ZIŅAS  

No jauna izgudrot Zemes nākotni: RIBOCA2 izziņo kuratora konceptu 0

27/05/2019
Arterritory.com

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles otrais izlaidums, ko kūrē Rebeka Lamarša-Vadela, fokusēsies uz planētas nākotnes jaunajām perspektīvām.

Venēcijas biennāles laikā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA), kas notiks 2020. gadā, komanda izziņoja biennāles otrā izlaiduma kuratora konceptu. Galvenās kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas vadībā biennāle apskatīs šķietami uz bojāejas sliekšņa esošās pasaules iespējamos pozitīvos nākotnes scenārijus.

Atsaucoties uz kuratores teikto, otrā izlaiduma galvenā tēma būs jautājums, kā māksla šajā “pasaules gala” naratīva dominancē var palīdzēt mums uz nākotni paraudzīties ar optimismu. Kad modernisma ideja par “progresu” ir izgāzusies, saskaroties ar draudošo ekoloģisko, sociālo un ekonomisko katastrofu, ierastā reakcija šķiet nihilisms un pesimisms. RIBOCA2 mērķis ir mainīt šo attieksmi – atgūt “apburtību” ar Zemi un tās nākotni, atzīstot cilvēku par tās daļu, nevis valdnieku.

Rebeku Lamaršu-Vadelu par otrās biennāles kuratori izraudzījās RIBOCA konsultatīvā padome, kurā ietilpst Franks Luberss, Taru Elfvinga, Viktors Miziano, Marija Rusa Bojana, Katerīna Grega, Kaspars Vanags, kā arī biennāles dibinātāja un komisāre Agnija Mirgorodska. “Lamarša-Vadela noteikti ir cilvēks, kura vērtības saskan ar RIBOCA vērtībām,” Mirgorodska atzina Arterritory. “Vislabāk man patīk viņas drosme būt optimistei, kas mūsdienās ir liels retums.”

Rebeka Lamarša-Vadela vislabāk pazīstama ar kuratora darbu Parīzes Palais de Tokyo (2012–2019), tostarp Tomasa Saraseno izstādi ON AIR, kas kļuva par apmeklētāko izstādi muzeja vēsturē. Viņa absolvējusi Sorbonnas universitāti un publicējusies tādos izdevumos kā Frankfurter Allgemeine Zeitung, Monopol, Mousse, Cura un l’Officiel Art.

Īsā sarunā ar Arterritory Lamarša-Vadela atzīst: “Es ticu, ka mākslinieki un visi radošie ļaudis spēj piedāvāt mums neparedzētu iespēju ceļu. Biennāle neiestājas par kādām morālistiskām nostādnēm, bet drīzāk atklāj domu un izpausmju daudzveidību, kas var kalpot cerīgākas nākotnes izveidei. Mēs neesam liecinieki pasaules galam kā tādam, bet kādas pasaules galam, tāpēc ir īpaši svarīgi izvairīties no slēgtām nākotnes vīzijām un pavērt ceļu alternatīvām. Vasilijs Kandinskis rakstīja, ka māksla sevī satur “pravietisku atmodināšanas spēku”, nostādot mākslinieku gaišreģa lomā. Tādi mākslinieki kā Jozefs Boiss, kas 70. gados piedalījās Vācijas zaļās partijas dibināšanā, arī ir tā atslēga. Viņš ļoti ticēja, ka, ja mēs ļautu dzīvē ienākt radošumam, māksla spētu sagraut gan kapitālisma, gan sociālisma sistēmu.”

Kad jautājām, vai šāds koncepts neriskē ar biennāles kļūšanu pārāk ideoloģiskai, viņa atbild: “RIBOCA2 nepretendē uz ideālismu, bet iestājas par to, ka mūsu atbildība ir neiekrist rezignācijā. Es ticu, ka tā sauktajai “mākslas pasaulei” ir jāatmostas un jāieņem nostāja, jāiesaistās šodienas ārkārtīgi būtiskajās pārmaiņās. [..] Biennālē pārstāvētā māksliniecisko nostāju daudzveidība drīzāk veicinās balsu polifoniju, nevis vienu ideoloģisku pozīciju. Biennāles koncepcijas izejas punkts ir atziņa, ka katastrofa ir jau pienākusi, jautājums ir – kurp mēs dosimies tālāk. Kā mēs apdzīvosim šo pasauli – ētiski, politiski un bioloģiski. Tas ir šīs izpētes pamatā. Filozofs Timotijs Mortons saka: “Galu galā ekoloģiskā doma ietver arī domāšanu par demokrātiju. Kā izskatītos patiesi demokrātiska tikšanās starp patiesi vienlīdzīgām būtnēm… vai mēs spējam to iztēloties?””

Kuratore uzsver arī iemeslus, kāpēc viņa uzskata Rīgu par labu vietu, kur domāt par nākotni: “Gan Rīgas nesenajā, gan senākajā vēsturē pasaule “ir beigusies” jau vairākkārt. Pilsētā līdzās ir pastāvējušas paralēlas sfēras, valodas un reliģijas, zem mainīgām ideoloģijām ir plaukušas neiznīdējamas vietējās tradīcijas, nodrošinot bagātīgu iedvesmas materiālu burvības jaunatklāšanai. Rīga un Baltijas valstis gadsimtiem ilgi ir bijusi arī kultūru sajaukšanās zona un teritoriju saplūsmes tilts. Rīga ir pārejas vieta, vieta, kur nākotne vienmēr ir nikni izaicinājusi tagadni.”


No labās: Agnija Mirgorodska un Rebeka Lamarša-Vadela Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izziņošanas pasākumā Venēcijas biennālē šī gada maijā. Foto: Ivan Erofeev

Mākslinieku un norises vietu skaita ziņā RIBOCA2 būs mazāka mēroga pasākums, nekā bija biennāles pirmais izlaidums, tomēr Agnija Mirgorodska uzsver, ka kvalitāte nekādā veidā no tā necietīs. “Mēs joprojām koncentrēsimies uz maksimāli daudz jaunu darbu pasūtīšanu, taču, tā kā šajā reizē budžets ir krietni mazāks, RIBOCA2 piedalīsies uz pusi mazāk mākslinieku. Tas, protams, gan nekādā veidā nenozīmē, ka tiks apdraudēta izstādes kvalitāte,” saka biennāles komisāre. “Pilnīgi noteikti šī būs ļoti atšķirīga izstāde gan noskaņas, gan vēstījuma ziņā!”

RIBOCA otrais izlaidums notiks no 2020. gada 16. maija līdz 11. oktobrim.