ZIŅAS  
(Fragments) Laimonis Mieriņš. Kustība I. 1984. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš

Laimonis Mieriņš “In Memoriam” 0

Arterritory.com
24/02/2012

Laimonis Mieriņš “In Memoriam”
LNMM Baltā zāle, Rīga
24. februāris – 5. aprīlis, 2012

Līdz 5. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē apmeklētājiem ir atvērta Laimoņa Mieriņa (1929–2011) vērienīga darbu izstāde “In Memoriam”. Sākotnēji ekspozīcija tika iecerēta kā ievērojamā latviešu trimdas mākslinieka retrospektīva, kas norisinātos vasaras vidū Rīgas Biržā. Taču pēc viņa samērā pēkšņās aiziešanas mūžībā, projekta rīkotāji nolēma to pārcelt uz muzeja galveno ēku un veidot kā veltījumu autora piemiņai.

Laimonis Mieriņš ir dzimis Rīgā, bet mūža lielāko daļu vadīja Lielbritānijā. 1960. gadu sākumā viņš studēja Līdsas Mākslas koledžā, pēc kuras absolvēšanas apguva mākslas pedagoģiju Goldsmita Mākslas koledžā Londonā, kur jau mācību laikā autors tika uzaicināts strādāt par mākslas vēstures un zīmēšanas pasniedzēju (no 1965. līdz 1994. gadam), kas viņam deva finansiālu neatkarību visa radošā mūža garumā.

Pēc maizes darba Laimonis Mieriņš pārējo dienas laiku mēdza pavadīt darbnīcā, un, pateicoties neatlaidīgajam darbam, viņa sniegums kļuva par nozīmīgu 20. gadsimta Rietumu abstraktās mākslas sastāvdaļu. Par mākslinieka galveno izteiksmes līdzekli kļuva krāsa. Autors uzskatīja, ka ar tās palīdzību ir iespējams izteikt to pašu informācijas un sajūtu gammu, ko ikvienā stāstījumā var panākt ar vārdiem. Tāpēc viņa darbi vizuāli ir ļoti bagāti – piesātināti ar smalkām krāsu un toņu gradācijām, noteiktiem ritmiem un ģeometriskām formām, kas pretstatītas ekspresīviem otas triepieniem. Attiecībās ar glezniecību mākslinieks bija ļoti prasīgs un vienmēr centās sasniegt sevis uzstādīto pilnību. “Māksla ir ļoti personiska, intuitīva un iedarbojas uz jūtām,” sacījis Laimonis Mieriņš. Lai radītu, viņam bija nepieciešams strādāt ārpus ierastās komforta zonas. Šis mākslīgi radītais, iekšējais konflikts epizodiski atspoguļojās gleznās, kur neierastajā kvadrāta formātā veidotajās kolāžās autors komponēja dažādas “V” veida formas (ševronus), tā radot dinamikas un kustības iespaidu. Kā min izstādes kuratore un mākslas zinātniece Ilze Putniņa, arī krāsas mākslinieka darbos mēdza nonākt asās un pat naidīgās attiecībās. “Autora radošās darbības sniegums ir “pieredzējums”, nevis objekts,” stāsta Putniņa. “Jau divas pretnostatītas krāsas rada tēmu. Forma ir krāsas apvaldīšana, tā neļauj krāsai pārņemt visu, un šajā ziņā forma un krāsa ir ienaidnieces.” Pēdējā Laimoņa Mieriņa radošā darba cēlienā ir jūtama zināma atturība. Kompozīcijās viņš kļūst maigāks; veidojot krāsu attiecības, parādās notecējumi, ekspresija ir apvaldīta un iluzorā telpā jaušama apturēta kustība. Idejas skaidrība pretstatīta jūtu uzvirmojumiem, kas rada iespaidu par tuvošanos mākslinieka zemapziņai.

Līdztekus krāsu piesātinātajiem, abstraktajiem darbiem, mākslinieks ir darinājis arī reālistiskus zīmējumus, kuros attēlotas sieviešu figūras sarežģītā rakursā. Tos viņš kaligrāfiski atveidoja ar ogli vai tušas zīmējumos, kuros, pretstatā ogles tehnikā izpildītajiem darbiem, parādījās vitāla enerģija. Autoru neinteresēja modeļa personība. Ar vienu virtuozu līniju viņš uzsvēra pozu un ķermeņa stāvokli. Galvenā nozīme šajos zīmējumos ir formas estētikai un līnijai. 

Laimonis Mieriņš darbojās arī kā latviešu mākslas kritiķis, aktīvi publicējoties gan trimdas, gan vietējos preses izdevumos. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas gandrīz katru gadu viņš uz pāris nedēļām uzturējās Rīgā, lai pēc tam sniegtu ieskatu par mākslas dzīves norisēm trimdas izdevuma “Jaunā Gaita” lasītājiem.


Kustība I. 1984. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

25. martā plkst. 15.00 programmas “Sarunas muzejā” ietvaros notiks tikšanās ar izstādes “In Memoriam” kuratori Ilzi Putniņu un mākslas vēsturnieku Māri Branci.

K. Valdemāra iela 10a
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv