JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
19/11/2019

 

Pētniecības un izstāžu cikla “Pārnēsājamās ainavas” noslēdzošā izstāde Ņujorkā
James Gallery
19. novembris, 2019–15. februāris, 2020


Dainas Dagnijas darbnīcā, fonā viņas glezna “Imigranti”, 1967. Foto: autors nezināms. Privātkolekcija

No 19. novembra līdz 2020. gada 15. februārim Ņujorkas galerijā James Gallery būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pētniecības un izstāžu cikla “Pārnēsājamās ainavas” noslēdzošā izstāde “Portable Landscapes. Memories and Imaginaries of Refugee Modernism” (“Pārnēsājamās ainavas. Bēgļu modernisms, atmiņas un iztēle”).

Šīs noslēdzošās izstādes centrā ir latviešu trimdas mākslinieku un literātu grupa “Elles ķēķis”, kuras dažādās radošās izpausmes tās aktivitātes posmā no 1950. līdz 1970. gadiem atsedz paralēlu lappusi Latvijas mākslas un kultūras vēsturē, kad Otrā pasaules kara notikumu iespaidā tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Izstāde arī plašākā kontekstā pievēršas māksliniekiem un radošajam fenomenam, kas veidojies migrācijas iespaidā, priekšplānā izvirzot mazzināmāku stāstu tīklojumu. Izstādē apskatīti virzieni un individuāli mākslinieki, kas balstījuši, kā arī dažādojuši un izaicinājuši kopīgo mākslas vēstures naratīvu. Paralēli vēsturiskajiem stāstiem, kas atklāsies dažādos arhīvu materiālos, mākslas darbos un artefaktos, izstādē piedalās arī mūsdienu mākslinieki, kuri savos darbos pievēršas migrācijas tēmai vai ar savām interpretācijām papildina kādu no izstādes naratīviem. Uzsverot dažādības nozīmi, atšķirīgos modernismus un mazāk zināmus strāvojumus, izstāde uzsver, ka gan pagātnes, gan mūsdienu norises ir dzīvs process, ko nemitīgi veidojam un pilnveidojam.

Izstādes mākslinieki: Daina Dagnija, Jonija Fains (Yonia Fain), Jevgeņijs Fiks (Yevgeniy Fix), grupa “Elles ķēķis”, Rolands Kaņeps, Boriss Lurijs (Boris Lurie), Džūdija Bluma-Redija (Judy Blum Reddy), Vladimirs Svetlovs & Aleksandrs Zapoļs (Orbita), Viktors Timofejevs, Sigurds Vīdzirkste, Artūrs Virtmanis. Kuratori: Katrīna Karla (Katherine Carl), Solvita Krese, Inga Lāce and Andra Silapētere.

Jāatgādina, ka cikls “Pārnēsājamās ainavas” tika sākts 2017. gadā, sarīkojot izstādes Villa Vassilieff Parīzē (2018), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2018), galerijā Körsbärsgården Konsthall Gotlandē (2018) un mākslas centrā District Berlīnē (2019). “Pārnēsājamās ainavas. Bēgļu modernisms, atmiņas un iztēle” ir cikla noslēdzošā izstāde, savukārt 2020. gada pavasarī kā projekta kulminācija tiks atvērta apjomīga antoloģija “Pārnēsājamās ainavas: Latvijas trimdas mākslas vēstures”, kas tiek veidota sadarbībā ar Berlīnes izdevniecību K.Verlag.

Par James Gallery - Eimijas un Tonija Džeimsu galerija ir Ņujorkas Universitātes galerija, kuras misija ir veicināt pētnieku un mākslinieku sadarbību un publisko dialogu, kā pamatinstrumentu izmantojot izstādes formātu. Galerija strādā ar pētniekiem, studentiem un māksliniekiem. Galerija rīko ne tikai izstādes, bet arī pavadošās programmas, lai diskutētu par izstāžu izvirzītajiem jautājumiem un aktualitātēm sabiedrībā. Galerija atrodas Manhetenas pilsētas centrā, The Graduate Center, CUNY.

James Gallery
365 Fifth Avenue, First Floor, New York, NY 10016


Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu
veidoto kalendāru 2020. gadam izstāde
mākslas grāmatu izdevniecības “Neputns” galerijā
20. novembris–10. janvāris, 2020


Fragments no Aleksandras Rundes veidotās kalendāra vāka grafikas

No 20. novembra līdz 2020. gada 10. janvārim mākslas grāmatu izdevniecības “Neputns” galerijā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu veidoto kalendāru 2020. gadam un kalendāra oriģinālu izstādi.

Vērienīgais Grafikas katedras studentu un pasniedzēju veidotais “Grafiķu kalendārs” šogad svin piecu gadu jubileju. Šo dažu gadu laikā “Grafiķu kalendārs” ir kļuvis par leģendu un tradīciju Grafikas katedras dzīvē. Kalendāra sākotnējie eksemplāri, kas drukāti ar roku, nu ir bibliogrāfisks retums. Kopš 2019. gada, pateicoties kalendāra atbalstītājiem, kalendārs tiek iespiests tipogrāfiski un ir kļuvis pieejams plašākam mākslas cienītāju lokam, kam par pierādījumu kalpo tas, ka ikgadējā studentu mākslas tirgū JARMARKA kalendārs ir viens no pircēju iecienītākajiem mākslas priekšmetiem.

Kā ierasts no talantīgo Grafikas katedras studentu veidotajām skicēm, katedras pieredzējušie pasniedzēji izraudzījās 13 jauno mākslinieku darbus, kurus iekļaut 2020. gada kolekcijā. Katrā kalendāra mēnesī redzamais grafikas darbs veidots par godu konkrētajam mēnesim, izceļot, mākslinieka prāt svarīgāko un raksturīgāko. 30 eksemplāri no kalendāra tirāžas tiek drukāti dažādās Grafikas katedrā īstenojamajās drukas tehnikās - sietspiedē, linogriezumā, mecotintā, ofortā, litogrāfijā, fotopolimērā u. c. Laikietilpīgais drukas process, parāda grafikas mākslas unikalitāti, izceļ tās neatkārtojamo pievilcību. Kalendāra dizainu veidojis katedras vadītājs Guntars Sietiņš.

Grafikas mākslas cienītāji varēs kalendāru iegādāties LMA studentu mākslas tirgū JARMAKA un galerijā “Neputns”. Visi iegūtie līdzekļi no kalendāra pārdošanas tiks izmantoti LMA Grafikas katedras darbnīcu labiekārtošanai.

Izstādē šogad piedalās: Mārtiņš Dziļums, Estere Betija Grāvere, Sanita Skalbe, Anna Vaivare, Alise Rudēvica, Kristaps Kramiņš, Vivanna Maria Stanislavska, Evija Pintāne, Guna Poga, Aija Pastare, Anna Dzērve, Elza Šarlote Matvaja, Aleksandra Runde.

Mākslas grāmatu izdevniecība “Neputns”
Tērbatas ielā 49/51, Rīga

 

Elitas Patmalnieces darbu izstāde “Nomoda sapņi”
Liepājas muzejā
20. novembris, 2019–16. februāris, 2020

 

No 20. novembra līdz 2020. gada 16. februārim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma krāšņa un vērienīga modes mākslinieces un gleznotājas Elitas Patmalnieces darbu izstāde “Nomoda sapņi”. Mākslinieces lielformāta apdrukas, instalācijas, gleznas un gleznojumi uz sienām, kā arī mākslinieces radītie tērpi izstāžu zālē uzplauks kā dzīves prieka, pārdomu un košuma apliecinājums rudenīgi vēlīnajā laikā, kad dzīvojam gaidās pēc Ziemassvētku gaišuma un Jaunā gada sagaidīšanas karnevāliskajām noskaņām.

Kas notiek ar mākslinieku, kad viņš glezno? Rada skulptūru, tērpu, objektu, jebko. Vai tas ir viņš pats – krāsu bundžu un pindzeļu ielenkumā, kas glezno vai arī viņš ir tikai pierakstītājs? Kāds, kas pieraksta idejas, domas, sajūtas, mirkļus – šeit un tagad, savā neatkārtojamā rokrakstā.

Un kur viņš atrodas – pie molberta vai patiesībā viņš ir gleznā? Viņš ir glezna; saplūdis ar to, ko viņš dara. Šīs domas vienmēr nodarbinājušas Elitu Patmalnieci. Mēģinot saprast, kas notiek ar viņu pašu brīdī, kad viņa rada – piegriež kleitu, zīmē.

Reizēm viņai ir sajūta, ka nokļuvusi plūsmā, kur viss ir šķietami savienojies – pavisam konkrēti dzīves notikumi, vietas, kur viņa ir bijusi, piedzīvotais, pieredzētais un kāda pilnīgi cita atmiņa, kas nepieder un vienlaikus arī pieder viņai. Pagātne, tagadne, nākotne – viss ir viens. Viņa ir visur un vienlaicīgi. Nomoda realitātē un sapņos. Turklāt, starp šiem diviem lielumiem nav robežu – viņa ir enerģija, kas ceļo starp pasaulēm kā jaguārs. Varbūt tāpēc nav iespējams izstāstīt, kas notiek ar mākslinieku, kad viņš glezno; tas viss ir gleznā.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Zuzānu kolekcijas izstāde “Dzīvā ķēde”
Mūkusalas Mākslas salonā
21. novembris–29. februāris, 2020

Publicitātes attēla grafiskais dizains: Rasa Jansone

Šogad tiek atzīmēta Baltijas ceļa trīsdesmitgade. Vēsturiskais notikums atgādina, ka vairāku likumsakarīgu procesu rezultātā, kur izšķiroša nozīme bija politiskās varas vājumam un tautas garīgajam pacēlumam, tā laika aktīvā Baltijas sabiedrība spēja mainīt esošo iekārtu un sēru noskaņu dienu – 23. augustu, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas dienu – pārvērst patiesos svētkos. Šis ir viens no skaistākajiem piemēriem, kā cilvēku masa spējusi organizēti apvienoties un ar dzīvās ķēdes palīdzību paust savu gribu.

Iedvesmojoties no Atmodas laika notikumiem, Mūkusalas Mākslas salona Lielajā un Mazajā zālē no 21. novembra līdz 2020. gada 29. februārim būs eksponēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijas darbi no Zuzānu kolekcijas. Trauksmainais un pacilājuma pilnais laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu – virzienu, kuram raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti. Kā norāda mākslas vēsturniece un publikācijas “Neoekspresionisms abpus robežām: Latvijas versija” autore Santa Hirša: “Emocionālo patosu bieži vien papildina izteikti ironiski, melnā humora un absurda noskaņu iekrāsoti akcenti, dominējot eksistenciāliem vispārinājumiem, nevis konkrētiem, skaidri nolasāmiem vēstījumiem.” Daudzslāņaini interpretējamais saturs un nenoteiktība bija piemērots pavadonis politisko pārmaiņu gaisotnē, lai ietērptu sabiedrībā valdošās, taču vēl neizteiktās ilgas pēc neatkarības.

Ekspozīcija balstīta uz spilgtākajām virziena izpausmēm “supergrafiķu”[1] un “Maigo svārstību” [2] gleznotāju darbos. Starp izstādē pārstāvētajiem autoriem ir Andris Breže, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Ojārs Pētersons, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Vilnis Zābers. Viņi noliedz apzinātu sekošanu neoekspresionisma virzienam, viņi arī nav aktīvi iesaistījušies politiskajos procesos, tā vietā darot to, ko prot vislabāk – radījuši mākslu, kurā klātesošs pārmaiņu gars. Viņu solidaritāte ar sabiedrību vērojama vēlmē strādāt komandā, grupas nosaukumam dominējot pār individuālo autoru vārdiem. “Supergrafiķu” līdzīgie formāti un ekspresīvie žesti no mākslas attālinātam skatītājam varētu šķist kā viena autora radīti darbi, bet “Maigo svārstību” barikāžu priekšvakara akcija – dzīvs gleznošanas process mēneša garumā tiešā sabiedrības tuvumā – nolasāms kā vēlme pēc nepastarpinātas mijiedarbības ar apkārtējiem. Šo procesu varētu nosaukt par intuitīvu pulsāciju, kurā mākslinieki saslēdzās dzīvā ķēdē ar sabiedrību. Mēs varam izmantot Atmodas laikā iekapsulēto enerģiju, lai atgūtu kontroles apziņu pār svarīgiem notikumiem, kas norisinās pašreiz un kuros mūsu līdzdarbošanās ir izšķiroša.

Izstādes kuratore Sniedze Kāle.

Izstādē sagatavotas darbnīcas pirmsskolas vecuma bērniem un vidusskolēniem, kā arī izstrādātas ģimenes darba lapas. Izglītības programmu sastādītāja – Marta Leimane. Sīkāka informācija lasāma mājas lapā

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

 

Jura Dimitera personālizstāde “Mana laika zīmes”
kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV
22. novembris, 20194. janvāris, 2020

 

No 22. novembra līdz 2020. gada 4. janvārim kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV skatāma Jura Dimitera jaunākā personālizstāde “Mana laika zīmes”. Skatītājiem būs iespēja izsekot līdzi leģendārā mākslinieka interešu lokam un viņa daudzpusīgajai radošajai darbībai no 60-to gadu beigām līdz šim brīdim.

Dimitera glezniecība, grafikas, fotogrāfijas, plakāti un tēlniecība iezīmē īpašus vēstures pieturas punktos, ko visa sabiedrība ir pārdzīvojusi laikā un telpā, kas vienlaikus ir arī dziļi individuāli māksliniekam un katram no mums. Paradoksi, metaforas, asprātības - bijušu parādību nebijušas kombinācijas ir Dimitera laika zīmes.

Dimiters ir gleznotājs, kura mākslas metafiziskā noskaņa atklājas gan ar filigrānu tehnisko meistarību, gan ar humoru un dažkārt - nesaudzīgi dzēlīgu ironiju. Šī iezīme saglabājas arī Jura Dimitera veidotajos sociālajos, politiskajos un teātra plakātos, kurus arī varam apskatīt izstādē. Sākot ar Brežņeva stagnācijas laika parādību atmaskojumu ļoti rietumnieciskā skatījumā līdz skarbam mežonīgā kapitālisma portretam, ironijai par globalizācijas procesiem, partiju melīgajiem saukļiem, kas brīvības un neatkarības idejas upurē uz zelta teļa altāra.

Būtisks Jura Dimitera darbības virziens ir teātra scenogrāfija. Savas ilggadejās karjeras laikā Dimiters ir bijis scenogrāfs sava laika kulta izrādēm Dailes teātrī – Ādolfa Alunāna lugai “Džons Neilands” un pēc Artura Konana Doila romāna veidotajai izrādei “Šerloks Holmss” – padarot tās par XX gadsimta otrās puses teātra mākslas zelta klasiku. Skatuves priekškars ir kļuvis par vienu no tēliem makslinieka gleznās, plakātos un grafikās, liekot šaubīties par visa notiekošā viennozīmību un patiesumu un nopietnību.

Izmantojot mūsdienu tehniskās iespējas, Juris Dimiters veido digitālos darbus. Kā īstens postmodernists, Dimiters citē pats sevi un operē ar pasaules vēstures un kultūras jēdzieniem.

Kultūras centra GrataJJ mākslas galerija
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

 

Edītes Pauls-Vīgneres darbu izstāde “Vīna garša”
Latvijas Arhitektūras muzejā
22. novembris, 2019–10. janvāris, 2020

 

No 22. novembra līdz 2020. gada 10. janvārim Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres 80 gadu jubilejas izstāde “Vīna garša”, kas tapusi kā veltījums viņas vectēvam, Iļģuciema stikla fabrikas stikla pūtējamĀdolfam Paulam (1885–1975).

“19. gs. sākumā Iļģuciems bija mazapdzīvots, pēc tam, 19. gs. beigās, strauji attīstījās rūpniecība. Pirms Pirmā pasaules kara mans opaps no astoņu gadu vecuma kā māceklis strādāja Jākoba Beka (Jacob Beck) fabrikā. Atgriežoties no bēgļu gaitām Petrogradā, opaps stikla pūtēja darbu Iļģuciema stikla fabrikā atsāka. Karstums, spilgtā gaisma, kuru izstaro izkausētais stikls, atstāja iespaidu uz opapa veselību. Stikla pūtēji bieži palika tuvredzīgi. Opaps desmit gadus pavadīja tumsā. Otrais pasaules karš atstāja drūmas sekas. Tuvumā aerodroms. Atstātās sprāgstvielas, daudz sakropļoto, upuri. Taču dzīve turpinājās. Ļaudis strādāja, kopa savus dārzus. Iļģuciema burvība – ceriņi, jasmīni, tuvumā Baltie kalni, Rātsupīte, skaistais, ar mežu apaugušais paugurs, tā sauktais Ozolkalns, ar tajā ierīkotajām Baltās muižas kapenēm. 1945. gadā padomju vara nacionalizēja tēva un opapa īpašumus, kam 1968. gadā sekoja neparedzētas pārmaiņas. Man bija jāzaudē darbnīca, kura iekārtota mūsu mājā Nordeķu ielā 8, bet opapam – grūti un sūri būvētā māja Garajā ielā 5. Arī Nordeķu ielas nosaukums nav saglabājies. Jau ilgus gadus mans skats pievēršas mammas kumodei, kur aiz stikliem uz plauktiņa sarindojušās opapa veidotās glāzītes.

Darbojoties ar stikliņiem – tā dēvēju pērlītes – radās ideja veidot piemiņas izstādi manam opapam, kā atgādinājumu par aizgājušo laiku,” stāsta Edīte Pauls-Vīgnere.

Māksliniece ir viena no pirmajiem meistariem, kuri 20. gs. 70. gados izmainīja tradicionālos priekšstatus par tekstilmākslu. Izmantojot tēva Voldemāra Paula konstruētās stelles, viņa sāka aust lielizmēra tekstilijas, veidot telpiskus tekstiliju obkjektus. Eksperimentējusi gan ar darbu fomām, gan tehnikām, radot savas autortehnikas – kombinējusi tekstilu ar metālu, stiklu, koku, veidojusi kolāžas, izmantojusi kausējumus. Daudzi mākslinieces lielformāta darbi bijuši iekļauti sabiedriskos interjeros – līdz mūsu dienām tie, diemžēl, nav saglabājušies.

Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga

 

Dinas Dubiņas izstāde “Prieks”
kultūras centrā “Siguldas devons”
23. novembris–31. decembris


Dina Dubiņa. Ceļš. 2019. Dzintars, grafīts, zelts, akrils, 100 x 100 cm, autortehnika

No 23. novembra līdz 31.decembrim Siguldas Kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Dinas Dubiņas izstāde “Prieks”, kurā varēs aplūkot gleznas ar dzintaru, emaljas gleznas un rotas. Izstādē māksliniece Dina Dubiņa spēlējas ar jaunām tehnoloģijām – ar mākslas palīdzību rodot citu skatījumu uz lietām un vietām to simbiozē,– lai mēs visi iegūtu papildu pozitīvo enerģiju un prieku.

“Šī izstāde būtiski atšķiras no visām manām iepriekšējām izstādēm, jo lielākā daļa darbu ir radīti pilnīgi jaunā tehnikā – gleznās dominē dzintars un grafīts. Ļoti svarīga nozīme ir faktūrām, kuras iegūtas, daudzkārtīgi klājot un slīpējot gleznu virsmu,”, par savu izstādi stāsta māksliniece Dina Dubiņa.

“Nav konkrētas definīcijas, kas ir prieks, bet visi zina, ka prieks dod pozitīvu enerģiju un emocijas, kuras mūsu dzīvi padara krāsaināku, tas nav ne sverams kilogramos, ne mērāms metros, tomēr bez tā cilvēks nespēj pilnvērtīgi dzīvot. Dzintars palīdz atjaunot biolauku, vairo labklājību un svētību. Mans mērķis ar šo izstādi ir panākt, lai prieks vairo prieku un labklājību!”, atklāj māksliniece.

Māksliniece Dina Dubiņa dzimusi Rīgā, absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Igaunijas Mākslas akadēmijas metālmākslas katedru, iegūstot maģistra grādu. Māksliniece kopš 1975. gada piedalījusies vairāk nekā 200 izstādēs Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Somijā, Japānā, Francijā, ASV un citās valstīs. Dinai Dubiņai bijušas jau vairāk nekā 40 personālizstādes. Savu radošo darbību Dina Dubiņa sākusi kā rotu māksliniece, bet kopš 1985. gada pievērsusies emaljas gleznām, miniatūrām. Tikai pēdējos gados paralēli gleznu radīšanai atgriezusies rotu dizainā.

Izstādes ietvaros 11. decembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks tikšanās ar mākslinieci pasākumā – “Emaljas stāsti”.

Kultūras centrs “Siguldas DEVONS”
Pils iela 10, Sigulda

 

Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija
apvienojas kopprojektā MALKA
23. novembris

 

Šogad jau trešo gadu tiks realizēts kopprojekts MALKA, kura mērķis ir veicināt Latvijas radošo augstskolu studentu sadarbību, radot jaunus mākslinieciskus tandēmus un sadarbības grupas.2019./2020.mācību gadā projektā līdzās režisoriem, mūziķiem, grafiķiem, piesaistīti arī Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšanas 1. kursa studenti, kuri palīdz procesa organizēšanā, tādējādi arī paši gūstot praktisku pieredzi. Vērienīgajā projektā kopā piedalās 60 radošo augstskolu studenti, kas mācību gada pirmā semestra laikā veidos kopīgu dejas, mūzikas un vizuālās mākslas etīžu uzvedumu. Etīžu skates pirmizrāde paredzēta 23. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijā.

Pirmās darba sesijas laikā studenti tika sadalīti grupās un izlozēja etīžu tēmas. Šogad projekta tēmas veltītas režijai un studentu etīdes būs parafrāzes par režijā lietotiem terminiem, piemēram, virsuzdevums, mizanscēna, impulss, komēdija, drāma u.c. Katrā no deviņām radošajām grupām ir vismaz viens katra mākslas veida topošais profesionālis, tādējādi etīžu saturs būs radies, mijiedarbojoties vairākām mākslas nozarēm. Šogad projekts būs kā interaktīva pastaiga, kura norisināsies trīs dažādās Latvijas Mākslas akadēmijas telpās.

Pirmais šāda veida projekts tika realizēts 2017./2018. mācību gadā, sadarbojoties Latvijas Mākslas akadēmijas LMA Grafikas katedras un Latvijas Kultūras akadēmijas Leļļu teātra mākslas kursam. Sadarbības rezultāts – etīžu skate guva atzinību un rezonansi abu augstskolu studentu un pasniedzēju vidū.

2018./2019. mācību gadā projekts tika paplašināts, sadarboties aicinot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza un kompozīcijas studentus, Latvijas Kultūras akadēmijas režijas studentus, Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas studentus un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentus.

Kopprojekta īstenotāji ir trīs augstskolu mācībspēki: Rūta Briede (LMA), Olga Žitluhina (LKA), Māra Ķimele (LKA), Elmārs Seņkovs (LKA), Indriķis Veitners (JVLMA). Projekta producenti: Laine Pole, Kristīne Freiberga.

Kopprojekts “Malka”
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

13. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Prāta fitness”
Rīgas Porcelāna muzejā
23. novembris, 2019–19. janvāris, 2020

 

No 23. novembra līdz 2020. gada 19. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma 13. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Prāta fitness”.

Izstādes veidotāji uzdod jautājumus - vai kultūra, māksla var būt mūsu prāta treniņprogramma? Runājot par fitnesu – mums nerodas jautājumi, kāpēc ķermenim vajadzīgas kustības, cik tas veselīgi un vērtīgi, pat nepieciešami. Bet vai ikdienā atceramies par mūsu smadzenēm un to trenēšanas nepieciešamību? Kā Tu trenē savas smadzenes?

Starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīcija aizsākās 2016. gadā. Konkursa kārtībā tiek izraudzīti izstādes dalībnieki, izvēloties pēdējo 2 gadu laikā tapušus mākslas darbus, kuri veidoti vismaz no 70% porcelāna un nepārsniedz 15x15x15 cm dimensijas. Šogad mākslinieki tika aicināti interpretēt tēmu “Prāta fitness”. Tika saņemti 37 pieteikumi no 15 dažādām valstīm.

Žūrijas sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieki: direktore Santa Dobele, galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga, ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa, muzejpedagoģe-māksliniece Rasa Jansone un māksliniece, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja Inese Pētersone.

13. starptautiskajā mazo formu porcelāna izstādē “Prāta fitness” būs skatāmi 27 mākslinieku darbi no Baltkrievijas, Brazīlijas, Čehijas, Honkongas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Serbijas, Somijas, Taivānas, Turcijas un Vācijas. Latviju izstādē pārstāvēs Jānis Kupčs, Dainis Lesiņš, Inese Līne, Kristīne Nuķe-Panteļejeva, Valda Podkalne, Ainārs Rimicāns, Jekaterina Sazonova un Līga Skariņa.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)

 

Lekcija “Somu arhitekts Eliels Sārinens 20. gadsimta būvmākslas kontekstā”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
24. novembris

 

Eliels Sārinens. Kristus luterāņu baznīca Mineapolē. 1948. g.

24. novembrī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā notiks somu arhitektam Elielam Sārinenam veltīta lekcija. Nodarbība noris lekciju cikla “Somijas stāsti” ietvaros, un to lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa.

Eliels Sārinens (1873–1950) ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem 20. gadsimta arhitektiem. Projektējis jūgendstila, art deco un funkcionālisma stila ēkas Somijā un ASV. Viņš ir arī viens no tiem somu arhitektiem, kurus Janis Rozentāls savās publikācijās izceļ kā nozīmīgākos jaunu mākslas ideju paudējus 20. gadsimta sākuma Eiropā. Lekcijā interesenti varēs iepazīt Eliela Sārinena radošo biogrāfiju un viņa nozīmi arhitektūras un dizaina vēsturē.

Savu radošo darbību arhitekts sācis jūgendstila laikmetā, radot virkni somu nacionālā romantisma garā projektētu celtņu (Somijas Nacionālā muzeja ēka (1904)). Jūgendstila vēlīnajā, konstruktīvajā attīstības posmā Sārinens radījis vairākas no savām slavenākajām celtnēm: Helsinku dzelzceļa stacijas ēku (1909), Sv. Pāvila baznīcu Tartu (1911–1917) u.c.

1923. gadā Sārinens pārcēlās uz ASV. Viņa darbos ienāca art deco un funkcionālisma stils. Arhitekts galvenokārt projektējis sabiedriskas ēkas: ar izglītības un kultūras jomu saistītas celtnes, kā arī baznīcas (Kleinhansas koncertzāle (1938–1940), Kristus luterāņu baznīca Mineapolē (1948)). Paralēli Sārinens ir darbojies arī produktu dizaina jomā. 20. gadsimta 30. gadu vidū radījis ikonisko sudraba tējas servīzi, kas uzskatāma par vienu no pirmajiem nozīmīgākajiem 20. gadsimta rūpnieciskā dizaina paraugiem. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem Eliels Sārinens bieži strādāja kopā ar dēlu Ēro Sārinenu (1910–1961), kurš kļuva par sava tēva domubiedru un pēcteci arhitektūras un dizaina jomā un joprojām uzskatāms vienu no izcilākajām personībām modernisma arhitektūrā.

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs 
Alberta iela 12–9, Rīga

 

Paziņoti konkursa izstādes “JĀ/NEatkarība-2019” laureāti
Izstāde skatāma līdz 7. decembrim

 

Janas Rences darbs “Reģionālās reformas neatkarība no reālpolitikas”

Konkursa izstāde “JĀ/NEatkarība-2019” apskatāma divās vietās Jūrmalā: Bulduru Izstāžu namā līdz 7. decembrim un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā līdz 6. decembrim.

12. novembrī tika paziņoti konkursa laureāti, kuri ieguva naudas prēmijas, kā arī sveikti žūrijas atzinības ieguvušie autori.

Galvenā balva – EUR 700 – tika Elizabetei Melbārzdei par video darbu “100 bērni zīmē 100 Mildas Latvijas simtgadei”;

Veicināšanas balva – EUR 200 – Anetei Grīnbergai par video darbu “Pieminot, atceroties”;

Veicināšanas balva – EUR 200 – Viktoram Kozeram par darbu “Aizbraucu uz UK pēc krējuma”;

Veicināšanas balva – EUR 133,33 – Sanitai Mūrmanei-Miķelsonei par darbu “Neatkarība”;

Veicināšanas balva – EUR 133,33 – Undinus par darbu sēriju “Insaidera info”;

Veicināšanas balva – EUR 133,33 – Annelei Slišānei darbu “Pirmā reize. Pagalms”.

Žūrija piešķīra arī 11 atzinības.. kuras saņēma Ineta Greiža, Jana Rence, Inita Grāvere Ruņģe, Juta Rindiņa, Rūta Patmalniece, Māris Subačs, Vadims Jēgers, Kristīne Nuķe -Panteļejeva, Ilze Buša, Aiva Žūriņa un Ligita Caune.

Izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau astoto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm.

Šogad konkursam tika iesniegti 96 pieteikumi no visas Latvijas. Žūrija ekspozīcijā iekļāva 59 darbus. Žūrijas sastāvā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Anda Munkevica – māksliniece; Jānis Murovskis – mākslinieks, profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mēdiju mākslas nodaļas, Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs; Egils Mednis – mākslinieks, dizaineris; Mārtiņš Heimrāts – mākslinieks, mag. art.

Līdz izstādes noslēgumam izstādes apmeklētāji ir aicināti aktīvi iesaistīties skatītāju balvas noteikšanā, kuras vērtība ir Eur 300.

Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala

 

Anetes Kalniņas gleznu izstāde “57°44'32.9"N 22°35'25.5"E”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz 13. decembrim


Līdz 13. decembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma Anetes Kalniņas gleznu izstāde “57°44'32.9"N 22°35'25.5"E”.

“Izstādes nosaukums norāda stratēģiski svarīgas vietas, koordinātes gleznām, kas redzamas šajā izstādē,” saka Anete Kalniņa.

Izstādē izliktas gleznas, kas tapušas 2018.-2019. gadā. Māksliniece māk saskatīt skaisto ikdienišķās un parastās lietās, tās padarot cēlas un ikoniskas.

Anete Kalniņa glezno telpu, lietas un sajūtas abstrahētās ainavās vai kadrētās detaļās. Darbos gleznotājai svarīga ir virsmas faktūra un struktūra, kas ir skatāma gan tuvumā, gan no attāluma.

Gleznotājai pašlaik aktuālas ir krāsas un krāsu salikumi, kas rada mierīgu un patīkamu sajūtu ar pāris košākiem akcentiem. Anetes Kalniņas gleznotie darbi ir kā skatītāja un dabas vai izvēlēto priekšmetu dialogs, kur skatītājs ir vienīgā būtne Visumā.

Anete Kalniņa dzimusi 1985. gadā. 2005. gadā absolvējusi J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag. NMS Jāņa Rozentāla Mākslas skola). Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļu - bakalaura grāds (2009), maģistra grāds (2011). Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu – maģistra grāds (2018). Restaurējusi vairākus nozīmīgus mākslas darbus, tai skaitā, izpētes un monumentālais darbs Rundāles pilī (2007), dekoratīvie sienu un griestu gleznojumi Latvijā, Igaunijā un Somijā. Turpina izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas Doktorantūrā. Izstādēs piedalās kopš 2008. gada.

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
11. novembra krastmala 35, Rīga

 

Jauno grafiķu izstāde “Kvintesence”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
Līdz 21. decembrim


Līdz 21. decembrim Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grafikas izstāde “Kvintesence”. Izstādē skatāms kopdarbs, kas veidots sietspiedes tehnikā. Darbs tapis, katram autoram attēlojot kādu noteiktu pasaules pamatelementu.

Autori, komenējot izstādes tēmu, pauž domu, ka “pamatelementu tematika ir veca kā pasaule, tomēr arvien aktuāla, jo tie veido gan mūs, gan visu, kas mums apkārt, katram prātā veidojas neskaitāmas asociācijas. Savukārt kvintesence apzīmē piekto, visnenoteiktāko elementu - ēteru - kas aptver visus pārējos.”

Lūk, autoru ierosmes avoti, domājot par pieciem pamatelementiem:

Uguns kā karstums, gaisma, saule, sērkociņš vai “Ugunsgrēks”.

Ūdens kā dzīvības avots, upe, lietus, nāriņas un viļņi.

Zeme kā pamats, vaga, akmeņi, saknes, sliekas un mirušo valstība.

Gaiss kā elpa, debesis, vējš un vētra, smaržas un smakas.

Ēters kā dvēsele un gars, vide, vibrācijas un Visums.

Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS
Miera ielā 15/1, pagalma ēka, Rīga

 

Alvīnes Bautras personālizstāde “Nejauša eksistence”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 2020. gada 16. februārim


Līdz 2020. gada 16. februārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma jaunās gleznotājas Alvīnes Bautras personālizstāde “Nejauša eksistence”. Izstādē eksponēti četrpadsmit mākslinieces darbi, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā.

Alvīne Bautra ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2019). Līdz šim māksliniece sarīkojusi trīs personālizstādes Latvijā. Tikko, 2019. gada vasarā, A. Bautrai bija personālizstāde mākslas galerijā „Meno Parkas” Kauņā, Lietuvā.

Māksliniece Alvīne Bautra (1990) gleznās portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Sejas un figūru daļas vizuāli pārklājas, dubultojas, aizslīd un kļūst teju netveramas skatītāja acīm, kamēr gleznās atveidotie tēli aizvien raugās skatītājā – cits vienaldzīgi, cits ironiski smaidot, cits garlaikots. Tas ir veids, kā māksliniece reflektē par cilvēka eksistenci, par to, kā nezināmais var tapt apzināts. Caur emocijām un pārdomām, citiem nezināmām, atklājas cilvēka grūti tveramā iekšējā pasaule. Caur mūsu ķermeni, tā vieliskumu un kustību, ko redz ikviens, realizējas apziņa, lai arī cik niecīgas būtu šīs kustības. Alvīne Bautra gleznu sērijā izmanto kustības atveidu kā metaforu indivīda daudzslāņainajai, mainīgajai un nepastāvīgajai dabai. Izstādē “Nejauša eksistence” māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un – vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?

Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne

 

Irīdas Lazdiņas personālizstāde “Dārza sajūta”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 31. decembrim

 

Līdz šī gada beigām Ojāra Vācieša muzeja Robinsonzālē aplūkojama Irīdas Lazdiņas personālizstāde “Dārza sajūta”.

Māksliniece par izstādi stāsta: “No agrāk attēloto žanru konkrētības jau ilgāku laiku esmu pievērsusies nosacītākai, intuitīvākai, sajūtu izraisošai gleznošanai. Vienīgi daba ir tā, kas nosaka domu emocijas. Tādēļ, skatoties debesīs, vērojot ūdens plūsmu vai ieejot dārzā, viss tas – gan miers, gan klusums, gan nebeidzamā mainība – rada īpašu prieka sajūtu un dod arvien jaunus impulsus.”

Izstādes turpinājums aplūkojams Rīgas Lutera draudzes Cilvēka izaugsmes centrā (CCI) “Torņkalns” (Torņkalna ielā 5).

Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga


[1]“Supergrafiķi” ieguva apzīmēju, pateicoties darbu lielajiem formātiem. 20. gs. 80. gadu otrajā pusē vairāki autori – Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Indulis Gailāns, Normunds Lācis un Vilnis Putrāms – radīja lielizmēra sietspiedes ar kāpināti ekspresīvu formveidi un sociālpolitisku saturu. Impulsu lielizmēra grafiku radīšanai deva pasūtījums autoriem regulāri atjaunot PSRS Metalurģijas ministrijas ekspozīciju Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, piecus gadus nodrošinot māksliniekus ar lielām telpām Rīgas Porcelāna rūpnīcā, brīvi pieejamiem materiāliem un lielām papīra loksnēm.

[2] Mākslinieku grupas – Ievas Iltneres, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Sandras Krastiņas, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas izstāde – akcija “Maigās svārstības” norisinājās no 06.11. – 04.12.1990. izstāžu zālē "Latvija".