JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
09/09/2019

 

Ansim Rūtentālam (1949-2000) veltīta piemiņas izstāde “Es mīlu jūs visus”
galerijā Istaba
9. septembris–12. oktobris

 

No 9. septembra līdz 12. oktobrim galerijā Istaba būs skatāma – Ansim Rūtentālam (1949-2000) veltīta piemiņas izstāde “Es mīlu jūs visus”, ko, atzīmējot ievērojamā kustību mākslinieka, Kustību teātra izveidotāja, režisora un pedagoga jubileju, organizē Anša Rūtentāla Kustību teātris.

Izstādē varēs iepazīties ar kustību mākslinieka radošās darbības principiem, ieklausīties viņa domās par kustību mākslu un Kustību teātri, noskatīties Anša Rūtentāla veidoto izrāžu un videofilmu fragmentus. Izstādes ekspozīcijā iekļautais fotomateriāls, skices, dienasgrāmatas zīmējumi no Rūtentālu ģimenes un Kustību teātra arhīva un izstādes scenogrāfiskie elementi ļaus apmeklētājiem jutīgi un daudzpusīgi uztvert un iepazīt kustību mākslinieka personību un radošo veikumu. Izstāde būs plašākais līdz šim publiski pieejamais vēstījums par Anša Rūtentāla devumu. Mākslinieka paveiktais ir atstājis dziļas pēdas Latvijas kultūrā, un viņa ietekme daudzās mākslas jomās jūtama vēl šodien. Viņš bija pasaules klases kustību režisors, izcils mīms un talantīgs Latvijas Kultūras akadēmijas pedagogs. Ansis Rūtentāls izveidoja pats savu Kustību teātri un aktieru apmācības sistēmu. Savām izrādēm viņš pats veidoja scenogrāfiju, tērpus un gaismu partitūru. Viņa stilistika bija tik atšķirīga, ka publiskajā telpā sāka lietot terminus “Anša skola”, “Anša aktieri”, “Anša gaismas”. Saskarsmē viņš pievilka cilvēkus ar savu nesamāklotību, cilvēkmīlestību, dziļumu, mieru un aiz sevis atstāja daudzus skolniekus, kas viņam ir dziļi pateicīgi.

Izstādes ieskaņā – 10. septembrī plkst. 19.00 izstādes apmeklētāji varēs noskatīties performanci “Viņš liek aizvērt acis”. Savukārt, ārpus izstādes norises vietas – Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” 11. septembrī plkst. 19.00 tiks izrādīta laikmetīgās dejas izrāde “Rezonanse. Trīs”.

Performance “Viņš liek aizvērt acis” ir rakstnieces Kristīnes Ulbergas un Anša Rūtentāla Kustību teātra aktieru Arta Gulbja un Viļņa Bīriņa mēģinājums ar vārdu stāstīt par kustību un Anša Rūtentāla personību. (Ieeja brīva. Izrādes apmeklējumu pieteikt pa e-pastu: arkt@arkt.lv )

Laikmetīgās dejas izrāde “Rezonanse. Trīs” tapusi Anša Rūtentāla kustību teātrim sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju. Izrāde ietver 3 horeogrāfu 3 dejas izrādes: “Ž(Alūzijas)” – horeogrāfe Ramona Galkina, “ahaw”– horeogrāfs Ivars Broničs un “Vai Pjero ir miris?” – horeogrāfe Ilze Zīriņa, kas radītas iedvesmojoties no Anša Rūtentāla iestudējumiem “Ilūzijas”, “Pārdomas” un “Epifānija”. (Biļetes www.ticketshop.lv un pirms izrādes).

Galerija Istaba
Kr. Barona iea 31 A, Rīga


Viļņa Raudssepa izstāde “Abrakadabra krāsās”
Bulduru Izstāžu namā
10. septembris– 19. oktobris

 

No 10. septembra līdz 19. oktobrim Bulduru Izstāžu namā būs apskatāma Viļņa Raudssepa izstāde “Abrakadabra krāsās”.

Viļņa Raudssepa (1939-2013) darbi ar viņa sievas Ingrīdas Raudssepas laipnu gādību Bulduru Izstāžu nama izstādēs (“JĀ/NEatkarība”, “Gada Nedarbs” u. c.) eksponēti jau vairākkārtīgi. 2019. gadā izstādē “Gada Nedarbs-2018” tika izstādīts Viļņa Raudssepa darbs “Izglābts no nebūtības”, kurš skatītāju balsojuma rezultātā ieguva Gada Nedarba balvu, tādejādi nodrošinot iespēju Bulduru Izstāžu namā izveidot darba autora personālizstādi.

Izstāde “Abrakadabra krāsās” veltīta mākslinieka 80 gadu atcerei un ir atskats uz mūžā paveikto. Vilnis Raudsseps kā mākslinieks pierādījis sevi dažādās jomās ̶ glezniecībā, tēlniecībā, lietišķajā grafikā un rakstījis arī īsas esejas. Tikpat daudzveidīgi ir viņa formālo izteiksmes līdzekļu meklējumi glezniecībā. No reālistiskām, bet krāsās piesātinātam figurālām kompozīcijām 70. gados līdz darbiem ar lielāku izteiksmes nosacītību, iekodējot gleznu tēlus vienkāršos krāsu laukumu ritmos.

Mākslinieka darbu tematiku nosaka interese par mitoloģiju un folkloru. Mākslinieks atbilstoši tēmai lieto nosacītāku mākslas valodu, vairāk uzsverot līniju ritmus, stilizējot tēlus, liekot skatītājam gleznojuma saturu uztvert intuitīvi. Tā mākslinieka gleznas var salīdzināt ar abrakadabru, kas izteikta krāsu valodā ar noslēptu, bet dziļu saturu.

Viļņa Raudssepa izstāde “Abrakadabra krāsās” noslēgsies 19. oktobrī plkst. 15.00 ar studijas “GIN-DIA”(Lietuva) videofilmas “Vilnis Raudsseps. Mākslinieks” pirmizrādi Latvijā (20. min).

Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala


Aigara Bikšes personālizstāde “Zvērīgā spēle”
galerijā “Daugava”
11. septembris–26. oktobris

 

No 11. septembra līdz 26. oktobrim galerijā “Daugava” būs skatāma mākslinieka Aigara Bikšes izstāde “Zvērīgā spēle”.

“Domāju, šajā izstādē es aplūkoju cilvēka attiecības ar neizbēgamajām pārmaiņām, kas viņu nemitīgi sagaida. Skulptūrās attēloju totēmiskus dzīvniekus un putnus, kuri nokļuvuši saskarē ar avio bumbām, raķetēm un mīnām. Kaujas iekārtas, manuprāt, simbolizē to pārmaiņu spēku, kas atrodas jebkurā situācijā vai struktūrā jau no to rašanās brīža. Uz šīm attiecībām un nedrošību, kuras rodas cilvēkā, atsakoties pieņemt nenovēršamās pārmaiņas, balstās mūsdienu globālā militārisma pastāvēšana. Acīm redzams, ka starpvalstu politika apzināti kultivē bailes un savstarpēju neuzticēšanos ar mērķi noturēt pasaules valstu sabiedriskos tēriņus militārām vajadzībām. Izstādes tēma pie manis atnāca pirms dažiem gadiem Japānā, kad zemāko punktu bija sasniegušas ASV un Ziemeļkorejas attiecības. ASV draudēja Ziemeļkorejai, Ziemeļkoreja draudēja ASV. Japānas galvaspilsētas ielās tika izvietotas raķešu iekārtas, gadījumam, ja Ziemeļkoreja izšautu savas atomieročus uz mērķiem Japānā. Lai sabiedrība izvēlētos tērēt savus līdzekļus jaunu vēl jaudīgāku, efektīgāku un iznīcinošāku ieroču radīšanai, ir vajadzīgs draudīgs ienaidnieks. Globālajā pasaulē lielvalstis sēž uz ieroču kaudzēm – tās vienā mirklī var iznīcināt visu cilvēci un šo planētu - Zemi. Bruņošanās ir ZVĒRĪGA SPĒLE,” par izstādes ideju stāsta Aigars Bikše.

Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga

 

Jaunās mākslas biennāles “Nākotnes māksla un Nākotnes zīmes” atklāšana
Latvijas Mākslas akadēmijā
11. septembris

 

11. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijā tiks atklāta Jaunās mākslas biennale “Nākotnes māksla / Nākotnes zīmes”(“Art Future / Future Signs”). Abās LMA zālēs no 11. septembra līdz 12. oktobrim būs skatāma vērienīgā vizuālās mākslas izstāde, kurā dalību ņems starptautiski atzīti jaunie mākslinieki un studenti.

Atklāšanas laikā būs iespējams vērot Jonas Kjeldgaard Sørensen (Dānija) “Tellings from a dream” un The Noemadic Collective (Lielbritānija) performances.

Jaunās mākslas biennāle “Nākotnes māksla / Nākotnes zīmes” (“Art Future / Future Signs”) ir starptautiska studējošo un jaunos mākslinieku un dizaineru biennāle, kuras mērķis ir kulminēt Latvijas valsts un Latvijas Mākslas akadēmijas Simtgades svinības, pozicionējot Latvijas Mākslas akadēmiju kā nākotnē orientētu mākslas un dizaina augstskolu un aktualizējot Latvijas valsti, kā nākotnē orientētu, starptautiski konkurētspējīgu un jauniešus iesaistošu.

Paralēli, no 11. septembra līdz 14. septembrim, Latvijas Mākslas akadēmijā norisināsies šogad Eiropā lielākā starptautiskā mākslas izglītības konference “Nākotnes māksla/ nākotnes zīmes” Paradoxfineartforum.

Biennāles ietvaros izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli, skatāma arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs piedalās
starpdisciplinārā festivālā Today Is Our Tomorrow Somijā
12.–14. septembris


 Skuja Braden. “Medusa's speculum”. Foto: Margarita Ogoļceva

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) no 12. līdz 14. septembrim piedalīsies starptautiskā, starpdisciplinārā festivālā Today is Our Tomorrow Somijā, Helsinkos.

LLMC plašajā festivāla programmā piedāvās starptautiskā mākslinieču tandēma Skuja Braden darbus, kuros risinātas feminisma un citas sociāli kritiskas tēmas.

Festivāla Today is Our Tomorrow programmā kuratores Solvita Krese un Inga Lāce iekļāvušas Skuja Braden darbus (“XOXO” un “Medusa's speculum”), kuros apspēlētas dzimuma kara un citas sociālpolitiskas idejas. Today Is Our Tomorrow, ko rīko mākslas centrs PUBLICS, ir uz sadarbību vērsts, kolektīvs un transdisciplinārs festivāls – tajā saplūst līdzības, apvienības un atšķirības. Festivāls veido mikrokosmosu, izdzīvojot un reprezentējot dažādas nākotnes formas kā pašreizējas sociokulturālas un mākslas prakses, kas bāzētas Somijā un pasaulē. Uz sadarbību vērstā metodoloģija tiecas reprezentēt ekoloģiju un domāšanas un pieredzes atšķirības.

Skuja Braden (kopš 1999. gada) ir divnacionāls viendzimuma sadarbības tandēms, kura mājvieta ir Aizkrauklē. Mākslinieču tandēms savos darbos rada paralēlas pasaules, kurās ķermeņi veidoti no porcelāna, no okeāniem izlec liesmas un lūpas pieskaras lūpām, dāvājot vēsu ūdeni no savām dzīlēm. Skujas Braden darbos atrodams kaujiniecisks feminisms, politiski komentāri un pa šķipsniņai budisma. Mākslinieču tandēma Aizkraukles keramikas studijā top darbi, kas ceļo uz izstādēm visā pasaulē.

Festivāls Today Is Our Tomorrow
Kaikukatu 4, 00530 Helsinki

 

Māra Bišofa izstāde “Dziesmu un deju svētki”
Valmieras teātra kafejnīcas mākslas galerijā
No 12. septembra

 

Līdz ar Valmieras drāmas teātra jauno sezonu tiek apdzīvota arī mākslas galerija Valmieras teātra kafejnīcā. Kā pirmā šajā sezonā tur no 12. septembra būs skatāma mākslinieka Māra Bišofa izstāde “Dziesmu un deju svētki”.

Grafiķis Māris Bišofs radījis 12 sietspiežu ciklu - radoši interpretējot Latvijas Dziesmu un deju svētkus, rada jaunus vaibstus, jaunus skaidrojumus to semantikā. Mākslinieks savos zīmējumos meklē atbildes uz jautājumiem, kas mums, latviešiem, ir šie, tradīcijām bagātie svētki, kāda ir mūsu attieksme pret Dziesmu un deju svētkiem, kāda ir to vieta mūsu dzīvēs. Izstādes kurators Uldis Mākulis izceļ: “Māris Bišofs ir zīmētājs. Mākslinieka asajā, mikroskopiskajā skatā viss tiek pamanīts. Tas ir šķietami distancēts, bet nekad ne virspusējs, kaut bieži viņa perspektīva izvēlēta, it kā raugoties no gaisa balona. Bišofa vērojums ir precīzs, zīmējumos jēga jāmeklē starp rindām. Viņš atklāj jaunas šķautnes mums šķietami zināmajā, nekopējot realitāti. Šoreiz zem “zīmētāja mikroskopa” - Dziesmu un deju svētki.”

Valmieras teātra kafejnīca šai izstādei nav nejauša - tās lete jeb saimes galds un āra terase veidota no Mežaparka estrādes dēļiem, kas piedzīvojuši Dziesmu un deju svētku sajūtas un neskaitāmus koristu soļus.

Valmieras teātra kafejnīcas mākslas galerija
Lāčplēša iela 4, Valmiera

 

Zinātniskajai fantastikai veltītā projekta “Nenorunātās tikšanās”
pirmā izstāde "Kosmiskā eksistence” Kopenhāgenā
14. septembris–28. oktobris


Ieva Balode. Stopkadrs no filmas “Comission”. 2019

No 14. septembra līdz 28. oktobrim “Nenorunātās tikšanās” ir Latvijas laikmetīgā mākslas centra (LLMC) izpētes un izstāžu projekts, kas veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, pievēršoties gan vēsturiskai izpētei, gan tēmas aktualitātei mūsdienu mākslinieku darbos. Projekta pirmā izstāde “Kosmiskā eksistence” Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros tiks atklāta 13.septembrī Kopenhāgenā sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru "Den Frie".

Projekta nosaukums “Nenorunātās tikšanās” aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā. Kartējot šī brīža norises sabiedrībā, grūti iedomāties lielāku kontrastu starp vēsturē vēl nebijušu tehnoloģiskās attīstības uzplaukumu un tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Līdzīgi kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atrisināti arī tādi jautājumi kā klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība vai draudošās ekoloģiskās katastrofas.

Izstādē “Kosmiskā eksistence” līdzās dāņu māksliniekiem piedalās arī mākslinieki no Latvijas – Ieva Balode, Kristaps Epners, Viktors Timofejevs un Arturs Virtmanis. Izstāde laikmetīgās mākslas un zinātniskās fantastikas savienojumā aptver plaša spektra nākotnes scenārijus, vienlaikus izzinot arī tādus eksistenciālus tematus kā apziņa, nebeidzamība, garīgums, tehnoloģijas, daba, kosmoss, utopija un mitoloģijas.

Izstāde Dānijā būs skatāma līdz 28. oktobrim. Savukārt 13. decembrī LLMC turpinās tēmas izpēti plašā izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Izstādi kūrēs Solvita Krese, Inga Lāce un Andra Silapētere.

Oslo Plads 1, Copenhagen

 

Berlīnē atklāts grandiozais nākotnes muzejs “Futurium”
ar mākslinieku Šmitu instalāciju “Biotricity – baktēriju laiks” pastāvīgajā ekspozīcijā

 

5. septembrī Berlīnē tika atklāta nākotnes muzeja “Futurium” izstāde, kurā par daļu no “Futurium” pastāvīgās ekspozīcijas kļuvusi RIXC mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija “Biotricity – baktēriju laiks”.

“Futurium” ir nākotnes ēka, kas aicina visu vecumu apmeklētājus ielūkoties rītdienā. Tajā atrodas gan muzejs, kas attēlo visdažādākās nākotnes vīzijas, gan nākotnes laboratorija, kurā apmeklētāji var veikt paši savus atklājumus, kā arī sarunu telpa dialogam starp dažādu jomu pārstāvjiem. Iespējami, tikai iedomājami, kā arī vēlami nākotnes scenāriji tiek apspriesti šajā nākotnes muzejā. “Futurium” pulcē ekspertus un pārstāvjus no visdažādākajām jomām – zinātnes, kultūras, politikas, biznesa un citām – un ir atvērts ikvienam, kas vēlas dalīties ar savu viedokli saistībā ar nākotnes jautājumiem. Pirmos trīs gadus – līdz 2022.gada beigām – ieeja muzejā būs bez maksas.

No 5. septembra instalācija “Biotricity – baktēriju laiks” ir apskatāma “Futurium” muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Mākslas darba idejas autori ir Jauno mediju kultūras centra “RIXC” mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits, kas pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultātes un Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža laboratorijas pētniekiem un jauno zinātnieku Artūru Grudulu uzsāka kopīgus eksperimentus ar “mikrobu degvielas” šūnu tehnoloģiju (MFC – microbial fuel cell). Šīs “zaļās” enerģijas tehnoloģijas pamatā ir princips, ka baktērijas, kas dzīvo dubļos, dīķu, ezeru un citu ūdenstilpņu nogulsnēs, kur ir daudz organiskās vielas, bet nav skābekļa, ģenerē nelielu daudzumu elektriskās strāvas. Šo eksperimentu rezultātā mākslinieki Šmiti ir radījuši mākslas darbu sēriju ar kopīgo nosaukumu “Biotricity”, izmēģinot šīs “dzīvās baktēriju baterijas” darbību dažādās vidēs.

“Futurium” muzejā Berlīnē izstādītā instalācija “Biotricity – baktēriju laiks” sastāv no vairākām “dubļu baterijām”, kas katra ražo apmēram pusvoltu elektrības. “Dubļu baterijas” ir saslēgtas ķēdē, un elektriskā strāva tiek izmantota, lai darbinātu pulksteni. Tā kā elektrību šajā gadījumā “ražo” dzīvi mikroorganismi, tad enerģija svārstās, un elektrība uz pulksteni plūst nevienmērīgi – reizēm saražo vairāk, reizēm nepietiekami. Attiecīgi, arī laiku pulkstenis rāda atbilstoši baktēriju aktivitātei. Instalāciju papildina video ar “baktēriju baterijas” eksperimentiem brīvdabā – LU Botāniskā dārza dīķī (2014-2015). Šajā time-lapse video laiks ir “sakompresēts” – 10 minūšu video materiālā ir apskatāmi septiņu mēnešu vides attēlu ieraksti un elektrības svārstību dati laika posmā no vasaras līdz pavasarim, radot “zaļās” enerģijas poētiku.

“Futurium” muzejs
Alexanderufer 2, 10117 Berlin

 

Kalvja Zālīša izstāde “Mīta trajektorija”
jaunajā Rīgas galerijā Art Platz
No 7. septembra


Vasaras beigās Rīgā, arhitekta Mihaila Eizenšteina projektētajā namā Alberta ielā 4, tika atklāta jauna mākslas telpa Art Platz, kas sevi piesaka, kā kultūras norišu vieta, kur tiks modelēti inovatīvi mākslinieciskie eksperimenti un radīti jauni tematiskie diskursi. Izstāžu satura veidošanā un kultūras pasākumu rīkošanā mākslas telpa paredz fokusēties uz sadarbību ar jaunajiem māksliniekiem, programmā iekļaujot izstādes, meistarklases un dažādas citas kreatīvas nodarbības.

7. septembrī galerijas telpās tika atklāta pirmā izstāde – Kalvja Zālīša “Mīta trajektorija”. Izstādē aplūkojami mākslinieka jaunākie mākslas darbi “Apokatastāze”, “Pilnmēness 2. fāze”, “Ādams un Ieva”, kā arī citas gleznas no dažādiem viņa darba dzīves periodiem.

“Mīta trajektorija” ir izstāde, kurā reliģiskie motīvi un mīti atklājas to pārlaicīgumā un mūžībā. Ikviens var uzdot jautājumu: “Vai šis ir vienīgais “īstā stāsta” variants?” Viena atbilde netiek sniegta, pastāv daudz dažādu versiju. Izstādē apskatāmo darbu saturu un formu raksturo polaritāte.

Kalvja Zālīša (1976, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs) mākslas darbos reflektētas tēmas, kas ietver Eiropas kultūras tradīciju saknes. Izstādē eksponētie darbi ir daudznozīmīgi un pārsniedz vārdos neizteikto robežu: vīzija versus realitāte. Pretrunas.

Art Platz
Alberta iela 4-9, Rīga


LMA akadēmiskajā dārzā jauns mākslas objekts

 

Latvijas Mākslas akadēmija savā 100. jubilejā saņēmusi mecenātu Borisa un Ināras Teterevu īpašu dāvanu - mākslinieka Ernesta Kļaviņa veidotu mākslas objektu “Platons un Dēmokrits”, un tas radis mājvietu akadēmijas dārzā.

Mākslinieks Ernests Kļaviņš (1977) abu izvēlēto tēlu kontekstā, uzskata, ka Dēmokrits pārstāv materiālismu, kuru raksturo zinātniska metode, cēloņsakarību uzrādīšana, un ka saprāts ir materiāla mehāniska iekārta, kur valoda līdzinās matemātikai. Savukārt Platons pārstāv ideālismu, kas šī filozofa gadījumā ir teleoloģija, savdabīgs misticisms, bet matemātika ir visuma pamats.

Mākslinieks skaidro: “Abi tēli nav saķērušies tiešā cīņā, materiālists smejas par mistiķi, bet tas nemaz neskatās uz materiālistu. Ignorē, kā astrologs Okāma asmeni”.

Skulptūras veido daudzi mazi stikla šķiedras kubi, kuri atgādina trešo dimensiju ieguvušus pikseļus (tehniski 3D pikseļus – vokseļus), kas ne tikai liek domāt par mūsdienās populāro pixelart, bet arī īpatnēji sasaucas gan ar Platonu, gan Dēmokritu. Pikseļi sakrīt ar diskrēto (sadalītu, nevis nepārtrauktu) atomistu visumu, bet atsauce uz datorlietām liek domāt par ideālistisko pasauli.

Mākslinieks uzskata, ka “konflikts starp zinātnisko metodi un misticismu, mehānistiku un teleoloģiju, diskrēta un nepārtraukta visuma konceptiem, dvēseles esamību vai neesamību nav sācies vakar un tik drīz vēl nebeigsies.

Mākslas objekts “Platons un Dēmokrits” tapis Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotas programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Mākslinieks Dainis Rudens uz 45 metrus augstā ūdenstorņa Olainē
radījis mākslas darbu “Heirēka!”

 

Mākslinieks Dainis Rudens, piesaistot mākslinieku Ēriku Cauni, uz 45 metrus augstā ūdenstorņa Olainē radījis mākslas darbu “Heirēka!”, kas ir augstākais grafitī mākslas darbs Baltijā. Kopumā darba tapšanā ir izmantoti vairāk nekā 350 krāsu baloniņi un kopējais noklātais laukums ir 600 kvadrātmetri.

Ūdenstorni tagad rotā grafisks zīmējums “Heirēka!” ar uzrakstu “Olaine” un vairāku cilvēku attēlojumu, kas simbolizē cilvēka nepagurstošo vēlmi pēc izaugsmes, atklājumiem un došanās augšup, kur neiztikt arī bez klupšanas akmeņiem un neparedzamām situācijām dzīvē.

““Heirēka!” ir sengrieķu matemātiķa Arhimēda atklāsmes prieka sauciens, ar kuru arī mūsdienās apzīmē kādu atklāsmes brīdi dzīvē. Tās ir atklāsmes, kuras cilvēks piedzīvo savas dzīves izaugsmes un attīstības ceļā, kurš nekad nav vienkāršs un gluds – bieži vien šīs atklāsmes atnāk tieši grūtākajos brīžos, kad cilvēki ir ceļā uz iecerēto virsotņu un rezultātu sasniegšanu, tādejādi piešķirot papildu motivāciju mērķu īstenošanai. Šī vides objekta veidošana bija arī unikāla pieredze manā mākslinieka karjerā, kas ļāva man izkāpt no komforta zonas un apzināties, piedzīvot šo “heirekas” brīdi, ka noteikti ir iespējams sasniegt vēl un vēl augstākas virsotnes manā daiļradē”, par darba ideju un tapšanu stāsta Dainis Rudens.

Dainis Rudens ir vairāku sienu gleznojumu autors Latvijā – Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Cēsīs un citviet. Zināmākie Daiņa Rudens darbi ir “Saule. Pērkons. Daugava.” Rīgā, Tallinas ielā, kurš ir tapis kopā ar mākslinieku Kiwie, “Sarkanā” Rīgā, Sarkandaugavā, “Skaņu vīrs” Liepājā un daudzi citi darbi.

Olaines ūdenstornis
Zemgales iela 38, Olaine

 

Jāņa Kupča personālizstāde Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 21. septembrim

 

No 7. līdz 21. septembrim Kalnciema kvatāla galerijā būs skatāma Jāņa Kupča personālizstāde. Mākslinieks Jānis Kupčs gada laikā ar mākslinieciskiem paņēmieniem veicis socioloģisku pētījumu – radījis gleznu ciklu, kas balstīts fotogrāfijās dokumentētās vietās, kuras ļaudis izveidojuši, lai nodotos apcerei, kaut ko gaidītu vai vienkārši atpūstos.

Neapšaubāmi, šādu vietu centrā atrodas soliņš. Autobusu pieturās, parkos, jūras krastā, verandā, pie šķūnīšiem, noliktavām, veikaliem utt. Īpaši gadījumos, ja šādas vietas ir kāda viena cilvēka vai noslēgtas cilvēku grupas (piemēram, viena pagalma ļaužu) izveidotas, tās var kaut ko pastāstīt par tās veidotājiem. Kā viņi atpūšas, bauda priekus vai vienatni. Pilsētas neoficiālajai sejai ir patīkami vaibsti, pat smieklu bedrītes iezīmējas kādu piemājas puķudobju radošajā veidolā. Gleznu cikla iecere ir gleznieciskiem līdzekļiem panākt vietas sajūtu, atrašanos “savā nodabā”.

Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga

 

Vitolda Kucina izstāde “Lamanša kods” ES mājā
Līdz 30. septembrim

 

Līdz 30. septembrim ir skatāma mākslinieka Vitolda Kucina izstāde “Lamanša kods”. Izstāde veidota kā mākslinieka refleksijas par Lamanša šauruma izveidošanos ģeogrāfiski, tam atdalot Lielbritāniju no pārējās Eiropas, un velkot domu paralēles ar notiekošo Eiropā mūsdienās.

Mākslinieks par izstādes koncepciju: “Pirms 450 000 gadu ledus laikmetā, kūstot 1,5 km augstiem ziemeļu ledājiem starp Skandināviju un Britāniju, bija izveidojies gigantisks ezers, kura tilpums nemitīgi palielinājās. Britānijas un Francijas teritorijas bija savienotas ar dabīgu krīta dambi. Tas izveidojās pirms 100 miljoniem gadu, kad šo teritoriju klāja tropiska jūra. Jūra bija pilna ar mikroskopiskām radībām, kuru skeleti, noklājot gultni kārtu pa kārtai, veidoja krīta slāni. Baltajā krīta masā okeāna ķīmiskā sastāva izmaiņu rezultātā pa retam izveidojās daudzas tumšas krama līnijas visā dambja garumā. Šīs līnijas veido unikālu zīmējumu – svītru kodu.

Kad ledus ezera ūdens līmenis, sasniedzot dambja augšdaļu, atmiekšķēja krīta slāni, milzīgais ūdens daudzums (1 miljards litru sekundē jeb sešas Amazones upes) gāzās pāri dambim, to izskalojot. Tas notika ļoti strauji, tādējādi atdalot Britāniju no Eiropas. Šī notikuma pierādījums ir identisks svītru zīmējums abās Lamanša šauruma pusēs - Lielbritānijā un Francijā. Izstāde “Lamandša kods” ir konceptuāls šī notikuma atainojums.”

Mākslinieka Vitolda Kucina daiļradei raksturīga eksperimentēšana ar dažādiem materiāliem un oriģinālām autortehnikām – zīda un koka apgleznošana, stikla gravējumi, u.c. Mākslinieks ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada, ir bijušas daudzas personālizstādes Latvijā un ārzemēs.

ES māja
Aspazijas bulvāris 28, Rīga

 

Gundegas Zikmanes personālizstāde “Lai arī rudens…”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 26. oktobrim

 

Līdz 26 oktobrim Ojāra Vācieša muzeja Robinsonzālē skatāma Gundegas Zikmanes jubilejas personālizstāde “Lai arī rudens…”.

Gundega Zikmane ir nodarbojusies gan ar vārda (ir divu stāstu krājumu autore), gan vizuālo mākslu. Bet, strādājot kombinātā “Māksla” par noformētāju, nav varējusi pilnībā piepildīt savu radošo garu, tādēļ ar 1980. gadu pievērsusies akvareļglezniecībai. Darbojusies Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopā kopš tās pastāvēšanas. Piedalījusies vairākās izstādēs visā Latvijā.

Viņas darbiem būtisks zīmējums, detaļu precizitāte, viegls, caurspīdīgs krāsu klājums. Par sevi māksliniece saka: “Uzskatu sevi par nemodernu, veclaicīgu, gleznoju tikai to, ko redzu – galvenokārt ziedus un ainavas, jo skaistums ir tepat – visapkārt.”

Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga