 1833–1882), Alekseju Savrasovu (Алексе́й Кондра́тьевич Савра́сов,1830–1897) un citus.

Savukārt Kadriorgas mākslas muzejā projekta ietvaros apskatāmie darbi pārstāv tā saukto krievu mākslas “sudraba paaudzi”, iezīmējot spilgtākās 20. gs. sākuma mākslas vēstures parādības – impresionismu un avangarda izpausmes un mākslinieku grupas Мир Искуства un Knave of Diamonds pārstāvju veikumu. Starp autoriem var atrast tādu meistaru uzvārdus kā Borisu Kostodijevu (Бори́с Миха́йлович Кусто́диев, 1878–1927), Kuzmu Petrov-Vodkinu (Кузьма́ Серге́евич Петро́в-Во́дкин, 1878–1939), Mstislavu Dobužinski (Мстисла́в Валериа́нович Добужи́нский, 1875–1957) un citus. Šī dižo mākslinieku plejāde ar plašu vērienu noslēdz Kadriorgas mākslas muzeja darbību, jo no 1. jūlija tas slēdzas ciet uz ēkas renovāciju.

Rudenī krievu mākslas šedevri no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas muzeju kolekcijām būs apskatāmi Rīgā, Mākslas muzeja “Rīgas Birža” izstādē “Sudraba laikmets”. 

Weizenbergi 34
Tallina, Igaunija 
www.ekm.ee