Foto

Baltijas izstāžu ceļvedis

Arterritory.com

Septembris / Oktobris

18/09/2019

 

TALLINA

 

Keita Laidona un Andžela Māsala Tallinas Mākslas nama galerijā
17. augusts–13. oktobris

Tallinas Mākslas nama galerijā līdz 13. oktobrim skatāma Keitas Laidonas un Andželas Māsalu izstāde Throbwerk. Izstādes kuratore ir Tamāra Lūka.

Londona ir viena no tām vietām, kur igauņu mākslinieki visvairāk izvēlas studēt. Atgriežoties, viņi galvenokārt ir izglītoti konceptuālisti – mākslinieki ar asu analītisko un kritisko izjūtu. Bet Anglijā ir arī citu veidu mākslinieki – ir arī cita Londona, kur sentiments ir kā uz delnas un emocijas ir sakāpinātas.

Tartu, Tallinā un Londonā mākslu studējušās Andželas Māsalu un britu mākslinieces Keitas Laidonas darbu izstāde mēģina parādīt britu ietekmes uz pašreizējo radošo ainu mazāk zināmo pusi.

Šajā izstādē abas mākslinieces reflektē par fiziskām sajūtām, kas ir reakcija uz spēcīgām emocijām. Throbwerk kopaina ir skaļa, gandrīz kliedzoša, sāpīga, smieklīga, poētiska un nežēlīga vienlaikus un norāda uz vienu no iespējamiem veidiem, kā mūsdienās būt par mākslinieku.

“Abas mākslinieces ir spītīgas, emocionālas un aizrautīgas. Abas uzticas iztēlei, instinktam un intuīcijai. Neviena nedomā par izmantoto izteiksmes līdzekļu aktualitāti. Mākslinieces strādā ar intīmiem un personīgiem ikdienas priekšmetiem, no kuriem abas ir izveidojušas kaut ko ārkārtīgi spēcīgu un ķermenisku; savas sievišķības fizisku uzspiešanu”, raksta kuratore Tamāra Lūka.

“Laidonas ķermeņi izspiežas, asiņo, mainās, siekalojas un sulojas. To nožēlojamā miesa – piepildīta ar blīvu zilu, rozā un zaļu vielu – ir nemierīga, aktīva un patērējoša. Tikmēr Ķermeņi, kas apdzīvo Angelas Māsalu gleznas un zīmējumus, ir lakoniskāki, skopāk ieskicēti, bet krāsa nosaka naratīvu vai spēcīgo emocionālo intensitāti, kas piemīt darbiem, kuros māksliniece savā iztēlē rekonstruē autobiogrāfiskas pieredzes fragmentus. “Sirds”, ciktāl tā saistīta ar alkām, pazemojumu, neaizsargātību un zaudējumu, kļūst par mākslas darba orgānu, ja tā var izteikties ‒ par pulsējošu vizuālās tulkošanas aparātu,” raksta Alise Batlere izstādes esejā.

www.kunstihoone.ee

 

Dēnešs Farkašs Temnikova&Kasela galerijā
3. septembris–2. novembris

Temnikova & Kasela galerijā mākslinieks Dēnešs Farkašs izkārtojis vairākas instalācijas, kas izpildītas dažādos materiālos. Fotogrāfijas, Farkaša būvētas mēbeles un skaņu ieraksti ir abstrakti lietu, cilvēku un stāstu attēlojumi, kas māksliniekam noteiktā dzīves posmā ir bijuši svarīgi. Farkašs neatklāj reālos notikumus, kas iedvesmojuši darbus. Tā vietā viņš izņēmis mazas detaļas no konteksta un salicis tās vienā telpā, ļauj skatītājiem rediģēt un pārrediģēt stāstījumu.

Dēnešs Farkašs (Dénes Farkas, 1974) ir Igaunijā dzīvojošs ungāru postkonceptuālās fotomākslas un instalāciju mākslinieks.

Kopš 2000. gadu otrās puses viņa darba uzmanības centrā ir centieni reducēt izpētei izvēlēto sociālo struktūru līdz reprezentatīvam modelim, apvienojot pēc iespējas lakoniskāku fotogrāfiju ar tās nosaukumu. Viņš lielākoties koncentrējas uz vizuālā atainojuma un attēla un teksta savstarpējo attiecību analīzi, kā arī sociālo determinantu lomu cilvēka pieredzē.

temnikova.ee

 

Tallinas Fotomēnesis
6. septembris–3. novembris

No 6. septembra līdz 3. novembrim Tallinā norisinās “Tallinas Fotomēnesis 2019”. Galvenajā programmā iekļautas trīs starptautiskas izstādes, kino programma un mākslas gadatirgus Foto Tallinn, kas veltīts laikmetīgajai fotogrāfijai.

No 7. septembra līdz 20. oktobrim Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā (EKKM) ir skatāma izstādi When You Say We Belong To The Light We Belong To The Thunder (“Kad tu saki, ka mēs piederam gaismai, mēs piederam pērkonam” / kuratore Heidi Baleta).

Izstādē tiek pētītas sarežģītās realitātes, kurās piederības jēdzieni tiek pretstatīti pieņemtajām īpašumtiesību brīvībām. Pretēji piederības jēdzienam zemes īpašumtiesībām reti ir bijis nepieciešams pienākums rūpēties, kas novedis pie situācijas, kad ekstraktīvisms ir ticis normalizēts.

Izstādes nosaukums ir aizgūts no amerikāņu dziedātājas Patas Benataras popdziesmas We Belong vārdiem. Dažus mēnešus pēc tam, kad dziesma We Belong 1985. gadā Rietumos uzkāpa popmūzikas topu augšdaļā, Mihails Gorbačovs izsludināja “Perestroiku”, kuras iespaidā sākās igauņu atklātie protesti pret piederību Padomju Savienībai. Pilsoniskā/ekoloģiskā kustība pret fosforīta raktuvēm savu augstāko līmeni sasniedza 1987. gadā un kļuva par svarīgu Igaunijas neatkarības katalizatoru, savukārt nacionālā identificēšanās ar mežiem, kas izveidojās 20. gs. sākumā, Igaunijā joprojām spēlē būtisku lomu. Šis Igaunijas piemērs apliecina sarežģīto nacionālisma un ekoloģisko rūpju savstarpējo saistību, kamēr atmiņas par Auksto Karu liek apšaubīt līdzjūtības stīgu, uz kuras tikušas veidotas nākotnes alianses.

No 14. septembra līdz 17. novembrim izstādē Mercury (kurators: Posts Broterss), kas norisinās Tallinas Mākslas hallē.

Fotogrāfijai kā materiālam procesam bijis samērā īss mūžs. Tā eksistences vēsturisko brīdi varētu iezīmēt ar sākuma un beigu punktiem, no dagerotipijas toksiskajiem Hg garaiņiem līdz “Terminatora 2” formu mainošā slepkavnieciskā androīda T-1000 datorģenerētajam dzīvsudrabam. Un tagad pati fotogrāfija kā medijs kļuvusi mainīga kā dzīvsudrabs. Šķidrs, proteāns, mainīgs un ātri plūstošs. Maģiski atstarojošs, kustas pie vismazākā pieskāriena. Tas ir atdalīts no savām saknēm un atbrīvots no atbildības un fiziskuma bagāžas. Digitālā fotogrāfija ir vairāk datu vākšana, nevis attēlu veidošana. Lielākā daļa mūsu momentuzņēmumu nekad netiks apskatīti, pat ne vienreiz. Tās diez vai ir bildes, tikai snaudoši dati, esoši un neeksistējoši vienlaikus. Šodien, kad fotografējam, mēs pārsvarā izmantojam savu tālruni - ierīci, kas nosaukta par godu tās spējai pārraidīt audio signālus. Varbūt bildes, ko mēs tagad radām, ir tuvāk sarunvalodai nekā analogajai fotogrāfijai?

Fotomēneša trešā izstāde Let the Field of Your Attention… Soften and Spread Out (“Ļaujiet jūsu uzmanības laukam… Atmaigt un izplesties” / kuratore Hanna Laura Kaljo) vienlaikus ir Kai mākslas centra atklāšanas izstāde. Izstāde skatāma no 21. septembra līdz 1. decembrim. Izstādes nosaukums ir aizgūts no ķermeņa vingrinājuma apraksta rokasgrāmatā A Widening Field: Journeys in Body and Imagination (2004), ko veidojusi dejotāja, Aleksandra tehnikas pasniedzēja un kraniosakrālā terapeite Miranda Tafnela kopā ar instalāciju mākslinieku Krisu Krikmeju. Līdzīgi kā grāmatā izklāstītajā pieejā, mēs uztveram radošo mākslu, uzsvaru liekot uz savu ķermeni un apkārtējo vidi. Krīzes laikā – tādā kā cilvēku darbību izraisītā ekosistēmu sabrukumā, mēs varam apkopot stāstus par atveseļošanos. Izstādē atspoguļotās mākslinieku prakses aptver vizuālo mākslu, kustīgu meditāciju, dziļu klausīšanos, rakstīšanu, tekstiliju un tradicionālās medicīnas zināšanas.

www.fotokuu.ee

 

RĪGA

 

Divas izstādes Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
22. augusts–6. oktobris

Līdz 6. oktobrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāmas divu jaunākās paudzes mākslinieču Lienes Pavlovskas un Līgas Spundes personālizstādes.

Līga Spunde savā personālizstādē “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” pievēršas nežēlībai, kas slēpjas zem ikdienišķām komunikācijas un informācijas apmaiņas formām internetā, analizējot “naida kultūru”, kas atklājās dažādos veidos ne vien tiešsaistē, kur lietotāji apmainās ar stindzinoši necilvēcīgiem tekstiem, attēliem un video, bet dažkārt arī kļūst par reālām un šausminošām darbībām.

“ANONYMOUS. Apmēram divtūkstošo gadu sākumā, kad internets parādījās arī tavās mājās, tu pirmo reizi pamēģināji čatot. Tas bija aizraujoši un baisi reizē. Tā bija iespēja izmēģināt visdažādākās identitātes, vecumus, dzimumus un lomas. Pieaugšana notika ļoti strauji un digitāli. Tā bija absolūtās krēslas zona, reizē arī jaunas informācijas un iespēju zeme, kurā tavu tuvredzību kompensēja pārējo klātesošo aklums. Pavisam drīz tu sāki iepazīt cilvēka dabas ēnas puses, apgūstot dažādas perversijas, naidu un jēlības visplašākajā spektrā.

ZOMBIJS. Tu mani satiki ļoti savādā dzīves brīdī.” – fragments no Līgas Spundes izstādē izmantota teksta.

Savukārt Lienes Pavlovskas izstādes “Aizver actiņas un smaidi” centrā ir pētījums, kas konstruēts ap šķietami vienkāršo un bieži vien publiskajā telpā rotaļīgi izmantoto sakarību starp vēlēšanām un vēlēšanos laimēt, apskatot loteriju šovu konstruktu līdzības ar nacionālu un starpnacionālu vēlēšanu organizēšanas mehānismiem, vienlaikus uzturot mūsdienu veiksmes mitoloģiju. Liene Pavlovska izstādē maina Kim? izstāžu zāļu funkcijas un pielietojumu, padarot tās par daļu no performatīvas telpas, kurā darbojas iestudēti žesti, kas mijiedarbojas ar apmeklētāju skatu punktiem. Izstādes izveidē līdzdarbojies video mākslinieks Mirko Podkoviks, kā arī performances dalībnieces Baiba Vanaga, Arta Kauliņa un Janīna Gutermane.

kim.lv

 

“Kā Marko Mäetamm satika Helēnu Heinrihsoni” MākslaXO galerijā
29. augusts7. oktobris

No 29. augusta līdz 7. oktobrim Māksla XO galerijā skatāma Marko Mäetamm un Helēnas Heinrihsones izstāde “Kā Marko Mäetamm satika Helēnu Heinrihsoni”.

Viens no Igaunijas ievērojamākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem Marko Mäetamm un viena no spožākajām Latvijas gleznotājām Helēna Heinrihsone pirmo reizi satikās 1998. gadā mākslinieku residence Litografiska Academia Tidaholmā, Zviedrijā. Ideja par kopīgu izstādi radās, abiem māksliniekiem atkal tiekoties pēc 20 gadiem - starptautiskā mākslas mesa Art Vilnius 2018.

“Izstāde ir par vēlmi “savienot nesavienojamo” vai izcelt vienam otru, vai sacerēt portretstāstu par mākslinieku un viņa mākslu. Domas par draudzību ar pazīstamo igauņu mākslinieku aizveda mani līdz pārdomām par cilvēces attīstību cauri gadsimtiem. Ķermeņa pilnveidošanās, galvaskausa formas izmaiņas – no laukakmeņa līdz slīpētam briljantam. Gleznas uztveramas kā attīstības ābece ar akvareļkrāsas vieglumu un joku pieskaņu - latvieši, zaglīga tauta, kas dzīvo kokos, un igauņi - kūdras purvu agrīnie iemītnieki,” vēsta Helēna Heinrihsone.

“Lai redzētu Helēnas darbnīcu, man vispirms bija jādodas uz Helēnas dzīvokli. Dzīvoklis bija prātam neaptverams! Helēnas viesmīlība bija satriecoša. Daudz sarkanvīna, garda ēdiena, interesantu sarunu par mākslu, lidmašīnu katastrofām un dzīvi uz Marsa. Visas nakts garumā. No rīta, kad es uzkāpu augšā uz Helēnas darbnīcu, viņa jau strādāja. Lielformāta gleznas visapkārt. Dažas jau pabeigtas, dažas tikko iesāktas. Nevēlējos viņu iztraucēt, tāpēc tikai skatījos apkārt, lai redzētu, vai es varu atrast kādas idejas saviem darbiem mūsu kopīgajai izstādei. Uz viena galda atradu grāmatu. Zelta grāmatu “1000 akti. Ūves Sīda kolekcija” (“1000 NUDES Uwe Scheid Collection”). Sāku to aplūkot, un tā mani ierāva savā valstībā. Pilnībā aizmirsu, kur es esmu un kāpēc, un kas es esmu. Un, protams, es aizmirsu par laiku un nokavēju savu autobusu atpakaļ uz Tallinu. Nācās palikt Rīgā vēl vienu nakti. Kad es beidzot nokļuvu Tallinā, biju tik vīlies, ka mani tik ļoti aizrāva šī grāmata un ka es nebiju pietiekami aplūkojis Helēnas darbus, lai rastu kādas jaunas idejas. Pēc dažiem mēnešiem uzsāku savu jauno darbu sēriju par plikņiem un sievietēm. Neredzēju īpašu iemeslu, kāpēc es gribēju to darīt, bet es gribēju. Un es to izbaudīju. Tad pēkšņi sapratu – tas viss bija grāmatas dēļ, ko es biju redzējis Helēnas darbnīcā! Šie ir visi tie darbi, ko vēlos izstādīt un parādīt kopā ar viņu!” stāsta Marko Mäetamm.

www.makslaxogalerija.lv

 

Mārtiņa Ratnika personālizstāde galerijā “Alma”
30. augusts11. oktobris

No 30. augusta līdz 11. oktobrim galerijā ALMA skatāma Mārtiņa Ratnika izstāde “Visi satelīti reiz sadegs”.

Izstādi varētu raksturot kā valdzinošās transformācijas un sabrukuma enerģijas studijas, kas ir ilgākā laika posmā veidotu attēlu un video samplu digitālu dokumentu arhīvs. Tā sastāvā ir fotogrāfiju sekvences, skenēti attēli, filmēti video ieraksti, ģenerētu un transformētu video signālu ieraksti. Arhīvs tika veidots bez iepriekš paredzama rezultāta un nolūka. Dokumentēti ir šķietami nejauši motīvi – dabas ainavas un parādības; lidojoši naktstauriņi un satelīti nakts debesīs; miruši kukaiņi un mikropasaules ainas; attēla modulācijas un video signāla traucējumi. Visus šos motīvus vieno neiespējamība tos notvert un dokumentēt atkārtoti. Rezultāts ir video kompozīcija, kas aizved ceļojumā starp nemitīgi mainīgajām redzamās un neredzamās enerģijas formām, ko spējam uztvert. Viss, ko mēs redzam, ir jau mainījies un visi satelīti sadegs, vēl ilgi pirms laiks apstāsies.

Mārtiņš Ratniks strādā audio vizuālas performances, instalācijas un video mākslas jomās. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Viņš ir elektroniskās mākslas un mediju centra “E-LAB” un jauno mediju kultūras centra “RIXC” biedrs. Kopš 1998. gada – mākslinieku grupas F5 (“Famous Five”) dalībnieks. F5 sastāvā piedalījies vairākās starptautiski nozīmīgās izstādēs, tostarp pārstāvējis Latviju 25. Sanpaulu biennālē (2002), 51. Venēcijas biennālē (2005). Jau vairāk kā desmit gadus sadarbojas ar ekspermentālu skaņu mākslinieku apvienību Clausthome, veidojot audivizuālas performances. Šobrīd Mārtiņš Ratniks ir mediju mākslas un grafikas dizaina pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā.

www.galerija-alma.lv

 

Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde
20. septembris–17. novembris

No 20. septembra līdz 17. novembrim LNMM izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”.

Izstādes koncepcijas izejas punkts ir Platona akadēmija, kas Antīkajā Grieķijā bija noteikts apmācības modelis filozofijas disciplīnā. Pati akadēmija atradās netālu no Atēnām, un īpaša nozīme te bija brīvajai gaisotnei olīvu dārza ielokā, lai sarunu un viedokļu apmaiņas rezultātā nonāktu pie filozofiskām tēzēm un spriedumiem.

Mūsdienu terminoloģijā vārds “akadēmisks” dažkārt iegūst smagnēju nokrāsu, kamdēļ iecerētās izstādes formāts būs veids kā to skatīt sākotnējā izpratnē – brīvs, radošs domāšanas process. Iedvesmojoties no šī piemēra, izstādē tiks pārnesta Latvijas Mākslas akadēmijas vietas atmosfēra un laika gars, veidojot ekspozīciju, kas būtu “dzīvā vēsture”. LMA studenti un mācību spēki piedalīsies izstādē katrs ar savu redzējumu par konkrēto nodaļu, kuru viņi pārstāv. Izstādes novitāte ir tās atvērtajā formātā, kurā noritēs darbība. Katrā no ekspozīcijas sadaļām visu vecumu skatītājiem būs iespēja līdzdarboties mākslas darbu tapšanā, kā arī piedzīvot virtuālās realitātes jaunākos sasniegumus.

www.lnmm.lv

 

VIĻŅA

 

Jurģis Tarabilda. Into the Non-Being
29. augusts–28. septembris

Galerijā Meno Niša no 29. augusta apskatāma Jurģa Tarabildas personālizstāde Into the Non-Being (Neesamībā).

“Šajos hiperracionālās mākslas retorikas laikos, kad idejām var piešķirt lielāku nozīmi nekā emocijām un intuīcijai, es iesaku piedzīvot šo telpu, īpaši necenšoties neko verbalizēt. Pats vārds ‘ideja’ norāda uz kaut ko, kas neeksistē, tāpēc šajā gadījuma jebkāda darbu kontekstualizēšana piešķirtu tiem nevajadzīgas nozīmes.

Radīšanas process pats par sevi ir intuitīvs, taču gala iznākums ir tehniski metodiska un ārkārtīgi precīza procesa kulminācija, kas sākas bez iepriekšējas skaidrības par to, kā tas izskatīsies beigās.

Reālistiskas, racionālas ēnas uz virsmas tiek kombinētas ar intuitīvām formām, tādējādi radot mijiedarbību starp attēla fizisko plakni un formu, kas tajā attēlota. Darbi nekādā veidā neko nereprezentē; tie neatsaucas ne uz konkrētiem kontekstiem vai tēmām, ne arī piedāvā vizuālu materiālu ārējām vai konceptuālām idejām. Darbu minimālie žesti maldina iztēli un paver telpu, kur skatītājam uzkavēties starp uztveri un realitāti.”

menonisa.lt

 

Divas izstādes galerijā Vartai
5. septembris–11. oktobris

No 5. septembra līdz 11. oktobrim galerija Vartai piedāvā divas personālizstādes: Dominika Sidorova Metonymy (Metonīmija) un Gabriēles Adomaitītes Documentary Exactness (Dokumentāla precizitāte).

Metonīmija (no sengrieķu valodas metōnymía – vārda maiņa) ir termins, kas apzīmē viena koncepta aizstāšanu ar citu, par pamatu ņemot to, ka objekti, ko šie koncepti apzīmē, ir fundamentāli saistīti kā viena veseluma daļas – cēlonis un sekas, iekša un āra, līdzeklis un rezultāts, vieta un notikums utt. Lai raksturotu savus darbus jeb, precīzāk, savu radošo metodi, Dominiks Sidorovs parasti izmanto Morzes ābeces metaforu. Morzes ābece sastāv no atsevišķām skaņām, kas apzīmē burtus, šīs skaņas veido teikumus, rindkopas un beigu beigās – veselu stāstu. Tāpat arī Sidorova gleznas ir atsevišķas skaņas – katra ar savu nozīmi.

Lietuviešu māksliniece Gabriēle Adomaitīte (1994) savus darbus glezno no fotogrāfijām, kseroksa kopijām un citiem drukātiem materiāliem. Gleznās viņa spēj saglabāt oriģinālā materiāla fiziskās kvalitātes, piemēram, burzījumus un locījumus skenējumā, kas izdrukāts uz papīra, vai arī saules izbalinātu grāmatas lapu. Tiek izmantoti visdažādākie avoti – sākot no veciem Baltijas rotu katalogiem līdz glancētām modes reklāmām, no zinātniskām diagrammām līdz medicīniskām nanofotogrāfijām. Adomaitīte šajos darbos paver vizuālās pasaules neaprakstāmo daudzveidību.

Adomaitīte vizuālo informāciju pārvērš glezniecībā, tehniski izcili nozīmējot, kopējot un pavairojot ar roku. Viņas gleznās attēls tiek reproducēts vairākas reizes, radot iespaidu par sekvenci vai cilpu. Reproducēšanas procesā ar attēlu notiek nelielas izmaiņas, liekot domāt par “ģenerācijas zaudējuma” fenomenu, kas apzīmē datu kvalitātes zudumu daudzkārtējas kopēšanas rezultātā.

www.galerijavartai.lt

 

JCDecaux balva
20. septembris–30. novembris

No 20. septembra līdz 30. novembrim Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā būs apskatāma JCDecaux balvas izstāde Not ar Anyone’s Request (Neviena nelūgts).

“Bija brīdis, kad parādījās lietas, pēc kurām nebija ne vitālas, ne ekonomiskas nepieciešamības. Šodien mēs joprojām turpinām piekopt šo impulsu, kas spēj mūs atbrīvot no likteņa un ārējās gribas, eksponēt mūsu naivumu un vājumu, dzenoties pēc nenosakāmā. Šo stāstu ir rakstījusi nepaklausīga un trīcoša roka – ne pēc kāda lūguma, bet dēļ tā, kas svarīgs,” teikts izstādes aprakstā.

JCDecaux balva ir ikgadējs izstāžu cikls, ko 2016. gadā aizsāka Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar vides reklāmas kompāniju JCDecaux. Balvas mērķis ir iedrošināt jaunos lietuviešu māksliniekus radīt darbus, sekmēt viņu pārstāvniecību Lietuvā, kā arī veicināt sabiedrības interesi par laikmetīgo mākslu. Vienam māksliniekam (vai mākslinieku grupai), kas piedalās JCDecaux balvas izstādē, tiek pasniegta JCDecaux balva 3000 eiro apmērā par oriģinalitāti un mākslinieciskās izteiksmes nozīmību.

Šogad izstādē piedalās: Agne Jokše, Milda Januševičūte & Miša Skalskis, Emīle Skolevičūte, Arvīds Umbrass un Gabriēle Vetkinaite.

www.cac.lt

Saistītie raksti