ZIŅAS  
Atpūtas bāzē “Valguma pasaule” ir atklāta mākslas telpa mežā

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
11/02/2019

Latvijas Mākslas akadēmijā viesosies igauņu mākslinieks Marko Mētams
11.–15. februāris

No 11. līdz 15. februārim Latvijas Mākslas akadēmijā viesosies pasaulē pazīstamais igauņu mākslinieks Marko Mētams (Marko Mäetamm, 1965). 


11. februārī plkst. 15.00 LMA korpusē K2 (ieeja no pagalma) interesenti ir aicināti apmeklēt Marko Mētama ARTIST TALK “I want to tell you something”.

Marko Mētams ir viens no tiem Baltijas māksliniekiem, kas ir izveidojis starptautiski spožu karjeru. Mākslinieks divas reizes ir piedalījies Venēcijas mākslas biennālē (2003. un 2007. gadā), viņa personālizstādes bijušas apskatāmas Ņujorkā, Londonā, Parīzē un citās mākslas pasaules metropolēs. Tostarp Mētama personālizstāde 2017. gadā “I’m only streaming” bija aplūkojama arī Rīgā, Laikmetīgās mākslas centrā KIM?

Marko Mētams ir beidzis Igaunijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, tomēr savas karjeras laikā pievērsies ne tikai grafikas tehnikā realizētiem darbiem, bet arī gleznojis, veidojis lielizmēra komisksus un skulpturālus objektus, ilustrācijas un grāmatas. Mākslinieka darbos risināto tēmu loks ir plašs - ģimenes dzīve, mākslinieka peronība, pasaules politiskās un sociāli ekonomiskās norises. Asprātīgā, sķietami nevērīgā humora izjūta, caur kuru mākslinieks, runā ar skatītāju, ir viņa daiļradi caurvijošs un neatņemems tās elements.

Latvijas Mākslas akadēmijā notiekošās lekcijas laikā Marko Mētams stāstīs par savu mākslinieka karjeru un izaicinājumiem mākslinieka profesijā. Tā būs neatkārtojama iespēja Latvijas topošajiem māksliniekiem un citiem interesentiem uzzināt mākslinieka karjeras gaitu un nozīmīgākos pagrieziena punktus, kļūstot par atpazīstamu un pieprasītu mākslinieku arī ārpus Igaunijas robežām. Savukārt, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentiem Marko Mētams vadīs radošu meistardarbnīcu, fokusējoties uz mākslas kā komunikācijas līdzekļa izzināšanu.

Vizīti organizē Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar Eiropas Savienības programmu Erasmus +.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

Ivara Austera lekcija “Kā būt par laikabiedru (kā iekļūt Rusmaņa gleznā)”
Mūkusalas Mākslas salonā
13. februāris


Ronalds Rusmanis. Telpa. 2006. Audekls, eļļa. Skats no izstādes “Kad tiekamies?”

Trešdien, 13. februārī plkst. 18.30 Mūkusalas Mākslas salonā notiks Latvijas Universitātes profesora, Dr. psych. Ivara Austera lekcija “Kā būt par laikabiedru (kā iekļūt Rusmaņa gleznā)”.

Lekcijas ietvaros tiks meklētas atbildes uz jauytājumiem - Kas ir laikabiedri? Kā mēs saprotam, vai kāds ir mūsu laikabiedrs? Vai mūsu laikabiedri saprot, ka esam viņu laikabiedri? Ko par to vēsta psiholoģijas laboratorijās veiktie eksperimenti? 

Lekcija notiek gleznotāja Ronalda Rusmaņa izstādes “Kad tiekamies?” ietvaros. Gleznotāja pēdējo gadu mākslas tēma ir laikabiedru brīvā laika pavadīšana un viņš saka: "Šobrīd manu darbu galvenā tēma ir cilvēki un viņu attiecības kādā konkrētā vidē un notikumā. Man ir interesanti veidot figurālas kompozīcijas, kad jāsaliek un jāsaskaņo šie dažādie cilvēki vienā bildē. Jāattēlo viņu emocijas, raksturs, uzvedība. Bieži darbos patīk apvienot daļēji abstrakto, stilizēto ar reālo. Cilvēkus gleznot man liekas visinteresantāk. It sevišķi pazīstamos."

Ieeja lekcijā un izstādē bez maksas.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

Mišela Kasteņē izstāde "Sievietes pasaule" galerijā Māksla XO
14. februāris–11.marts


Pastaiga ar suņiem. 2018, audekls, akrils, 180x150 cm

No 14. februāra līdz 11. martam galerijā "Māksla XO" būs skatāma mākslinieka Mišels Kasteņē izstāde "Sievietes pasaule".

Mišels Kasteņē (Michel Castaignet, 1971, Parīze, Francija) dzīvo un strādā starp Berlīni, Šampaņu un Sirakūzām, ieguvis Maģistra grādu estētikā un mākslas teorijā Midseksas Universitātē Londonā. Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Sarīkojis 14 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 40 grupas izstādēs Francijā, Latvijā, Krievijā, Austrijā, Lietuvā, Turcijā, Kazahstānā, Beļģijā, Lielbritānijā, Spānijā un Vācijā. Regulāri eksponē savus darbus „Māksla XO” galerijā Rīgā un Nivet-Carzon galerijā Parīzē.

"Jau vairākus gadus esmu aizrāvies ar apkārtējās pasaules grafisku reducēšanu, meklējot jaunas sakarības starp zīmējumu un glezniecību. Jaunā gleznu sērija "Sievietes pasaule" (Frauenwelt) zināmā mērā ir turpinājums manai iepriekšējai interesei par fotogrāfijas optisko dimensiju – attēla projekcijā un realitātes griezumā, ko rada foto rāmis. Kopš 2016. gada personālizstādes "Asfodeles" ("Māksla XO" galerija) pamazām sāku zaudēt interesi par tāda veida reālismu, ko izraisa fotografēšanas process, par labu formu un krāsu līdzsvaram telpās. Aizraujoties ar abstrakciju zīmējumos un gleznojumos uz stikla, meklēju veidu kā savest kopā abstrakciju ar figurālismu, vienlaicīgi saglabājot tos autonomus. Es nolēmu zīmēt pāri abstraktajām formām, kas veido gleznas fonu, viegli iezīmējot seju, kurai par iedvesmas avotu kalpoja ilustratora H.G. Pītera (H.G. Peter) radītais tēls – Brīnumsieviete (Wonder Woman). Vienā un tajā pašā gleznā sāku to attēlot vairākas reizes, un man iepatikās šis atkārtošanās efekts. Tagad šo grafisko glezniecības pasauli apdzīvo viena figūra, kas savā ziņā ir vispārināta persona. Tā šķiet pazīstama un tajā pašā laikā pilnībā atsvešināta no klasiskās cilvēka figūras koncepcijas, jo tās ķermenis ir formu krāvums. Jo vairāk es gleznoju, jo vairāk mani pārsteidz efekts, ko izraisa šī unikālā persona, kas ir sieviete. Tajā ir kāda zinātniskās fantastikas sajūta, taču tā ir retro zinātniskā fantastika, jo seja acīmredzami ir no 1940. gadiem un izraisa asociācijas ar Marlēnu Dītrihu vai kādu viņas līdzinieci. Es izmantoju šo efektu, lai attīstītu savu kompozīciju un radītu pasauli, kas apšauba mūsu pašu pasauli," stāsta Mišels Kasteņē.

MĀKSLA XO Galerija
Elizabetes iela 14, Rīga

Helēnas Heinrihsones izstāde "Rozes un Morandi vāzītes"
galerijā Māksla XO
14. februāris–11.marts


Morandi zilā vāzīte. 2019, papīrs, akvarelis, 153x102 cm

No 14. februāra līdz 11. martam galerijā "Māksla XO" būs skatāma Helēna Heinrihsone ir vienas no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā - Helēnas Heinrihsones izstāde "Rozes un Morandi vāzītes". Māksliniece strādā ne tikai eļļas glezniecībā, bet arī akvarelī, litogrāfijā, porcelāna apgleznošanā un animācijā.

"Priekšmeti, kas kalpo par gleznu personāžiem, ikdienā var nepievērst cilvēka uzmanību. Tie iegūst savu īpašo statusu, nokļūstot mākslinieka redzeslokā, saistībā ar viņa ieceri. Tā, necilākā kārbiņa, sen iztukšots dekanters vai veca skārdene uzsāk savu jauno dzīvi mūžībā. Liktenīgi, ka Madridē līdz šim man nezināmā mākslas priekšmetu veikaliņā-grāmatnīcā ieguvu fotoalbūmu "Morandi’s Objects" (Joel Meyerowitz). Objekti, kurus Džordžo Morandi ir gleznojis visa mūža garumā, rosināja mani piešķirt tiem otru iespēju dzīvot – tagad jau manos akvareļos," stāsta Helēna Heinrihsone.

"Lai pilnībā atklātu mākslinieka radošo ieceri, akvarelis nav pateicīgākā tehnika, jo pieprasa perfektu amata prasmi un izcilu jūtīgumu. Helēnas Heinrihsones izstāde nerunā par pasaulē pašreiz uzmanības centrā esošiem “globāliem” jautājumiem – politika, klimats, konflikti, bet apskata to it kā nenozīmīgo, bet tajā pašā laikā ikkatra cilvēka visaugstāk novērtēto – miera, laimes un harmonijas izjūtu, ko sniedz skaistais," papildina mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

MĀKSLA XO Galerija
Elizabetes iela 14, Rīga

Sākusies pieteikšanās Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 portfolio skatei
Līdz 20. martam


Zanda Puče. No sērijas “Fargo”. Kuldīgas novada muzeja arhīvs. 2018

Laikmetīgās mākslas notikums “Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019” līdz šā gada 20. martam aicina māksliniekus pieteikties biennāles portfolio skatei. Tā ir lieliska iespēja jauniem un profesionāliem fotogrāfiem, kas ir savas karjeras sākumā, satikties ar nozares profesionāļiem no Baltijas valstīm un Eiropas. Starptautiski pazīstami fotogrāfi, kuratori, mākslas zinātnieki, grāmatu izdevēji un žurnālu redaktori dalīsies savā pieredzē un sniegs ieteikumus dalībniekiem viņu ideju tālākai attīstībai. Portfolio skate notiks 5. aprīlī ISSP Galerijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās.

Portfolio skatei var pieteikties dalībnieki no visām valstīm bez vecuma ierobežojuma, iepriekš sagatavojot un iesniedzot prezentējamu portfolio (1-3 darbu sērijas) drukātā vai elektroniskā formā. Dalībniekam ir garantēti pieci individuāli skates seansi ar mentoriem. Viena seansa ilgums ir 20 minūtes, darba valoda - angļu. Dalībnieku skaits ir ierobežots, savukārt studentiem priekšrocības. Tiem, kuri pieteiksies līdz 1. martam, būs arī zemāka dalības maksa. Plašāku informāciju un pieteikuma anketu skatīt šeit.

Portfolio skates darbus izvērtēs un savus ieteikumus māksliniekiem sniegs foto un kinomākslas kuratore Brandta muzejā Odensē Marianne Āgere (Marianne Ager, Dānija), attēlu redaktors un foto galerijas “Pavlov`s Dog” īpašnieks Mihaels Bedovičs (Michael Biedowicz, Vācija), Kurators, Hamburgas Fotogrāfijas triennāles mākslinieciskais vadītājs un Porto biennāles kurators Kristofs Candrovičs (Krzysztof Candrowicz, Polija), māksliniece, kuratore un ISSP galerijas pārstāve Evita Goze, Laikmetīgā mākslas muzeja KIASMA kuratore Sāra Haklina (Saara Hacklin, Somija), Laikmetīgā mākslas centra (CAC) Viļņā kuratore Virginija Januškevičūte (Virginija Januškevičiūtė, Lietuva), Mākslas kuratore un kritiķe, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese (Latvija), Photoworks direktore Šoeira Mavliana (Shoair Mavlian, Lielbritānija), Mākslas un izglītības centa Rupert kurators Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius, Lietuva), Mākslas kritiķe un Rīgas Fotogrāfijas biennāles kuratore Šelda Puķīte, Kurators, rakstnieks un kuratora asistents Modernās Mākslas muzejā Stoholmā Andreas Nilsons (Andreas Nilsson, Zviedrija), NoRoutine Books dibinātāji Vilma Samuļonīte un Gītis Skudžinsks (Vilma Samulionyte un Gytis Skudžinskas, Lietuva) un “Unseen” izstāžu projektu vadītāja Amēlija Šīle (Amelie Schuele, Vācija).

Portfolio skate ir viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2019 atklāšanas dienu pasākumiem. 

Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju, aptverot dažādas jomas un vērienīgus notikumus, sniedzot iespēju satikties ar daudziem starptautiski atpazīstamiem mākslas profesionāļiem. Jau ierasti RFB starpgados akcents tiek likts uz Baltijas un Eiropas jaunajiem un perspektīvajiem māksliniekiem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā, dodot iespēju viņiem pieteikt sevi plašākā kontekstā. "Rīgas Fotogrāfijas biennāle - NEXT" ietver sevī ideju par kustību, jautājot, vai nākamajam ir kāda saistība ar bijušo? Vai jaunais ir spējīgs būt radikāli jauns?

Rīgas Fotogrāfijas biennāle

Laimas Bikšes izstāde “Tuvāk. Un vienmēr liekas, ka nokļūstu tuvāk”
galerijā “Daugava”
14. februāris–9. marts


Laimīgās dzīves plāni. Audekls/jaukta tehnika, 90 x 120 cm, (fragments). 2019.

No 13. februāra līdz 9. martam galerijā “Daugava” būs skatāma Laimas Bikšes personālizstāde “Tuvāk. Un vienmēr liekas, ka nokļūstu tuvāk”. Izstādē būs 10 gleznas par attiecībām. “Ar sevi, ar citiem, ar atmiņām. Daudz personīgās realitātes, pārdomas un jautājumi. Vai eksistē ideālā mana pasaule? Vai ir iespējams notvert tagadnē sekundes, kad esam absolūti laimīgi? Vai tajā pašā mirklī tās jau nepielūdzami pārvēršas pagātnē, pievienojas kaudzei ar laimīgām atmiņām?” atklāj Laima Bikše.

Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga

Henrija Klēbaha gleznu izstāde “Pasaules malā”
sadarbībā ar māksliniekiem Artūru Arni un Lieni Mackus
16. februāris–31. marts


Henrijs Klēbahs. Ogre. 1965. Finieris, audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Mārtiņš Straupenieks-Brancis

No 16. februāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs ciklā “Paaudze” būs skatāma Henrija Klēbaha gleznu izstāde “Pasaules malā”, kas tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Artūru Arni un Lieni Mackus.

Henrijs Klēbahs (1928–1998) ir Rīgā dzimis latviešu mākslinieks, kurš bez glezniecības darbojies arī kā dekorators, scenogrāfs, scenārists un Mākslas fonda izstāžu daļas vadītājs. Viņš ir pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu gleznotājs, kuru visa mūža garumā nodarbināja jaunu motīvu un noskaņu meklējumi. Eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem, izteiksmes līdzekļiem, rakursiem un formu, mākslinieku pavadīja nenogurstoša vēlme jaunatrasto nemitīgi pārradīt, nereti mērķa sasniegšanai ziedojot darbu stilistisko viengabalainību.

Artūra Arņa un Lienes Mackus telpiskās un skulpturālās instalācijas raksturo ainaviskas struktūras un formas, abstrahētajiem un mistificētajiem tēlniecības objektiem atgādinot arhetipiskus pirmtēlus vai šamaniskas vīzijas. Arnim un Mackus līdzīgi Klēbaham būtiski ir vizuālie impulsi, ar gaismas, skaņas, temperatūras un novietojuma aranžējumiem aktivizējot pieklusinātākās vai dramatiskākās noskaņas. Aktualizējot vecmeistara radošo mantojumu, kā arī atzīmējot Klēbaha deviņdesmit gadu jubileju, ir tapusi dialoga formāta izstāde, ļaujot pagātnes mantojumam sintezēties ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.

Izstādē, kuras nosaukums ir aizlienēts no Henrija Klēbaha 1971. gadā tapušā darba “Pasaules malā”, būs pārsvarā skatāmas 20. gadsimta 60. un 70. gados radītas monumentālās ziemas ainavas, kā arī liriskāki pilsētu skati, atklājot gleznotājam tuvo ziemu kā pateicīgu tēmu žanra iespēju testēšanai un bagātīgu izejmateriālu eksperimentiem ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem. Ekspozīcijai atlasīti autora darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijām. Tāpat, iedvesmojoties no vecmeistara gleznām, zālēs tiks eksponētas Artūra Arņa un Lienes Mackus instalācijas.

Pateicoties SIA “Alfor” atbalstam, projekta ietvaros izdots ilustratīvs izstādes buklets.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / 4. stāva izstāžu zāles
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Gleznotāja Solomona Geršova darbu izstāde "Māksla Gulagā"
Latvijas Okupācijas muzejā

Līdz 12. martam

Latvijas Okupācijas muzejā līdz 12. martam ir apskatāma gleznotāja Solomona Geršova darbu izstāde "Māksla Gulagā. Vorkuta 1948.–1956.”.

Solomons Geršovs (1906-1989) ir krievu post-avangarda mākslas pārstāvis. Dzimis Daugavpilī. Studējis pie Marka Šagāla Vitebskā un pie Kazimira Malēviča Ļeņingradā. Divas reizes arestēts. Izsūtījumā Kurskā un Vorkutā pavadījis kopumā 10 gadus. Abām apcietināšanas reizēm sekoja visu mākslinieka darbu iznīcināšana.

Izstāde “Māksla Gulagā“ veltīta tiem Geršova darbiem, kuri oficiāli vēl nav parādīti: zīmējumi, kurus viņš uzzīmēja Vorkutā kā ieslodzītais. Darbi radīti ar zīmuli un divām, trim ūdens krāsām uz slikta papīra, iepakojuma vai pat uz tapetēm. Tajos dokumentēti cilvēki un viņu ikdiena gan ieslodzījumā, gan pēc atbrīvošanas, kad posts un beztiesiskums viņus tomēr piespieda turpināt dzīvi Vorkutā.

Latvijas Okupācijas muzejs 
Raiņa bulvāris 7 a, Rīga 

Andra Apses un Andra Eglīša lielformāta fotogrāfijas
Valguma meža takā

Atpūtas bāzē “Valguma pasaule” ir atklāta mākslas telpa mežā, kur šoziem ir skatāmas divu izcilu mākslinieku Andra Apses (Jaunzēlande) un Andra Eglīša (Latvija) lielformāta fotogrāfijas – dabas ainavas. Lai apskatītu visas 80 fotogrāfijas, jāmēro pusotru kilometru garš ceļš Valguma meža takās.

Mākslas telpa “Valguma pasaulē” atvērta katru piektdienu, sestdienu un svētdienu no pulksten 10:00-20:00 (vai citā laikā – iepriekš piesakoties zvanot pa tālr. 29414022 vai rakstot e-pastā info@valgumapasaule.lv).

Atpūtas bāze “Valguma pasaule”
Engures novads, Smārdes pagasts

Modes muzejā skatāma starptautiska autorleļļu mini izstāde “Modes vēsture”
Līdz 3. martam


Foto: Māris Morkāns

Modes muzejā līdz 3. martam skatāma unikālu autorleļļu mini izstāde “Modes vēsture”, kurā eksponētas vairāku valstu leļļu mākslinieku veidotās lelles, kas piedalījušās starptautiskā konkursā. Mazās, izsmalcinātās modesdāmas rāda ne vien katra autora individuālo stilu, bet arī izmaiņas modē 20. gadsimta pirmajā pusē.

Izstādē Modes muzejā ir apskatāmas 30 autorlelles un 6 lācīši (teddy), kas piedalījušies starptautiskā konkursā “Modes vēsture”. Konkursa tēma – mode no 1900. līdz 1950. gadam, tajā piedalījās mākslinieki no 11 valstīm (Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Itālija, Vācija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Francija, Polija, Krievija). Sākotnēji konkursā pieteicās 2000 dalībnieku, pirmo atlases kārtu izturēja 465, no tiem 280 leļļu mākslinieki un 185 lācīšu autori. Profesionāla starptautiska žūrija no šiem dalībniekiem slēgtā balsojumā izraudzījās 10 leļļu māksliniekus un 10 lācīšu māksliniekus. Konkursa galvenā balva tika piešķirta leļļu māksliniecei Jeļenai Filatovai (Krievija), kura piedalījās konkursā ar brīnišķīgu sešu leļļu mini projektu, kas arī apskatāms izstādē Rīgā.

Autorleļļu kustība sāka strauji attīstīties 20. gadsimta vidū kā pretstats masveida produkcijai un vēlme meklēt jaunus radošus ceļus. No parastām, rūpnieciski ražotām lellēm autorlelles atšķiras ar to, ka ikviena lelle ir unikāla, vienā eksemplārā – ne velti angļu valodā tās pieņemts apzīmēt ar abreviatūru OOAK (One-of-a-kind). Galvenā «modes noteicēja» un izejmateriālu ražotāja autorleļļu jomā ir Japāna. Autorlelles līdz pat vissīkākajām niansēm tiek darinātas ar rokām; ikvienam māksliniekam ir savs neatkārtojams rokraksts un tehnisko paņēmienu kopums. Ar šīm lellēm nerotaļājas – tās apbrīno, kolekcionē un aplūko kā mākslas darbus.

Mākslinieki, veidojot lelles, izmanto visdažādākos materiālus un tehnikas. Autorlelles iedala gan pēc žanra (portretlelles, fantāzijas lelles, reālistiskās lelles, interjera lelles), gan pēc izmantotās tehnikas (tekstila, koka, plastikas, porcelāna, papjēmašē lelles). Īpašs autorleļļu atzars ir lācīši jeb tediji – arī šie simpātiskie leļļu meistaru darbi kļuvuši par «lāčiem ar raksturu». Izstādes idejas autore un organizatore Nadežda Ciganovska (Baltkrievija) stāsta, ka vienkāršākās lelles iespējams uztaisīt nedēļas laikā, bet sarežģītākās var prasīt pat gadu vai vairāk…

Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga

Aicina pieteikt darbus biennāles “Marīna 2019” glezniecības konkursizstādei
Līdz 15. aprīlim

No jūlija vidus līdz septembrim Jūrmalā notiks 2. starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle “Marīna 2019”, kas fokusēta uz jūras tematikas atspoguļojumu vizuālajā mākslā gan tradicionālā žanra izpratnē, gan laikmetīgās mākslas rakursā, pievēršot uzmanību tēmas sociāli kritiskajam un izglītojošajam aspektam.

Biennāles 2019. gada identitāte ir Vētra. Vētra kā dabas stihija, kā kustība, kas izaug no klusuma, vētra kā varens apbrīnojams spēks, kas iegriežas, izlādējas, izdzīvo un atkal pārtop klusumā.

Mākslinieki aicināti piedalīties biennāles centrālajā notikumā – glezniecības konkursizstādē Jūrmalas pilsētas muzejā. Darbus konkursizstādei var pieteikt līdz šī gada 15.aprīlim. Darbi tiks vērtēti divās kategorijās: profesionāli mākslinieki – galvenā balva 1000 EUR (pēc nodokļu nomaksas) un mākslas studenti – balva 500 EUR (pēc nodokļu nomaksas) un iespēja rīkot personālizstādi Jūrmalas pilsētas muzejā. Informācija pieejama šeit.

Biennāli organizē Jūrmalas pilsētas muzejs ar pilsētas domes atbalstu un sadarbības partneriem.

Jūrmalas pilsētas muzejs
Jomas iela 1/5, Jūrmala