ZIŅAS  
(Fragments.) Leonīds Baulins. Duo, 1994.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
01/04/2019

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019
Grupas izstāde “(NE)DABISKIE ĶERMEŅI”
5. aprīlis–12. maijs 


Agņeška Hinca. No sērijas “UX”. 2018 

Šonedēļ sākas Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019. Biennāles programma būs skatāma Rīgā un Berlīnē no 4. aprīļa līdz 28. jūnijam. Tās ietvaros no 5. aprīļa līdz 12. maijam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma grupas izstāde “(NE)DABISKIE ĶERMEŅI”.

Izstāde, izmantojot dažādas perspektīvas, pievēršas plašā jēdziena (NE)DABISKIE ĶERMEŅI analīzei: tie ir individuāli vai kolektīvi, intīmi un jutekliski vai dramatiski sajaukušies kopīgā vēsturē (Otrais pasaules karš), metaforiski vai burtiski savijušies ar dabu, pazuduši digitālajā realitātē vai ilgojas pēc jutekliska apstiprinājuma. Darbu autori ir Poznaņas (Polija) Mākslas universitātes fotogrāfijas nodaļas studenti un absolventi.

“Šis ķermenis var darīt brīnumus”, saka Viktors, pirmā transpersona, ko portretējusi Joanna Berga. Šis ķermenis ir ļoti konkrēts, tomēr tā identitāte ir fluīda. Tas ir materiāls un juteklisks, bet dematerializējas konvencionālo sociālo normu iespaidā. Tas ir viena ķermeņa stāsts, tomēr nes sevī vairāku ķermeņu stāstus – nenormatīvs, savāds, paslēpts, noraidīts, bailes izraisošs, bet arī skaists un pievilcīgs savā citādībā. Fotogrāfa loma šajā stāstā ir nepārprotama – lai kā viņa vēlētos stāties pretī vardarbībai, kas apslēpta sociālajā noraidījumā, Joanna apzinās, ka vardarbība ir arī neatdalāma fotografēšanas kā darbības sastāvdaļa, jo sevišķi, ja tiek strādāts mazā telpā ar lielformāta fotoaparātu. Joanna vēlas, lai mēs uzreiz sajustu ķermeņa tuvību un jutekliskumu, tāda ķermeņa, kas neiekļaujas šķietami monolītajā un vienotajā kultūrā un sabiedrībā.

Magdalena Mahņicka aicina skatītājus atgriezties sajūtu pasaulē vai drīzāk tādā pasaulē, kas ilgojas pēc sajūtām, kuras tai liegtas. “Lai saskatītu” ir fotogrāfiju sērija, kurā attēlotas māla figūras, ko veidojuši bērni ar redzes traucējumiem.

“(NE)DABISKIE ĶERMEŅI” apvieno mākslinieku darbus, kuros fotogrāfija nav ne galamērķis, ne arī vienīgais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Visi mākslinieki ir rūpīgi izvēlējušies tādas šī medija attēlošanas formas, kas ne tikai sniedz galveno vēstījumu, bet arī vienlaikus piedāvā komentāru par paša medija būtiskākajām iezīmēm. Viņi veiksmīgi darbojas uz fotogrāfijas un citu mediju robežas, cenšoties tās paplašināt. Uz robežas notiek interesantas lietas, nozīmes krustojas un pārklājas, vienojoties par kategorijām. Kamēr vairs nav īsti skaidrs, vai ķermeņi ir kļuvuši (ne)dabiski.

Izstādes kuratore ir Dr. Anna Kendzjora - vizuālā māksliniece, kuratore un pasniedzēja Poznaņas Mākslas Universitātes Fotogrāfijas fakultātē Polijā. Starptautiskā fotogrāfijas konkursa „Poznaņas Foto diploma balva” līdz-dibinātāja un vadītāja. Vairāku fotogrāfijas izstāžu kuratore un līdz-kuratore. Viņas darbi izstādīti vairākās solo un grupu izstādēs un konferencēs Polijā, Vācijā, Spānijā, Grieķijā, Velsā, Zviedrijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Slovākijā. Viņas pētījumi un mākslas darbi pievēršas fotogrāfijai un valodai, fotogrāfijai un atmiņai, spriedzei starp dabu un kultūru, dabas klātbūtnei vēsturē, ainavā un varā.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019 / Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu Iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas)

Francijas un Eiropas mežģīņu vēstures izstāde “Mežģīņu šarms un noslepumi”
Liepājas muzejā
4. aprīlis–5. maijs


© Strasbūras pilsētas muzejs, M. Bertola

Mainstrachaimas reģions, galvassega ar meglu un tillveida mežģīnes malu, kartons, šķiedra, celluloze, zīds, metāls, stikls. Ap 1860. gadu. Strasbūra, Elzasas muzejs

No 4. aprīļa līdz 5. maijam Liepājas muzejā būs aplūkojama izstāde “Mežģīņu šarms un noslēpumi. Francijas un Eiropas mežģīņu pavedieni no 16. gs. līdz mūsdienām” ar priekšmetiem no franču un latviešu kolekcijām.

Izstāde, kas veltīta vienām no senākajām Eiropā izkoptajām amatu prasmēm: mežģīņu darināšanu. Šī izstāde ļauj izprast to neparasto valdzinājumu, kas piemita mežģīnēm, sākot ar 19.gs. līdz pat mūsdienām, kad tās vēl arvien kalpo par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem. Mežģīņu vēsture nav saistīta tikai ar diegu pavedieniem. Par spīti daudziem pārrāvumiem, tā vienmēr ir turpinājusies. No izšuvumiem līdz pat mežģīnēs veidotiem smalkiem mākslas darbiem, to vēsture, kas ierakstīta vairākos gadu simteņos, sākot ar 16.gs. līdz pat mūsdienām, vijas cauri visai Eiropai un aizsniedzas līdz pat Tuvajiem Austrumiem. Vēl pat šodien, Francijā tapušās mežģīnes ir vienas no skaistākajām un izcilākajām visā pasaulē. Izstādē aplūkojami skaistākie mežģīņu paraugi arī no Latvijas muzeju kolekcijām. Tās ir ne tikai Rundāles pils muzeja bagātajā kolekcijā esošās mežģīnes, bet arī mežģīnes un citi eksponāti no Liepājas un Tukuma muzejiem. Mežģīņu šarms un noslēpumi 2019. un 2020. gadā viesosies vairākos Latvijas muzejos. Šovasar izstāde ceļos uz Tukumu, bet nākamgad uz Rēzekni un Jēkabpili. 

Izstādi veidojusi franču kuratore Anna Kamijī (Anne Camilli, sabiedrība Musée À la Carte). 

Izstādes atklāšanas dienā 4. aprīlī plkst. 16 interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par mežģīņu smalkumu kuratores Annas Kamijī vadībā.

Liepājas muzejs 
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

Laikmetīgās dejas uzvedums “Divotne”
Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts”
4. aprīlis


“Divotne”. Foto: Aiga Ozoliņa

4. aprīlī plkst. 20:00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” būs skatāma laikmetīgās dejas izrāde “Divotne”, ko veidojušas horeogrāfes Anna Novikova un Rūta Pūce.

Izrāde “Divotne” ir intīms stāsts par sievieti, kura ir piedzīvojusi bērniņa nākšanu pasaulē un līdz ar to ieguvusi jaunu lomu - mamma. Izrādes idejas un iedvesma ņemta no pašu izrādes autoru piedzīvotā, kā galveno apskatot, nevis bērna ienākšanu pasaulē, bet pašas sievietes piedzimšanu kā mammai. Mātes loma atnāk pēkšņi, lai cik ļoti tai gatavotos, un ar lielu inerci ierauj sievieti nezināmajā. Kā jauno mātes lomu savienot ar savu nemātišķo pusi, kas vadījusi sievietes personībā pirms tam, ko darīt ar jaunajām sajūtām un emocijām, veidojot attiecības pašai ar sevi un apkārtējiem, un kā konkurenci starp savām un bērna vajadzībām padarīt par to faktoru, kas viens otram dod jaunu elpu un spēku, nevis lēni iznīcina?

“Paliek grūti izšķirt, kas īsti es esmu patiesībā. Mamma es noteikti esmu, jo man ir bērns. Bet es esmu arī kaut kas, kas nav mamma, es esmu arī nemāte. Manī ir māte un nemāte, man nav jāatsakās ne no vienas, tikai jābalansē, jāpieslīpējas pašai sev. Es mācos būt divotne.”

Izrāde ir nominēta "Dejas Balvai" trīs kategorijās: Laikmetīgās dejas notikums, Laikmetīgās dejas horeogrāfes un Laikmetīgās dejas dejotāja (Anna Novikova).

Laikmetīgās dejas uzvedums “Divotne”
Dzirnavu iela 46, Rīga

Daces Dravenieces izstāde “Muhamors pirms Muhamora”
Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS
4.–30. aprīlis

No 4. līdz 30. aprīlim Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS būs skatāma Daces Dravenieces keramikas objektu izstāde “Muhamors pirms Muhamora”.

Keramiķes un uzņēmējas Daces Dravenieces veidotā izstāde ir mērķtiecīgs darbs, sapulcējot vienkopus savas radošās idejas, kas kā zīmolu “Muhamors” pārstāvoši pūpēži, sēnes, neparasti radījumi aizceļojuši un atraduši savas mājas visā pasaulē.

Šī izstāde ir Daces Dravenieces atskatīšanās pagātnē, lai 13 gadu laikā radītos objektus izstādītu vienā kolekcijā. “Izstāde stāsta, kāda ir mana pasaules uztvere un mana būtība, – tajā ir daudz humora, vēlmes pēc rotaļīguma, viegluma, ātruma, spoža efekta. Šis ir Muhamora patiesais es. Man patīk keramika un ļoti patīk tieši amata prasme – virpošana”, par izstādi stāsta Dace Draveniece.

Dace Draveniece mācījusies keramiku Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, absolvējusi arī  Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. 2006. gadā radījusi zīmolu “Muhamors”. www.muhamors.lv

Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS 
Miera iela 15/1, pagalma ēka

Izstāde “Iekļauties kustībā”
Liepājas koncertzāles mākslas telpā Civita Nova
5.–23. aprīlis

Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmiju piedāvā izstādi “Iekļauties kustībā”. Izstāde ir dialogs starp jauno un talantīgo franču mākslinieku Silvēru Žarosonu (Silvère Jarrosson) un trīs latviešu māksliniekiem Reini Bērziņu, Ansi Rozentālu un Jāni Noviku. Izstāde Liepājas koncertzāles mākslas telpā Civita Nova būs skatāma no 5. līdz 23. aprīlim.

Izstāde apvieno četru mākslinieku daiļradi ar vienojošo pamata tēmu – kustība. Mākslinieki ir radījuši instalācijas, kas aicinās skatītājus saplūst ar mākslas darbiem. Silvērs Žarosons Francijā ir uzgleznojis 16 lielformāta audeklus, kuri izstādīti organiskā apļa kompozīcijā būs kā atbilde uz Anša Rozentāla metafiziskajām pārdomām par ūdens un gaisa tēmu, Jāņa Novika koka instalācijām vai Reiņa Bērziņa tēlniecības objektiem.

Izstādē „Iekļauties kustībā” Latvijas un Francijas jaunie mākslinieki rada savas interpretācijas par kustību un personisko telpu. Mākslinieku darbi ietver laika cilpas, kuras konstruē un dekonsturē realitāti, mūsdienu trokšņainā vide tiek apstrādāta mainīgos audio signālos, ar kuru palīdzību rodas kustība un tiek mainīts vizuāli uztveramais attēls. Vienojošs elements jauno mākslinieku darbos ir lielformātu glezniecības un skaņas instalācijas.

Pirmo reizi izstāde 2018. gada nogalē tika izrādīta Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstāde Liepājā būs papildināta ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņu darbiem, ko jaunie mākslinieki radīs īpašā, tieši viņiem organizētā Silvēra Žarosona meistarklasē.

Divdesmit piecus gadus jaunais Silvērs Žarosons jau no mazotnes apguvis klasiskās dejas mākslu. 

Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” 
Radio iela 8, Liepāja

Helēnas Heinrihsones un Annas Heinrihsones izstādes
Valmieras muzeja Izstāžu namā 
5. aprīlis–11. maijs


Anna Heinrihsone. Mans miers ir beigts. 

No 5. aprīļa līdz 11. maijam Valmieras muzeja Izstāžu namā noritēs “Mākslas dienas Valmieras muzejā 2019”, kuru iatvaros būs skatāma Helēnas Heinrihsones gleznu izstāde “Dienasgrāmata” un Annas Heinrihsones izstāde “Mans miers ir beigts”. Izstādēs atklāšanā 5. aprīlī plkst. 16.30 interesenti aicināti uz tikšanos ar māksliniecēm.

Helēna Heinrihsone ir viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā, kura strādā ne tikai eļļas glezniecībā, bet arī akvarelī, litogrāfijā, porcelāna apgleznošanā un animācijā. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā. Visu Helēnas Heinrihsones glezniecību varētu raksturot kā dienasgrāmatu. Jebkurš darbs ir konkrēts notikums vai pārdzīvotas sajūtas no gleznotājas dzīves. Visa Helēnas Heinrihsones glezniecība ir par Helēnu pašu, tomēr ne slēgta skatītājam. Helēnas Heinrihsones varā ir gleznot dziļi personisko un spēt uzgleznot to bez personiskām robežām, kur pašas piedzīvotais prieks un pārdzīvojumi kļūst par skatītāja privātiem notikumiem un sajūtām.

Savukārt Anna Heinrihsone izstādē “Mans miers ir beigts”piedāvā zīmējumus un telpiskus objektus. “Kāds ir patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanas punktu? Pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā, kā elpu pakausī. Paņemu rokās un mani pārņem absolūts prieks, pilnīga apziņa par to, ka viss ir pareizi, ka tā tam ir jābūt, ka nav cita ceļa un vēl neskaitāmas atbildes uz jautājumiem, kurus nepagūstu uzdot, jo tie jau ir aizmirsušies.

Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaicīgi. Esmu tām pateicīga par daudziem laimīgiem apskaidrības mirkļiem, pielīdzinu to zināmai pielūgsmei,” teikts zistādes pieteikumā.

Valmieras muzeja Izstāžu nams 
Bruņinieku iela 3, Valmiera

Izstāde ZUN LOW galerijā
6.–12. aprīlis

No 6. līdz 12. aprīlim LOW galerijā katru vakaru no 17:00 līdz 20:00 būs skatāma fanzīnu, zīnu un animāciju izstāde ZUN. Izstādē piedalās Beāte Gredzena, Karlīna Marta Zvirbule, Sigita Ēķe, Kristaps Freimanis, Georgs Āva, Alise Krajeviča, Baiba Jegorova un Kate Rasa Ozola.

LOW galerija 
Ģertrūdes iela 115, Riga

Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras
pasniedzēju un studentu darbu izstādes Kuldīgā
6. aprīlis–5. maijs

Andrejs Ameļkovičs “Pirmais zaļums”. Audekls, eļļa, 136 x 81 cm, 2018.

No 6. aprīļa līdz 5. maijam Kuldīgā būs skatāmas Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pasniedzēju un studentu darbu izstādes.

Zīmējumam ir nozīmīga vieta mākslas izglītībā, tas ir pats pamats un sākums visām vizuālās mākslas un dizaina nodaļām, lai students iegūtu pilnvērtīgas zināšanas un uzsāktu savas radošās gaitas. Sniedzot visaptverošu LMA Zīmēšanas katedras atspoguļojumu, ir izveidotas divas izstādes: LMA Zīmēšanas katedras pasniedzēju un LMA studentu mācību procesa darbu izstādes.

LMA Zīmēšanas katedras pasniedzēju izstāde būs skatāma Kuldīgas novada muzejā. Visi zīmēšanas katedras pasniedzēji ir profesionāli gleznotāji, un viņu darbs akadēmijā nebeidzās ar brīdi, kad ir noskanējis zvans un studenti ir izgājuši no zīmētavām. Pasniedzējam turpinās mākslinieka radošais darbs. Tieši šis, ārpus akadēmijas pasniedzēju-mākslinieku darbs ir atspoguļots izstādē. Iespējams, skatītāju varētu mulsināt fakts, ka pasniedzēju izstāde pārsvarā sastāv no gleznojumiem, tomēr jāņem vērā, ka zīmējums ir mākslas darba pamats un viena no galvenajām sastāvdaļām, un neviens no izstādē atspoguļotajiem darbiem nav radīts bez zīmējuma.

Izstādē piedalās: Dina Ābele, Andrejs Ameļkovičs, Anastasija Bikova, Normunds Brasliņš, Oļegs Dzubenko, Rolands Gross, Jolanta Jonikāne, Edvīns Kalnenieks, Valdis Krēsliņš, Reinis Liepa, Ansis Rozentāls, Kristaps Zariņš, Elīna Zunde.

Savukārt, LMA studentu zīmējumu izstāde būs skatāma Kuldīgas Mākslas namā. LMA studenti tiek apmācīti, balstoties uz akadēmiskā zīmējuma formāta principa. Gaismēnu attiecībām zīmējumā, kuras ir balstītas uz tonālo attiecību izvērtēšanu. Individuālā rokraksta izkopšanu zīmējumā. LMA zīmēšanas apmācības kursam kā bāzes programma ir klasiskais zīmējums ar mērķi iemācīt izprast, analizēt un attēlot uz plaknes dažādu sarežģītu formu un apjomu kopumu.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kuldīgas novada muzejs / Pils iela 5, Kuldīga

Kuldīgas Mākslas nams / 1905. gada iela 6, Kuldīga

Igaunijas laikmetīgo rotu mākslinieku grupas izstāde “Migla”
mākslas galerijā PUTTI
Līdz 19. aprīlim

Līdz 19. aprīlim mākslas galerijā PUTTI skatāma Igaunijas laikmetīgo rotu mākslinieku grupas izstāde “Migla”.

Izstādē pārstāvēti 13 igauņu rotu mākslinieki - Sofia Hallika (Sofia Hallik), Nilss Hints (Nils Hint), Pireta Hirva (Piret Hirv), Jūlija Marija Kīnnapa (Julia Maria Künnap), Kristīna Lauritsa (Kristiina Laurits), Kadri Malke (Kadri Mälk), Eve Margusa-Villemsa (Eve Margus-Villems), Mārja Nīnemāgi (Maarja Niinemägi), Villu Plinks (Villu Plink), Darja Popolitova (Darja Popolitova), Ketli Tītsare (Ketli Tiitsar), Marija Valdma (Maria Valdma), Tanels Vēnre (Tanel Veenre).

Izstādes darbiem piemīt introvertums, varbūt pat mazliet tumšs noskaņojums, kas raksturīgs ziemeļniekiem - tāpat kā iedziļināšanās detaļās. Igauņu laikmetīgā rota ilustrē burvju sajūtu un vilinājumu. Daba - kā kults - tiek iestrādāta laikmetīgajās rotās.

Tanels Vēnre stāsta: “Mūsu daiļamatmeistaru kultūra sakņojas mežā. Tas šķiet vienkārši un tieši šajā apstāklī ir maģija. Kokainā un arhaiskā stila tīrība ir visu abstrakciju pamatā. Te nav vajadzības pēc trokšņa, čuksti ir pietiekami skaļi.”

Mākslas galerija PUTTI
Peitavas iela 5, Vecrīga

Rīgas Brižā Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejas izstāde
“No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca”
Līdz 9. jūnijam


Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs. Borha vestes brokāta lentas fragments (mikroskopiskais palielinājums ap. 20x). Publicitātes foto.

Restauratores: Tabita Lapiņa, Inita Smila; izpēte: Indra Tuņa

Līdz 9. jūnijam Rīgas Biržā ir skatāma Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai veltīta izstāde “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca”. Izstādē piedalās 80 Latvijas restauratori ar 130 darbiem no Latvijas muzeju kolekcijām, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, privātkolekcijām un dievnamiem.

Mākslas darbi, kas muzeju ekspozīcijās un izstādēs izskatās skaisti un cēli, bieži vien pirms tam ilgu laiku atrodas restauratora darbnīcā, taču šī dzīves epizode paliek vērotājam nezināma. Restauratora darbs parasti paliek aizkadrā, lai cik nozīmīgs un komplicēts tas būtu bijis. Nevienu no materiāliem nevar saglabāt bezgalīgi, bet, rūpējoties par tiem sistemātiski, kvalitatīvi un ar atbilstošām zināšanām, iespējams paildzināt gandrīz katra priekšmeta mūžu.

Latvijas Restauratoru biedrība savā jubilejas izstādē skatītājiem parāda dažādas kultūras mantojuma izpētes metodes un restaurācijas nozares, kā arī restaurējamo objektu un materiālu daudzveidību.

Ekspozīcijā ir daudz objektu, kuru “dzīvības ir izglābtas” ar restauratoru zināšanām un meistarību: no arheoloģiskajos izrakumos atrastām lauskām rekonstruēts šķīvis un svētceļnieku trauks, kara un pēckara gados cietusi, nepiemērotos apstākļos rullī satīta glabājusies glezna, kurai tādēļ radušies grunts un krāsas slāņa zudumi un pamatnes plīsumi, vai tamborēts gultas pārklājs, kas no lietošanas kļuvis trausls, deformējies ar daudz plīsumiem un caurumiem.

Izstāde iekļauj unikālas lietas, kas ikdienā pieejamas tikai šauram speciālistu lokam, piemēram, tēlnieka Kārļa Zāles paša rokām veidotais mets Brāļu kapu ansambļa skulptūrai “Kritušie dēli” vai 13. gadsimta rokraksts uz pergamenta ar vaska zīmogiem – “Šķīrējtiesas lēmums, ar kuru Rīgas arhibīskaps Alberts samierina Kurzemes bīskapu un Vācu ordeni ar viņu vasaļiem strīdā par zemes valdījumu Kursā”.

Uzziņai: Latvijas Restauratoru biedrība dibināta 1989. gada 10. jūnijā. Šobrīd tajā ir 195 restauratori un ar restaurācijas jomu saistīti profesionāļi no daudziem Latvijas reģioniem, kuri strādā muzejos, bibliotēkās, arhīvos un privātajā sektorā, pārstāvot dažādas restaurācijas nozares – glezniecības, mēbeļu, papīra, tekstiliju, ādas, polihromā koka, metāla, keramikas, būvmantojuma, izpētes, arheoloģijas un citas.

Rīgas Birža 
Doma laukums 6, Rīga

Leonīda Baulina darbu izstāde “Post Scriptum” Latgales vēstniecībā GORS 
Līdz 2. jūnijam

Leonīds Baulins. Duo, 1994.

Līdz 2. jūnijam Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma Krievijā dzimušā, bet Latgalei un Daugavpilij piederīgā mākslinieka Leonīda Baulina (1945–2002) darbu izstāde “Post Scriptum”. 5. aprīlī plkst. 17.00 notiks sarunas par mākslinieku izstādē un tikšanās ar mākslinieka tuviniekiem.

Daugavpils mākslinieka Leonīda Baulina darbu retrospekcija, kurā skatāmi darbi, kas saglabāti mākslinieka ģimenes kolekcijā, Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē nav nejauša – savā daiļradē mākslinieks ir bijis īstens Latvijas un Latgales patriots. Viņš allaž ir smēlies iedvesmu, gleznojot Latvijas dabas ainavas, tās pilsētiņu skatus, novērotos sadzīves sižetus.

Dzimis Krievijā, Vologdas apgabalā, ar ģimeni pārcēlies uz Daugavpili 1951. gadā sešu gadu vecumā – te, Latgalē, arī pavadījis visu savu turpmāko dzīvi.

Mākslinieka radošā amplitūda ir pārsteidzoši plaša. Glezniecībā Leonīdam Baulinam svarīgākais šķitis parādīt formu saspēli un gaismas stāvokli. Ne mazāk ievērības cienīgas ir mākslinieka grafikas, kas izceļas ar sižetu daudzveidību un līniju izsmalcinātību. Baulina daiļradē ir jūtama mūzikas ietekme, kam varam izsekot viņa darbos, īpaši mūža nogalē – “Himna” (1992), “Istabas serenāde” (1994), “Spēlmanis” (1995), “Nordmuzik” (1994), “Duo”, “Duo II” (1998) u. c.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja 2018. gadā izdotajā Leonīda Baulina katalogā gleznotāja Valda Mežbārde raksta: “Apzināti izmantojot kubisma, impresionisma un citus modernisma mākslinieciskos principus, mākslinieks izveidojis savdabīgu rokrakstu, kur ar specifisku telpas izjūtu un ģeometrisku stilizāciju radījis nosacītu, nostalģisku pasaules tēlojumu. Mākslinieka radītie tēli aizved skatītājus smalkajā un noskaņām bagātajā mūzikas pasaulē. Perfekti pārvaldot klasisko glezniecību, mākslinieks prasmīgi eksperimentēja un improvizēja. Mākslinieka kompozīcijas balstītas uz krāsu un ritmu kārtojumiem. Viņa darbi ir kā poēmas, kuras, vienlaikus būdamas gan priekpilnas, gan skumjas, iemieso harmoniju. Mākslinieks izmantojis eļļas, akvareļa, zīmuļa u. c. tehnikas.” 

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4, Rēzekne

Izdota grāmata “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un
kultūras sakari aukstā kara laikā”

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā grāmatu “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā” un 5. aprīlī plkst. 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā (Kalpaka bulvārī 13) notiks grāmatas atvēršana. Pasākumu ievadīs diskusija, kurā piedalīsies Valža Āboliņa draugi un laikabiedri Jānis Borgs, Mārtiņš Būmanis, Atis Lejiņš un Ojārs J. Rozītis.

Apjomīgais, 664 lappušu biezais, bilingvālais izdevums latviešu un angļu valodā veltīts trimdas kuratora un meilārta mākslinieka Valža Āboliņa (1939–1984) radošajam un intelektuālajam mantojumam un viņa lomai Latvijas mākslas un trimdas vēsturē aukstā kara gados. Publikācijā iekļautas viņa vēstules, raksti un politiskie komiksi, kā arī mūsdienās tapušas V. Āboliņa laikabiedru un jaunākas paaudzes pētnieku esejas par viņa aktivitātēm Rietumu avangarda mākslā un kultūras sakaru veidošanā ar Latviju. Šis izdevums ir arī par kultūras komplekso lomu attiecībās starp abām dzelzs priekškara pusēm. Kaut arī tās bija nošķirtas pasaules, spraugas mūrī pavērās, un V. Āboliņš bija viens no nozīmīgākajiem kultūras sakaru veidotājiem, kura pārliecības un idejas daudzi uztvēra kā radikālas, lai gan viņu virzīja ideālistiska vēlme caur kultūru veidot pārmaiņas politiskajā realitātē.

Izdevums tapis ar mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Plašāk par grāmatu lasiet šeit

Izdotas “Latvijas mākslas vēstures” III sējumu divas grāmatas

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūts (MVI) kopā ar Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fondu atsevišķi latviešu un angļu valodā Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā laidis klajā “Latvijas mākslas vēstures” III sējumu divās grāmatās, kas aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam.

Pirmajā grāmatā (424 lpp.) pēc vispārējās historiogrāfijas (Eduards Kļaviņš) iekļauts klasicisma un romantisma perioda (1780–1840) aplūkojums mākslas dzīvē (Elita Grosmane), tēlotājā mākslā (Eduards Kļaviņš), grāmatu mākslā (Valdis Villerušs), arhitektūrā un lietišķajā mākslā (Imants Lancmanis) un tautas mākslā (Inese Sirica). Otrā grāmata (392 lpp.) iepazīstina ar historisma un reālisma perioda (1840–1890) mākslas dzīvi (Kristiāna Ābele), tēlotāju mākslu (Eduards Kļaviņš), grāmatu mākslu (Valdis Villerušs), arhitektūru (Daina Lāce), lietišķo mākslu un dizaina sākumiem (Silvija Grosa) un tautas mākslu (Inese Sirica). Sējumu rediģēja Kristiāna Ābele, iekārtoja māksliniece Ieva Vīriņa un korektūru lasīja Karīna Horsta. Tekstus paralēlizdevumam angļu valodā tulkoja Stella Pelše un rediģēja Iveta Boiko.

No paredzētajiem septiņiem sējumiem jau izdots IV sējums “Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915” (2014) un V sējums “Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940” (2016). Nākamais gaidāms I sējums par mākslu Latvijas teritorijā no neolīta līdz viduslaikiem. 

Latvijas mākslas skolas no LMA saņems sējuma latviešu izdevuma brīveksemplārus.