JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
02/12/2019

 

Izstāde “Stars. Jaunie Latvijas ilustrācijā”
galerijā “Istaba”
2. decembris, 2019–11. janvāris, 2020

 

No 2. decembra līdz 2020. gada 11. janvārim galerijā “Istaba” būs skatāma izstāde “Stars. Jaunie Latvijas ilustrācijā”, kurā piedalīties aicināti 21 jaunie mākslinieki, kas dzimuši pēc 1990. gada un ir spilgti sevi iezīmējuši Latvijas ilustrācijas vidē.

Izstādē piedalās: Monta Andžejevska, Anete Bajāre-Babčuka, Ivita Brūdere, Kristiāna Doroščonoka, Vivianna Maria Stanislavska, Reinis Gailītis, Beāte Gredzena, Līva Kandēvica, Maija Kikuste, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Ella Mežule, Liāna Mihailova, Līva Ozola, Normunds Ozols, Pauls Rietums, Aleksandra Runde, Didzis Upens, Patrīcija Māra Vilsone, Lote Vilma Vītiņa.

Jauno mākslinieku darbi – melnbaltas ilustrācijas par tēmu “Stars” būs apskatāmas izstādes kuratores Rūtas Briedes veidotā laikmetīgajai mākslai raksturīgā izteiksmes formā – kā telpisks objekts “Stars” uz galerijas “Istaba” sienas. Katra mākslinieka darbs ir daļa no stara, iezīmējot savu lomu un devumu Latvijas nākotnes grāmatu mākslā.

Kopš 1990. gada, kad Latvija atguva neatkarību, ir izaugusi jauna grāmatu mākslinieku un ilustratoru paaudze. Jauni cilvēki, kas ar zīmējuma palīdzību sacer stāstus, runādami par būtisko apkārtējos un savā iekšējā pasaulē. Tā ir vizuāla valoda, kas tiecas pēc personīgas izpausmes, piešķirot nozīmi vienreizēja rokraksta atklāšanai.

Šodien tiek turpināts Latvijas dibināšanas laikā sāktais ilustrācijas “stars”. Tā talantīgie aizsācēji – Jānis Roberts Tilbergs, Niklāvs Strunke, Alberts Kronenbergs, Jānis Jaunsudrabiņš un citi radīja nozīmīgus, paliekošus darbus ilustrācijas mākslā. Savukārt, tiem māksliniekiem, kas savu profesionālo darbību veidoja padomju laikā, nereti bija jāveic saturiski un stilistiski labojumi. Tas izmainīja Latvijas ilustrācijā uzsākto staru, mainīja tā virzienu, bet, pateicoties māksliniekiem, saglabāja augstas kvalitātes zīmi. Mūsdienu mākslinieku vidējā paaudze ir uzaugusi ar Felicitas Pauļukas, Frančeskas Kirkes, Maijas Dragūnes, Ināras Garklāvas, Irēnas Lūses, Anitas Paegles, Andra Brežes, Jura Petraškeviča, Guntara Sietiņa u.c. ilustrētajām grāmatām. Ilustrācijas mākslas staru nākotnē iezīmēs un turpinās jaunie Latvijas mākslinieki.

Galerijā “Istaba”
Kr. Barona iela 31b, Rīga

 

Igauņu mākslas un arhitektūras pētnieka Gregora Taula vieslekcija
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā
3. decembris

 

3. decembrī pulksten 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā neformālās izglītības programmas “LLMC Vakarskola” ietvaros notiks igauņu mākslas un arhitektūras pētnieka Gregora Taula vieslekcija “Publiskā māksla padomju laikos un šodien. Igaunijas piemērs”. Dalība lekcijā ir bez maksas.

Vieslekcijā Gregors Tauls pievērsīsies publiskajai mākslai, ko padomju periodā dēvēja par monumentāli dekoratīvo mākslu – tā ietvēra visa veida sienas gleznojumus, mozaīkas un vitrāžas, kam ideālā gadījumā vajadzēja palīdzēt sintezēt vizuālo mākslu ar arhitektūru. Lekcijas pirmajā daļā viņš stāstīs par savu pētījumu, kurā apkopojis informāciju par šo lielā mērā zudušo mantojumu Igaunijā, savukārt otrajā daļā pievērsīsies mūsdienu publiskajai mākslai. 2012. gadā Igaunijā tika pieņemts likums “Viens procents mākslai”, un tā ietvaros ir tapuši vairāk nekā 60 publiskās mākslas darbi. Kādi ir rezultāti? Vai šodienai ir ko mācīties no padomju laikiem? Kas tomēr ir jāmaina? Ko publiskā māksla kopumā vēsta par mākslas un kultūrpolitiku valstī?

Gregors Tauls ir kritiķis un kurators, kas dzīvo un strādā Tallinā. Viņš ir doktorants Lisabonas Konsorcijā (Portugāles Katoļu Universitātes un Humanitāro zinātņu skolas kultūras studiju programma), kur izstrādā disertāciju par padomju publisko mākslu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tauls ir līdzautors grāmatai par monumentālajiem sienas gleznojumiem Igaunijā (2013), publicējis monogrāfiju par Igaunijas Nacionālā muzeja jaunās ēkas arhitektūru (2016). Strādājis par Igaunijas Mākslas akadēmijas galeristu (2012–2014), vadījis Kondasa centru Viljandi, kas veltīts naivismam un autsaideru mākslai (2014–2016), un ir lektors dažādās izglītības iestādēs Igaunijā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga

 

Ērikas Mālderes gleznu izstāde “Ziema”
Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā
3. decembris, 2019–31. janvāris, 2020

 

Ērika Māldere. "Ziema visur sēž". 2016. Koks, akrils.

No 3. decembra līdz 2020. gada 31. janvārim Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā būs skatāma mākslinieces Ērikas Mālderes gleznu izstāde “Ziema”.

Rīgas grafiķe Ērika Māldere pārcēlās uz dzīvi Dzērbenē 2015. gada rudenī ar domu, ka mākslas dzīve nekoncentrējas tikai galvaspilsētā, bet tā ir piederīga visai Latvijai, vienalga, cik tālu radošs cilvēks dzīvo no centra. Tieši Dzērbenē Ērika Māldere sāka gleznot. Kādā 2016. gada intervijā māksliniece apgalvoja, ka, sākoties lapkritim, viņa domājusi, ka nekas nevar būt skaistāks par rudeni laukos. Atnākot ziemai, izrādījās, ka arī tā ir ārkārtīgi skaista – tāda, kādu Ērika atcerējās no savas bērnības. Māksliniece saka, ka Dzērbene esot ziemas galvaspilsēta. Latvijas laikā uz Dzērbeni kursēja vilciens, kas veda slēpotājus uz speciāli izveidotu slēpošanas trasi. Ērika Māldere sevi asociē ar ceļinieci, kura bauda ziemas priekus un, skaistuma sajūtu iedvesmota, glezno ziemas ainavas Dzērbenē.

Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48 – 8, Rīga

 

Izstāde “Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
3. decembris, 2019–25. aprīlis, 2020

 

Aleksandra Beļcova. Lūcija Zamaiča. 20. gs. 30. gadi. Papīrs, pastelis. SBM kolekcija. Publicitātes foto

No 3. decembra līdz 2020. gada 25. aprīlim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi”.

“Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi” – tādu nosaukumu, kurā nojaušama drosme, izaicinājums un pašpārliecinātība, dzejniece, literāte Lūcija Zamaiča (1893–1965) bija izvēlējusies savam ceturtajam (1923) no astoņiem dzejoļu krājumiem.

Lūcija Zamaiča dzimusi 1893. gadā Vecsaules pagastā, tad sekoja skolas gaitas Bauskā un Jelgavā, pēc tam – Rīgā. Agri apprecējās un līdzi vīram ceļoja, mainīja dzīvesvietas – vienu pēc otras. Tomēr vēlme rakstīt, dzejot auga, iespaidi krājās, un 1917. gadā iznāca pirmais Lūcijas Zamaičas dzejoļu krājums “Mana dvēsele”.

Turpmākajos gados Zamaiča publicēja vairākas dzejas un prozas grāmatas, autore nodevās arī publicistikas žanram. Ar pseidonīmiem Junona, Špička, Kri-kri un citiem rakstīja feļetonus un tekstus par novecojušo buržuāzisko morāli, nesaudzīgi kritizēja tā laika sabiedrību, īpaši lielu uzmanību pievēršot stereotipiem par sieviešu lomu tajā. Šos rakstu darbus atšķir vērīgums, domas asums un dziļums.

Savā dzejā, stāstot par sievietes jūtām, Lūcija Zamaiča mēdza būt ļoti atklāta. 1931. gadā iznākušo krājumu “Mīlas kontrabanda” kritiķi devēja nevis par mīlas, bet revolūcijas un pornogrāfijas kontrabandu. Lūcijai patika kaitināt mietpilsoniskās aprindas gan ar publikācijām, gan uzvedību un ārieni. Spilgta rudmataina skaistule bieži vien publiskajiem pasākumiem izvēlējās drosmīgus, atklātus tērpus.

Zamaiča nekad nav bijusi komuniste, bet agri iepazinās ar kreisajām idejām. Dzejnieces draugu lokā bija Linards Laicēns, pēc šķiršanās viņu saistīja attiecības ar Jūliju Lāci, 20. gadsimta 30. gados literāte aktīvi iesaistījās kreiso pagrīdnieku darbībā. Neskatoties uz savu politisko pārliecību, padomju okupācijas gados Zamaiča nemēģināja sadarboties ar jauno varu, neiestājās Rakstnieku savienībā, kaut gan tas viņai neļāva pretendēt uz pensijas saņemšanu. Dzejnieci atbalstīja tuvākie draugi, to vidū bija aktrise Anta Klints un māksliniece Aleksandra Beļcova.

Otrā pasaules kara laikā Lūcija Zamaiča nonāca cietumā. Lielā daļa nepublicēto darbu, kas glabājās viņas dzīvoklī, gājusi bojā. No šī trieciena dzejniece nespēja atgūties.

Ar Aleksandru Beļcovu Lūcija Zamaiča iepazinās vēl 20. gadu vidū, bet viņu ciešā draudzība sākās vēlāk – 30. gados. Šajā periodā tapa neskaitāmi Beļcovas zīmētie un gleznotie Lūcijas portreti. Jaunajā izstādē apmeklētāji redzēs vairākus no tiem un reizē varēs aplūkot daudzus dzejnieces manuskriptus, dzejoļu klades, privātās mantas, fotogrāfijas, dokumentus, saraksti. Speciāli izstādei tapusi Kārļa Vērdiņa eseja par Lūcijas Zamaičas daiļradi, kura arī būs lasāma ekspozīcijā.

Izstādes kuratore ir Nataļja Jevsejeva

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, 5. stāvs, Rīga

 

Ciklā “Klasiskās vērtības” lekcija par Paulu Rūdolfu Rubi (1879–1970)
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
4. decembris

 

Ministru kabineta sēžu zāles interjers. Foto: Vilis Rīdzenieks. Ilustrācija Aigara Pilenieka lekcijai

Trešdien, 4. decembrī pulksten 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā cikla “Klasiskās vērtības” ietvaros restaurators Aigars Pilenieks lekcijā iepazīstinās ar maz zināmu, bet nozīmīgu personību 20. gadsimta pirmās puses interjera dizainā - Paulu Rūdolfu Rubi (1879–1970).

Daudzpusīga un harizmātiska personība – prasmīgs daiļamatnieks un cienījams valstsvīrs, reformators. Tā varētu raksturot Paulu Rūdolfu Rubi (1879–1970), kurš, pirmās brīvvalsts laikā kļūstot par Cietuma departamenta direktoru, mainīja visu ieslodzīto nodarbinātības modeli, ieviešot progresīvo sodu izpildes sistēmu – izveidojot dažādas cietuma darbnīcas un tādējādi paverot iespēju ieslodzītajiem iemācīties un attīstīt aroda prasmes. Šo Latvijas pieredzi kā labu paraugu pārņēma arī ārvalstis.

Paula Rūdolfa Rubja daudzpusīgums atspoguļojās talantā savienot administratīvos darba pienākumus ar pašizpausmi mākslas amatniecības jomā. Rubis bija daudzu mēbeļu iekārtu un interjeru priekšmetu autors, un viņa daiļrade sekmēja nozares attīstību. Pēc P. R. Rubja skicēm izgatavotas daudzu valsts iestāžu un ievērojamu personu mēbeles: Valsts prezidenta pilī, Ministru kabinetā, tiesu zālēs, rakstniekiem, ārstiem u.c.

Pauls Rūdolfs Rubis dzimis 1879. gadā Drabešu pagastā lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Āraišu draudzes skolā, Cēsu apriņķa skolā, Ķeizariskajā mākslas biedrības skolā un Štiglica mākslas skolā Pēterpilī. Pēc skolu absolvēšanas komandēts uz Šlisenburgas spaidu darbu cietumu noorganizēt darbnīcas, pēc tam iecelts par iestādes priekšnieku. 1918. gadā atgriezies Latvijā un strādājis cietumu sistēmā, apvienojot darba pienākumus ar radošuma izpaušanu.

Lekcijā tiks apskatīta daļa no Paula Rūdolfa Rubja līdz mūsdienām saglabātā mantojuma, īpašu uzmanību pievēršot mēbelēm un to izgatavošanas specifikai kontekstā ar atsevišķu priekšmetu restaurāciju.

Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 830917, 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

 

Lekcija “Politiskā propaganda un slēptā pretošanās Padomju Latvijas klases telpā”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
5. decembris

 

Fotogrāfija no Ivetas Ķesteres personīgā arhīva. Fotogrāfs nezināms. Valmieras vidusskola, 1981. gads.

Ceturtdien, 5. decembrī pulksten 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā notiks lekcija “Politiskā propaganda un slēptā pretošanās Padomju Latvijas klases telpā” un diskusija ar Latvijas Universitātes profesori, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošo pētnieci Ivetu Ķesteri.

Latvijas pedagoģijas vēstures pētnieki gadu gaitā ir apkopojuši vairākus simtus klases telpu fotogrāfiju, kas uzņemtas padomju režīma laikā. Šīs fotogrāfijas atklāj klases telpas vizuālo ainavu ar tās oficiālajām nodevām politiskajai varai, gan arī klases neoficiālo kultūru, ko veidojuši paši skolēni un skolotāji. Padomju vizuālās propagandas stāsts atbild uz jautājumiem, cik ātri propagandas materiāli nokļuva klases telpā, kuri klases telpas ikdienas elementi tika padarīti par politiskās propagandas līdzekļiem, kas bija galvenie propagandas “varoņi”, kā skolotāju un skolēnu tēli tika izmantoti propagandas nolūkos un kā propaganda mainījās gadu gaitā. Taču ikviena vara neizbēgami producē interešu konfliktu un, lai cik tā būtu nežēlīga un represīva, vienmēr pakļautajiem atliek neliela vieta pretestībai. Jaunās – padomju – Latvijas iedzīvotāji ātri apguva, cik bīstama ir atklāta pretošanās, tāpēc par viņu ikdienu kļuva apzināta vai neapzināta slēptā pretošanās, kuras stāstu atklāj arī klases fotogrāfijas.

Iveta Ķestere (Dr.paed.) ir Latvijas Universitātes profesore, vairāk kā 150 publikāciju un deviņu grāmatu, kas veltītas izglītības vēsturei, autore, līdzautore un redaktore.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga

 

Ekskursija ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
5. decembris

 

Ceturtdien, 5. decembrī pulksten 17.30 modes vēsturnieks, mākslas, tērpu un teātra rekvizītu kolekcionārs, mākslas zinātnieks, scenogrāfs, TV raidījumu vadītājs, lektors un daudzu grāmatu autors Aleksandrs Vasiļjevs vadīs izzinošu ekskursiju Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, Aleksandra Vasiļjeva fonda modes kolekcijas izstādē “Jūgendstils”.

Aleksandra Vasiļjeva vēsturisku tērpu un aksesuāru kolekciju šobrīd tiek uzskatīta par vienu no lielākajām privātajām modes kolekcijām pasaulē, kurā ietilpst apmēram 55 tūkstoši eksponātu, sākot ar 18. gadsimtu līdz pat mūsdienām.

Apliecinot ilgtermiņa draudzību, jau trešo reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ir skatāma Aleksandra Vasiļjeva fonda modes kolekcijas izstāde, šoreiz piedāvājot skatītājiem iepazīt Jūgendstila modi, kas aptver laika periodu no 1890. līdz 1914. gadam. Izstādē apmeklētājiem tiek piedāvāts iepazīties ar 100 autentiskiem Jūgendstila tērpiem, ko darinājuši dizaineri, drēbnieki un izšūšanas meistari Eiropas slavenākajos modes namos. Izstādē demonstrēti arī simtgadīgi audumi, mežģīnes, apģērbu piegriezumi, izšuvumi, aplikācijas un neskaitāmi sieviešu un vīriešu modes aksesuāri, kā arī gleznas no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Pateicoties sadarbībai ar Rīgas Jūgendstila muzeju un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju, ekspozīciju papildina tā laika mēbeles un interjera priekšmeti.

Ekskursija tiks vadīta krievu valodā bez tulkojuma.

Ekskursijā vietu skaits ierobežots, obligāta iepriekšēja rezervācija, rakstot uz e-pastu tatjana.cernova@daugavpils.lv vai zvanot pa tālruni 65430273.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Starptautiska laikmetīgo un konceptuālo rotu izstāde
“Zvaigznes mirdzums tavā logā”
mākslas galerijā “Putti”
6. decembris, 2019–11. februāris, 2020

 

No 6. decembra līdz 2020. gada 11. februārim mākslas galerijā “Putti” būs skatāma starptautiska laikmetīgo un konceptuālo rotu izstāde “Zvaigznes mirdzums tavā logā”.

Šajā ziemas izstādē būs apskatāmi mākslinieku sapņi, vēlēšanās, domas un pārdomas par cilvēka un dabas mijiedarbību. Tas ir stāsts par mazu zvaigznīti plašajā debess jumā, kuru ieraugot, doma par dārglietu kļūst. Ziemas zvaigžņotās debesis ar savu skaistumu, noslēpumainību un apburošo dziļumu izstādes māksliniekiem ir kalpojusi par spēcīgu iedvesmas avotu.

Izstādē skatāmas Džidži Mariani (Gigi Mariani, Itālija), Lisas Hašimoto (Liisa Hashimoto, Japāna), Rekas Lorina (Reka Lorincz, Ungārija) un Simeona Šomova (Simeon Shomov, Bulgārija) rotas.

Mākslas galerija “Putti”
Peitavas iela 5-31, Rīga

 

Aijas Zariņas personālizstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
7. decembris, 2019–2. februāris, 2020

 

Aija Zariņa. Skice gleznai “Kā Veinemeinens gatavoja kanteli” (“Kalevala”). 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums. Publicitātes foto

No 7. decembra līdz 2020. gada 2. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Aijas Zariņas darbu izstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”.

Izstādē eksponēti gleznotājas Aijas Zariņas 11 jauni liela formāta audekli, kas stāsta par pasaules radīšanu. “Radīšana ir arī galvenais mākslinieka uzdevums,” saka autore.

Izstādes koncepcijas simbolikai īpaši svarīgs ir tās norises laiks – saulgrieži gada nogalē, kad Saule attiecībā pret Zemi nostājas pozīcijā, lai atkal tūlīt sāktu pieaugt gaisma. Gaisma kā simbols Aijai Zariņai saistās ar cilvēka gara pilnveidošanu. Māksliniece projekta ideju ir veltījusi “saules nepārtrauktajiem ritmiem, mūsu kustībai un transformācijai, augšanai un attīstībai”. Viņa uzskata, ka “mēs visi esam saistīti ar gaismu, esam sava veida “gaismas būtnes”, kurām ir ļoti sarežģīta iekšējā struktūra, jo atrodamies biosfērā, kurā jāsadzīvo dažādiem radījumiem, jāievēro kosmiskie noteikumi”.

Tehnoloģiju laikmetā, kas attīstās neticami ātri, mainās cilvēku savstarpējā mijiedarbība, sabiedrības funkcionēšanas nosacījumi kļuvuši sarežģīti, cilvēces ietekme uz dabu arvien lielāka, un kompleksajā pasaules struktūrā atbildību par biosfēru izšķiroši ietekmē cilvēka gara izaugsme. Tādēļ izstādes moto ir Eduarda Veidenbauma dzejas rinda “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, ko māksliniece jau izmantoja 2002. gadā konceptuālā teksta gleznojumā un tagad atkal atgriežas pie gara aktivitātes modināšanas idejas un aicinājuma uz pilsonisko vērtību pārmaiņu nepieciešamību šodien.

Izstādes tēlu sistēmu veido lielformāta figūras – simboliski, arhetipiski tēli, mītiskas būtnes, kādas darbojas mitoloģijā un folklorā, lielajos Ziemeļeiropas tautu eposos. Milžu tēli ir tipiski Aijas Zariņas daiļrades raksturlielumi, kas pauž liela gara ideju. Jāatgādina trīsdesmit gadu garumā tapušie landart darbi “Lielā galva, kas gulēja jūras malā” (1990) Malmē, Zviedrijā, “Dievmātes galva” (1996) Pedvālē, gleznojumi “Zelta galva” personālizstādē “Antiņš” (2014) Rīgā, Aspazijai veltītajā ciklā “Saules meita” (2016) Dubultu stacijas izstāžu zālē, RA tēls personālizstādē “RA i nis” (1916) Rīgā.

Aijas Zariņas jaunākās izstādes mitoloģisko tēlu sistēma veic simbolisku pasaules un dzīvības radīšanas rituālu ar gaismas un saules palīdzību.

Aija Zariņa (1954) pieder leģendārajai tā saukto “robežpārkāpēju” paaudzei. 20. gadsimta 80. un 90. gados viņa kopā ar citiem māksliniekiem veidoja Latvijas laikmetīgās mākslas avangardu, lauza padomju mākslas kanonus, radīja mietpilsoniskajai gaumei pāri stāvošus darbus.

Autores daiļrade aptver mediju daudzveidību un dažādus stilistiskus periodus. 80. gadu vidū aizsāktajā vērienīgajā ciklā “Eiropas nolaupīšana” viņas glezniecība izpaudās ar neoekspresionistisku dramatismu, kurā, izmantojot mitoloģiskas līdzības, tika risināti feministiski jautājumi. Deviņdesmitajos, paralēli glezniecībai, Zariņa visvairāk veidoja instalācijas, arī vides un landart objektus, performances, scenogrāfiju teātra izrādēm, zīmējumus, grafikas darbus un grāmatu grafiku. 21. gadsimta sākumā Aija Zariņa pievērsās mākslas un politikas attiecībām, izaicināja politiķus uz skandalozām diskusijām, kritizēja patērnieciskumu. Pēdējo gadu glezniecībā māksliniece pauž cilvēces garīgas transformācijas nepieciešamību, meklē un piedāvā alternatīvu stratēģiju dominējošajai materiālistiskajai kultūrai un ideoloģijai.

Izstādes kuratore ir Dr. art. Elita Ansone.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Plakātu izstāde un gadatirgus “ISSPPP X + X”
ISSP Galerijā
7.–28. decembris

 

Zane Zlemeša. Soon (Drīz). 2018.

No 7. līdz 28. decembrim ISSP Galerijā tiks realizēts jauns starpdisciplinārs projekts - plakātu mākslas izstāde un gadatirgus “ISSPPP X + X”. Tajā būs iespējams aplūkot un iegādāties 20 rūpīgi izvēlētus, tematiski un stilistiski atšķirīgus daudzsološo Latvijas jauno mākslinieku darbus gaumīgā un pieejamā plakāta formātā. Projektā piedalās desmit fotogrāfi (Andrejs Strokins, Annemarija Gulbe, Eva Saukāne, Ieva Balode, Iveta Gabaliņa, Kārlis Bergs, Katrīna Ķepule, Kristīne Madjare, Reinis Hofmanis, Sandijs Ruļuks ) un desmit ilustratori (Agate Lielpētere, Evija Pintāne, Līga Spunde, Lote Vilma Vītiņa, Mārtiņš Zutis, Oskars Pavlovskis, Pauls Rietums, Svens Neilands, Zahars Ze, Zane Zlemeša). Katrs plakāts izteiksmīgi raksturo mākslinieku atšķirīgos radošos rokrakstus un atklāj dažādas tehnikas.

“Īstenojot ideju par plakātu izstādi un gadatirgu, vēlamies plašāku publiku iepazīstināt ar Latvijas jaunajiem māksliniekiem, kā arī padarīt pieejamākus sevi jau pierādījušu autoru darbus. Plakāts ir vienkāršs un gaumīgs veids, kā mājas padarīt pievilcīgākas un ļaut tajās ienākt mākslai. Šajā izlasē esam nolēmuši iekļaut gan fotogrāfu, gan ilustratoru darbus, veicinot aktīvāku mijiedarbību starp abām dinamiskajām mākslas jomām,” komentē projekta “ISSPPP X + X” kuratore Jūlija Berkoviča.

ISSP Galerija
Marijas iela 13, k3, Berga bazārs, Rīga

 

Izstāde “Gaismēna”
kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
7. decembris, 2019–5. janvāris, 2020

 

No 7. decembra līdz 2020. gada 5. janvārim Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” būs skatāma izstāde “Gaismēna”, kurā 25 dažādi mākslinieki piedāvās skatītājiem glezniecības, grafikas un lietišķās mākslas darbus.

Gaismēna – dabā tā ir gaismas apspīdēto laukumu un ēnas laukumu maiņa, mākslā – gaišāku un tumšāku krāsu laukumu maiņa, silto un vēso krāsu laukumu kontrasti. Kā izstādes tēma tā reflektē par gaismu kā “dzīvības” devēju – tā piešķir lietām formu, krāsu, nozīmi, enerģiju. Gaisma – dažādās nozīmēs un īpaši tumšajā gada laikā – ir radošo meklējumu objekts un izstādē piedāvātas dažādas tēmas interpretācijas.

Izstādē satiksies profesionāli mākslinieki, kuri vienlaikus ir arī prasmīgi mākslas pedagogi. Izstādē būs apskatāmi darbi, ko radījuši Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pedagogi – gleznotājas Baiba Rēdere, Agnija Ģērmane, Helga Jaksone, Ineta Greiža, Harita Strazdiņa, Daira Thegenholma, grafiķes Sandra Konstante un Ieva Rituma, tekstilmāksliniece Anita Gercāne, savukārt ar foto kolāžu izstādē piedalās māksliniece Sandra Osīte. Savus darbus piedāvās arī Jūrmalas Mākslas skolas pedagogi – keramiķes Inese Āboliņa, Ingrīda Sproģe, Dace Ziemele, grafiķes Kristīne Belte, Gundega Muzikante, Elita Vansoviča, gleznotāji Antons Vaivods, Laima Akmentiņa, Māra Ozola, Rūdis Pētersons, Dace Starka, tekstilmākslinieces Lelde Braķe-Klaverī, Māra Mozgire un stikla māksliniece Ieva Strazdiņa.

Izstādē ar īpaši tapušu darbu sēriju piedalīsies arī mākslas pedagoģe un tautas tēlotājas mākslas studijas “Umbra” ilggadēja dalībniece – māksliniece Inese Pranča. Darbos autore pirmoreiz atkāpjas no ierastās akvareļa glezniecības, piedāvājot abstraktas lielformāta gleznas guašas tehnikā.

Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga

 

Līgas Ķempes izstāde “Dāvana”
modes un izklaides centra Rīga Plaza Galerijā M. Māksla
1. decembris, 2019–1. janvāris, 2020

 

Līga Ķempe. Ziema. Audekls, eļļa, metāls, 150x150 cm. 2018.

No 1. decembra līdz gada beigām modes un izklaides centra Rīga Plaza Galerijā M. Māksla būs skatāma Līgas Ķempes izstāde “Dāvana”, kurā pirmo reizi Rīgā Līga izrāda savas gleznas, kuras kā dāvanu Latvijas valsts svētkos gatavoja pagājušā gada rudens izstādei laikmetīgās mākslas muzejā Erarta Sanktpēterburgā.

Līgas glezniecībā svarīgs izteiksmes līdzeklis ir aizrautīga rotaļāšanās ar klasiskām metodēm un tehnikām – noteikts dažādu krāsu slāņojums, skrāpējumi, špaktelējumi, lazējumi, slīpējumi un glazējumi. Audeklos redzama viņai tīkamā tēma – gadalaiki. Tēlu apģērbos iezīmējas Latvijas simtgade: pirmajā daļā valsts pirmsākums 1918.–1940., otrajā – 50., 60.gadi, trešajā – 80., 90.gadi un pēdējā – 21.gadsimts. Bet ainavās iekodēti instrumenti. Izmantojot QR kodu, var klausīties latviešu komponistu instrumentālo mūziku katram gadalaikam no ierakstiem kompaktdisku sērijā, kuru noformējumiem izmantoti Līgas darbi. Ziemā klavieres. Pavasarī ģitāra. Vasarā stīgas. Rudenī saksofons.

Līga dzimusi liepājniece un dzimtajā pilsētā guvusi pirmo izglītību mākslā. 1995.gadā viņa absolvēja toreizējo Liepājas Lietišķās mākslas koledžu. 2003.gadā Līga Ķempe saņēma mākslas maģistra grādu gleznošanas apakšnozarē, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs Carpe Diem bija viņas pirmā personālizstāde galerijā “Bastejs” 2002.gadā. Apvienotajās un tematiskajās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām Līga Ķempe piedalās kopš 1999.gada.

Līgas Ķempes glezniecība ir rotaļa ar klasiskām metodēm un tehnikām, un tā ir arī ekoloģiska. Finieri viņa atrod noliktavā pāri ielai, bet Jelgavā vietējo linu. Uz atgriezumiem glezno miniatūras un gleznieciskus padara niekus. Apgleznotas koka karotes. Gleznas – brošas un pogas.

Modes un izklaides centra Rīga Plaza Galerija M. Māksla
Mūkusalas iela 71, Rīga

 

Sabīnes Mežkazes un Baibas Dzenītes
mākslas un dizaina objektu izstāde “Cave in Time”
studijā “Experimental”
No 7. decembra

 

No 7. decembra studijā “Experimental” skatāma Sabīnes Mežkazes un Baibas Dzenītes mākslas un dizaina objektu izstāde “Cave In Time”.

Radošais duets - Sabīne Mežkaze un Baiba Dzenīte 2019. gada septembrī ar izstādi “Cave in Time” pieteica Baltijas valstu debiju The Venice Glass Week festivālā Venēcijā, kas norisinājās Mākslas biennāles ietvaros, godinot stikla mākslas tradīcijas Murano un pasaulē.

Izstādē “Cave in Time” eksponētas trīs speciāli izstādei radītu stikla objektu kolekcijas: “Mother Creation”, “Eternity” un “Experience”. Ekspozīcija ir kā poētiski iesaldēts brīdis, kurā ģeometriski savstarpēji saistītās formas ir izkārtotas tā, lai pilnībā parādītu stikla meditatīvo skaistumu - izmantojot ļoti pulētas virsmas un meistarīgu gaismas spēli radīti vizuāli pulsējoši objekti. Sabīnes Mežkazītes un Baibas Dzenītes darinātie mākslas darbi ir modernās un tradicionālās tehnoloģijas apvienojums, kurā eksperimentālā veidā tiek izspēlēts no mutes brīvi izpūsts stikls, radot vēl neredzētus priekšmetus gan dekoratīviem, gan praktiskiem nolūkiem

Studija Experimental
Stabu iela 49, Rīga