Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

25/02/2019

Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša jaunradītais laikmetīgās mākslas objekts no kūdras
vadošajā mobilo tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress (MWC) Barselonā
25.–28. februāris

Vadošajā mobilo tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress (MWC) Barselonā no 25. līdz 28. februārim būs skatāms Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša jaunradītais laikmetīgās mākslas objekts no kūdras.

Vieta, kur smelties iedvesmu, māksliniekiem Katrīnai Neiburgai un Andrim Eglītim jau labu laiku ir purvs. Turpinot pērn aizsākto purva tēmu, kas atspoguļojās arī Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālei radītajā instalācijā “Ligzda” un netradicionālajā izstādē “Mazsālīti garie gurķi”, mākslinieki šogad radījuši 130 m2 plašu mākslas objektu no kūdras.

“Jau izsenis Latvijas lielākā bagātība ir bijusi tās daba. Ja kādreiz gājām mežā, lai medītu, savāktu malku iekuram vai lasītu ogas un sēnes, mūsdienās mežs un purvs ir kļuvis arī par vietu, kur dzimst tehnoloģiskās inovācijas. Tieši Latvijas mežos un purvos radīti pasaules mērogā unikāli dronu, mašīnredzes risinājumi un ģeolokācijas sistēmas. Tādēļ, radot šo savdabīgo mākslas objektu, kas izstādē kalpo arī kā mobilo sakaru operatora LMT tehnoloģiju stends, kūdru izvēlējāmies kā metaforu, kas parāda, cik auglīga, organiska un īpaša ir Latvijas inovāciju ekosistēma,” skaidro māksliniece Katrīna Neiburga.

Mākslas objekts no kūdras veidots kā pastaiga cauri attīstībai – no purvainās dabas aizejot līdz pilsētai un tehnoloģijām. Tajā izveidota nevis kāda abstrakta pilsēta, bet tieši Rīga – mākslas objektā attēlotais Stacijas laukuma pulkstenis, Saules akmens, Z torņi un VEF apkaimeRīgu ļauj atpazīt gan pašiem pilsētas iedzīvotājiem, gan arī tās viesiem, arī ārvalstu tūristiem, kas kādreiz ir viesojušies Latvijas galvaspilsētā.

Kā stāsta mākslinieki, kūdras mākslas darba izveide aizņēmusi aptuveni pusgadu. Sākotnēji mākslinieki veidojuši tā maketu no plastilīna, to vairākkārt pārveidojot un pilnveidojot ar dažādiem objektiem, līdz tapis smalki izstrādāts makets 3D formātā.

Izstāde – instalācija “Pavasara atsperes”
mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS
26.februāris–2. marts

No 26. februāra līdz 2. martam mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS būs skatāma bērnu un jauniešu mākslas izstāde – instalācija “Pavasara atsperes”.

Izstādes tematiskā ass saistīta ar vārda “atspere” izpēti. Atspere – angliski “spring” - ir izstādes tēls, ierosmes avots un kinētiskās skulptūras galvenais elements. Izstādes darbu autori ir audzēkņi, kuri mācās Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS. Viņi pētījuši un meklējuši kopsakarības abiem izstādes nosaukumā ietvertajiem jēdzieniem, atklājumus fiksējot tušas pierakstos, dzejoļos, zīmējumos.

Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS
Miera iela 15/1, Rīga

Izstāde “Mājas koncerts. Johanam Valteram – 150”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
27. februāris–19. maijs

No 27. februāra līdz 19. maijam muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz izstādi “Mājas koncerts. Johanam Valteram – 150”. Izstāde ir veltījums glezniecības un mūzikas savienībai Johana Valtera mākslā un dzīvē, kur vijole kopš agras jaunības bija tikpat svarīga kā otas un palete. Smalkais stīgu instruments pavadīja Valteru gan studiju laikā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, gan patstāvīgās darbības pirmajā periodā Jelgavā, gan turpmākajos gados Drēzdenē un Berlīnē.

Šogad 3. februārī apritēja 150 gadu kopš gleznotāja Johana Valtera (1869–1932) piedzimšanas. Viņa dzimtā nama un tur izveidotās darbnīcas Jelgavā kopš Otrā pasaules kara vairs nav, taču muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina ikvienu Valtera daiļrades cienītāju uz izstādi “Mājas koncerts”.

J. Valteru vijole pavadīja gan studiju laikā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, gan patstāvīgās darbības pirmajā periodā Jelgavā (1898–1906), gan turpmākajos gados Drēzdenē (1906–1916) un Berlīnē (1916/1917–1932), kur viņu iepazina kā Valteru-Kūravu (Walter-Kurau). Mūzika ne tikai daudzpusīgi ietekmēja Valtera gleznieciskos meklējumus un teorētiskos uzskatus, bet arī veidoja draudzības un ģimenes saites, piederības, kopības un māju sajūtu.

Reprezentabli plaša tvēruma vietā šī izstāde piedāvā ielūkoties mākslas un mūzikas dialoga privātajās izpausmēs, visvairāk vedinot domāt par tā saknēm Valtera darbības agrajā periodā – 19.–20. gadsimta mijā, kad impresionistiskā klātbūtnes izjūta viņa vērojumos rosinoši apvienojās ar jūgendstila abstrahējošo stilizāciju.

Līdzās diviem portretiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārējie eksponāti ir deponēti no Zuzānu ģimenes kolekcijas Mūkusalas mākslas salonā un citiem privātiem krājumiem. Aptverot laiku no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 20. gadiem, izstāde mākslinieka cienītājiem sagādās gan atkalredzēšanās prieku, gan iespēju iepazīties ar darbiem, kas speciālistu redzeslokā nonākuši desmitgadē kopš Valtera 140 gadu jubilejas pasākumiem. Koptēmas ietvarā sevišķu ievērību pelnījis mazs 1897. gada akvarelis (Zuzānu kolekcija) – skice gleznai Prélude Chopin op. 28 nr. 6 (liktenis nezināms), kas 1898. gadā bija skatāma Pavasara izstādē Pēterburgā, izpelnoties plašu rezonansi no sajūsmas līdz nopēlumam.

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga

Lekcija “Ko nozīmē būt interjera dizaineram?” 
jeb DIZAINA KAMASUTRAS ieteikumi
28. februāris

28. februārī plkst. 18.30 Kalnciema kvartāla Koka arhitektūras centrs aicina interjera dizaina interesentus un topošos profesionāļus uz lekciju “Ko nozīmē būt interjera dizaineram?”. Lekciju vadīs rokasgrāmatas topošajam interjera dizaineram “Dizaina Kamasutra” autore Dace Stabulniece.

Praktizējošā interjera dizainere dalīsies savā desmit gadu pieredzē, mācībās un praksē gūtajiem novērojumiem, secinājumiem un ieteikumiem. Tie, kas interesējas par interjera dizainu vai plāno kļūt par dizaineriem, lekcijā uzzinās, kā uzmanīties no iesācēju kļūdām un kādas praktiskas zināšanas ir nepieciešamas profesionālajā darbībā. Ko ietver interjera dizainera profesija? Kādas ir veiksmīga dizainera īpašības? Kas ir dizaina process un kas ir projekta stratēģija? Kā savu projektu pārdot klientam? Kāpēc ir nepieciešama komunikācijas kompetence? Un kāpēc ir labi investēt savās zināšanās arī pēc skolas pabeigšanas?

Būt interjera dizaineram - tas ir dinamiski progresīvs dzīvesstils ar radoši konstruktīvu domāšanu, stratēģisku mērķtiecību, empātisku atbildību, loģisku filozofiju. – DIZAINA KAMASUTRA 1

Lekcijas cena: 10.00-12.00 EUR (skolēniem, studentiem, senioriem 10 EUR)

Kalnciema kvartāla Vīnu veikals&kafe
Kalnciema iela 35, Rīga

Eiropas kino kolāžu vakari kinoteātrī “Kino Bize”
28. februārī un 7., 14. martā

28. februārī un 7., 14. martā kinoteātrī “Kino Bize” tiks rīkots pasākumu ciklu, kas veltīts Eiropas kino vēsturei un kolāžu tehnikai. 

Pasākumu cikls ļaus iepazīties ar kolāžu uz ekrāna, kā arī praktiski piedalīties darbnīcā, lai pašu spēkiem izgatavotu jaunradītu Eiropas kino kolāžu. Katrs pasākums tiks iesākts ar kolāžas tehnikā veidotu franču izcelsmes režisores Stefānijas Vasēres īsfilmu “Baiļu barjeras” (The Thwarted, Stéphanie Vasseur, 2018). Pēc seansa sekos kolāžu veidošanas radošā darbnīca, kas veltīta 20. gs. otrās puses Eiropas un Latvijas kino noteiktām desmitgadēm.

Īsfilma “Baiļu barjeras” vēsta par dažādajām cilvēku bailēm, par deviņiem varoņiem, kuri nespēj būt tik atvērti, kā to paši vēlētos, jo ir uzstādījuši sev psiholoģiska rakstura ierobežojumus. Īsfilmas vērtību centīsimies saskatīt ne tikai saturā, bet arī tās veidošanas tehnikā.

Katrā darbnīcā tiks apskatīta Eiropas un Latvijas kino desmitgade, pievēršoties 60., 70., 80. un 90. gadu spilgtākajām tendencēm, laikam raksturīgākajiem žanriem un nozīmīgākajām filmām. Pēc īsfilmas seansa jaunais LKA Nacionālās Filmu Skolas režijas programmas pēdējā kursa students, kino pētnieks Žulijens Nuhums Kulibali sniegs īslekcijas par Eiropas kino vēsturi.

Kolāžu veidošanas noslēpumus palīdzēs apgūt šajā jomā pieredzējusi māksliniece Zane Priede. Viņa ir dizainere, kas studējusi Vizuālo komunikāciju Nīderlandē. Zane strādā ar vairākiem medijiem - kolāžu, fotogrāfiju, scenogrāfiju. Visam vienojoša ir interese par telpisku vai attēla asociatīvo uztveri. Zane pēta ikdienišķo un sadzīvisko pasauli caur sagrozītu un kolāžveidīgu perspektīvu, kas ļauj pašsaprotamo pieredzēt vai atcerēties no jauna.

Filma tiks demonstrēta franču valodā ar subtitiriem latviešu un angļu valodā. Darbnīca norisināsies latviešu valodā.

Dalība vienā pasākumā: 12,00 Eur.

KINO BIZE
Elizabetes iela 37, Rīga

Lietuvas mākslinieču grupas “Himnus Amoris” projekts “Mīlestības ezers”
Kultūras centrā Grata JJ
28. februāris–9. marts

(Rolanda Aleknaite, Rita Volčokiene, Sandra Karmazinskaja, Indre Bogdanovičiene, Audra Vitkute)

No 28. februāra līdz 9. martam kultūras centrā Grata JJ būs skatāma Lietuvas radošās grupas “Himnus Amoris” ceļojošā izstāde. Pirmo reizi izstāde “Mīlestības ezers” tika eksponēta Maskavā, 2016. gadā, Nikolaja Rēriha muzejā, starptautiskajā Rērihu centrā.

Šis projekts iemantoja skatītāju un kritiķu atzinību, jo publiku ieinteresēja mākslinieču garīgie  meklējumi un mākslas darbu neparastā, izsmalcinātā tehnika, ko virtuozi pielieto radošā grupa “Himnus Amoris”.

Katra no radītajām gleznām atspoguļo citu mīlestības izpausmi, kas iemiesota eļļas glezniecības tehnikā, tiek papildināta ar Svarovski kristālu kolāžām. Grupas dalībniecēm gleznu radīšana ir aizraujoša kolektīva darbošanās, radoši papildinot vienai otru, meklējot garīgumu un indivīda attiecības ar noslēpumaino Visuma kartību. Mākslinieces patur noslēpumā gleznu nosaukumus, dodot iespēju skatītājam gremdēties mākslas darbos ar atvērtu sirdi, bez jebkādiem aizspriedumiem un ierobežojumiem.

Visās gleznās atkārtojas viens tēls - gulbju pāris. Šri Jantra ir mīlestības un uzticības simbols, viena no vissenākajām cilvēces zīmēm, kā arī pasaules uzbūves arhetips.

Kultūras centrā Grata JJ
Ausekļa iela 5, Rīga

Patrīcijas Brektes, Līgas Ķempes, Ildzes Smildziņas un Ilonas Pulkstenes
darbu izstāde “Nereālās nianses” Liepājas muzejā
28. februāris–24. marts


Patrīcija Brekte

No 28. februāra līdz 24. martam Liepājas muzejābūs skatāma četru spilgtu Latvijas mākslinieču Patrīcijas Brektes, Līgas Ķempes, Ildzes Smildziņas un Ilonas Pulkstenes darbu izstāde “Nereālās nianses”.

Radniecīgo dvēseļu māsas ir dažādas personības, kam kopīgajā ekspozīcijā katrai būs savs stāsts stāstāms, atšķirīgos rokrakstos un raksturos, gleznās vai fotogrāfijās.

Līga Ķempe dzimusi liepājniece. Dzimtajā pilsētā un Latvijā viņa pirmo reizi izrāda savas gleznas, kuras kā dāvanu savas valsts svētkos gatavoja pagājušā gada rudens izstādei laikmetīgās mākslas muzejā “Erarta” Sanktpēterburgā. Līgas Ķempes glezniecībā svarīgs izteiksmes līdzeklis ir aizrautīga rotaļāšanās ar klasiskām metodēm un tehnikām  noteikts dažādu krāsu slāņojums, skrāpējumi, špaktelējumi, lazējumi, slīpējumi un glazējumi. Audeklos redzama viņai tīkamā tēma  gadalaiki.

Tēlu apģērbos iezīmējas Latvijas simtgade: pirmajā daļā valsts pirmsākums 1918.1940., otrajā  50., 60.gadi, trešajā  80., 90.gadi un pēdējā  21.gadsimts. Bet ainavās iekodēti instrumenti. Izmantojot QR kodu, var klausīties latviešu komponistu instrumentālo mūziku katram gadalaikam no ierakstiem kompaktdisku sērijā, kuru noformējumiem izmantoti Līgas Ķempes darbi. Ziemā klavieres. Pavasarī ģitāra. Vasarā stīgas. Rudenī saksofons.

Ilze Smildziņa dzimusi rīdziniece. Viņa savos glezniecības darbos atspoguļo apkārtējo pasauli, vienmēr tajos iekļaujot simbolisma elementus. Vai tās būtu sapņainas debesis vai ikdienišķas pilsētas ainas. Objektu vieglās formas un krāsas ar maigiem gaismas pieskārieniem rada šķietamas ilūzijas efektu, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam. Ilzes Smildziņas māksla ar noskaņām atgādina par to, cik dzīve ir mainīga un cik mirklis ir vērtīgs.

Siguldietes Patricijas Brektes māksla ir saistīta ar mūsdienu kultūru, urbanizēto vidi un lietām, kuras ir visapkārt. Tēmas ir vienkāršas kā popkultūra. Ar savādāku skatījumu uz tiltiem, mājām, ūdeni, laivām, kuģiem, apkārtni. Savus glezniecības darbus Patricija Brekte veido ar skaidrām tonālajām attiecībām, izmantojot spēcīgu kontrasta principu un tēlainu vides atainojumu. Viņa iedvesmojas un bagātinās no ceļojumiem, kuros uzņemtās fotogrāfijas sintezē gleznās.

Jūrmalniece Ilona Pulkstene ir profesionāla fotogrāfe. Godīga un atbildīga pret cilvēkiem, viņa katrā personā saskata neapstrādātu dārgakmeni, ko pārvērš spīdošā dimantā. Melnbalto fotogrāfiju sērija “Melni Aklie” ir veltījums fantāzijas pasaulei, lai izzinātu, kas ir tās iedzīvotāji un kādi ir to raksturi. Simboliskos tēlos izspēlē to statusu un nozīmi. Darbos jūtamas emocijas, pat īpašā “garša” un tikai Ilonai Pulkstenei raksturīgā “smarža”. Autore vilina skatītājus fantazēt.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

Valentīna Odnovjuna fotogrāfiju izstāde “Tumsā”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
28. februāris–31. marts

No 28. februāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma lietuviešu fotogrāfa Valentīna Odnovjuna izstāde “Tumsā”.

Izstādē tiek parādīti projekti “Novērošana” un “Horizonti”, kuros redzams, kā tēli var kļūt par notikuma liecībām un radīt paradoksālu uztveri, izmantojot fotogrāfiju kā lauku, kas ir vairāk atvērts interpretācijai, nevis reprezentācijai. Šīs fotogrāfijas liek apšaubīt saistību starp to, ko mēs redzam, un to, ko mēs uztveram.

Pēdējo trīs gadu laikā Valentīns Odnovjuns pētījis un dokumentējis politiskos cietumus, pratināšanas telpas un valsts drošības iekārtas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Polijā un Austrumvācijā, attēlojot liecības, ko pēc šo valstu okupācijas atstājuši nacistiskās Vācijas un vēlāk arī Padomju Savienības represīvie režīmi. Pēdējās desmitgadēs šīs vietas vairākkārt ir izmantotas pret politiskiem ienaidniekiem dažādos režīmos. Autors parāda skatītājam ne tik daudz lielo ieslodzījuma sistēmu kopumā, cik sīkas detaļas, kas atkārtojas, un objektu tipoloģijas, kuru fotogrāfijas ir gan dokumentālas, gan subjektīvas vienlaicīgi. Tās attēlo reālu notikumu liecības, kas kalpo par platformu, lai analizētu šīs mūsu vēstures nodaļas saprotamākā un konceptuālākā formā.

Pašlaik mūsu sabiedrība tiek vēl vairāk novērota nekā agrāk, bet uzraudzības metodes ir nedaudz mainījušās, tāpēc mums nav jāatrodas cietumā, lai mūs varētu pilnībā pārraudzīt.

Valentīns Odnovjuns (1987) ir ukrainis, dzīvo un strādā Viļņā, Lietuvā. 2016. gadā viņš absolvējis Viļņas Mākslas akadēmiju ar maģistra grādu fotogrāfijā un mediju mākslās. 2016. gadā viņš ieņēma pirmo vietu Lietuvas Fotogrāfu asociācijas rīkotajā konkursā “Debija 2016”. 2017. gadā saņēma “Grand Prix” balvu fotogrāfiju festivālā “Interphoto 2017” Belostokā, Polijā. Vēlāk ieņēma pirmo vietu Pasaules studentu fotogrāfijas biennālē Novisadā, Serbijā. 2018. gadā viņš izcīnīja 1. vietu Krakovas fotomēneša portfolio skatē un kļuva par Lietuvas Mākslas Fotogrāfu asociācijas balvas laureātu par projektu “Novērošana”.Pēdējo divu gadu laikā viņš rīkoja personālizstādes un piedalījās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Gruzijā, Slovēnijā, Polijā, Ukrainā, Serbijā, Jaunzēlandē un Austrijā.

Piektdien, 1. martā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs sarunu vakars un izstādes “Tumsā” aplūkošana kopā ar autoru – fotogrāfu Valentīnu Odnovjunu.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga

Tēlnieka Andra Maračkovska personālizstāde "TE" Lastādijas kvartālā
1.–3. marts

Trīs dienas no 1. līdz 3. martam Lastādijas kvartālā būs skatāma tēlnieka Andra Maračkovska personālizstāde "TE".

Mākslinieks varētu, bet nepieturas pie klasiskās tēlniecības, jo, viņaprāt, mūsdienu straujais temps un vēlmes ik dienu gūt jaunus iespaidus noved līdz tiešam šī mirkļa atspoguļojumam, kur nav svarīgi slavināt kādu īpašu cilvēku vai sev svešu situāciju. Instalācijai tuvas ir arte povera un dadaisma stilistikas un idejas, jo darba process tam neaizņem daudz laika un līdzekļu. Darbu eksponēšanai izmanto ne mākslai piemērotas telpas, kas atbrīvo no dažādiem liekiem mākslas telpu kanoniem.

Izstādē eksponētā instalācija tapusi izmantojot ūdeni, gaismu, skaņu un video. Darbs veltīts tiešai rīcībai un ir kā aicinājums pamosties tagadnei. Doma izriet no vietu un situāciju nepastāvības, ceļojot ar velosipēdu pa Franciju un Kataloniju, un dažādus laika posmus uzturoties Somijā; vēlmes vienmēr būt kustībā arī Latvijā, kur viss atkarīgs no paša rīcības un mirkļa kompleksiem; nekļūt fundamentālam un atkarīgam no bailēm par nenotikušo nākotni.

Andris Maračkovskis ir dzimis 1986. gadā Valmierā. 2013. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2007. gada piedalās izstādēs, simpozijos, rezidencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lastādijas kvartāls
Turgeņeva iela 15, Rīga

Projekts “Studentu dienasgrāmatas III. Tekstils”
mākslas stacijā “Dubulti”
1. marts–22. aprīlis


Maija Kupča. Atmiņu pieraksti. 2018

No 1. marta līdz 22. aprīlim mākslas stacijā “Dubulti” norisināsies projekts “Studentu dienasgrāmatas III. Tekstils”. Tas veltīts tekstilmākslai – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļas studentu darbiem. Projekts ir unikāls ar to, ka skatītājs redzēs ne vien izstādi, bet varēs vērot un piedalīties atvērtajās darbnīcās visu izstādes laiku – katru dienu kāda no autorēm strādās izstāžu zālē, turpinot eksponēto darbu, stāstot par materiāliem, tehniskajiem paņēmieniem un idejas dzimšanu. Projekts akcentēs tekstildarbam tradicionāli raksturīgo atvērto struktūru, neatņemamo “rokdarba” klātbūtni un laikmetīgās tekstilmākslas materiālu, tehniku un stāstu pārsteidzošo daudzveidību.

LMA pozicionē Tekstilmākslu kā starpdisciplināru jomu, kurā iespējams darboties kā mākslas, tā dizaina laukā. Tekstilmākslas katedras vadītāja Ieva Krūmiņa aicina ieraudzīt “autentiska tekstilmateriāla šarmu, īpašu iekšējo inteliģenci, kas piesaista redzi un citas sajūtas arī bez prāta konstruētām formulām”. Viņa uzskata, ka svarīga ir prasme "sarunāties" ar materiālu, vienalga, dabisku vai industriāli ražotu, “kad mākslinieks izvelk no amorfās matērijas kaudzes tēlu”.

Mākslas stacija “Dubulti” projektā “Studentu dienasgrāmatas III. Tekstils” aicinājusi topošās tekstilmākslinieces sarunāties arī ar telpu un veidot septiņas lielizmēra instalācijas, kurās no nelielām skicēm radušies monumentāli jaundarbi, bet vienā gadījumā pat konceptuāls veltījums padomjlaiku sekcijām. Ekspozīciju kopumā veido vairāk nekā trīsdesmit darbi.

Projekta mākslinieces – Kintija Avena, Sabīne Azlauska, Lilita Bauģe, Elīne Buka, Theresa Büchle, Daniela Djubina, Laura Dzērve, Katrīna Eihe, Ilze Erba-Brenholma, Santa Grigus, Līva Ikkerte, Diāna Janušone-Bojāre, Elīza Kristīne Kleine, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Maruta Konceviča, Diāna Kokorēviča, Lauma Kokorēviča, Kristīne Krastiņa-Indāne, Maija Kupča, Kristīne Kutepova, Santa Leimane, Ella Mihailova, Tatjana Nežberte, Agnese Ondzule, Šarlote Paškevica, Annele Slišāne, Guna Stikāne, Iveta Šmita, Maryllis Teinfeldt, Agnese Tukāne.

Kuratores – Ieva Krūmiņa, Inga Šteimane.

Atvērtās darbnīcas izstādē “Studentu dienasgrāmatas III. Tekstils” notiks katru dienu martā! Tā būs iespēja būt blakus, kad mākslinieks strādā, jautāt un izmēģināt pašiem. Darbnīcas turpināsies aprīlī, sekojiet informācijai!

Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala 

Jūrmalas mākslinieku biedrības gada izstāde “Kaleidoskops”
1.–23. marts

Jūrmalas mākslinieku biedrība jau tradicionāli reizi gadā plašā kopizstādē skatītājiem rāda pēdējā 2018.–2019. gada veikumu. Šogad no 1. līdz 23. martam kopizstādei Bulduru Izstāžu namā dots nosaukums “Kaleidoskops”.

Biedrībā, kura 1977. gadā dibināta kā Jūrmalas mākslinieku grupa, šobrīd darbojas vairāk nekā 50 dažādos medijos strādājoši mākslinieki, tāpēc izstādē varēs redzēt kā glezniecību, grafiku, tā arī tēlniecības darbus un keramiku. Kopš 2018. gada Jūrmalas mākslinieku biedrību vada Andrejs Ģērmanis, kurš šajā amatā nomainīja Dzintaru Adieni. Biedrības kodolu pašreiz veido vecākās un vidējās paaudzes mākslinieki Andris Bērziņš, Maira Veisbārde, Ina Inta Liniņa–Ozoļina, Einārs Plūksna, Ilda Sīlis, Jānis Veiss, Edīte Zvagule, Jānis Jēkabsons, Rudīte Jēkabsone, Olita Gulbe, Jānis Spalviņš, Ieva Spalviņa, Stefans Mačuļskis, Brigita Līvija Pavlovska, Laima Akmentiņa, Ērika Kumerova, Inese Ziemele, Alise Landsberga, Baiba Briede, Ilze Laizāne un daudzi citi.

Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala

Mākslinieka Anša Butnora personālizstāde “Tas mirklis”
Kalnciema kvartāla galerijā
2.–21. marts


Ansis Butnors “Skolotāja sapnis”. 85x100 cm. Audekls, eļļa. 2018.

No 2. līdz 21 martam Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma mākslinieka Anša Butnora personālizstāde “Tas mirklis”. Izstāde veltīta acs atklāsmei un īpaša mirkļa tvērumam.

Ansis Butnors ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, ir uzticīgi darbojies šajā medijā un izkopis sev raksturīgu manieri, kurā sakausē klasiskas glezniecības vērtības formas ziņā ar tēmām, ainām un sižetiem, patapinātiem no šodienas realitātes.

Izstādē “Tas mirklis” Ansis Butnors piedāvā savas jaunākās gleznas. Viņš stāsta: “Ernests Hemingvejs ir teicis: “Dzīvot nozīmē vanagu debesīs redzēt!” Es domāju, ko nozīmē šie vārdi? Un tikai pirms neilga laika atklāju to nozīmi. Ir ārkārtīgi grūti ieraudzīt vanagu debesīs lidojam. Tā drīzāk ir nejaušība, veiksme. Tas ir mirklis. Mirklis, kad vanags parādās un atkal pazūd debesu plašumos. Skaistums slēpjas apstāklī, ka dažiem ir ļauts to ieraudzīt; viņiem ir daudzas lietas tam: acis, debesis virs galvas, galu galā spēja aizdomāties par to, ko redz, ka tas, ko redz, ir kaut kas neikdienišķs, reti novērojams.”

Ansis Butnors ir dabas vērotājs – visas viņa idejas sakņojas dabā, atspoguļojas pašā, un tiek atbilstoši iecerētas. Gan autoram, gan skatītājam svarīgi ir nezaudēt modrību, “turēt roku uz pulsa”, lai redzētu to, ko tiešām ir grūti ieraudzīt… gluži kā vanagu debesīs lidojam.

Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga

Instalācija VRwandlung. Franca Kafkas virtuālā pasaule
Gētes institūtā Rīgā
Līdz 22. martam

“Kad Gregors Zamza kādu rītu pamodās no nemierīgiem sapņiem, viņš ieraudzīja, ka savā gultā ir pārvērties par milzīgu kukaini.” Tā sākas viena no slavenākajām 20. gadsimta novelēm. Tās autors ir Francs Kafka.

Līdz 22. martam Gētes institūtā Rīgā interesentiem ir iespēja izbaudīt, kāda ir sajūta, atmostoties kukaiņa ķermenī. Fantastiskā telpas instalācija VRwandlung iepazīstina ar pasaules literatūras zelta fondu – Franca Kafkas noveli “Verwandlung” (Pārvērtība), kas pārcelta virtuālajā realitātē. Un galvenais varonis ir ne vairs Gregors Zamza, bet gan konkrētais instalācijas apmeklētājs. Virtuālās realitātes tehnoloģijas atdzīvina līdz sīkākai detaļai oriģinālam atbilstošu Gregora Zamzas istabu. Kā tas notiek? Virtuālās realitātes instalācija VRwandlung sākas tieši ar to stāsta darbības brīdi, kad Gregors Zamza ir pārvērties kukainī. Tātad, instalācijas apmeklētājs – tieši tāpat kā Gregors Zamza – vispirms mācās apieties ar savu biedējoši milzīgo ķermeni. Kamēr notiek jaunā ķermeņa apjaušana, ģimene un priekšnieks uzstājīgi pieprasa ielaist viņus istabā...

Telpas instalācija VRwandlung tika radīta Gētes institūtā Prāgā sadarbībā ar režisoru Miku Džonsonu (Mika Johnson) un viņa radošo komandu. Kopš savas pirmizrādes 2018. gada janvārī instalācija ir pabijusi 20 dažādu valstu pilsētās. Virtuālās realitātes instalāciju papildina četras virtuālas intervijas ar Kafkas pazīstamāko biogrāfu Reineru Štahu, kurās viņš stāsta par Prāgas rakstnieka dzīvi, daiļradi, noveles “VRwandlung” tapšanu un skaidro savu viedokli par to, kādēļ Kafka zināmā mērā uzskatāms par virtuālās realitātes idejas tēvu.

Gētes institūts Rīgā
Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas), Rīga

Marutas Eisteres (Marfa) personālizstāde “Pamosties ziemā”
mākslas salonā “Ludviķis” Liepājā
Līdz 18. aprīlim

Līdz 18. aprīlim Liepājā māksās salonā “Ludviķis” skatāma mākslinieces Marutas Eisteres (Marfa) personālizstāde “Pamosties ziemā”.

Šī ir mākslinieces otrā personālizstāde pēc ilgāka pārtraukuma. Pirmajā personālizstādē “Juteklības sanoņa“ (1999) apmeklētāji varēja iepazīt mākslinieces grafiskos zīmējumus. Šoreiz izstādē būs skatāmas gleznas akrila tehnikā, kas tapušas pēdējo desmit gadu periodā, tostarp jaunākie darbi.

Visaktīvākais gleznošanas laiks māksliniecei ir vasara, kad daba piedāvā košu krāsu paleti. Marutai Eisterei tuva ir jūras tēma un daudzās gleznās attēlots šīs puses jūras krasts. Daudzi izstādē izliktie darbi tapuši Aivara un Ingas Kleinu rīkotajos starptautiskajos plenēros Liepājā.

Izstādes moto – pamosties ziemā. Pamosties ziemā ar sapni par vasaru un neļaut salam sirdi nosaldēt.

Māksliniece pārsvarā glezno ainavas. Tajās simboliski saskatot lielu līdzību ar cilvēka jūtu pasauli. Dabā tāpat kā mūsu dzīvēs viss ir attiecībās un reizēm risinot kādu jautājumu, mēs nonākam konkrētā vietā un vidē, kas var sniegt nepieciešamo mierinājumu, risinājumu vai uzmundrinājumu.

Ar šo izstādi Maruta Eistere sevi piesaka ar jaunu pseidonīmu - Marfa, kas tiks izmantots, izsakot sevi mākslinieciskajā radošajā darbībā.

Maruta Eistere dzimusi liepājniece. Mākslu apguvusi Liepājas Mākslas vidusskolā. Ir iegūta augstākā izglītība - Pedagoģijas maģistrs. Pašreiz strādā Liepājas muzejā par galveno muzejpedagoģi. Piedalījusies dažādās izstādēs un konkursa izstādēs, vairākkārtēji piedalījusies starptautiskajā zīmētāju un gleznotāju plenērā, autore četrām krāsojamām grāmatām bērniem par Liepāju (2001, 2003, 2005, 2006). Veidojusi scenogrāfiju Liepājas leļļu teātra izrādēm (“Meitene ar sērkociņiem” (2014) un “Kā zvēri Pēterīti pārmācīja” (2017)).

Salons “Ludviķis”
Ludviķa iela 3/5, Liepāja

RIXC galerijā skatāma un klausāma
skaņas mākslas izstāde “Četri skaņdarbi”
Līdz 20. aprīlim


Ivo Tauriņa darba “Burtnieku skaņas” spektrogramma

RIXC galerijā līdz 20. aprīlim skatāma un klausāma skaņas mākslas izstāde “Četri skaņdarbi”, kurā mākslinieki Krista Dintere un Ivo Tauriņš piedāvās savas daudzkanālu skaņas kompozīcijas un Ērika Ešenvalda skaņdarba “Saules krustcelēs” imersīvu skanējumu koklētāju ansambļa “Balti” izpildījumā.

Izstādē skaņas instalāciju formā eksponētas daudzkanālu skaņas kompozīcijas, caur kurām māksliniece Krista Dintere pievēršas skaņas avotu izpētei, kas atklāj skaņas kā materiāla dažādo nozīmi, kā arī tiek pētīts balss fiziskais, akustiskais un metaforiskais veidols, un runa kā analoga signāla piemērs ārpus elektronikas robežām. Māksliniece pievēršas arī gaisam kā skaņas pārneses materiālam, kas skanējuma svārstības nogādā līdz klausītāju ausīm.

Savukārt mākslinieks Ivo Tauriņš piešķīris imersīvu skanējumu slavenā latviešu komponista Ērika Ešenvalda skaņdarbam “Saules krustcelēs”, ko izpilda Babītes koklētāju ansamblis “Balti”. Savā oriģinālkompozīcijā “Burtnieku skaņas”, mākslinieks caur lauka ierakstu un inscinētām skaņām radījis iedomātu Burtnieku skaņas ainavas kompozīciju, liekot atsauci uz teiku par Gaismas pili, kas guļ Burtnieka ezera dzelmē. Ivo Tauriņš caur eletroakustiskām instalācijām un imersīvu skanējumu atspoguļo paradigmu maiņu, kad ierakstītā skaņa no statiskiem atskaņošanas kanāliem ar skaņas objektu palīdzību tiek pārnesta trīsdimensiju telpā, kuru vizuāli papildinās skanējuma spektrogramma.

Krista Dintere ir māksliniece no Liepājas, kura darbojas skaņas mākslas, esperimentālās kompozīcijas, mediju mākslas un radošās pētniecības jomās. Savos darbos tiecas apjaust skaņas fizikalitātes robežas, kā arī pievēršas skaņas uztveres un komunikācijas psihoakustiskajiem aspektiem. Krista Dintere ir biedrības E-LAB, elektroniskās mākslas un mediju centra biedrs. Kopš 2012. gada Krista piedalās mediju mākslas un skaņas mākslas grupu izstādēs, gaismas festivālos un citos projektos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā un Polijā. Māksliniece piedalījusies arī projektā "Purva radio", kas tika prezentēts Lietuvas nacionālajā paviljonā Venēcijas Arhitektūras Biennālē.

Ivo Tauriņš ir Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studiju programmas maģistrantūras absolvents. Studējis skaņu mākslu Bauhaus - Veimāras Universitātes (Vācija) maģistrantūras Mediju mākslas un dizaina programmas elektroakustiskās mūzikas un eksperimentālā radio studiju apakšprogrammās. Šobrīd savu ilggadējo analogo ierakstu veikšanas un kolekcionēšanas hobiju nomainījis pret dziļu ciparu ierakstu tehniku un to apstrādes izzināšanu gan teorijā, gan praksē.

RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
 

Voldemāra Jāņkalniņa gleznu izstāde
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
Līdz 23. aprīlim

Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz 23. aprīlim būs skatāma Vilhelma Purvīša skolnieka, talantīgā, tomēr ne vienmēr līdz galam saprastā un maz zināmā mākslinieka Voldemāra Jāņkalniņa izstāde. Izstādē skatāmas galvenokārt vispārinātas pilsētu ainavas ar cilvēku figūrām, ostu skati ar laivām, stilizētu koku kompozīcijas. Gleznās tumšās kontūras kontrastē ar nelieliem krāsu akcentiem. Vairums darbu ir no privātkolekcijas, izstādi papildina arī deponējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latviešu Mākslas muzeja krājumiem.

Voldemārs Jāņkalniņš dzimis 1914.gada 7.aprīlī Rīgā. Mākslas pamatus V. Jāņkalniņš apguvis Eduarda Vītola studijā laikā no 1933. līdz 1936.gadam. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš uzsāka 1936. gadā pie Kārļa Miesnieka un Voldemāra Tones un ar pārtraukumiem turpināja līdz 1943. gadam. 1940.gadā V.Jāņkalniņu uzņēma Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā. 1944.gadā viņš tika mobilizēts vācu armijā, bet dezertējis. Pēc kara atsācis studijas Mākslas akadēmijā, tomēr nav pabeidzis. Savā autobiogrāfijā viņš raksta, ka studijas pārtrauca tēva sliktās veselības un materiālo grūtību spiests, bet gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis Skulme norāda, ka V.Jāņkalniņš izslēgts no Mākslas akadēmijas par formālismu.

Pēckara gados Padomju Savienībā realizētā kampaņa pret formālismu skara visas mākslas jomas – tēlotājmākslu, litaratūru, mūziku, kino. Lai izdzīvotu un turpinātu strādāt, māksliniekiem nācās pielāgoties jaunajai sistēmai. Voldemārs Jāņkalniņš kaut arī neieguvis Mākslas akdēmijas diplomu, turpināja gleznot. Ilgus gadus strādāja par zīmēšanas skolotāju, vasarās piedalījās Vēstures institūta organizētajās arheoloģijas ekspedīcijās.

Dzīves laikā V.Jāņkalniņš gleznojis regulāri un radījis lielu skaitu darbu. Tomēr mākslinieka dzīves laikā notika tikai viena personālizstāde - 1987.gadā Vēstures muzejā. Laikrakstos par to ir pozitīvas atsauksmes.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs uzsāk daudzveidīgu meistarklašu ciklu
laikmetīgās mākslas iepazīšanai Latvijas skolās

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros kopā ar māksliniekiem Gundegu Eveloni, Katrīnu Neiburgu, Rihardu Funtu, Ievu Balodi, Evitu Melbārdi, Ievu Soprāni, Modri Svilānu, Viktoriju Ekstu, Andreju Strokinu, Andu Lāci, Izoldi Cēsnieci – Suipi un mākslas vēstnešiem ir izstrādājis daudzveidīgu radošo meistardarbnīcu ciklu, ko piedāvā piedzīvot bērniem un jauniešiem (10-16 gadi) skolās visā Latvijā.

Starpdisciplināri strādājošā māksliniece Gundega Evelone meistarklasē ar skolēniem interaktīvā veidā noskaidros, kā no idejas var nokļūt pie mākslas darba, un iepazīstinās ar perfomances un instalāciju veidošanas praksēm Latvijā. Izmantojot uz vietas atrodamus priekšmetus, māksliniece piedāvās ar praktisku līdzdarbošanos piedzīvot, kā ir iespējams materializēt ikvienu radošu ideju.

Meistarklasē kopā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu skolēniem tiks dota iespēja izzināt, kas ir videomāksla, videoinstalācija un vīdžejošanas kultūras aizsākumi Latvijā, pašiem praksē apgūstot VJ (video miksētāja) programmu, radot savu video darbu.

Dizainers Rihards Funts meistarklasē iepazīstinās ar dažādām dizaina disciplīnām un dizainera profesiju, kopā ar skolēniem radot izstādes ekspozīcijas dizaina maketus.

Analogo attēlu māksliniece un eksperimentālā kino pasākumu kuratore Ieva Balode iepazīstinās skolēnus ar analogo tehnoloģiju pielietošanu mākslas darbu radīšanā mūsdienu digitālajā laikmetā. Kopā ar mākslinieci būs iespēja analogo foto attēlu izgatavot pašiem un atklāt analogā attēla radīšanas principus.

Laikmetīgās mākslas restauratores Evita Melbārde un Ieva Soprāne meistarklasē iepazīstinās skolēnus gan ar laikmetīgās mākslas daudzveidīgo materialitāti un tās saglabāšanas problemātiku, gan ar mākslas darbu piemēriem, kas paglābti no izzušanas, pateicoties laikmetīgās mākslas restauratora profesijas unikalitātei.

Metālmākslinieks Modris Svilāns dažādus materiālus kombinējot ar skaņas un kinētikas eksperimentiem, kopā ar skolēniem radīs kinētiskus darbus, kas tiks atdzīvināti ar kontrastu sensora palīdzību.

Vizuālā māksliniece Viktorija Eksta pašportretu meistarklasē kopā ar skolēniem radīs pašportretus foto vai īsu video formātā, iepazīstinot skolēnus ar dažādām pieejām un māksliniekiem, kas strādā ar pašportretu, selfiju kultūru un pašportreta terapeitisko iedarbību mākslā.

Savukārt foto mākslinieks Andrejs Strokins aicinās skolēnus veidot fotokolāžas no atrastiem attēliem, ļaujoties nejaušības un kļūdīšanās raisītajiem efektiem uz radītajiem darbiem.

Gleznotājas un performanču mākslinieces Andas Lāces vadītajā meistarklasē, iesaistot skolēnus performatīva lielformāta zīmējuma radīšanā, tiks attīstīta kāda ideja vai doma, rosinot skolēnu savstarpēju uzticēšanos, atbrīvošanos un koncentrēšanos.

“Māksla sen vairs nenozīmē tikai gleznošanu, zīmēšanu vai tēlniecību, kaut arī šāds stereotips joprojām ir pārsteidzoši dzīvs pat manu kolēģu skolotāju vidū. Māksla var būt arī kafijas tasīte kažokādā, mākonis, caurvējš vai norasojusi virsma, uz kuras skatītājs var pats zīmēt (tie ir diezgan pazīstami piemēri mākslas profesionāļu vidū, bet ne ārpus tā). Arī pati domāšana var būt mākslas projekts. Piemēram, ar domāšanu var veidot nākotni.”, stāsta māksliniece Izolde Cēsniece, kas kopā ar skolēniem veidos nākotnes ģeogrāfijas objektu puzli.

Skolēni tiks iepazīstināti ar katra mākslinieka darba specifiku, tehniku un darba metodi, un pēc stāstījuma mākslinieks kopā ar mākslas vēstnesi novadīs radošo darbnīcu, sniedzot iespēju skolēniem prezentētos mākslas darba veidošanas principus izmēģināt arī pašiem, radot jaunu mākslas darbu. Vienas radošās darbnīcas ilgums ir divas stundas.

Katra meistarklase pieejama kā atsevišķa norise, bet vienlaikus uz vienu skolu iespējams aicināt arī vairākas meistarklases. Pieteikšanās meistarklasēm ir iespējama, sazinoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības programmu kuratori Māru Žeikari, rakstot uz mara@lcca.lv vai zvanot +371 29586893. Meistarklases ir maksas pakalpojums. Vienas meistarklases cena ir 275 EUR (t.sk. PVN), neskaitot transporta izmaksas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Māksliniekus aicina piedalīties
Baltijas laikmetīgā keramikas konkursa izstādē “Pamati”
Līdz 15. aprīlim

Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru aicina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas māksliniekus piedalīties Baltijas laikmetīgā keramikas konkursa izstādē “Pamati”.

Šogad no 5. jūlija līdz 8. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma Baltijas laikmetīgās keramikas konkursa izstāde “Pamati”, kas veltīta Baltijas valstu profesionālās mākslas keramikas tapšanai un attīstībai un tiks papildināta ar starptautisku konferenci.

Dalībai Baltijas laikmetīgās keramikas konkursa izstādē “Pamati” tiek aicināti individuāli mākslinieki, kā arī mākslinieku grupas. Katrs dalībnieks var pieteikt dalībai tikai vienu mākslas darbu, kurš radīts laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam. Mākslas darbs nedrīkst būt iepriekš izstādīts citos konkursos, nedz arī publicēts katalogos.

Konkursa izstādei iesniegtos darbus vērtēs profesionāla žūrija, kuras sastāvā ir Inese Pētersone (Latvija), māksliniece, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja, Latvijas keramikas asociācijas valdes locekle, Pille Kaleviste (Igaunija), māksliniece, Igaunijas keramikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Rytas Jakimavičius (Lietuva), mākslinieks, Viļņas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas profesors, Valentīns Petjko (Latvija), mākslinieks, kurators, Latvijas Laikmetīgās keramikas centra valdes loceklis.

Dalības noteikumi
Pieteikuma veidlapa 

Pieteikumi jāiesniedz līdz 15. aprīlim. Atlases rezultāti tiks paziņoti līdz 30. aprīlim.