ZIŅAS  
Margita Sede

Laikmetīgās mākslas maģistra studiju programma Igaunijas Mākslas akadēmijā 0

Ekspresintervija ar Margitu Sedi ‒ jaunās laikmetīgās mākslas maģistra programmas vadītāju Igaunijas Mākslas akadēmijā

Auguste Petre
25/04/2019

“Izglītība vienmēr ir svarīga,” saka Margita Sede (Margit Säde), neatkarīga kuratore un Igaunijas Mākslas akadēmijas (EKA) jaunās Laikmetīgās mākslas maģistra studiju programmas (MACA) vadītāja. Jaunā programma izveidota studentiem, kuri vēlas paplašināt savu redzeslauku, attīstīt domāšanu un, pats svarīgākais, veidot dialogu ar saviem laikabiedriem un citiem mākslas profesionāļiem visā pasaulē. MACA  piedāvā ne tikai uz autoru fokusētu individuālu darbu ar katru maģistrantu un kritiski diskursīvu vidi domu apmaiņai par laikmetīgo mākslu un sabiedrību, bet arī piekļuvi profesionālām skaņu mākslas studijām un instalāciju, tēlniecības, glezniecības, grafikas u.c. darbnīcām, kā arī sadarbības iespējas ar starptautiska mēroga galeristiem un māksliniekiem, kuratoriem, mākslas teorētiķiem un filozofiem. 


Margita Sede ir kuratore, izdevēja un māksliniece, kura dzīvo Tallinā un Cīrihē un jau agrāk strādājusi kā EKA asociētā viesprofesore; kopš 2017. gada viņa vada akadēmijas laikmetīgās mākslas maģistrantūras programmu. Pēdējo gadu laikā viņa veidojusi izstādes dažādās Eiropas valstīs, tajā skaitā ‒ “Score Symposia” Cīrihes boldringa zālē Minimum, “Hear Me With Your Eyes” Amsterdamas Castrum Peregrini, “Source Amnesia” Bāzeles Oslo10 un “And So On & So Forth” laikmetīgās mākslas centrā kim? Rīgā. 

Arterritory.com uzaicināja Margitu uz īsu sarunu par jauno laikmetīgās mākslas maģistra studiju programmu un viņas pašas pēdējo gadu pieredzi.

Lai gan laikmetīgās mākslas jēdziens pazīstams nu jau krietnu laiku, akadēmisko terminu “laikmetīgās mākslas maģistrs” iespējams saprast visai plaši. Kas ir tas, uz ko koncentrējas Igaunijas Mākslas akadēmijas jaunā maģistrantūras programma?

Tik tiešām, mūsdienu un laikmetīgā māksla ir vēsturiska divdesmitā gadsimta parādība, un varētu norādīt, ka “laikmetīgā māksla” šodien ir jau pārāk bieži lietots un pat novecojis termins ‒ taču vēl lielākā mērā to varētu sacīt par “tēlotājmākslu”. Es nešaubos, ka ar laiku to nomainīs kaut kas cits, kāda disciplīna, kas kritiski un bezbailīgi meklēs atbildi uz jautājumu, ko nozīmē būt dzīvam tieši šodien. Taču, salīdzinot ar “tēlotājmākslu” vai “vizuālo mākslu”, “laikmetīgā māksla” savās daudzveidīgajās izpausmēs tomēr ir ietilpīgāks termins, un tāpēc mēs nolēmām programmai dot tieši šādu vārdu. Jaunās MACA programmas uzmanības centrā ir tieši šis ietilpīgums. Tā ietver visplašāko pieeju spektru: tā piedāvā individuālas, uz vienu autoru fokusētas konsultācijas, taču arī kolaboratīvas prakses; tā ir kritiska, taču ne skaidri definēta; tā ir konceptuāla, taču balstīta uz konkrētām tehniskām iemaņām. Mūs interesē drosmīgi eksperimenti un starpdisciplināra pieeja. Studenti paši izlemj un noformulē, kas tieši veido viņu studiju programmas kodolu, un mēs no savas puses piedāvājam viņiem nepieciešamos praktiskos un teorētiskos instrumentus.


Kādus studiju priekšmetus jaunā programma piedāvā un pie kādas mācību sistēmas tā pieturēsies?

Programmā iekļauti vispārīgi teorētiski priekšmeti, tādi kā 20. un 21. gadsimta filozofijas problēmas, Māksla un teorija, Mākslinieciskā izpēte, Akadēmiskā rakstība, Radošās industrijas un dažādi izvēles priekšmeti. Fakultātes specialitāte ‒ Darbnīcas projekts ‒ aizņem trešdaļu semestra un dod katram studentam laiku un telpu vienkārši strādāt pie sava mākslas darba, projekta vai performances. Viņus konsultē viens pašu izvēlētais profesors un divi asociētie profesori. Priekšmets, kas saucas Laikmetīgās mākslas jautājumi, piedāvā iespēju izvēlēties vienu no vairākām tēmām, pievēršoties, piemēram, skaņu instalācijām, ķermenim un skatuves tēlam, mākslinieka teorētisko instrumentu klāstam, izstāžu analīzei vai vizuālās kultūras tendencēm. Semestra gaitā tiek rīkotas arī daudzas īsākas un intensīvākas praktiskās darbnīcas, kurās var izvēlēties starp programmēšanu, performatīvajām stratēģijām, sociālo mediju ietekmi, portretu fotogrāfiju, iespiedtehnikām, gleznošanu, vokālo apmācību, ikdienas pretošanos, feminisma taktikām, radio mākslu, tēlniecību un instalācijām, utt. Grupas kritika studentu sagatavo savu tēmu formulēšanai un savas mākslinieciskās prakses iztirzāšanai un prezentēšanai studiju biedru auditorijas priekšā. Kuratora projekts ir sadarbība ar kuratora zinību studentiem; kursa ietvaros students strādā ārpus akadēmijas, gūstot nepastarpinātu pieredzi, plānojot un realizējot lekciju ciklu, publikāciju, filmu programmu, izstādi vai performances vakaru ‒ vai arī izmēģinot jebkādu citu interesējošo kuratora darba formātu. To papildina izstāžu iekārtošanas prakse, kas līdztekus lekcijām piedāvā iespēju arī tīri tehniski realizēt izstādi vai performanci kādā no vietējām mākslas institūcijām. Studentu studiju grupā nelielās tematiskās grupiņās mācības notiek pašorganizēšanās ceļā, kolaboratīvi praktizējot dažādas izpētes un darba metodes, turpretim Darba diskurss studentus pamudina iesaistīties vietējā mākslas ainā un piedāvā iespēju apspriest savu darbu individuālās sarunās ar dažādu specializāciju profesionāļiem. Vienmēr paredzēti arī kolektīvi braucieni uz kādu lielāku izstādi vai mācību iestādi ārzemēs. Bet vispār var teikt, ka mēs esam izveidojuši tieši tādu programmu, kādā gribētu mācīties paši.

Laikmetīgās mākslas maģistra studiju programma parasti tiek pabeigta četros semestros; maksimums ir seši semestri (120 ECTS punkti).

Kādu jūs redzat jaunās maģistra studiju programmas attīstību ilgtermiņā?

Taisnību sakot, es patlaban necenšos prognozēt pārāk tālu nākotni, jo programmai ir mūsu pašreizējo pasniedzēju un studentu seja. Kā jau tas mēdz notikt, interese par dažādiem priekšmetiem mainās ļoti strauji, un katrs izlaidums stipri atšķiras no iepriekšējā. Neraugoties uz to, es esmu pārliecināta, ka šāda studiju programma, kas pieejama Tallinā, bagātinās ne tikai vietējo mākslas pasauli, bet arī visu sabiedrību kopumā. Mums vienmēr nepieciešams vairāk pelēko zonu, vairāk nenoteiktības ‒ nepieciešamas alternatīvas mūsu efektīvajam un augsti funkcionālajam dzīvesveidam.

Kā Igaunijas vienīgā valsts augstskola, kas piedāvā augstāko izglītību vizuālās mākslas, dizaina un arhitektūras jomās, Igaunijas Mākslas akadēmija sadarbojas arī ar citu valstu mākslas skolām un mākslas profesionāļiem. Cik lielas būs jaunās maģistra programmas studentu iespējas sadarboties ar starptautiskās mākslas ainas personībām?

Domāju, ka tas, kā jau vienmēr, atkarīgs no katra studenta personīgajām ambīcijām. Ja tu esi neatlaidīgs un cītīgi strādā, tavi pūliņi agri vai vēlu tik atalgoti. Protams, reizēm ir noderīgi vienkārši īstajā brīdī atrasties īstajā vietā. Un tomēr mūsu programma neizvēlas komerciālu, uz klientu orientētu pieeju, tā vietā koncentrējoties uz mākslu ar apzinīgu attieksmi pret vidi un sabiedrību. Mēs darām visu, lai sagatavotu studentus, sniedzot viņiem pamatzināšanas par to, kā šī nozare funkcionē; daudzajās darbnīcās un individuālajās konsultācijās, kurās iesaistīti daudzveidīgi starptautiski mākslinieki un citi kultūras darbinieki, mēs ceram viņiem palīdzēt atrast nākotnes sadarbības iespējas un auditoriju.


Cik svarīgi, jūsuprāt, uzturēt šāda veida sadarbību starp Baltijas mākslas skolām? Vai jūs uzskatāt, ka studentu apmaiņa starp Igauniju, Latviju un Lietuvu veicinās tā sauktās Baltijas mākslas ainas stabilitāti?

Šobrīd Baltijas valstu mākslas skolu sadarbība pilnīgi noteikti ir nepietiekamā līmenī. Pateicoties KUNO un ERASMUS tīkliem, zināma apmaiņa Baltijā notiek, taču vispār man nešķiet, ka patlaban vispār būtu iespējams pierādīt kaut kādas Baltijas mākslas ainas eksistenci. Laikam jau var teikt, ka Baltijas Triennāle, Rīgas Biennāle un airBaltic (smejas) ir soļi šādas mākslas ainas izveidošanās virzienā, un tomēr mums vēl ejams tāls ceļš. Cerams, ka zināmu lomu tajā nospēlēs arī MACA. Ja tepat tuvu mājām pieejama laba starptautiska maģistrantūras programma, varbūt nav nekādas vajadzības braukt mācīties uz redzamākām, bet arī dārgākām Eiropas lielpilsētām.

Jūs esat neatkarīga kuratore, un pēdējo desmit gadu laikā jūs esat izveidojusi vairāk nekā desmit izstādes Igaunijā un ārzemēs. Cik svarīga kuratoram, jūsuprāt, ir akadēmiska izglītība?

Izglītība vienmēr ir svarīga! Svarīgi satikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, iesaistīties intensīvā zināšanu un emociju apmaiņā, kopīgi nonākt pie kaut kādiem secinājumiem. Jā, tu vari būt mākslinieks, kurš strādā pie sava datora, vispār neizejot no mājām. Bet pamēģiniet, un jums ļoti ātri kļūs garlaicīgi – vēl ļaunāk, ļoti vientuļi. Mūsdienās mums jāstrādā pie līdzāspastāvēšanas visos eksistences līmeņos. Augstākā izglītība mākslas jomā šajā ziņā piedāvā plašas iespējas. Turklāt jūs satiksiet cilvēkus, ar kuriem brīvprātīgi izvēlēsieties pavadīt daudz laika dažādos nākotnes projektos. Droši vien ārkārtīgi disciplinēts un konsekvents cilvēks var atļauties iztikt bez akadēmiskās izglītības, taču man tā pilnīgi noteikti deva stingru pamatu, atbalstu un daudz iedvesmas ‒ pat ja es studiju laikā reizēm pati to visu daļēji iedragāju. Šodienas acīm raugoties, viss man kaut kādā veidā tālāk noderējis, un tas viss man palīdzējis paraudzīties uz kopainu. Nedomāju, ka, lai kļūtu par kuratoru, nepieciešamas tieši kuratora zinību studijas.  Daudz būtiskāk mācīties kritisku domāšanu, vizuālu izpratni un kultūras producenta iemaņas (mākslas programmā).

Kopš 2017. gada jūs esat Igaunijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, un līdz ar to jums bijusi izdevība pavērot jaunāko mākslas profesionāļu paaudzi. Kādā mērā viņi atšķiras no jums un jūsu vienaudžiem?

Laikam jau šajā stadijā viņiem, vēl tikai uzsākot savas gaitas, ir mazāk pieredzes. Izpētes metodes ir ārkārtīgi atšķirīgas, un jaunākā paaudze tiešām mazāk lasa un raksta. Tajā pašā laikā jāsaka, ka viņi pieaug daudz straujāk un ir daudz nopietnāki nekā manos studiju gados. Viņiem būtībā nav laika izbaudīt nekādu studentu dzīvi; mūsdienās studentiem jānopelna arī iztika. Viņiem ir daudz mazāk laika vienkārši paniekoties, tāpat vien kaut kur pasēdēt. Es zinu, ka es tagad izklausos briesmīgi veca, gatavais dinozaurs ‒ bet es tiešām esmu ievērojusi, ka jaunā paaudze strādā un atpūšas pilnīgi citādi. Bet ‒ jā, no Instagram gan viņi sajēdz daudz vairāk! (Smejas)


Kādiem vārdiem jūs iedrošinātu potenciālos MACA studentus?

Šis ir labs brīdis piesaukt 10 noteikumus studentiem un pasniedzējiem, ko sarakstījusi māsa Korita Kenta ‒ slavena māksliniece un Losandželosas Bezvainīgās sirds koledžas pasniedzēja (1964‒1968). Tos pēc tam pieņēma par koledžas mākslas nodaļas oficiālajiem noteikumiem, un man šajos pēdējos gados, pasniedzot EKA laikmetīgās mākslas maģistrantūrā, tie kalpojuši par lielu iedvesmas avotu.

PIRMAIS: Atrod vietu, kurai uzticies, un tad mēģini kādu laiku turpināt uzticēties.

OTRAIS: Studenta galvenais pienākums ‒ izvelc no sava skolotāja visu, ko iespējams; izvelc no saviem studiju biedriem visu, ko iespējams.

TREŠAIS: Skolotāja galvenais pienākums – izvelc no saviem skolniekiem visu, ko iespējams.

CETURTAIS: Uzskati visu par eksperimentu.

PIEKTAIS: Piekop pašdisciplīnu. Tas nozīmē atrast kādu viedu vai gudru cilvēku un izvēlēties sekot viņam. Būt disciplinētam nozīmē sekot labi. Būt pašdisciplinētam nozīmē sekot vēl labāk.

SESTAIS: Nekas nav kļūda. Nav ne uzvaru, ne arī neveiksmju, ir tikai tapšana.

SEPTĪTAIS: Vienīgais noteikums ir darbs. Ja tu strādāsi, tas pie kaut kā novedīs. Tieši cilvēki, kuri strādā, cik var, vienmēr, kad var, ar laiku nonāk pie sapratnes.

ASTOTAIS: Necenties reizē radīt un analizēt. Tie ir divi dažādi procesi.

DEVĪTAIS: Esi laimīgs, kad vien tev izdodas. Gūsti prieku no dzīves. Tas ir vieglāk nekā tu domā.

DESMITAIS: “Mēs pārkāpjam visus noteikumus. Pat paši savus. Un kā mēs to darām? Atstājot gana vietas dažādiem nezināmiem lielumiem.” (Džons Keidžs)

IETEIKUMI: Vienmēr esi klāt. Nāc un ej uz visu. Vienmēr apmeklē nodarbības. Izlasi visu, kas nonāk tavās rokās. Skaties filmas ‒ uzmanīgi un bieži. Visu noglabā ‒ vēlāk var lieti noderēt.

Tātad, īsāk sakot, ja tu jūti, ka esi zinātkārs un nebaidies ne pārvarēt šķēršļus, ne nonākt ārpus savas komforta zonas, tad Laikmetīgās mākslas maģistra studiju programma tevi gaida!

Vairāk par MACA


More information about the MACA programme.