JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
Foto: Martins Vizbulis

PURVĪŠA BALVA 2019 0

Astoņu kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Arterritory.com
22/03/2019

Šodien, 22. martā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē tiks atklāta prestižākā apbalvojuma Latvijas vizuālajā mākslā – Purvīša balvas 2019 – kandidātu darbu izstāde, kas būs skatāma līdz 9. jūnijam. Tajā eksponēti laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam radītie un izstādītie mākslas darbi, kurus profesionāla neatkarīgu ekspertu grupa septiņu cilvēku sastāvā atzinusi par izcilu sniegumu Latvijas aktuālās mākslas ainā. 

Uz nozīmīgo apbalvojumu pretendē astoņi Latvijas mākslinieki un mākslinieku grupas. Purvīša balvas 2019 ieguvējs tiks paziņots īpašā ceremonijā 12. aprīlī mākslas centrā Zuzeum. 

Lēmumu par uzvarētāju pieņems starptautiska žūrija, kas Rīgā pulcēsies 11. aprīļa vakarā. 

Šogad žūrijā strādā: mākslas kolekcionāre Galila Barzilai-Olandē (Beļģija); mākslas kurators, teorētiķis un kritiķis Sergejs Hačaturovs (Krievija); Vīnes Galerie Krinzinger īpašniece Ursula Krincingere (Austrija); mākslinieks un teorētiķis Imants Tillers (Austrālija); Tate Starptautiskās kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Lielbritānija); LNMM direktore Māra Lāce (Latvija); uzņēmējs un Purvīša balvas patrons Jānis Zuzāns (Latvija).

BALVAS KANDIDĀTI

Ēriks Apaļais par gleznu sēriju ZEMES DIENASGRĀMATAS pirmajā Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA) 2018. gada vasarā.


Ērika Apaļā ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Kristīne Madjare


LNMM direktore Māra Lāce un Ēriks Apaļais. Ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Kristīne Madjare


Ērika Apaļā ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Kristīne Madjare


Ērika Apaļā ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Kristīne Madjare

Mākslinieks absolvējis Hamburgas Mākslas universitāti (2011) profesora Andreasa Slominska vadībā un par savu diplomdarbu saņēmis Karla H. Dīces balvu. Viņš studējis arī angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Ērika Apaļā glezniecības fokusā ir valoda kā kultūras radīts materiāls, viņa darbi ir cieši saistīti ar literatūru un lingvistiku. Melni matētās lielformāta gleznas brīžiem atgādina tāfeles, pa kuru virsmu slīd dekonstruēti atsvešinātu atmiņu elementi. 

Ieva Epnere  par personālizstādi DZĪVO ATMIŅU JŪRA kim? Laikmetīgās mākslas centrā 2016. gada nogalē–2017. gada sākumā.


Ieva Epnere ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Foto: Kristīne Madjare


Ievas Epneres ekspozīcijas iekārtošanas process. Foto: Kristīne Madjare


Ievas Epneres ekspozīcijas iekārtošanas process. Foto: Kristīne Madjare


Ievas Epneres ekspozīcijas iekārtošanas process. Foto: Kristīne Madjare

Ieva Epnere ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, kā arī beigusi pēcdiploma kursu Ģentes Tēlotājmākslas institūtā (2011–12). Viņas mākslas prakse lielākoties fokusējas uz tādiem medijiem kā fotogrāfija, video un instalācija. Ievas darbos personiski stāsti ir sākumpunkts mākslinieciskām pārdomām par identitāti, mūsu visu kolektīvo pagātni, tradīcijām un rituāliem.

Kristaps Epners par darbu ciklu AIZMIRST MANI NEVAR pirmajā Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA) 2018. gada vasarā.


Kristapa Epnera ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Martins Vizbulis


Kristapa Epnera ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Martins Vizbulis


Kristapa Epnera ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Martins Vizbulis

Kristaps Epners beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2003). Strādā dažādos medijos: fotogrāfijā, video, instalācijā, skaņu mākslā, drukā, tēlniecībā u.c. Viņa darbu tēliem – sastaptiem dzīvē vai atrastiem arhīvu materiālos – piemīt pirmatnējs spēks bez liekas dižošanās. 

Gints Gabrāns par papildinātās realitātes projektu SAN, kas realizēts 2017. un 2018. gadā.


Gints Gabrāns ekspozīcijas iekārtošanas procesa laikā. Foto: Kristīne Madjare


Gints Gabrāns ekspozīcijas iekārtošanas procesa laikā. Foto: Kristīne Madjare


Publicitātes foto

Gabrāns absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1995). Šobrīd uzskatāms par vienu no spilgtākajiem un vizionārākajiem latviešu māksliniekiem, kura darbi ietiecas zinātnes un jaunāko tehnoloģiju laukā. Viņa darbības jomas ir instalācija, objekti, video, glezniecība, scenogrāfija un fotogrāfija.

Romāns Korovins  par personālizstādi MEISTARA VU UN MEISTARA LĪ SATORI Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā 2018. gada pavasarī.


Romāna Korovina ekspozīcijas iekārtošanas process. Foto: Kristīne Madjare


Foto: Kristīne Madjare


Romāns Korovins ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Foto: Martins Vizbulis


Foto: Martins Vizbulis

Mākslinieks ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (1997). 2006. un 2007. gadā saņēmis Latvijas Gada balvu fotogrāfijā. Kopš 1996. gada strādā kā mūzikas un reklāmas video režisors. Mākslas praksē Korovins fokusējies uz glezniecību, fotogrāfiju, zīmējumu, video, instalāciju un dažādām jauktām tehnikām. Viņa darbu stilam raksturīgs precīzs vērojums, vizuāli paradoksi un absurdas loģikas spēles. 

Paulis Liepa par personālizstādi DAIĻO MĀKSLU KABINETS Mūkusalas Mākslas salonā 2017. gada pavasarī.


Pauļa Liepas ekspozīcijas iekārtošanas process. Foto: Kristīne Madjare


Pauļa Liepas ekspozīcijas iekārtošanas process. Foto: Kristīne Madjare


Paulis Liepa ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Foto: Kristīne Madjare


Paulis Liepa. Foto: Martins Vizbulis

Paulis Liepa absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (2003) un šobrīd ir viens no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu. Pauļa Liepas izteiksmes forma lielākoties ir kologrāfija un kartona griezuma tehnika. Paralēli grafikai Paulis veido grāmatu dizainu, ilustrācijas, kā arī animācijas. Liepas darbu stilistika veidojusies 20. gs. 60.–70. gadu vizuālās estētikas ietekmē. 

Rasa un Raitis Šmiti par personālizstādi MIKROPASAUĻU SVĀRSTĪBAS RIXC galerijā 2017. gada rudenī.


Raitiš Šmits ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Foto: Kristīne Madjare


Foto: Kristīne Madjare


Rasa un Raitis Šmiti. Foto: Kristīne Madjare


Ekspozīcijas iekārtošanas laikā. Foto: Kristīne Madjare

Rasa un Raitis Šmiti beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju un ArtEZ Mākslas un dizaina akadēmiju Nīderlandē. Abi ieguvuši doktora grādu – Rasa kultūras un mediju socioloģijā par darbu “Kreatīvie tīkli” Rīgas Stradiņa universitātē (2011), savukārt Raitis par pētniecības darbu “Jauno mediju mākslas saglabāšanas un izstādīšanas problemātika” Latvijas Mākslas akadēmijā (2015). Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki-novatori, kas apvieno mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. Jau kopš 1996. gada viņi aktīvi darbojas elektronisko mediju mākslā Latvijā un starptautiskajos tīklos, tāpēc uzskatāmi par jauno mediju mākslas celmlaužiem Latvijā. 

Tekstgrupa “Orbīta” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs, Aleksandrs Zapoļs) par grupas izstādi NO KĀ RODAS DZEJA peldošajā galerijā “Noass” 2018. gada vasarā.


Foto: Kristīne Madjare


Foto: Kristīne Madjare


Foto: Martins Vizbulis


Foto: Martins Vizbulis

Tekstgrupa “Orbīta” ir dzejnieku un multimediju mākslinieku apvienība, kas dibināta 1999. gadā Rīgā. Grupas darbības profils ir ārkārtīgi plašs – viņi izdod bilingvālas grāmatas un multimediju ierakstus, publicē “Orbītas” grupas dalībnieku un daudzu citu autoru dzeju, prozu un fotodarbus, organizē dzejas video, laikmetīgās mākslas un multimediju izstādes un festivālus, gan individuāli, gan grupā ar saviem darbiem piedalās visdažādākajos ar literatūru un vizuālo mākslu saistītos pasākumos gan Latvijā, gan starptautiskajā apritē. 


Foto: Martins Vizbulis

2008. gadā dibinātā Purvīša balva ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un muzeja patrona SIA Alfor sadarbības projekts. Reizi divos gados balva tiek pasniegta vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas ieguvusi augstāko žūrijas vērtējumu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mērķis, dibinot šo balvu vizuālajā mākslā, bija regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos vizuālās mākslas notikumus Latvijā, veicināt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, kā arī  novērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā.