Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
11/11/2019
Lekcija “Mākslinieka Kārļa Baltgaiļa laiks Penzas Mākslas skolā (1911–1917)”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
12. novembris
Jēkabs Kazaks. Strēlnieks (Kārļa Baltgaiļa portrets). 1917. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Otrdien, 12. novembrī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ar lekciju “Mākslinieka Kārļa Baltgaiļa laiks Penzas Mākslas skolā (1911–1917)” uzstāsies mākslas zinātniece, LNMM izglītības programmu kuratore Mg. art. Anna Pūtele.
Penzas Mākslas skolā mācījās jaunie latviešu mākslinieki, kas vēlāk kļuva par modernistiem. Pirms viņi (Romans Suta, Jēkabs Kazaks, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns) uz turieni aizdevās 1915. gadā Pirmā pasaules kara dēļ, šeit jau kādu laiku bija mācījies Kārlis Baltgailis (1893–1979).
Kārlis Baltgailis Penzā studijas uzsāka pēc skološanās Ata Ķeniņa reālskolā (1907–1911). Tur nozīmīgs ieguvums bija ne tikai zināšanas, bet arī tuvs draugs turpmākajiem dzīves gadiem – Jēkabs Kazaks (1895–1920), kuru 1915. gadā pēc Rīgas pilsētas mākslas skolas darbības pārtraukšanas Baltgailis aicināja mācīties Penzā.
Kārlis Baltgailis Latvijas mākslas kopainā ir savdabīga personība, kuras dzīvi un personību spēcīgi iespaidoja Pirmā pasaules kara notikumi, strēlnieka gaitas un klasiskā modernisma veidošanās. Uzskatāms par Jāzepa Grosvalda (1891–1920) un Jēkaba Kazaka ideju tiešāko sekotāju, kurš visas savas radošās darbības laikā turpinājis agrīnā klasiskā modernisma periodā aizsākto ikonogrāfisko un stilistisko līniju. Viņš bijis viens no mākslinieku un literātu biedrības “Zaļā Vārna” (1925–1939) dibinātājiem, kā arī pieredzējis un audzēkņu mīlēts pasniedzējs.
Savā lekcijā mākslas zinātniece Anna Pūtele atklās daudz interesantu faktu no Kārļa Baltgaiļa biogrāfijas, īpašu uzmanību veltot periodam no 1911. līdz 1917. gadam, kad viņš mācījās Penzas Mākslas skolā.
Vietu skaits ierobežots.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija par postkoloniālisma refleksijām šodienas mākslā
“LLMC Vakarskola” ietvaros Latvijas mākslas akadēmijas jaunajā korpusā
12. novembris
Otrdien, 12. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju neformālās izglītības programmā “LLMC Vakarskola” aicina uz mākslinieka Kvīnsija Gario lekciju par postkoloniālisma refleksijām šodienas mākslā. Lekcija notiks Latvijas mākslas akadēmijas jaunajā korpusā.
Kā šodien runāt par dabas katastrofām, koloniālismu un pretošanos tam? Performanču mākslinieks Kvīnsijs Gario to dara, atsaucoties uz savas ģimenes pieredzi un stāstiem, kas aizved uz Karību jūras reģionu un Kirasao, mākslinieka dzimteni, kas ir bijusī Nīderlandes kolonija, šobrīd autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā. Performatīvajā lekcijā mākslinieks ieskicēs šī reģiona postkoloniālo situāciju, kurai viņš pievēršas savos darbos un tiecas to ne vien kritiski atspoguļot, bet arī rosināt jaunas attiecības.
Mākslinieks vieslekcijā izcels performances “Viskijs kastē”, ko viņš veidoja kopā ar savu mammu Glendu, un “Kā sagatavoties orkānam. 2. daļa”, kas tapa kopā ar mammu un brāli Jērgenu. Performances “Viskijs kastē” centrā ir Glendas atmiņas par sacelšanos 1969. gadā Kirasao, kad demonstrācijas dalībnieki vērsās pret naftas kompānijas Shell un tās apakšuzņēmēju rasistisko, diskriminējošo un ekspluatējošo praksi. “Kā sagatavoties orkānam. 2. daļa” aizvedīs lekcijas auditoriju uz 1995. gadu, kad 5. kategorijas viesuļvētra Luiss iznīcināja Sintmārtenu Mazajās Antiļu salās, kur tolaik dzīvoja mākslinieka ģimene. Līdz pat 2017. gadam Luiss bija spēcīgākais orkāns, kāds jebkad skāris salu, un Kvīnsija performance pievēršas fundamentālajām izmaiņām, kas ienāca salas iedzīvotāju dzīvē pēc šī notikuma.
Kvīnsija Gario vieslekcija notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros, kas pievēršas neērtajam nesenās vēstures mantojumam, kas ir marginalizēts vai izdzēsts no t.s. kolektīvās atmiņas, lai gan tas joprojām ietekmē šodienas realitāti. Meklējot atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šīs pagātnes izzināšanu, nereti noderīgi ir stāstījumi un pieredzes, kas tulkoti no atšķirīgiem kontekstiem.
Kvīnsijs Gario (Kirasao / Sintmārtena / Nīderlande) ir performanču mākslinieks, kurš savos darbos galvenokārt pievēršas postkoloniālisma un dzimtes jautājumiem publiskajā telpā. Viņa nesenākie darbi pievēršas politiskās pretestības jautājumiem, un tie izrādīti daudzos Nīderlandes un Eiropas muzejos un teātros.
Dalība lekcijā ir bez maksas.
Latvijas Mākslas akadēmija (jaunais korpuss)
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Emmas Sofias personālizstāde “Izliekos, ka neko neredzu. Dzīvoju tālāk.’’
galerijā LOOK!
14. novembris–7. decembris
No 14. novembra līdz 7. decembrim galerijā LOOK! Būs skatāma tekstilmākslinieces, gleznotājas Emmas Sofias personālizstāde “Izliekos, ka neko neredzu. Dzīvoju tālāk.’’
Darbu autore uzskata, ka emocijas vienmēr ir jāatklāj. Neskatoties uz to, kāds ir emocionālais stāvoklis - vai esi pazudis, noslēpies, apmulsis, sajūtas ir jāizrāda, lai varētu saprast savas rīcības un racionāli spriest par savu uzvedību. Šajā darbu sērijā autore dalās ar veidu, kā viņa tiek galā ar mūsdienu sociālā spiediena aktuālajām tēmām - izmantojot gleznošanu. Mākslinieka uzdevums ir iemūžināt savas vajadzības, nepieciešamības, alkas, sajūtas un vēstījumu ikdienas skrējienā, kas nākotnē iezīmēsies kā atskaites punkts notikumu virknējumā. Emmas vārdiem: ‘’Ja Tu netiec pie atelpas, atelpai jātiek pie Tevis. Pēdējo gadu laikā, tās ir ainavas. Tās atgādina par pazušanu, nekurieni, tukšumu un piepildījumu, kad spēj izrauties no ikdienas. Dzīves uztveres saasinājumi atspoguļojās gleznieciskajā mierā - tēlaini saplūstošas abstrakcijas ar ģeometrizētiem laukumiem, maigo nokrāsu horizonti, pārblīvējums un tukšums. Patstāvīga plūsma krāsu maigajos triepienos.’’
Emma Sofia / Lauma Kokoreviča ir pabeigusi RDMV, ieguvusi bakalaura un maģistra grādu tekstilmākslā, Latvijas Mākslas akadēmijā. Studējusi Bergenas Universitātē, Vizuālās Mākslas, Mūzikas un Dizaina fakultātē (Norvēģija) un Honkongas Politehniskās Universitātes Dizaina skolā. Pašlaik studē maģistrantūrā, glezniecības apakšnozarē. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Madaras Repšes izstāde “Krāsainā pasaule”
Aspazijas mājā
14. novembris–15. decembris
No 14. novembra līdz 15. decembrim Aspazijas mājā būs skatāma fotogrāfes Madaras Repšes izstāde “Krāsainā pasaule”. Tā būs trešā Madaras darbu parāde, kurā fotomāksliniece ļaus ieskatīties savā pasaulē, aicinot ikvienu saskatīt skaistumu visapkārt, pat visikdienišķākajā sīkumā: “Redzēt, just, izdzīvot mirkli un nekad nezaudēt cerību! Tvert krāsas un burvību, ko sniedz šī skaistā planēta. Skaistums ir visapkārt! Mums tikai ir jāatver savas sirdis un dvēseles tam, pat visskarbākajos brīžos. Pasaule iedvesmo! Daba iedvesmo! Tās krāsas un unikalitāte, apbrīnojamais skaistums spēj cilvēku “celt spārnos”.”
Madara nopietni pievērsās fotogrāfijai pirms 15 gadiem, kļūstot par pazīstamā ceļojumu fotogrāfa Bruno Baumana asistenti. Fotografēšanas pamatus Madara ir apguvusi pašmācības ceļā. Vairākus gadus viņa strādāja Āfrikā, iemūžinot fotogrāfijās labdarības organizācijā “Global H2O” pūliņus nodrošināt vietējos iedzīvotājus ar tīru dzeramo ūdeni. Āfrikas tematikai tika veltītas arī pirmās divas Madaras fotoizstādes - “Mirkļi Ugandā” (2011) un “Āfrikas garša” (2013).
Smagu veselības problēmu dēļ, Madara jau sešus gadus dzīvo Nīderlandē. Cīnoties un nepadodoties, viņa iespēju robežās turpina sekot savam aicinājumam fotografēt. Tāpēc viņas jaunāko darbu izstāde ir ļoti īpaša un personiska.
Aspazijas māja
Z.Meierovica prospekts 18/20, Dubulti, Jūrmala
Jauna izstāžu sezona ar astoņiem mākslas projektiem
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
15. novembris, 2019–19. janvāris, 2020
No 15. novembra līdz 2020. gada 19. janvārim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāmi astoņi izstāžu projekti, kurus vieno sadarbības, sadraudzēšanās un draudzības vadmotīvs.
Draudzība vienoja Marku Rotko un seru Teriju Frostu (Lielbritānija), ko apliecina abu ģimeņu neskaitāmie savstarpējie apmeklējumi kā Lielbritānijā, tā ASV. Turpinot iedibināto tradīciju, kāds no sezonas izstāžu projektiem ir cieši saistīts ar Rotko daiļradi vai cita veida klātbūtni, tālab sera Terija Frosta izstāde nav nejaušība. Tā apliecina mākslas vienotību un izceļ spilgtā Lielbritānijas mākslinieka individuālo rokrakstu.
Pleca sajūta, atbalsts un radošā gara uzturēšana ir vadmotīvs spēcīgai Latvijas mākslinieku ģimenei – Kurzemniekiem: Vinetai, Agnesei, Andrai un Gatim, kuru darbu kopums ieguvis apzīmējumu “Sinerģija”. Raugoties nevis uz atšķirīgajiem mākslas medijiem, bet uz vienojošo – ģimeni, katrs mākslinieks ir individuāls, ar savu unikālu rokrakstu, kopā veidojot rezultātu.
Apliecinot ilgtermiņa draudzību, jau trešo reizi Rotko centrā skatāma izstāde no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Šoreiz izstādes projekts “Jūgendstils” atsauc mūs 20. gadsimta sākumā, tērpos un aksesuāros spilgti iezīmējot noteicošo sabiedrībā un sabiedriskajā domā. Pateicoties sadarbībai ar Rīgas Jūgendstila muzeju un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju, ekspozīciju papildina tā laika mēbeles un interjera priekšmeti.
Sadraudzēšanās ar dabu un dzīvību uzturošajām formām nav sveša naivās mākslas pārstāvim Latvijas mākslas telpā Filipam Šalājevam, kura darbi tiek piedāvāti projektā “Animālija”. Savā daiļradē viņš satuvina dažādo, caur plēsējdzīvnieku starojošajām un mīļajām acīm veidojot alegoriju par cilvēka iekšējo jūtu pasauli un cilvēku daudzveidību uztverē, uzvedībā, attieksmē.
Sadraudzēšanās ar mālu nenoliedzami ietonē izcilā Latgales podnieka Evalda Vasilevska izstādi “Māla sajūtas”, atklājot viņa meistarību un ierādot goda vietu lielajā keramikas mākslas telpas plauktā. Spoža un pretstata Evalda Vasilevska daiļradei ir Violetas Jātnieces keramikas izstāde “Vakar. Aizvakar. Šodien” – dekoratīva, skulpturāla un draiska.
Izcils sadarbības, draudzības un sadraudzēšanās piemērs ir mākslinieces Valdas Podkalnes izlolotais projekts „Ideju kolekcijas. 1993-2018”, kas apvieno mākslinieku paaudzes un veido tiltu starp dažādu mediju māksliniekiem, ļaujot tiem sadarbības kopsakarības ieraudzīt darbā ar keramikas mākslas materiāliem vai esot starp tiem. Šis izstāžu projekts savu pirmizrādi piedzīvojis Rīgas Porcelāna muzejā un nu adaptētā veidā citādu spozmi iegūst Rotko centra telpās. Šajā Valdas Podkalnes projektā piedalās 34 mākslinieki no dažādām jomām un paaudzēm.
Labā roka V no gleznu cikla “Labā roka”. 2019. Foto © Gvido Kajons
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks eksponēts arī jaunākais Rasas Jansones gleznu cikls “Labā roka”. Cikla nosaukums ir kļuvis arī par visas personālizstādes nosaukumu. Tas apspēlē sievietes būtisko, bet tomēr pakārtoto lomu savstarpējās attiecībās ar vīrieti – profesionālajā darba vidē un privātajās attiecībās. Labā roka – vislabākais palīgs, bez kura nu nekādi. Sievietes neredzamais darbs ļauj bērniem augt veseliem un laimīgiem, vīrietim sasniegt profesionālās virsotnes un justies apmierinātam privātajā dzīvē. Vienlaicīgi roka, pat ja labā, ir tikai ekstremitāte, viens no ķermeņa locekļiem, nevis pats ķermenis. Arī sieviete ir “mūžīgi otrajā plānā”, viņai gandarījums un piepildījums pienākas caur citiem, caur savu kalpošanu tiem.
Personālizstādē iekļauti arī darbi no gleznu cikla “Pašportrets. Trenažieris”. Tajā autore ir iedvesmojusies no rotaļām ar meitu un fiksē, kā bērna ietekmē mainās sievietes persona un kā šīs intīmās attiecības spoguļojas masu kultūras produktos. Instalācijas “Diēta”, “Apkampšu un sasildīšu” un “Rituāla vieta” iedvesma ir virtuve: māja kā sievietes “karaļvalsts” un virtuve kā tās centrs, savukārt maltīte – nepieciešama dzīvības uzturēšanai un kopības sajūtas radīšanai, taču tās gatavošana ir bezgalīga un ar savu neizbēgamību savažo. Vai tā būtu Jaunava Marija, kuras krūts baro Jēzu un visu kristiešu kopienu, vienlaicīgi paliekot tikai darbības nesēja lielākā Dieva scenārijā, vai tā ir skaistā, spēcīgā vecmāmiņa ar deviņiem bērniem, par kuras ilgām un ciešanām mēs neko nezinām, jo savu sievietes lomu – māte, barotāja – viņa izpilda ar gaļas cērtamā naža spožumu; vai šīs vecmāmiņas meitas, kuras turpina barošanas rituālus – viņas visas veic pieprasīto mīlestības darbu, bet kā ar brīdi patiesas intereses par personu, kas slēpjas aiz visām ievārījumu un marinējumu burkām?
Ir 21. gadsimta otrās desmitgades beigas – vēsturiski vislabvēlīgākais brīdis, lai uz aicinājumu būt par labo roku, pretī varētu atsmiet: “Es varu būt persona, pati!” Tomēr kultūrā iedibinātā pakļaušanās kārtība ir tuvāk nekā mums šķiet.
Rasa Jansone ir māksliniece un publiciste, kura savā radošajā darbībā konsekventi strādā ar feminisma tēmām. Glezno lielos formātos, ekspresīvi, veidojot gleznu ciklus, kurus attīsta ap vienotu tēmu. Arī instalācijās tiek izmantoti lieli izmēri un tēmas, kuru iemiesošana prasa laiku un skrupulozu darbu.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde
“Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes”
15. novembris, 2019-5. janvāris,2020
Aldis Dobenbergs “Blīkšķis”, 2019. Audekls, eļļa, 154x195 cm
No 15. novembra līdz 2020. gada 5. janvārim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes”.
Mākslas pasaule, savā savpatnajā esības vēlmē, ir ļoti mainīga. Mākslinieks strādā, rada darbus, izstāda, cerot uz atzinību, šādi rodot ap sevi mākslas telpu, kurā skatītājs aplūko mākslas darbus, iepazīst tos, diskutē, piekrīt vai noraida. Mākslinieka galvenais iedarbības ierocis un spēks neslēpjas tikai izvēlētajā stilistikā vai spējā profesionāli pārvaldīt materiālu, bet viņa sniegtajā emocionālajā iedarbībā. Katra mākslinieku paaudze cenšas būt atšķirīga, darbos vai uzvedībā neatgādināt iepriekšējo.
Izstādē “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes” piedalīsies profesionāli vizuālās mākslas mākslinieki un šīs nozares vidusskolu un augstskolu studenti. Ekspozīcijā apskatāmos darbus, kas tapuši laika posmā no 2017.-2019. gadam, atbilstoši sev, savai mākslinieciskajai stilistikai un pārliecībai sagatavojuši 70 autori.
Ekspozīcijai iesniegtos darbus izvērtējusi LMS žūrija, kura izstādes “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes” atklāšanā 15. novembrī paziņos izvēlēto autoru, kurš iegūs LMS Balvu - iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2020./ 2021. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Lekcija “Art Deco Lietuvā: Stasis Ušinskis (1905–1974)”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
15.novembris
Stasis Ušinskis (Stasys Ušinskas, 1905–1974). Lidotāja sapnis. 1938. Publicitātes foto
Piektdien, 15. novembrī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (bibliotēkā) ar lekciju “Art Deco Lietuvā: Stasis Ušinskis (1905–1974)” viesosies mākslas vēsturniece no Viļņas – Lietuvas kultūras pētniecības institūta profesore Dr. Ģiedre Jankevičūte.
Lekcija iepazīstinās ar izcilu Lietuvas modernisma pārstāvi – mākslinieku Stasi Ušinski (Stasys Ušinskas, 1905–1974), kurš ar savām novatoriskajām idejām ievērojami modernizēja un attīstīja ne vien lietuviešu tēlotājmākslu, bet arī nacionālo vizuālās kultūras valodu kopumā.
Stasis Ušinskis dzimis 1905. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs lietuviešu emigrantu ģimenē. Pēc Lietuvas Republikas proklamēšanas ģimene atgriezās uz dzīvi Lietuvā. 1930. gadā Kauņas Mākslas skolas absolvents Stasis Ušinskis devās studēt Parīzē Académie de l’Art Moderne pie Fernāna Ležē (Fernand Léger, 1881–1955) un Aleksandras Eksteres (Alexandra Exter, 1882–1949). 1930. gadu otrajā pusē viņš jau strādāja starp divām pilsētām – Kauņu un Ņujorku. Autora darbi parāda īstu franču Art Deco, kas būtiski ietekmēja Lietuvas mākslu starpkaru periodā.
Meistars veiksmīgi darbojās glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, scenogrāfijā un vitrāžu apgleznošanas jomā. Viņš bija viens no Kauņas Leļļu teātra pamatlicējiem un veidoja oriģinālas lelles teātra uzvedumiem. Ušinska darinātās marionetes redzamas mākslinieka paša radītajā pirmajā lietuviešu animācijas filmā “Dream of the Fatty” (1938), kas ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.
Stasis Ušinskis bija galvenais vitrāžu meistars starpkaru Lietuvā, tādēļ viņš dekorējis nozīmīgākās sabiedriskās celtnes Kauņā. Tāpat Ušinskis strādājis par skatuves mākslinieku Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī. Dažus gadus viņš ir pavadījis Ņujorkā, kur izveidoja vairākus gleznojumus un uzsāka darbu pie animācijas filmas. Diemžēl radošo procesu pārtrauca Otrais pasaules karš.
Ušinskis piederēja kreisi noskaņotai politiskajai sabiedrības daļai un iesaistījās Lietuvas mākslas sovjetizācijā pēc Padomju Savienības okupācijas 1940. gadā. Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja Kauņā un atradās nepārtrauktā konfliktā starp sociālistisko reālismu un tā aizstāvjiem. Neskatoties uz visām pretrunām Ušinska dzīvē un radošajā darbībā, viņš ir viena no centrālajām figūrām Lietuvas nacionālajā mākslā.
Lekcija 15. novembrī notiek izstādes “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” ietvaros un tā ļaus tuvāk iepazīt un novērtēt Staša Ušinska ieguldījumu Lietuvas mākslas vēsturē.
Lekcija norisināsies angļu valodā.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
Latvijas Nacionālā mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ances Vilnītes un Elīnas Semanes performance
“Māksla ir kā mamma – to nevar izvēlēties”
LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
17. novembris
17. novembrī plkst. 15:30 Latvijas Mākslas Akadēmijas simtgades izstādes “Academia” noslēguma vakarā izstāžu zālē “Arsenāls” norisināsies tēlnieces Ances Vilnītes un fotogrāfes Elīnas Semanes performance “Māksla ir kā mamma – to nevar izvēlēties”.
Notikums svinīgi atzīmēs skandalozās izstādes un jauno mākslinieču projekta “Kā kļūt slavenam?” noslēgumu. Performances pamatā ir izstādē aplūkojamā Ances Vilnītes skulptūra un instalācija “Labdien, es esmu slavenā tēlniece Ance Vilnīte!” par mākslinieka apsēstību ar sevi, lielajiem sapņiem un izmisīgu vēlmi kļūt slavenam.
Kā sociāls eksperiments par dažādiem veidiem, kā šos sapņus piepildīt, LMA simtgades izstādes atklāšanas vakarā 19. septembrī notika performance – pasaules mākslas ainā ne būt ne jauna vai skandaloza provokācija, ko iedziļinoties varētu tulkot arī kā mākslinieka radošā procesa krīzes un laikmeta atspoguļojumu. Tikai trīs minūšu garais video, kurā abas mākslinieces no kaislīgas skūpstīšanās pāriet autores mākslas darba iznīcināšanā sasniedzis vairāk kā 160`000 skatījumu, šausminot cilvēkus pat kaimiņvalstu medijos. Notikušais rezultējies skaudrās atziņās par sabiedrības interesi mākslā, problēmām cilvēku komunikācijā, kā arī mākslas nozīmi medijos.
Kaut arī ir skaidrs, ka šādā veidā gūtā “slava” un uzmanība ir tikai rotaļīga spēle par tēmu “kā kļūt atpazīstamam un tikt uzaicinātam uz interviju? Tas ir pavisam viegli – atšķirsies vienīgi, par ko tiek runāts”, jaunās mākslinieces gaidāmajā performancē vēlas uzzināt, vai ar šādu “ziņu izsūtīšanu kosmosā” ir iespējams arī gūt reālu atzinību, izstādē aplūkojamā mākslas darba afirmāciju par slavena mākslinieka titulu paceļot jaunā līmenī. “Cilvēki rakstīja, ka līdz mākslinieču titulam mums ir kā līdz Mēnesim. Ļoti bieži izskanējis arī viedoklis par fekāliju būšanu tuvāk mākslai, kā tam, ko radām mēs. Tādēļ šo laiku esam pavadījušas aktīvi mācoties no sabiedrības vēlmēm un atziņām par mākslu, un ceram vairs nelikt Jums vilties,” smejoties skaidro Ance Vilnīte.
Mākslinieces aicina uz performance ierasties laikus un ar dāvanām.
*atsauce uz komentāriem internetā pēc tam, kad tika publiskots video ar mākslinieču performanci.
LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
Torņa iela 1, Rīga
Ievas Putniņas un Kaspara Groševa izstāde “Resnie rūķi (Ņūdžērsijas ausis)”
Rīgas cirka ziloņu zālē
17. novembris–20. decembris
Kā pirmais notikums Rīgas cirka ziloņu zāles jaunās sezonas izstāžu ciklā no 17.novembra līdz 20.decembrim būs apskatāma Ievas Putniņas un Kaspara Groševa izstāde “Resnie rūķi (Ņūdžērsijas ausis).”
“Ieva Putniņa (dzimusi kaut kad starp 80-tajiem un 90tajiem) ir māksliniece, aktrise un pedagoģe. Viņas darbību raksturo dzirkstošas interakcijas, jautājumi par augsto un zemo, meklējot mirkli, kurā mākslas darbs pārtop par utilitāru priekšmetu (vai, iespējams, otrādāk). Ievas Putniņas mākslas darbi ieņem visdažādākās formas un medijus, dažkārt pieņemot gluži hameleoniskus apveidus, piemēram, pārveidojot Parīzes Dievmātes katedrāli par tostermaizi (2017). Ieva Putniņa šobrīd, iespējams, apmeklē doktorantūras nodarbības Maltas Iekšpasaules institūtā,” tā par Ievu stāsta Kasparas Groševs.
“Kaspars Groševs, “dzimis 1913. gadā, kā nobriedis mākslinieks savus pirmos soļus spēra tā paša gada 25. septembrī un izpūta no mušas ziloni. Atklājis, cik viegli tas izdarāms, viņš steidza pretim saulei līdz Āfrikas vidienei pūzdams ziloņus, tā vairojot arī to populāciju. Kad kontinentā izzuda mušas, Kaspars 90-tajos gados pārceļoja atpakaļ uz Rīgu un pievērsās dzīves pedagoģijai un haikām, jo viens labi informēts cilvēks ir divu vērts. Viņa mākslinieciskās aktivitātes purina Rīgu katru dienu, tā liekot arī pasaulei kratīties,” tā Kasparu raksturo Ieva Putniņa.
Izstāde būs aplūkojama ceturtdienās un piektdienās no 16:00-19:00.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, ieeja no A.Kalniņa ielas, Rīga
Radošā darbnīca Rīgas Porcelāna muzejā
18. novembris
18. novembrī Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā veidošanas darbnīcu, kurā ikviens interesents varēs izveidot porcelāna suvenīrus, izmantojot ģipša formas ar latviešu etnogrāfisko rakstu zīmēm un baltu mārtiņrozes ziedu kā pateicību un uzvaras simbolu latviešu strēlniekiem, kuri ar ziediem rotāja apģērbu pirms došanās karā. Tās vadīs Rīgas Porcelāna muzeja muzejpedagoģes Astra Kaprāne un Rasa Jansone.
Radošās aktivitātes darbnīcās ir lielisks veids, kā pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem, vienlaikus gatavojot suvenīrus un dāvanas. Tajās varēs piedalīties apmeklētāji bez vecuma ierobežojuma. Saņemot 70g porcelāna masas, dalībniekiem būs iespēja izgatavot brošu vai piekariņu, iespiežot masu ģipša formās. Pēc tam masa tiks izņemta no formas, apstrādāta, pēc pieprasījuma glazēta un apdedzināta. Gatavos darbus varēs saņemt pēc dažām nedēļām.
Darbnīca norisināsies 18. novembrī no plkst. 12.00 līdz 17.00. Dalības maksa darbnīcā - EUR 5.65,
ieeja muzejā bez maksas.
Jāpiebilst, ka radošās darbnīcas Rīgas Porcelāna muzejā notiks visu novembri - katru nedēļu no otrdienas līdz sestdienai.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā (ieeja no Konventa sētas)
Riharda Delvera un Sergeja Djomina izstādes
galerijā “Bastejs”
Līdz 8. decembrim
Galerijā “Bastejs” līdz 8. decembrim skatāma Riharda Delvera gleznu izstāde “Sākotne”.
“Laiks ir bezgalīgs, tam nav ne sākuma, ne beigu. Ja kam ir sākotne, tad tā iesniedzas bezgalībā. Mums dots horizonts un kalni. Arī aiz kalniem ir horizonts.
Ja laiks ir bezgalīgs un tam nav ne sākuma, ne beigu, mēs tomēr vienmēr meklējam kā sākumu, tā beigas. Viss kaut kad ir sācies, un tas paredz to, ka ir arī beigas.
Šī ir izstāde par to, ka nekam nav beigu, ka ejam neizskaidrojamā tālumā, ku nekam nav beigu.
Uz Zemes ir horizonti un kalni. Horizonts laikam ir viens, bet kalnu ir tūkstošiem.
Šī izstāde ir par dimensijām, kuru ir vairāk nekā trīs.
Ja reiz ir kas sācies, tad tam ir nezināms vektors.
Mēs skatāmies caur kalniem uz horizontu, gaidot… gaismu. Un tas viss ir pagaidām redzams šeit.
Tās ir zvaigznes rasas pilienā, un horizonti skatāmi caur kalniem,” teikts Riharda Delvera izstādes pieteikumā.
Vienlaikus galerijā “Bastejs” skatāma Sergeja Djomina darbu izlases izstāde “IN & OUT”.
Galerija “Bastejs”
Alsknāja iela 7, Rīga
Indriķa Ģelža darbi grupas izstādē “Dark Mode”
Ņujorkas galerijā “Ashes/Ashes”
Līdz 15. decembrim
Līdz 15. decembrim Ņujorkas galerijā “Ashes/Ashes” ir skatāma grupas izstāde “Dark Mode”, kurā kā viens no 14 māksliniekiem ir izvēlēts arī jaunais latviešu mākslinieks Indriķis Ģelzis. Šī izstāde iezīmē galerijas piecu gadu pastāvēšanas vēsturi, izceļot 14 māksliniekus, kuri tās pastāvēšanas laikā ir veidojuši personālizstādes. Atgādināsim, ka Indriķa Ģelza izstāde “TABLEAU" šajā galerijā bija skatāma no šī gada 22. februāra līdz 31. martam.
Izstādes “Darks Mode (2014–2019)” mākslinieki: Jake Dibeler / Joshua Evan / Indriķis Ģelzis / Tony Hope / Timothy Hull / Gregory Kalliche / Bradford Kessler / Brian Kokoska / Ryan McNamara / Luke Libera Moore / Alessandro Moroder / Alix Pearlstein / Joshua Petker / Ian Swanson
Galerija “Ashes/Ashes”
56 Eldridge Street, New York, NY 10002
Sandra Strēle ieguvusi Jauno gleznotāju balvu
Ikgadējā Jauno gleznotāju balvas (Young Painter Prize) ceremonijā, kas norisinājās 8. novembrī Viļņā, galveno godalgu ieguva latviešu māksliniece Sandra Strēle. Līdz ar naudas balvu (5000 eiro apmērā) viņa ieguva arī divu mēnešu rezidentūras iespēju SomoS Art House Berlīnē (2000 EUR ietvaros) un iespēju rīkot personālizstādi Viļņas galerijā “Pamėnkalnio”. Bet pati svarīgākā balvas sastāvdaļa ir tā, ka uzvarētājas darbs tiks iekļauts Lietuvas Mākslas muzeja mākslas kolekcijā (Nacionālajā mākslas galerijā).
Jāpiebilst, ka šogad Jauno gleznotāju balvas konkurss tiek rīkots jau 11 gadu un tajā ik gadu no jauna aicināti pieteikties tie jaunie Baltijas gleznotāji, kuri šobrīd studē vai nupat savas studijas beiguši kādā no Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas mākslas izglītības iestādēm un, kuru vecums konkursa norises laikā nepārsniedz 30 gadu robežu.
