ZIŅAS  
Skats no izstādes "Nebaidies" Mūkusalas Mākslas salonā

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
25/03/2019

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” piedāvā otro izstāžu ciklu “Drukas māksla”
Līdz 12. maijam

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” aizsākta otrais izstāžu cikls ar vēstījumu par iespiedmākslu “Drukas māksla”. Izstāžu cikls veltīts iespiedmākslai ˗ gan kā grafiskam mākslas veidam, gan kā pašvērtīgam simbolam par informācijas glabāšanu un izplatīšanu. Izstāžu zālēs var aplūkot divus Abas cikla “Drukas māksla” izstādes ˗ “Popper Publishing drukāto izdevumu izstādi” un Valda Villeruša “Atmiņu metamorfozes” ˗ būs apskatāmas Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” no 23. marta līdz 12. maijam ., ārkārtīgi atšķirīgus Latvijas grafiskās mākslas piemērus, kas katrs savas stilistiskas ietvaros prezentē savu skatījumu par grāmatu. Tā ir jauno, enerģisko, bet jau ļoti atzīto drukas mākslinieku apvienība “Popper” un latviešu grafikās mākslas klasiķis Valdis Villerušs. Šoreiz gan tieši “Popper” skatītājiem piedāvās iepazīties ar savu klasiku ˗ labāko izdevumu kolekcijas skati ˗ “Popper Publishing drukāto izdevumu izstādi”.


Valdis Villerušs

Savukārt Valdis Villerušs plašākai publikai skatāms neierastā formātā ˗ izstādē “Atmiņu metamorfozes” eksponētas mākslinieka veidotās asamblāžas – priekšmetu kompozīcijas –, kas kā mazi, asprātīgi, estētiski un reizē arī izglītojoši stāsti skar cilvēciskas un pārpasaulīgas tēmas. Viņa darbi, kuros dominē grāmatniecības elementi, ir savdabīga sabiedrības kultūras atmiņas saglabāšanas forma. Valdis Villerušs (1942) ir grāmatu mākslas vēstures pētnieks, grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors. Pateicoties interesei par grāmatu un plašajām zināšanām grāmatniecībā, regulāri tiek pieaicināts valsts muzejos mākslas darbu atribūcijas jautājumos kā eksperts. Veidojis māksliniecisko iekārtojumu vairāk nekā 250 grāmatām un kopš 1990. gadiem rada asamblāžas. Izstādes kuratore – Baiba Nurža.

Kopš 2012. gada ir izdotas 18 grāmatas un vairāk kā 40 zīnu, tostarp “Popper Publishing” pamatizdevumi, “Rīgas Zīnu festivāla” zīni un Latvijas Mākslas akadēmijas VKN/KAS nodaļu studentu solo zīni. Kā jaunu atskaites punktu var ņemt pagājušajā gada beigās iznākušo jaunās sērijas “Paperweight” pirmo numuru. Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs skatāma “Popper Publishing” grāmatu un zīnu īpaši veidota atlase.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” 2019. gada izstāžu programma ir veltīta formu un viedokļu daudzveidības atspoguļojumam laikmetīgajā mākslā. Izstāžu programmas vadītāja ir māksliniece − kuratore Gundega Evelone.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga 

Zuzānu kolekcijas izstādē “Nebaidies” notiks ērmotu stāstu vakars
27. marts


Skats no Zuzānu kolekcijas izstādes “Nebaidies”. Foto: Kristīne Madjare

Trešdien, 27. martā, plkst. 18.00 Zuzānu kolekcijas izstādē “Nebaidies” norisināsies stāstu vakars.

Ērmotus, neticamus, baisus un dažbrīd arī smieklīgus stāstus dialogā ar izstādes kuratori Artu Vārpu, mākslas darbiem un tajās nojaušamām situācijām vēstīs trīs pieredzējuši stāstnieki – folkloras pētnieks un spoku stāstu zinātājs Dr. philol. Guntis Pakalns, Pasaku ragana un dzīves baudītāja Ivita Kalnozola-Kalsere no Sēmes un paraplanierists, ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs Normans Graustiņš no Baldones. 

Izstādē apkopotie neparastie mākslas darbi rosina stāstniekus stāstīt visdažādākos stāstus – par ticamiem vai neticamiem gadījumiem savā vai citu dzīvē, anekdotes, izjokošanas stāstus, mūsdienu mītus un baumas, pilsētas teikas, spoku un briesmu stāstus, arī dažas it kā tradicionālas teikas un pasakas. Klausītājiem ir iespēja iesaistīties ar saviem stāstiem. Stāstu secība nav iepriekš saplānota. Stāstīšana iecerēta kā kopīgs piedzīvojums, līdzīgi kā ikdienā, satiekoties labā kompānijā un ar katru nākamo stāstu turpinot vai noliedzot iepriekšējo. 

Stāstu stāstīšana tiek uzskatīta par vienu no vissenākajām mākslām. Mūsdienās tā attīstījusies līdz sarežģītām formām (kino, daiļliteratūra, datorspēles, tirdzniecība, dziedniecība, politika utt.), bet līdzās pastāv pavisam vienkārši mutvārdu stāsti, kurus mēs turpinām lietot ikdienā. Pēdējos piecdesmit gadus daudzviet pasaulē arvien plašāk vēršas mutvārdu stāstīšanas kultūra (storytelling) – ne tikai kā alternatīva digitālajai atsvešinātībai un vēlme “atgriezties pie saknēm”, bet arī kā iespēja cilvēkiem veidot jaunas kopienas, labi pavadīt laiku, izbaudīt tiem personīgi stāstītus stāstus, kā arī izkopt prasmi publiski uzstāties un uzmanīgi klausīties. 

Ieeja pasākumā un izstādē ir bez maksas.

Jaatgādina, ka Zuzānu kolekcijas izstāde “Nebaidies” skatāma līdz 14. aprīlim.

Mūkusalas mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

Izstāde “Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts”
Latvijas Arhitektūras muzejā
27. marts–14. maijs


Bankas un biroju nams Rīgā. 1939. Foto: Pāvils Tums (1904–1989)

No 27. marta līdz 14. maijam Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts”, kas iepazīstinās ar arhitektu oriģinālajiem zīmējumiem Latvijā un to izmaiņām vairāku gadsimtu garumā.

Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Arhitektoniski projekti tiek izstrādāti profesionālās datorprogrammās un tehnoloģijas vēl vairāk tiecas radīt unificētus rīkus, kurus ēku projektēšanā varētu izmantot arī autodidakti, t. i. – "katrs pats sev arhitekts". Tādējādi nākotnē ir apdraudēta arhitekta personības radītā unikālā radošā doma.

Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai no 18. gadsimta beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari. Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands (no Hāberlanda oriģinālajiem zīmējumiem saglabājušies vien daži – viens no tiem Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā), pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, te var iepazīties ar Brāļu kapu pirmajiem metiem, kurus 20. gadsimta 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks, var redzēt kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis 20. gadsimta 30. gados valdošais autoritārisms, 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi. Vēsture bezkaislīgi fiksējusi arī arhitektūras zīmējuma degradāciju 70. – 80. gados.

Tomēr tolaik stagnācijas nogurdinātie arhitekti, nespējot realizēties praktiskajā darbā, pievērsās konceptuālām idejām jeb t. s. "papīra arhitektūrai", starp viņiem ievērojamais multimākslinieks Hārdijas Lediņš. Tikām radošais process, kas notiek prāta un rokas mijiedarbībā, arī digitālajā laikmetā atklājas dažu izcilāko latviešu arhitektu – Gunāra Birkerta, Andra Kronberga – zīmējumos. Kontrastā ar oriģinālajiem darbiem, izstādē tiek demonstrēti arī mūsdienu arhitektūras virtuālie zīmējumi jeb vizualizācijas – pēdējos pāris gados konkursos uzvarējušie darbi un sabiedriski nozīmīgākie objekti.

Izstāde veidota no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma materiāliem, papildinot to ar atsevišķiem priekšmetiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un privātkolekcijām. Izstādes kuratore – Ilze Martinsone, ekspozīcijas autors – mākslinieks Egils Mednis.

Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga

Martas Trekteres debijas īsfilmas “Dying Death” pirmizrāde Viļņā
28. marts

28. martā Rupert mākslas, izglītības un rezidenču centrs Viļņā organizē latviešu mākslinieces Martas Trekteres debijas īsfilmas “Dying Death” pirmizrādi. Filmas pirmizrāde notiks CAC kino zālē (Vokiečių str. 2).

Filma tika veidota Martas Trekteres rezidentūras ietvaros Rupert mākslas, izglītības un rezidenču centrā.

“Dying Death” ir video par Autonomous Sensory Meridian Respons (ASMR). ASMR latviski vēl precīza tulkojuma nav. Taču to var skaidrot kā sava veida bioķīmisku reakciju, kas rodas kā atbilde uz vizuālu, dzirdes vai kādu citu stimulu, kas rada labsajūtu izraisošu zosādu vai tirpas. Martas Trekteres īsfilma reflektē par fizisko, mentālo un sociālo kairinājumu elementiem un prasībām, un to, kā tie iedarbojas uz cilvēku sapņiem un stimuliem.

Video darbs ir kā atbilžu meklēšana uz/starp diviem jautājumiem – kā ir labāk - “ja nav laimes, bet izmisīgi vēlēties laimi?” vai “neuztraukties par to, ka nav laimes”...

Marta Trektere (1994) ir performanču māksliniece, tekstu autore un neatkarīga kuratore, šobrīd līdzdarbojas arī galerijas 427 vadībā.

Rupert mākslas, izglītības un rezidenču centrs

Izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
Līdz 21. aprīlim


Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Māja Dzegūžu ielā, 2012.

Līdz 21. aprīlim Rīgas Sv. Pētera baznīcā ir apskatāma izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”.

Izstādei “Jāzepa Pīgožņa balva Latvija ainavu glezniecībā” šogad tika pieteikti 195 autoru 359 mākslas darbi, no kuriem izstādē Rīgas Sv. Pētera baznīcā tiek eksponēti 110 autoru 88 darbi.

2019. gada izstādes darbi apkopoti katalogā, kurā var neklātienē iepazīties ar katru mākslinieku un viņa darbu, kas eksponēts izstādē.

19. martā, atklājot izstādi, Rīgas domes balva – iespēja Rīgas Sv. Pētera baznīcā rīkot savu darbu izstādi par augstvērtīgiem darbiem izstādē “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā 2019” − tika pasniegta mākslinieku kopai “VIVA” – Vēsmai Ušpelei, Ilzei Griezānei, Vijai Stupānei, Agrai Ritiņai. Preiļu novada domes simpātiju balva piešķirta māksliniekam Jānim Ziņģītim par darbu “Dziļi, dziļi mežā”.

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2019. gada galvenajai balvai nominēti: Nugzars Paksadze ar darbu “Pārmaiņu vējš”, Alberts Pauliņš ar darbu “L. Van Bēthovenam”, Agra Ritiņa ar darbu "”ur plūst pilsēta”, Krišjānis Beļavskis ar darbu “Alus dīķis Mālpilī”, Ilze Muceniece-Adamaite ar darbu “Sudrabojums”, Uldis Zuters ar darbu “Pa ceļam, ziema” un Patrīcija Brekte ar darbu “Gaujas tilts”.

Galvenās balvas ieguvējs tiks paziņots septembrī, kad norisināsies izstādes atklāšana Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanu iedibināja 2015. gadā.

Rīgas Sv. Pētera baznīca
Skārņu iela 19, Rīga 

Evitas Vasiļjevas darbi grupas izstādē “Extra-Planetary Commitment” Prāgā
Līdz 28. aprīlim 

Prāgas laikmetīgās mākslas un dizaina galerijā lítost skatāma grupas izstāde “Extra-Planetary Commitment”, kurā četri mākslinieki - Botond Keresztesi, Ad Minoliti, Julia Varela un latviešu māksliniece Evita Vasiļejava piedāvā zinātniskās fantastikas naratīvus.

“Mūs velk pie zemes gravitāte, izgudrojumu lēnīgums, mitra betona viskozitāte. Kamēr mazs organiskais asns nomirst, saskaroties ar Mēness vides iedarbību, mūsu pašu planēta kļūst arvien toksiskāka. Toksisks gaiss ... zeme... ūdens. Iedomājieties, kādi aizsargtērpi būtu nepieciešami, lai pasargātu sevi no apkārtējās vides, ja ārpusplanetārie apstākļi pārņemtu Zemi,” tekt izstādes pieteikumā.

“Tehnoloģijas jau tagad pārdefinē cilvēka ķermeni un mūsu attiecības ar dabu. Darbi izstādē iedomātas ainas salīdzina ar materiālās realitātes skulpturālajiem apstākļiem. Iztēle ļauj izvērsties pasaulēs, kurās nepastāv gravitācijas un laika jēdzieni, un tēlniecības materiālitāte dod iespēju to izteikt formā”.

Evita Vasiļjeva izstādei no betona struktūras radījusi darbu “Hormoni”, kurā atbalsojas zaudētie sapņi par Bauhaus arhitektūru un utopijas, kura tā arī nekad nepiepildījās, drupas. 

Galerija lítost
Přívozní 2B, Prague 7 - Holešovice,  rague 7

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019 pieteikti 45 darbi

Šogad prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā pieteikti 45 darbi un, kā ierasts, konkursā iesniegtos darbus vērtēs divās kategorijās - Objekti un Procesi. Žūrija (Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts) šajās nedēļās uzsāk atsevišķu objektu apskati klātienē, izvērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti preses konferencē 10.aprīlī.

Pēc tam darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Konkursa dalībniekiem bija iespēja pieteikt arhitektūras objektus un procesus vairākās kategorijās. Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām. Latvijas Arhitektūras gada balvai iesniegti dažādi interesanti objekti, piemēram, festivāla LAMPA platformas kokos, Lielplatones vešūža restaurācija, Alūksnes Bānīša stacija, Zema enerģijas patēriņa privātmāja Mežaparkā un citi. Visus konkursam pieteiktos darbus iespējams apskatīt šeit.

Latvijas Arhitektu savienības rīkotais konkurss šogad norisināsies jau divdesmit ceturto reizi un tas ir atzīts par Latvijā augstāko apbalvojumu nozarē. Latvijas Arhitektūras gada balvas ietvaros tiek pasniegti trīs pakāpju apbalvojumi: Atlases žūrijas balva savā kategorijā un diploms visiem atlases žūrijas izvirzītajiem nominantiem, Fināla žūrijas balvas, kas tiek pasniegtas labākajiem fināla darbiem saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu jeb sudraba ananasi, kā arī zelta ananass - Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva 2019 jeb Grand Prix, kas tiek pasniegta vienam fināla darbam saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu.

Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2019 

Sandras Strēles izstāde “Nostalģija” un lietuviešu
mākslinieka Daiņa Trumpja izstāde “Nojauta” “Rīgas mākslas telpā”
28. marts 


Sandra Strēle. Nostaļģija.

Jau šonedēļ, no 28. marta izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” apmeklētājiem būs pieejamas divas ievērojamas personālizstādes - mākslinieces Sandras Strēles “Nostalģija” un lietuviešu mākslinieka Daiņa Trumpja (Dainius Trumpis) “Nojauta”.

Sandras Strēles personālizstādē “Nostalģija” būs skatāma lielformāta gleznu un objektu kopa, kurā vizuāli interpretēti nostalģiski, atmiņu raisoši stāvokļi. Sandra Strēle ir daudzsološa jaunā gleznotāja, kuras mākslinieciskajam rokrakstam ir raksturīgs emocionāls piesātinājums un spēcīga vizuālā izteiksme strādājot monumentālā, paplašinātās glezniecības formā. Līdzīgi kā iepriekšējā darbu ciklā “Melanholija” arī šajā māksliniece vērš vērību dziļi personiskām cilvēka pieredzējuma šķautnēm, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu svešās, bet atpazīstamās sadzīves ainu un mirkļu fiksācijās, pārsteidzot ar notikumu siltumu – kā katram, nonākot kādā bērnības vietā un konstatējot, ka it kā viss ir mainījies un tai pat laikā – mainījies nav itin nekas. Māksliniece Sandra Strēle (1991) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozarē, pirms tam kā apmaiņas studente papildinot savu pieredzi un zināšanas Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā.

Sandras Strēles personālizstāde “Nostalģija” skatāma līdz 19. maijam.


Dainis Trumpis

Savukārt Daiņa Trumpja (Dainius Trumpis) izstāde “Nojauta” atklās māksliniekam raksturīgo daiļradi, ko nevar raksturot ar vārdu “glezniecība” tā klasiskā izpratnē, bet gan drīzāk kā pastiprinātu interesi par telpu kā “bildes” sastāvdaļu, kur bilde ir izslīdējusi no rāmja, pārrūgusi pāri malām. Katrs elements, krāsas laukums vai drāts gabals ievietots kopējā kompozīcijā tā, lai izskatītos kā triepiens vai švīka. Daiņa Trumpja darbos jūtama ceļotāja pieredze, neuzbāzīgs dzīves vērotāja skatiens un “mazāk ir vairāk” domāšana, kas kopējā saspēlē raisa nostalģisku un mazliet mistisku emociju kokteili. Paša mākslinieka balss ir klusa un mierīga, tāpat arī viņa darbos gandrīz taustāma ir domāšanas norise – kā dūcošs, ilgstoši slīpēts miers. Daiņus Trumpis ir viens no interesantākajiem un spēcīgākajiem vidējās paaudzes lietuviešu māksliniekiem, kurš aktīvi piedalās kultūras un mākslas dzīvē ne vien Lietuvā, bet arī ārvalstīs.

Daiņa Trumpja izstāde “Nojauta” skatāma līdz 21. aprīlim.

Rīgas mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga

Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei veltīta izstāde “1919 199+”
30. marts–16. aprīlis

No 30. marta līdz 16. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei veltīta izstāde “1919 199+”, kurā aplūkojami jauno mākslinieku darbi. 

Latvijas Mākslas akadēmija tika nodibināta 1919. gadā. Tas notika nepilnu gadu pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas, kad politiskā situācija vēl ir pavisam neskaidra, mainīga un juceklīga – pārmaiņu un iespēju brīdī.

Izstādes mākslinieki, kas veido jauno LMA absolventu metienu, ir dzimuši deviņdesmitajos, pavisam neilgi pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Arī šis ir bijis jaunu noteikumu apguves laiks, līdzīgā veidā juceklīgs un arī neapjaustu iespēju pilns. Izstāde “1919 199+” tiecas uzlūkot abus mirkļus pēc neatkarības kā unikālu dzimšanas un atspēriena brīdi. Velkot paralēles vai izceļot sava laikmeta pieredzes savdabību, izstādes mākslinieki darbos analizē savas paaudzes identitāti, kā arī saiknes un attiecības ar pagātni. 

Izstādē “1919 199+” iekļauto septiņu mākslinieku grupa pārstāv LMA scenogrāfijas, vizuālās komunikācijas, glezniecības un metāla dizaina nodaļas, bet visus viņus vieno starpdisciplināra pieeja, kā arī vilkme un spēja darboties ārpus savas specialitātes ierobežojumiem. 

Izstādē piedalās Alise Sondōre, Jānis Šneiders, Krišjānis Elviks, Luīze Rukšāne, Madara Keidža, Marija Ulmane, Rūdolfs Štamers.

Kuratore – Anna Laganovska.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, CRīga