JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
28/10/2019

 

Konference “Kultūras Krustpunkti XIII”
29. oktobris–1. novembris

 

Četras dienas, no 29. oktobra līdz 1. novembrim, norisināsies trīspadsmitā kultūras un mākslas aktualitātēm veltītā konference “Kultūras Krustpunkti”, kas aptvers vairākus notikumus. Folkoratorija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, starptautiskā diena ar ārvalstu pētnieku piedalīšanos, plenārsēde ar vietējiem pētniekiem un praktiķiem, kas prezentēs savu pieredzi un pētījuma rezultātus par mākslas un pētniecības mijiedarbi, un sekciju diena ar vairāk nekā 80 referentiem deviņās tematiskajās sekcijās. Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmija (LKA).

29. oktobrī plkst. 20.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē “Kultūras Krustpunktu” konferences programmu aizsāks pirmatskaņojums komponista, pētnieka un etnomuzikologa prof. Valda Muktupāvela folkoratorijai “Mūsu esmes upes” (Rivers of Our Being). Oratorija ir spilgts piemērs mākslas un pētniecības mijiedarbei, kas šogad arī izvēlēta par konferences virstēmu. Iestudējumā piedalīsies LKA jauktais koris “Sōla” un kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Oratorija tapusi starptautiski nozīmīga kultūras mantojuma izpētes projekta “CoHERE. Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā” ietvaros. Četru gadu zinātniskā sadarbība noslēgusies ar radošu rezultātu – Valdis Muktupāvels projekta pētnieciskās atziņas ir ieaudis mākslinieciskā formā, radot īpaša žanra jaundarbu – folkoratoriju “Mūsu esmes upes”.

Pilna konferences programma pieejama šeit.

Ieeja visos konferences “Kultūras Krustpunkti XIII” notikumos bez maksas!

LKA konference “Kultūras Krustpunkti XIII” 

 

Maijas Noras Tabakas jubilejas izstāde
galerijā “Daugava”
30. oktobris–7. decembris

 

No 30. oktobra līdz 7. decembrim galerijā “Daugava” būs skatāma gleznotājas Maijas Noras Tabakas (1939) jubilejas izstāde.

“Reti kurš var teikt, ka glezniecība ir viņa dzīve. Maija Tabaka tā ir teikusi un to apšaubīt nevar neviens, kas kaut nedaudz pietuvojies viņas mākslai. Maijas Tabakas glezniecība ir krāšņa, brīžiem pat galvu reibinoša, jo mākslinieces fantāzija ir neierobežota, tai sekot ir interesanti, brīžiem pat neiespējami, tad atliek tikai paļauties un noticēt. Viņas audeklos saplūst diena ar nakti, mijas gadsimti un zemeslodes platuma grādi, tajos ir skumjas, smeldze, bezgalīgs prieks un mīlestība, gleznās pulsē visplašākā emociju gamma. Maijas Tabakas gleznas ir skaistas un māksliniece jau arī teikusi, ka glezno tikai to, kas viņai patīk. Maija Tabaka šovasar gleznoja ziedus, katram no tiem ir sava uzbūve, māksliniece to sauc par arhitektūru. Ziedi ir arī krāsu un absolūtā skaituma pasaule. Daudzi mākslinieki ir izvairījušies gleznot ziedus, lai gan – nav jau svarīgi ko glezno, bet kā, tā ir bieži dzirdēta frāze, kurai var piekrist un var arī nepiekrist. Maijai Tabakai vienmēr ir bijis svarīgs gan ko, gan kā gleznot. Ziedu gleznojumiem līdzās būs vairāki darbi no iepriekšējiem gadu desmitiem – mazāk redzēti, vai arī pat plašākai publikai neredzēti,” stāsta galerijas vadītāja Anda Treija.

Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga

 

Leģendārā britu multimākslinieka Braiena Īno
skaņas un gaismas instalācija “77 miljoni gleznu”
Rīgas Mākslas telpā
30. oktobris–30. novembris

 

No 30. oktobra līdz 30. novembrim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāma leģendārā britu multimākslinieka Braiena Īno skaņas un gaismas instalācija “77 miljoni gleznu”. “77 miljoni gleznu” ir digitālās mākslas darbs, kas nozīmē, ka tas turpina attīstīties pats pēc mākslinieka izdomāta algoritma, bet ik pa laikam pārsteidzot arī pašu tā radītāju. Skaņas un gaismas saspēle jau bez mākslinieka tālākas iejaukšanās ir Braiena Īno realizēts dzīves lielais sapnis.

Instalācijā izmantotos vizuālos pamatelementus Braiens Īno savulaik zīmējis ar roku uz stikla plāksnēm, lai radītu organiskāku mākslas darba sajūtu. Jāpiemin, ka “77 miljoni gleznu”, kā arī vēl vienas Īno multimediālās instalācijas – “Light Boxes” jeb “Gaismas kastes” – replikas tiek izmantotas arī terapeitiskiem nolūkiem vairākās Lielbritānijas slimnīcās.

Braienu Īno visupirms uzskata par elektroniskās ambientās mūzikas aizsācēju, taču viņš ļoti intensīvi darbojies arī populārās mūzikas laukā gan kā mūziķis (šogad uzņemts Rokenrola Slavas zālē kā kādreizējais grupas “Roxy Music” taustiņinstrumentālists), gan kā producents (“U2”, “Coldplay”, “James” u. c.), kā arī ir eksperimentēt mīlošs vizuālais mākslinieks.

Jau vairākus gadu desmitus Braiens Īno aizrāvies ar tehnoloģiju iespēju izpēti mākslas jomās, un mūsdienās tas novedis pie ģeneratīvo aplikāciju un instalāciju izstrādes. “77 miljoni gleznu” instalācija jau viesojusies Venēcijas biennālē, Pekinas Ritanas parkā, Sidnejas opernamā un citviet pasaulē.

Ieejas maksa izstādē – 5 eiro.

Rīgas Mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga

 

Starptautiska konkursizstāde “Dzīves garša”
galerijā “ArtPegazs”
30. oktobris–26. novembris

 

Dagne Ventiņa (Latvija). Esence. 2019. Audekls, eļļa. 60 x 50 cm

No 30. oktobra līdz 26. novembrim galerijā “ArtPegazs” būs skatāma starptautiska konkursizstāde “Dzīves garša”, kuras atklāšanā tiks paziņots arī konkursa uzvarētājs. No 72 pieteikumiem izstādei tika apstiprināti 34 dalībnieki no 9 valstīm, liela daļa no māksliniekiem arī ieradīsies uz izstādes atklāšanu. Izstādes rīkotāju ieskatā konkursa forma ir kā alternatīva dinamiskākai mākslas apritei pilsētā, nozīmīga ir tiešā komunikācija starp pašiem māksliniekiem un tikšanās ar skatītājiem, jo starptautiski strādājošs mākslinieks ir universāla, vispārcilvēciska vēstījuma nesējs.

Izstādes veidotāji uzdod jautājumus - vai esat kādreiz domājuši par to, kāda patiesībā ir Dzīves garša? Kā šī Garša mainās mūsu sajūtu, mūsu atrašanās vietas un pieredzētā iespaidā? Un kā laikmetīgā māksla varētu par to reflektēt un to interpretēt?

Galerija “ArtPegazs”
Rūpniecības iela 18, Rīga

 

Filma par mākslinieku Oskaru Rabinu,
nevardarbīgo pretošanos padomju varai un leģendāro “Buldozera izstādi”
Žaņa Lipkes memoriālā
30. oktobris

 

30. oktobrī plkst.18:30 Žaņa Lipkes memoriālā tiks izrādīta dokumentālā filma “Oskars” (2018. Krievija, Vācija, Francija) par Lianozovas mākslinieku grupas nevardarbīgās pretošanās pieredzi, par pretstāvēšanu padomju varai, kad neatkarīgie mākslinieki 1974. gada 15.septembrī Maskavā pie Entuziastu šosejas sarīkoja nesankcionētu izstādi.

Padomju vara to nepieļāva, un divas stundas vēlāk mākslinieki tika pastumti laukuma malā ar buldozeru un laistāmmašīnu palīdzību, gleznas tika samīcītas, rāmji salauzti, bet izstādi paspēja apmeklēt vairāk nekā tūkstots skatītāju. Māksliniekiem izstāde beidzās milicijas iecirknī, Oskaram Rabinam atņēma PSRS pilsonību, viņu izraidīja no padomju Krievijas un viņš kopā ar sievu vēlāk dzīvoja Parīzē.

Oskars Rabins ir saistīts ar Latviju – dzimis ārstu ģimenē 1928. gadā Maskavā, viņa tēvs Jēkabs bija ebrejs, māte Veronika Andermane - latviete. Piecu gadu vecumā Oskars zaudēja tēvu, pusaudžu gados nomira māte. Būdams bārenis, kara laiku viņš pavadīja bērnu namā. No 1946.-1948. gadam Rabins studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, velāk pārcelās uz Maskavu. Tur Oskars dzīvo ļoti nabadzīgi koka barakā, kurā notiek mākslinieku sanākšanas. No Surikova mākslas institūta viņu padzina par “forālismu”, iztiku Oskars pelnīja vagonu krāvēja darbā. Rabins turpināja gleznot, neraugoties un padomju avīžu indīgo nomelnošanas kampaņu pret viņa mākslu, viņš turpina gleznot arī Parīzē. Pirms gada 7. novembrī, iekārtojot Florencē savu izstādi, Oskars šķīrās no dzīves.

Pēc filmas seansa būs tikšanās ar režisoru Aleksandru Smoļanski (Berlīne) un Rabina tuviniekiem.

Filmā piedalās: Oskars Rabins, rakstnieki Boriss Akuņins, Ludmila Uļickaja, Vladimirs Sorokins, Igors Gubermans, panists Jevgēņijs Kisins, lai reflektētu par mākslinieka brīvību un izvēli režīma apstākļos.

Filma tiks rādīta krievu valodā ar angļu subtitriem.

Žaņa Lipkes memorials
Mazais Balasta dambis 9, Rīga

 

Ernesta Kļaviņa personālizstāde “Iedvesmojošas rindas”
galerijā “Alma”
31. oktobris–29. novembris

 

No 31. oktobra līdz 29. novembrim galerijā “Alma” būs skatāma Ernesta Kļaviņa personālizstāde “Iedvesmojošas rindas”.

Vai tad Tu nezini, ka esi neuzvarams? Ka vari paveikt visu, ko vien vēlies?

Tieksme sniegties pēc iedvesmojošajiem citātiem uz skaista fona kā pēc pašpalīdzības ir kļuvusi par populāru žanru mūsdienās. Skatoties datu analīzes pētījumus, iedvesmojošas rindas ierindojas sociālo portālu izplatītāko ierakstu augšgalā. Tieši tāpēc, ka tās šķietami iedvesmo. Peldot interneta vidē šīs rindas kļūst par cerības simboliem, meklējot nogurušus upurus, kuriem sniegt mierinājumu. Pūloties sevi optimizēt ar meditāciju, iedvesmojošajiem stāstiem (ko tie stāsta paši sev) un citām labām praksēm, beigās, savu pūļu dēļ, nonākot savā personiskajā ellē.

Šādi iedvesmojošie citāti darbojas tieši uz nākotni, sniedzot labvēlīgi skatu uz to, kam vēl jānāk. Tas tāpēc, ka cilvēka prātu nenodarbina lietas, kuras jau notikušas. Tici sev un Tu būsi neapstādināms! - Neveiksmes risks tiek izslēgts. Kā mākslinieks apgalvo: Tikai acīgākais lasītājs pamanīs, ka iedvesmojošās frāzes satur klajus, bet uzmundrinošus melus. Katrs pats, ticot to patiesumam, sevi pastāvīgi maldina, jo tie nesniedz saprātīgu izskaidrojumu, tomēr cilvēks ir gatavs patstāvīgi interpretēt. Līdzīgi kā apgalvojums “labi cilvēki dara labas lietas, bet slikti - sliktas” - šādi sniedzot iluzoru izpratni par dzīvi, labvēlīgo rindu lasītājs jūtas drošāk, jo uzskata, ka ir ieguvis, ko vairāk un, ka ko vairāk saprot no dzīves.

Ernests apgalvo, ka tas ir labi - cilvēkiem ir neiespējami dzīvot bez uzmundrinoša pašapmāna. Mūžīgi cenšoties izprast pasauli, nākas vilties, tāpēc ir svarīgi pie kā pieturēties. Vienkāršās rindas šķiet pārliecinošas. Tomēr lielākā mērā tās ir ļoti abstraktas un piešķir lielāku vērību klaja optimisma sludināšanai, no kuras staro neuzvaramības aura. Jebkura rinda var kļūt par plāksteri, ja vien tai dod iespēju.

Galu galā ar šādām domu pērlēm ir pilns internets, speciālas grāmatas. Ir pienācis laiks tām parādīties arī izstāžu zālē.

“Protams tas būs tikai piliens jūrā, bet mums katram jāizdara savs mazumiņš, lai padarītu pasauli labāku” – piebilst Ernests Kļaviņš.”

Ernests Kļaviņš (1977) strādā glezniecības, skulptūras, komiksa un karikatūras žanrā, bieži izpaužot sociālu kritiku, kuru uztver kā priekpilnas dzīves ainas. Jau vairāk kā 20 gadus piedalās izstādēs valsts un privātās izstāžu zālēs, kā arī veidojis karikatūras laikrakstiem “Ir” un “Diena”. Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā ieguvis maģistra grādu

Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga

 

Daces Lambergas grāmatas “Latvijas māksla simbolisma laikmetā” atvēršana
30. oktobris

 

30. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja konferenču zālē notiks izdevniecībā “Neputns” tapušās Daces Lambergas grāmatas “Latvijas māksla simbolisma laikmetā” atvēršana.

Mākslas zinātnieces Daces Lambergas pētījums sniedz visaptverošu ieskatu simbolisma vēsturē Eiropā un tā izpausmēs Latvijas mākslā.

“1914. gadā Jānis Jaunsudrabiņš secināja, ka latviešu glezniecība sākumā likusies kā vārīgs siltumnīcas stāds, un radušās šaubas, vai tāds pie mums augs? Taču brīnišķīgais stāds aizvien vairāk piemērojās mūsu zemei, un viens no tā trauslajiem zariem krāšņi uzplauka kā kosmopolītiskais simbolisms. Daiļrades sākumā Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Johanu Valteru, Teodoru Ūderu, Rūdolfu Pērli un viņu laikabiedrus saistīja ne tikai reālistisks dabas tvērums, bet vienlaicīgi arī atraisīts fantāzijas lidojums un emocionālām izjūtām pārpilns skanējums. Pateicoties jauno mākslinieku aktīvās dzīves uztveres dziļajai saiknei ar tautas mentalitāti, ar senajām folkloras un etnogrāfijas tradīcijām, simbolisms iesakņojās Latvijas vidē, gūstot lokāli raksturīgas iezīmes.

Monogrāfija “Latvijas māksla simbolisma laikmetā” ietver latviešu un Baltijas vācu profesionālās glezniecības, grafikas un tēlniecības atspoguļojumu 19./20.gadsimta mijas iezīmīgā virziena strāvojumu noskaņās."

Jāpiebilst, ka Dace Lamberga daudzreiz veidojusi simbolismam veltītas izstādes arī ārpus Latvijas, viņa bija viena no 2018.gada izstādes Orsē muzejā Parīzē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” kuratorēm.

Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga

 

Programmā “Latvijas skolas soma” jauna izrāde skolu jauniešiem
“Gleznas ārpus rāmjiem”
No 31. oktobra

 

Mūzikas un mākslas atbalsta fonds, turpinot tradīciju veidot izrādes par mākslas tēmu, programmā “Latvijas skolas soma” īstenojis izrādi skolu jauniešiem “Gleznas ārpus rāmjiem”.

Pirmizrāde notiks 31.oktobrī plkst. 18:00 kultūras telpā 3MĀSAS.

Izrādes mērķauditorija ir skolēni vecumā no 14-18 gadiem (7.-12.klase)

Izrāde atraktīvā veidā iepazīstinās jauniešus ar spilgtiem Latvijas gleznotājiem un glezniecības žanriem, izspēlējot tos dažādās teātra formās un iesaistot izrādē arī pašus jauniešus. Piecas gleznas, pieci glezniecības žanri, un sestā “glezna”, kas top kopā ar skolēniem. Kārlis Miesnieks, Biruta Baumane, Vilhelms Purvītis, Felicita Pauļuka un Bruno Vasiļevskis. Sadzīves žanrs, portrets, ainava, akts un klusā daba. Trīs aktieru saspēlē glezniecības žanri “runās”, gleznas “atdzīvosies” un “izkāps” no rāmjiem.

Kultūras telpa 3MĀSAS
Zirgu iela 1, Rīga

 

Tobiasa Kaspara izstādes “Īpašums” otrā daļa “Rudens”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
1. novembris–8. decembris

 

No 1. novembra līdz 8. decembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Tobiasa Kaspara (Tobias Kaspar) izstādes “Īpašums” otrā daļa “Rudens”. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.

Atšķirībā no VASARAS epizodes lauku mājā Salacgrīvas apkārtnē – pirmās daļas no četru sezonu cikla, RUDENS izstāde kļūst teatrālāka, Kim? telpas pārvēršot par arhitektonisku labirintu bez sienām, ar nolūku līdzināties black box teātrim, kā rezultātā visi viesi attapsies esam uz skatuves, paši kļūstot par aktieriem un aktrisēm.

Kolekcija, kurā iekļautas arī mēbeles no vasarnīcas un jaunradīti darbi, tapuši uz vietas vasaras izstādē, tiks izkārtota distopiskā instalācijā, piešķirot tai viegli grotesku fonu.

Izstādē piedalās: Ēriks Apaļais, Tristans Berā, Gerijs Bibijs, Drū Kahuāina Broderiks, Stefans Burgers, Merlins Kārpenters, Nikolā Čekaldi, Džejs Čuns un Kū Takeki Maeda, Vija Celmiņa, Ramons Fellers, Ffixxed Studios, Džina Follija, Oļegs Frolovs, Liams Giliks, Dominiks Gonsaless-Fersters, Raians Ganders, Edgars Gluhovs, Guerilla girls, Karls Holmkvists, Daniels Horns, Vera Kaspara, Emils Maikls Klains, Moraga Keila, Freds Lonidīrs, MAY, Daniele Milvio, Džonatans Monks, Sveta Mordovska, Kārters Mjūls, Kerta Ojavē, Džozefīna Praida, Čincija Rudžēri, Hinrihs Zakss, Sindija Šērmena, Nolana Saimona, Šārona Steitona, Rirkrits Tiravanidža, Lukass Ulmans, Mirjama Visačka, Daņs Vo, Pedru Vircs, Marija Paskāla Velingere, Sejunga Juņa, Arturs Zmijevskis.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga

 

Anitas Melderes portretu meistardarbnīca
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
1. novembris

 

1. novembrī plkst. 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centra studijā notiks  mākslinieces Anitas Melderes vadīta portretu meistardarbnīca.

Anita Meldere ir viena no spilgtām ekspresiju meistarēm Latvijas glezniecībā. Abstraktajai glezniecībai viņa pievērsās 90. gadu sākumā, bet atpazīstamību ieguva 70. gados ar portretu un aktu gleznojumiem, kā arī klusajām dabām. Līdztekus radošam darbam Anita Meldere savu dzīvi saistījusi ar pedagoģiju un arī šobrīd turpina izglītot topošos arhitektus un pilsētplānotājus Rīgas Tehniskajā universitātē.

Anita Meldere piedalījusies daudzās nozīmīgās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, viņas darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās Latvijā un pasaulē.

Šobrīd Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vienā no izstāžu sektoriem var skatīt mākslinieces Anitas Melderes jubilejai veltīto izstādi “Es esmu”, ko pirms dalības meistardarbnīcā tās dalībnieki varēs skatīt kopā ar mākslinieci un saņemt izstādes katalogu.

Meistardarbnīcā aicināti pieteikties dalībnieki ar gleznošanas priekšzināšanām, līdzi ņemot dažāda lieluma otas (audekls un krāsas tiks nodrošinātas). Dalības maksa EUR 6.00.

Meistardarbnīcā vietu skaits ierobežots, obligāta iepriekšēja pieteikšanās rakstot uz e-pastu baiba.priedite@daugavpils.lv vai zvanot pa tālruni 26190274.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Kristiana Brektes personālizstāde “Kultūras Altāris”
Rīgas Mazākajā galerijā
No 1. novembra

 

 

No 1. novembra Rīgas Mazākajā galerijā (K. K. fon Stricka villā) būs skatāma Kristiana Brektes personālizstāde “Kultūras Altāris”.

Atsaucoties uz pilsētvidē dominējošo skatlogu kultūru, Rīgas Mazākā galerija pārtaps speciāli veidotā jeb site-specific scenogrāfijā, kļūstot par vienlaikus privāta un ikvienam garāmgājējam brīvi pieejama altāra atrašanās vietu.

Pavisam praktiskā līmenī, skatlogi ikdienā kalpo par veidu kā pievērst sabiedrības uzmanību un motivāciju rosināt interesi par notiekošo aiz savas ierobežojošās telpas. Savukārt skatlogs kā mākslas telpa paģērē jaunu estētisko un sociālo atbildību, kā no mākslinieka, tā no skatītāja puses. Pārveidojot Rīgas Mazāko galeriju par sociāli aktīvu un funkcionējošu telpu, Kristians Brekte izaicina sabiedrību un kultūras nozares profesionāļus aizdomāties par bieži sastopamo tieksmi idealizēt sev interesējošās dzīves sfēras, piešķirot tām pielūgsmes vērtu nozīmību. Vienlaikus, caur mākslas darbu mākslinieks ironizē par kultūras un nāves simbolisko saistību, uzdodot retorisku jautājumu - vai kultūra atrodas uz izmiršanas robežas?

Ar izstādes starpniecību, sev raksturīgā provokatīvā mākslinieciskā valodā, Kristians Brekte vēlas pievērst uzmanību tam, cik būtiski ir iekļaut dažādu nozaru mākslas izpausmes savā ikdienā: “Dzīves laikā tu strādā, mācies un pilnveidojies, tiecies uz sevis izglītošanu - kultūra ir šo procesu atslēgas vārds. Tieši šo iemeslu dēļ nāve ir sūds, jo būtisko piepildījumu ir iespējams gūt tikai dzīves laikā. Radot šādu altāri jeb templi, es domāju par to kā mītni, kur vienlīdz pastāv kultūra un patiesība.”

Lai paskaidrotu tempļa, altāra un skatloga funkciju un robežu interpretāciju iespējas mūsdienās, mākslinieks K. Brekte savā instalācijā kombinējis dažādu laikmetīgās mākslas atribūtiku. Par centrālo objektu izvēlēts neona uzraksts, ar kura palīdzību īsi un kodolīgi raksturota šī privātā altāra būtība un sasaiste ar ticības ambivalenci, tajā pat laikā, neona uzraksts kļūst par uzmanības piesaistes avotu un pamato šīs galerijas reālo telpisko funkciju.

Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga

 

Festivāla “Indijas rudens” koncerts
Diwali Tarang jeb “Gaismas viļņi”
1. novembris

 

1. novembrī plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks festivāla “Indijas Rudens 2019” Gala koncerts Diwali Tarang jeb “Gaismas viļņi”, kura programmā pirmo reizi Rīgā uz vienas skatuves vienkopus būs skatāmi pieci klasiskie Indijas dejas stili. Koncerta galvenā viešņa būs izcilā dejotāja, Indijas klasiskās dejas Kathak pārstāve Šarmila Šarma (Sharmila Sharma).

Divali ir Indijas gaismas svētki. Tos pavada prieks, vienotības sajūta un cerība. Divali apvij dažādas leģendas, bet visu stāstu galvenā tēma ir nemirstīgā patiesība – labā uzvara pār ļauno kā arī zināšanu gaisma, kas aizdzen neziņas tumsu.

Koncertā “Gaismas viļņi” Divali noskaņās tiksies Indijas klasiskās dejas dažādu stilu brīnišķīgi izpildītāji – Šarmila Šarma (Indija), Anvita Pandeja (Anvita Pandey, Šveice), Kristina Luna Doļiņina un Dejas teātris Natya Devi (Lietuva), Natālija Garaņina un Ziemeļindijas Kathak deju skola (Latvija), studija Bharata un tās solisti Gaura Nataradžs, Padmini Šridevi (Latvija), Premal Madina un Nataraj Dance Company (Latvija), Jeļena Tarasova (Krievija), Ksenija Lourensa (Ksenia Lawrence, Krievija) un mūziķis Balradžs Singhs (Balraj Singh, Indija).

Indijas klasiskā deja ir senākā vēsturiski dokumentētā deju mākslas forma, kas pirmo reizi minēta Rigvēdā 1500. gadā pirms mūsu ēras.

Sākotnēji to izpildīja tempļu dejotājas, kurām bija ne mazāk svarīga loma kā priesteriem. Deju kompozīciju sižeti ir leģendas par Dieviem un varoņiem un pati deja nes gudrības un morāles idejas, vienlaikus paliekot vizuāli skaista un estētiski izsmalcināta. Šīs iezīmes ir raksturīgas visiem deviņiem indiešu deju stiliem, tomēr katram no tiem ir sava unikālā tehnika un prezentācijas paņēmieni, kas gadsimtu gaitā attīstījušies dažādās Indijas daļās.

Deju koncerts notiks dzīvās mūzikas – tablas meistara Balradža Singha pavadībā.

Ģertrūdes ielas teātris
Ģertrūdes iela 101a, Rīga

 

Izstāde “Es mīlu Pārdaugavu”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
1. –30. novembris

 

No 1. līdz 30. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” atjaunotajā galerijā būs skatāma Pārdaugavas izglītības un kultūras iestāžu audzēkņu ceļojošā mākslas izstāde “Es mīlu Pārdaugavu”.

Izstādes darbi tapuši “Pārdaugavas svētku 2019” organizatoru iniciētā zīmējumu konkursa ietvaros. Darbu autori, brīvi interpretējot par izstādes tēmu izvēlēto moto “Es mīlu Pārdaugavu”, savos darbos attēlojuši arhitektūru, raksturīgās ainavas, līdzcilvēkus un citas dzīvas radības, kas viņiem saistās ar Pārdaugavas apkaimēm.

Izstādes darbos caur bērnu un jauniešu acīm var ieraudzīt gan Bolderājas veco jahtu ostu, gan Dzegužkalnu, Āgenskalna tirgu, Imantas staciju un 10. tramvaja pasažierus. Izstādē piedalās Bērnu un jauniešu centru “Altona”, “Zolitūde” un “Kurzeme”, Rīgas Katoļu ģimnāzijas, Rīgas 19. vidusskolas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi, kopumā 43 jaunie mākslinieki.

Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga

 

Intas Rukas izstāde “Zem tām pašām debesīm”
Mūkusalas Mākslas salonā pagarināta līdz 2. novembrim

 

Līdz 2. novembrim pagarināta Intas Rukas izstāde “Zem tām pašām debesīm” Mūkusalas Mākslas salonā. Noslēdzošajā izstādes dienā, 2. novembrī plkst. 12.00, skatītājiem būs iespēja satikt Intu Ruku.

Izstādi veido fotoportreti un tajos redzamo cilvēku dzīvesstāsti, kas tapuši un pierakstīti Balvos un to apkārtnē vasaras sezonā trīs gadu garumā. Rukas fotogrāfijās šie subjektīvo stāstu atklājēji portretēti uz tiem apkārt esošās vides un ainavas fona. Tā ir Latvijas iedzīvotāju pieredzēta un pašu stāstīta vēsture no Otrā pasaules kara gadiem līdz pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim.

“Cilvēki grib stāstīt, un stāsti vispār ir absolūti neticami. Tu satiec cilvēku, kurš izrādās, ir atombumbas vadājis. Kamēr nepajautā, iedomāties nevari,” saka Ruka. Tikšanās ar mākslinieci ir iespēja uzzināt viņas stāstus un iepazīt darbu tapšanas aizkulises.

Ekskursiju un sarunu ar Intu Ruku vadīs izstādes kuratore Līga Lindenbauma. Ieeja izstādē un pasākumā bez maksas.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

 

Dāņu grafikas izstāde no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra
Vitauta Dižā universitātes Izglītības akadēmijā Viļņā
Līdz 21. novembrim

 

Līdz 25. novembrim Vitauta Dižā universitātes Izglītības akadēmijā Viļņā skatāma Fīnas Grafikas darbnīcas dāņu mākslinieku darbu izstāde no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.

Veidojot Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu programmu, noteiktu vietu tajā ieņem pašmāju un ārvalstu grafikas mākslas projekti. Virkne mākslas projektu ceļo citviet, sasniedzot arvien plašāku skatītāju loku Baltijā un Eiropā. Daugavpilī ir bijušas sarīkotas divas lielas Latvijas grafikas mākslu raksturojošas izstādes un Igaunijas grafikas izstāde. To katalogi pavada Dānijas mākslinieku izstādi.

Fīnas Grafikas darbnīcas vīzija ir būt par Dānijas mākslas, īpaši grafikas, dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tās mērķis ir veicināt grafiķu izaugsmes iespējas, piedāvājot funkcionāli aprīkotu darbnīcu un izstādīšanās iespējas. Darbnīcā darbojas ap 300 biedru, tai skaitā gan dāņu, gan ārvalstu mākslinieki.

Fīnas Grafikas darbnīcas biedri savus darbus līdz šim ir izstādījuši izstādēs Īrijā, ASV, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Vācijā, Francijā, Latvijā un tagad ar Rotko centra gādību arī Lietuvā.

Izstādē aplūkojami grafikas darbi, kurus radījuši mākslinieki Azizs Pūrs, Vieslavs Dabrovskis, Lēne Jellinga Holma, Anne Lindholda Jensena, Marianna Lindgerga Jepsena, Pērs Nīlsens, Marianna Nīgarda, Margita Elmelunda, Larss Falkenbergs, Borgs Kristians Meiboms, Elzbeta Burgvalda Tostrupa.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

 

Grupas izstāde “Cilvēki”
Māksla XO galerijā
Līdz 23. novembrim

 

Laima Puntule “Omnea Mea Mecum Porto”, 2008, audekls, eļļa, grafīts, 110x133 cm

Līdz 23. novembrim galerijā “Māksla XO” skatāma grupas izstāde “Cilvēki”. Izstāde ir iekļauti Janas Briķes, Laimas Puntules, Kristapa Ģelža, Maijas Kurševas, Helēnas Heinrihsones. Māra Subača, Ilmāra Blumberga, Artura Bērziņa, Roberta Dinera, Annas Heinrihsons, Ievas Iltneres, Džemmas Skulmes, Normunda Brasliņa, Kirila Panteļejeva, Ivara Heinrihsona un Kristapa Zariņa darbi.

Par izstādes vadmotīvu izvēlēta cilvēka daba, ko precīzi raksturo Laimas Puntules gleznai dotais nosaukums – latīņu valodas izteiciens Omnea mea mecum porto / “Es visu nēsāju sev līdzi”.

Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga

 

Jauno mediju māksliniekiem atvērta pieteikšanās uz
mediju mākslinieku rezidenču apmaiņas programmu EMAP/EMARE
2020. un 2021. gadā
Līdz 2. decembrim

 

Mākslinieks Florāns di Bartolo audio vizuālā performance festivāla “Zaļš/Atmaskots” atklāšanā RIXC rezidences ietvaros 2019.gadā. Publicitātes foto.

Līdz 2. decembrim Latvijas jauno mediju mākslinieki ir aicināti pieteikties uz mediju mākslinieku rezidenču apmaiņas programmu EMAP/EMARE 2020. un 2021. gadā un iepazīt, izzināt un atklāt nākotnes tehnoloģijas.

Vai mākslīgais intelekts sapņo par tulpēm? Vai intīmu skūpstu datora ekrānā var attēlot smadzeņu aktivitātes dati? Kā izskatītoties pēdējās izdzīvojušās sugas, ja pasaule piedzīvotu galu? Šie ir daži no jautājumiem, kurus mākslinieki apskata ar jaunāko tehnoloģiju starpniecību - no digitālajiem medijiem līdz bio mākslai un robotikai - Eiropas mediju mākslinieku rezidenču apmaiņas programmas ietvaros.

Vienpadsmit slavenas mediju mākslas institūcijas no visas Eiropas - no FACT Liverpūlē un LABoral Hihonā līdz Onassis Stegi Atēnās un RIXC Rīgā - ar ES programmas “Radošā Eiropa” atbalstu, ir apvienojušas spēkus un izveidojušas Eiropas Mediju mākslas platformu (EMAP). Programma atbalsta topošos Eiropas jauno mediju māksliniekus, piešķirot dotācijas jaunu darbu tapšanai, kā arī organizējot rezidences divu mēnešu garumā, ar piekļuvi iekārtām un iekšējām kompetencēm, ko nodrošinās par rezidencēm atbildīgās institūcijas.

Eiropas Mediju mākslas platforma piedāvās EMARE (Eiropas Mediju mākslinieks rezidenču apmaiņas programmā) rezidences māksliniekiem, kas strādā jomās saistībā ar digitālajiem medijiem - ar jauno mediju performancēm, interneta un datorizētās mākslas jomā, skaņas vai video mākslā, kā arī robotikā vai bio mākslā. Gaidāmais uzaicinājums attiecas uz rezidencēm 2020. un 2021. gadā vienpadsmit slavenās Eiropas mediju mākslas institūcijas.

Latvijas mākslinieki ar sava projekta iesniegumu var pieteikties uz rezidenci kādā no šīm institūcijām: • Ars Electronica, Linca, Austrija • Onassis Stegi, Atēnas, Grieķija • Bandits Mages, Burža, Francija • FACT, Liverpūle, Lielbritānija • IMPAKT Centre for Media Culture, Utrehta, Nīderlande • Kontejner, Zagreba, Horvātija • LABoral Centro de Arte y Creación Industrial, Hihona, Spānija • M-Cult, Helsinki, Somija • WRO Art Center, Vroclava, Polija • Werkleitz Centre for Media Art, Halle (Saale), Vācija

Rezidences ilgst divus mēnešus kādā no diviem laika periodiem - no 2020.g. marta līdz 2020.g. augustam vai arī no 2021.g janvāra līdz 2021.g. maijam. Pretendenti var izvēlēties vienu no divām iespējām vai norādīt, ka ir pieejami abiem variantiem.

EMARE nodrošina dotāciju 3000 eiro apjomā, projekta budžetu - 4000 eiro, bezmaksas izmitināšanu, ceļošanas izmaksu segšanu līdz 500 eiro, bezmaksas pieeju tehniskajām iekārtām un institūciju mediju laboratorijām, ražošanas un tirgus ekspertu konsultācijas, profesionālas prezentācijas, kā arī iespēju piedalīties izstāžu tūrēs mūsu dalībnieku festivālos no 2020.g. līdz 2021.g.

Pieteikumi jāiesniedz elektroniski, un tajos jāiekļauj CV, (audio)-vizuālā dokumentācija par iepriekšējo darbu, kā arī ierosinātā projekta provizoriskais plāns vai skice, kurš tiks izstrādāts EMARE programmas ietvaros.

Pretendentiem jābūt ES iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem kādā no ES dalībvalstīm.

Bakalaura un maģistrantūras studenti nevar pieteikties šajā programmā (tiek pieņemti dalībnieki ar doktora grādu), bet jaunie mākslinieki neatkarīgi no vecuma ir aicināti pieteikties.

Sīkāka informācija un pieteikšanās atrodama šeit.

Eiropas Mediju mākslas platformas “Radošā Eiropa” EMARE rezidences 

 

Jura Dimitera personālizstāde “Mana laika zīmes”
kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV
Līdz 4. janvārim, 2020

 

 

Līdz 2020. gada 4. janvārim kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV skatāma Jura Dimitera jaunā personālizstāde “Mana laika zīmes”. Skatītājiem tā ir iespēja izsekot līdzi mākslinieka interešu lokam un viņa daudzpusīgajai radošajai darbībai no 60- to gadu beigām līdz šim brīdim.

Dimitera glezniecība, grafikas, fotogrāfijas, plakāti un tēlniecība iezīmē īpašus vēstures pieturas punktos, ko visa sabiedrība ir pārdzīvojusi laikā un telpā, kas vienlaikus ir arī dziļi individuāli māksliniekam un katram no mums. Paradoksi, metaforas, asprātības - bijušu parādību nebijušas kombinācijas ir Dimitera laika zīmes.

Dimiters ir gleznotājs, kura mākslas metafiziskā noskaņa atklājas gan ar filigrānu tehnisko meistarību, gan ar humoru un dažkārt - nesaudzīgi dzēlīgu ironiju. Šī iezīme saglabājas arī Jura Dimitera veidotajos sociālajos, politiskajos un teātra plakātos, kurus arī varam apskatīt izstādē. Sākot ar Brežņeva stagnācijas laika parādību atmaskojumu ļoti rietumnieciskā skatījumā līdz skarbam mežonīgā kapitālisma portretam, ironijai par globalizācijas procesiem, partiju melīgajiem saukļiem, kas brīvības un neatkarības idejas upurē uz zelta teļa altāra.

Būtisks Jura Dimitera darbības virziens ir teātra scenogrāfija. Savas ilggadejās karjeras laikā Dimiters ir bijis scenogrāfs sava laika kulta izrādēm Dailes teātrī – Ādolfa Alunāna lugai “Džons Neilands” un pēc Artura Konana Doila romāna veidotajai izrādei “Šerloks Holmss” – padarot tās par XX gadsimta otrās puses teātra mākslas zelta klasiku. Skatuves priekškars ir kļuvis par vienu no tēliem makslinieka gleznās, plakātos un grafikās, liekot šaubīties par visa notiekošā viennozīmību un patiesumu un nopietnību.

Izmantojot mūsdienu tehniskās iespējas, Juris Dimiters veido digitālos darbus. Kā īstens postmodernists, Dimiters citē pats sevi un operē ar pasaules vēstures un kultūras jēdzieniem.

Kultūras centra GrataJJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga