Foto

Baltijas un Skandināvijas izstāžu ceļvedis gada izskaņā

Arterritory.com

27/11/2019

 

TALLINA

 

Do Come in, the Door is Open! (Nāciet iekšā, durvis ir vaļā!)
KUMU izstāžu zāle
11. oktobris, 2019–29. marts, 2020

No 11. oktobra līdz 29. martam KUMU izstāžu zālē apskatāma Edītes Karlsones, Mērijas Rīdas Kellijas un Evas Mustonenas kopizstāde. Izstādes nosaukums ir citāts no savulaik leģendāra igauņu TV seriāla Õnne 13 (Laimes iela 13), kur jautrais un viedais kurpnieks Johanness tā sveicināja ikvienu, kas klauvēja pie viņa durvīm. Šodien šāda uzticēšanās nezināmajam šķiet negaidīti zīmīga, gluži kā politisks vēstījums, līdz ar to ir vērts par to atgādināt.

Izstāde sastāv no trīs mākslinieču darbiem, kuras, lai arī strādā atšķirīgos medijos un pilnīgi pretējā estētikā, runā līdzīgā valodā. Edītes Karlsones, Mērijas Rīdas Kellijas un Evas Mustonenas mākslas prakses var, plaši runājot, raksturot kā naratīvo mākslu, kas kā metodi izmanto fikciju. Viņu darbos tas pieņem alegoriskā, autobiogrāfiskā vai mitoloģiskā naratīva formu un manifestējas arī spēcīgos tēlos (gan cilvēku, gan objektu) un dramatiskos notikumos. Citiem vārdiem sakot, visas trīs mākslinieces būtībā ir tipiskas stāstnieces, kas izmanto gan vārdus, gan vizuālos tēlus, gan to kombinācijas, lai izstāstītu savus stāstus.

Izstādes kuratore ir Trīne Tulgiste.

www.kumu.ekm.ee

 

Vello Vinna retrospekcija
Tallinas mākslas nama galerija
17. oktobris–15. decembris

Vello Vinns ir viens no inovatīvākajiem igauņu pēckara grafiķiem, un viņa retrospekcijas izstāde ar nosaukumu “∞ & o” (bezgalība un aplis) aptver mākslinieka vairāk nekā pusgadsimtu ilgo karjeru. Izstādes tematiskais kodols ir Vinna mākslas attīstības trajektorija, sākot no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām. Tas arī izskaidro noslēpumaino, simbolisko izstādes nosaukumu, kas nepašaubāmi norāda uz sistemātiskās simetrijas principu, kas valda vairumā Vinna darbu.

Vello Vinna grafikas tikušas izstādītas vairākās starptautiskās triennālēs un biennālēs, tāpat viņš piedalījās grupu izstādes un sarīkojis personālizstādes ārvalstīs, viņa darbi atrodas vairāku nozīmīgu muzeju kolekcijās, tostarp Maskavas Tretjakova galerijas un Igaunijas Mākslas muzeja.

Izstādes kurators ir Andreass Troseks.

 

Body Space(d)
Tallinas mākslas nama galerija
27.–30. novembris

No 27. līdz 30. novembrim skatītāju vērtējumam tiks piedāvāts Tallinas Mākslas nama un teātra Sõltumatu Tantsu Lava kopprojektu Body Space(d), kurā piedalās trīs autori pāri – gan vizuālās mākslas, gan performatīvo mākslu pārstāvji. Katrs pāris strādā pie vienas unikālas performances, kas katra tiks izrādīta tikai vienu reizi. Šie mākslinieku pāri ir: tēlniece Edīte Karlsone un performanču māksliniece Sigrida Savi, horeogrāfs Renē Kesters un video mākslinieks Marks Raidpere, māksliniece Flo Kasearu un teātra režisore Renāte Kērda. Trīs vakarus pēc kārtas šie sadarbības projekti tiks prezentēti publikai, ceturtajā vakarā noslēdzoties ar diskusijām, mūziku un kopējas telpas veidošanu.

Pasākuma kuratore ir Evelīna Raudsepa.

www.kunstihoone.ee

 

A-tishoo, A-tishoo, We All Fall Down (Apčī, apčī, mēs visi krītam lejā)
EKKM
2. novembris–15. decembris

Grupas izstāde A-tishoo, A-tishoo, We All Fall Down Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā apskatāma līdz 15. decembrim. Šī ir pirmā reize, kad Igaunijas Laikmetīgās mākslas centrs (CCA) piedāvā izstādi, ko veidojis kuratoru kolektīvs, lai apvienotu dažādas pieredzes un domāšanas veidus, kā arī ietaupītu līdzekļus un samazinātu pārprodukciju. Šajā izstādē piedalās mākslinieki: Ivana Bašiča, Pakui Hardware, Anu Jūraka, Jusi Kivi, Rauls Kellers, Johanna Marija Parva, Hanna Samosona, Emīlija Škarnulīte, Pēters Ulass, Brita Pavelsone un Sisela Jensena, Āloe-Adere-Flo-Kinnaps-Sosalu.

Izstādes tēma ir draudu sajūta un bezcerība, atspoguļojot pašiznīcinošo situāciju, kad cilvēku radītā pasaule pavēršas pret viņiem pašiem. Izstādes dalībnieki radījuši ceļojumu, kurā dodoties skatītāji nekad nevarēs būt droši par to, kas viņu sagaida tālāk.

Izstādes kuratori ir: Marika Agu, Marija Aruso, Kārina Kivirehka un Stens Ojavē.

www.ekkm.ee

 

VIĻŅA

 

Divas izstādes galerijā Vartai
24. oktobris–29. novembris

No 24. oktobra līdz 29. novembrim galerijā Vartai apskatāmas divas izstādes: Aida Bareiķa personālizstāde OMENY un Donātas Minderītes izstāde Vaizdinis vertimas (Kļūda tulkojumā).

Donāta Minderīte ir jaunākās paaudzes gleznotāja, un šajā izstādē apskatāmi viņas visjaunākie darbi, radīti 2019. gadā. Konsekventi attīstot vienas un tās pašas tēmas, gleznotāja pēta attiecības starp reāli piedzīvoto, atmiņām par to un līdzekļiem, kā tas tiek izteikts – sākumā fotogrāfijās un vēlāk – gleznās. Viņa pati saka: “Ne viss ir tā, kā izskatās, un ne viss izskatās tā, kā ir.”
Minderīte, cenšoties notvert gaistošos, salauzītos pagājušā laika fragmentus, savām gleznām bieži izmanto gan fotogrāfijas, gan video stopkadrus. Mākslinieces īpaši fokusējas uz to sākotnējās nozīmes izdzēšanu un attēla vēstījuma maiņu, vienlaicīgi fiksējot atmiņas svārstības.

Aids Bareiķis ir viens no mūsdienu prominentākajiem lietuviešu emigrācijas māksliniekiem; viņa daiļradi raksturo sociālās, kultūras un politiskās vides kritika. Bareiķa darbi ir urbānas instalācijas, kas radītas, izmantojot ready-made principu, un automātisma gleznas, kas konstruētas kā haotiskas, entropiskas struktūras. Viņš savus objektus – gan pirktus, gan atrastus – “iestāda” kā kartupeļus un vēlāk novāc ražu. Gluži kā antropocēnisks alķīmiķis Bareiķis pēta objektu dzīvi un mūsu psiholoģiskās attiecības ar tiem. Mākslinieks uzskata, ka katrs priekšmets ir potenciāls atkritums, un faktori, kas nosaka, cik ātri objekts tiek pārvērsts atkritumos, nav atkarīgi no lietu fiziskajām kvalitātēm.

Savā jaunākajā izstādē Bareiķis apskata veidus, kā reflektēt par apziņas plūstamību caur tās nepārtrauktību. Ja 20. gadsimta pirmajā pusē tas tika darīts, pārvēršot fiziskus objektus un to strikti ģeometriskās formas glezniecībā – divdimensionalā plaknē, tad OMENY dara pretējo – šeit gleznas parādās kā mūžam nepārtrauktas apziņas zīmes telpiskās, trīsdimensionālās ģeometriskās formās. Skulptūra kļūst gleznieciska, abstraktais vairs nav pilnīgi abstrakts, taču tiek saglabāts holistiskais skatījums – lai gan mākslas darbu veidojošie objekti joprojām ir individuāli atpazīstami, to būtība atklājas tikai caur jaunu veselumu.

www.galerijavartai.lt

 

Darbnīca. Mākslas darba dzimšana
Nacionālā mākslas galerija
15. novembris, 2019–26. janvāris, 2020

No 15. novembra līdz 26. janvārim Nacionālajā mākslas galerijā apskatāma Augustīna Savicka izstāde “Darbnīca. Mākslas darba dzimšana”. Izstādei ir trīs dalībnieki: autors (mākslinieks), viņa darba telpa (darbnīca) un mākslas darbs.

Ar pirmo dalībnieku nav īpaši jāiepazīstina – Savickis ir spoža figūra Lietuvas mākslas vēsturē. Gleznotājs, mākslas vēsturnieks, pedagogs, rakstnieks – daudzpusīga personība, kurš visu mūžu bijis ārkārtīgi produktīvs. Pastāvīgi mainoties un transformējoties, viņš gan pārstāvēja, gan ietekmēja pats savu laikmetu.

Mākslinieka darbnīca, kam mainījās vieta un izskats, ne vien atspoguļoja Savicka, padomju un postpadomju sabiedrības mākslas un kultūras dzīves figūras, sabiedrisko statusu, bet arī iekļāva visu mākslinieka vēlmju, alku, mērķu, gaidu un pat neveiksmju fizisko, materiālo reprezentāciju – visu viņa kaislību dabu. Nonākot viņa darbnīcā, bija iespējams saskatīt, sajust un saprast, no kurienes Savickis nāca, kas viņš bija un kurp devās. Viņa darba telpu nedefinēja tikai četras sienas, bet arī logs uz pilsētu, dabu, viņa mīļotās sievas Lizas dārzu.  

Mākslinieka darbnīcas pamatuzdevums – mākslas radīšana. Tur satiekas fizisks darbs ar zinātnisku izpēti un poētisku iedvesmu. Kā pati radīšana, arī darbnīca kalpoja kā patvērums vai pat kā dzemde, kurā veidojas un no kuras dzimst darbi. Savicka darbnīcas rekonstrukcijai ir simboliska nozīme – šajā ziņā tā atgādina Ēdenes dārzu vai kaut ko Čurļoņa garā.

Izstādes kurators ir Vids Poškus.

www.ndg.lt

 

HELSINKI


Prāta stāvoklis. Helsinki 1939–1945
HAM Helsinku Mākslas muzejs
18. oktobris, 2019–1. marts, 2020


HAM Helsinku Mākslas muzejs un Helsinku Pilsētas muzejs kopā izveidojuši ekspozīciju “Prāta stāvoklis. Helsinki 1939–1945”. Tas ir stāsts par pilsētu kara laikā, kad dramatiskas izmaiņas skāra gan Helsinku izskatu, gan pilsētas garu. Vairākās ēkās iekārtotā ekspozīcija parāda, kā cilvēku pesimisms un optimisms atspoguļots tā laika vizuālajā mākslā un fotogrāfijā, kā arī piedāvā plašāku skatījumu uz vizuālo pasauli, pie kādas cilvēkiem nākas pierast kara laikā.

Ekspozīcija pašā HAM ēkā īpaši fokusējusies uz vizuālo mākslinieku spēju izteikt pilsētas sajūtas. Aizraujošais krāsu spektrs ir bauda acīm – milzu attēlu projekcijas ļauj apmeklētājam nonākt tiešā kontaktā ar Helsinku iedzīvotāju emocijām, sejas izteiksmēm un žestiem. Savukārt ekspozīcijas daļā, kas apskatāma Hakasalmi villā, dominē evakuācijas tēma un tās ietekme uz Helsinku iedzīvotāju domāšanu. Viss, kas tika uzskatīts par visvērtīgāko, tika izvests uz laukiem vai pat uz Zviedriju: bērni, sievietes, veci cilvēki, zinātnes un mākslas vērtības, sabiedrisko vietu skulptūras un kultūras mantojuma objekti.
Izstādes idejas autore un kuratore ir rakstniece Anna Kortelainena, bet izstādes arhitektūru veidojusi scenogrāfe Minna Santakari.

www.hamhelsinki.fi

 

Ragnars Kjartansons. The Visitors (Viesi)
KIASMA
11. oktobris, 2019–2. februāris, 2020

No 11. oktobra līdz 2. februārim Somijas Nacionālajā mākslas muzejā KIASMA apskatāma Ragnara Kjartansona performatīvā instalācija The Visitors. Darbs tika uzfilmēts senajā Rokebijas muižā netālu no Ņujorkas. Katrs video ar mūziķa uzstāšanos tika uzfilmēts atsevišķi, taču ekspozīcijā visi deviņi video materiāli saplūst vienā iespaidīgā performancē.

Muzikālais mākslas darbs apcer radošumu, kopību un draudzību un nosaukts grupas ABBA pēdējā albuma vārdā. Tekstu pamatā ir Āsdīsas Sifas Gunnarsdotiras dzejolis, bet mūzikas autors ir pats Kjartansons kopā ar Dāvidu Toru Jonsonu.

Ragnara Kjartansona mākslas pamattēmas ir ziemeļu identitāte, melanholija un popkultūra. Viņš beidzis Islandes Mākslas akadēmiju, kā arī mācījies Karaliskajā mākslas akadēmijā Stokholmā, ir islandiešu rokgrupas Trabant dalībnieks. Viņa jaunākās izstādes notikušas Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā, i8 galerijā Reikjavīkā, Bārbikanā centrā Londonā, Palais de Tokyo Parīzē, kā arī Pekinā, Čikāga un Monreālā. 2009. gadā Kjartansons pārstāvēja Islandi Venēcijas biennālē. 2019. gadā viņš saņēma Ars Fennica – Somijas augstāko apbalvojumu vizuālajā mākslā.

www.kiasma.fi

 

Birgers Kārlsteds. Le Chat Doré
Muzejs Amos Rex
11. oktobris, 2019–12. janvāris, 2020

Amos Rex muzejs piedāvā plašu Birgera Kārlsteda (1907–1975) izstādi, kas aptver visu mākslinieka karjeru – sākot ar abstraktajiem eksperimentiem 20. gados līdz konkrētisma periodam 50. gados. Izstādē iekļauta arī leģendārās kafejnīcas La Chat Doré (Zeltītais kaķis) rekonstrukcija.

Šai kafejnīcai, kas 1929. gadā atvērās Unioninkatu ielā, Kārlsteds projektēja pirmo funkcionālisma interjeru Somijā. Lai ari interjera sen vairs nav, kafejnīcas grīdas gleznojums somu mākslas vēsturē joprojām tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem konstruktīvisma mākslas darbiem, bet interjers – par vienu no pirmajiem funkcionālisma paraugiem. Šis interjers kļuva par Kārlsteda – vizuālā mākslinieka un vēlāk arī teātra scenogrāfa – karjeras sākumpunktu.

Birgers Kārlsteds bija abstraktās mākslas celmlauzis un daudzpusīgi apdāvināts dendijs, kurš strādāja interjera dizainā, dizainā, scenogrāfijā un glezniecībā. Viņš sekoja un aktīvi piedalījās sava laika diskusijās par un ap mākslu, kā arī uzdrīkstējās eksperimentēt ārpus vispārpieņemtā un savos ceļojumos iepazina dažādus jaunus mākslas virzienus. Izstādes pamatā ir Amos Rex muzeja kolekcija, kas mantota no Birgera Kārlsteda un viņa sievas, pianistes Frances Ellegārdas.

www.amosrex.fi

 

KOPENHĀGENA

 

Leonards Koens. A Crack in Everything (Plaisa visā)
Nikolaja mākslas centrs
24. oktobris, 2019–13. aprīlis, 2020

Pasaulslavenais romānists, dzejnieks, dziesminieks un komponists Leonards Koens ir iedvesmojis vairākas rakstnieku, mūziķu un mākslinieku paaudzes. Viņš bija izcils skumju un cilvēka likteņa apdziedātājs, izsakot to, ko nozīmē jūtīgi uztvert visas miesas un dvēseles alkas un sarežģījumus. Koena mūzika, teksti un performances sešus mēnešus apdzīvos gan Kunstforeningen GL STRAND, gan Nikolaja mākslas centra izstāžu zāli, piedāvājot Koena mākslinieciskos sasniegumus un iedvesmojošo dzīvi.

“Leonards Koens: plaisa visā” ir pirmā izstāde, kas pilnībā veltīta ietekmīgā kanādiešu dziesminieka un autora iztēlei un mantojumam. Oriģinālā tā tika izveidota Monreālas Laikmetīgās mākslas muzejā, īpaši pasūtot vairākus darbus tiem māksliniekiem, kino veidotājiem un mūziķiem, kurus iedvesmojusi, ietekmējusi vai kā citādi aizkustinājusi Koena nepārspējamā daiļrade.

www.nikolajkunsthal.dk

 

Moskītpele un citi hibrīdi
Šarlotenborgas mākslas telpa
31. oktobris, 2019–16. februāris, 2020

No 31. oktobra līdz 16. februārim Šarlotenborgas mākslas telpā apskatāma pirmā izstāde Dānijā, kas veltīta rakstniekam un kinorežisoram Roī Rosenam (1963). Izstāde iekļauts darbs “Vladimira nakts” – albums ar 39 guašas zīmējumiem un dzejoļiem, kas satīriskā veidā runā par fetišismu un varu un ko iedvesmojušas 60. un 70. gadu Maskavas pagrīdes mākslas (Kabakovs, Pivovarovs) tradīcijas. Tāpat izstādē apskatāma filma The Dust Channel (Putekļu kanāls, 2016), kas izpelnījās plašu uzmanību documenta 14 izstādē 2017. gadā.

Roī Rosens ir mākslinieks, rakstnieks un kinorežisors, kā arī kritiskā balss savā dzimtajā Izraēlā. Viņa radošais darbs fokusējas uz varu, alku izpausmēm un strukturālo vardarbību. Rosens, izmantojot fikciju un satīru un sapludinot Izraēlas un globālo politiku ar mītiem un vēstures atsaucēm, ir radījis māksliniecisku un normatīvo hegemoniju graujošu universu. Strādājot ar visdažādākajiem izdomātiem tēliem un ikonogrāfiskiem motīviem, Rosens transformē vēsturisko avangardu un populāros medijus, politisko propagandu un klasiskās bērnu pasakas.

Izstādes kuratore ir Anne Mikēla Jensena.

www.kunsthalcharlottenborg.dk

 

Larisa Sansoura. Heirloom (Mantojums)
Starptautiskais laikmetīgās mākslas centrs Copenhagen Contemporary
13. decembris, 2019–13. aprīlis, 2020

Šogad 90 valstis piedalījās visvecākajā un, iespējams, visprestižākajā mākslas notikumā pasaulē – Venēcijas biennālē. Dāniju šogad Venēcijā pārstāvēja dāņu-palestīniešu māksliniece Larisa Sansoura. No 2019. gada decembra visiem interesentiem būs iespēja apskatīt viņas Venēcijas ekspozīciju Starptautiskajā laikmetīgās mākslas centrā Copenhagen Contemporary. Izstādes pamatā ir vēsture, atmiņas un identitāte, tā aicina skatītājus doties tumsas pasaulē, kas sastāv no zinātniskās fantastikas filmas, tēlnieciskas instalācijas un arhitektoniskiem iestarpinājumiem. Zinātniskās fantastikas filma In Vitro norisinās Betlēmē ne pārāk tālā nākotnē, kad klimata katastrofa ir piespiedusi cilvēkus uz dzīvi pazemes betona bunkuros. Savukārt tēlnieciskā instalācija “Piemineklis zaudētajam laikam” ir milzīga melna lode, kas kā sava veida atmiņu banka redzama arī filmā. Savukārt arhitektoniskie elementi izpaužas, piemēram, kā palestīniešu flīzes – tās parādās filmā un ar tām daļēji segta grīda izstādē.

www.copenhagencontemporary.org

 

STOKHOLMA

 

Hella Jongeriusa. Breathing Colour (Elpojošā krāsa)
Nacionālais muzejs
17. oktobris, 2019–9. februāris, 2020

Nacionālais muzejs aicina apmeklētājus uz Hellas Jongeriusas izstādi-instalāciju “Elpojošā krāsa”, kas demonstrē viņas iedziļināšanos krāsu, formu, gaismu un materiālu pasaulē.

Māksla un dizains ir krāsas, gaismas, formas, ēnu, atspīdumu un materialitātes konfigurācijas. Šī izstāde, kas balansē uz robežas staro mākslu un dizainu, piedāvā vizuālu izpēti par krāsas un gaismas savstarpējo saspēli un izmaiņām dienas laikā. Savus ilggadīgos pētījumus krāsas, gaismas un materialitātes laukā Jongeriusa atklāj papīra, tekstila, keramikas, metāla un plastmasas formā.

Pēc renovācijas Nacionālajā muzejā mākslas darbi tiek eksponēti uz krāsainām sienām un integrēti tā, lai glezniecība un tēlniecība sastaptos ar tā paša perioda tekstilu un keramiku. Jaunās izstādes mērķis ir likt skatītājiem aizdomāties un raisīties diskusijai par to, kā krāsa ietekmē gan mūs pašus, gan mūsu pasaules uztveri.

www.nationalmuseum.se

 

Ariss Fioretoss
Moderna muzejs
25. oktobris, 2019–2. februāris, 2020

Grāmatas laboratorija “Atlass” iedzīvina paralēlu pasauli, kas ir maldinoši līdzīga mūsējai. Balansējot starp fikciju un kultūras vēsturi, šajā izstādē mēs ieraugām veselu tekstuālu universu, kura autors ir Ariss Fioretoss.

Savā jaunajā darbā sakausē eseju un fikciju. Trīs viņa iepriekšējiem romāniem (“Irma”, “Patiesība ar Sašu Knišu” un “Nelijas B:s sirds”) pamatā ir vēsturiski fakti līdz 1933. gadam. Visi trīs galvenās varones ir saistītas, taču arī neatkarīgas viena no otras – kā orgāni ķermenī. Stokholmai kā norises vietai ir liela nozīme šajā stāstā par medicīnu un sociālajām pārmaiņām. Izstāde ir kā kabinets, kur 20 emocionāli stāvokļi tiek pasniegti arhitektoniskā maketā ar izgrieztām figūriņā. Makets/galds ir sadalīts trīs daļās, katrai varonei atvēlot vienu daļu.

Izstādes kuratore ir Anika Gunnašone.

www.modernamuseet.se

 

Terēza Solara. RIDE RIDE RIDE
Index galerija
26. oktobris, 2019 – 26. janvāris, 2020

Terēza Solara strādā ar objektiem un telpu starp tiem, ar naratīviem un nepilnīgu informāciju. Solara eksperimentā ar faktūrām un fizikalitāti, mākslu saprotot kā situāciju, kas jāatklāj, jāizjūt un jāpārdomā. Viņas eksponētie objekti var būt gan skulptūras, gan izejmateriāli, tie var būt radīti vai atrasti, taču arvien atrodas saistībā – tā, lai visa grupa kļūtu par paralingvistisku struktūru ar iekšējiem dialogiem vairākos paralēlos laikos.

Terēza Solara šajā izstādē miksē ēģiptiešu mitoloģiju, mūsdienu vēstures detaļas un lingvistikas teoriju. Atrakciju parka izplānotās emocijas piedāvā veidu, kā nodibināt kontaktu ar objektiem: objekti atrodas atrakciju parkā, lai būtu daļa no halucinogēnās konstrukcijas un kontrolētām bailēm kā sajūtu izsaukšanas mehānismiem. Un ja mehānismiem ir skaidri redzams mērķis, mašinērijai nav jābūt apslēptai.

www.indexfoundation.se