Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
28/01/2019
Priekšlasījums par mākslu kā karikatūras objektu Latvijā un Eiropā
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
29. janvāris
Eduārs Manē (1832–1883). Olimpija. 1863. Audekls, eļļa. Orsē muzeja kolekcija, Parīze. Un karikatūra par gleznu "Olimpija" publicēta žurnālā "Le Journal Amusant" 1865. gada 5. maijā
29. janvārī pl. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā interesenti aicināti uz mākslas vēstures pēcpusdienu "Modernisma laboratorija", kurā Dr. art. Nataļja Jevsejeva pastāstīs par to, kā jaunie mākslas stili ir kalpojuši par karikatūras objektiem – ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Karikatūra visos laikos ļoti jūtīgi reaģējusi uz vizuālās valodas un stilu izmaiņām. Par dzēlīgu satīru objektu jau 19. gadsimtā bieži kļuva impresionisms, bet 20. gadsimtā – modernā māksla. Modernisma gadījumā kritika bija tik asa, ka karikatūristus šajā kontekstā dažkārt pat tēlaini sauca par "velna advokātiem", kuri bremzēja jauno virzienu attīstību un mēģināja sabiedrībā veidot negatīvu reakciju pret tiem.
Līdzīgi notika arī 20. gadsimta 20. gados Latvijā, kad prese kļuva par kaujas lauku akadēmiski ievirzītiem māksliniekiem un modernistiem. Konflikta epicentrā ar jaunajiem latviešu modernistiem, Rīgas mākslinieku grupas biedriem, nonāca Jānis Roberts Tillbergs (1880–1972) un Rihards Zariņš (1869–1939). Ja glezniecībā un teorētiskajos uzskatos šī konfrontācija ir bijusi principiāla un nepārvarama, tad karikatūras žanrā, kurā sevi šajā laikā aktīvi realizēja abas konfliktā iesaistītās puses, atšķirības nav tik pamanāmas un izpaužas vairāk saturā, nekā formā.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi "Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts".
Biļešu cena: pieaugušajiem – 5,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,50 EUR.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdz pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Edmunda Jansona jaunākās pilnmetrāžas animācijas filmas
"Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" pirmizrāde
30. janvāris
30. janvārī kinoteātrī " Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos režisora Edmunda Jansona jaunākā pilnmetrāžas animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas veidota pēc bērnu grāmatu autores Luīzes Pastores darba "Maskačkas stāsts" motīviem. Filmas scenārija autore ir Līga Gaisa, bet māksliniece – Elīna Brasliņa; tā stāsta par Rīgas centra puiku Jēkabu, kam piespiedu kārtā nākas pavadīt dažas dienas pie radiem Maskačkā. Tur viņš sastop Mimmi, savu vienaudzi un lepnu Maskavas forštates iemītnieci, kā arī baru ar runājošiem suņiem – rajona iedzimtajiem. Suņi piekrīt iesaistīties bērnu plānā nosargāt apkaimes parku, kuru uzņēmējs Rausis grasās pārvērst par bezpersonisku debesskrāpju kvartālu. Sākas neticami piedzīvojumi ar kopīgi izstrādātu slepenu plānu, draudzības pārbaudi un pakaļdzīšanos.
70 minūšu garās pilnmetrāžas animācijas filmas notikumi risinās mūslaiku Rīgā, un filmas galvenie varoņi ir mazi un drosmīgi rīdzinieki, kas, tā vietā, lai pasīvi stāvētu malā, cīnās, lai viņu pilsēta, iemīļotie parki, ielas un unikālās ēkas, netiktu aizstāta ar bezpersoniskām komercapbūvēm. Filma vēsta par pilsonisko atbildību un spēju uzņemties iniciatīvu – diviem elementiem, kurus būtu nepieciešams attīstīt Latvijas sabiedrībā.
Kinoteātris "Splendid Palace"
Elizabetes iela 61, Rīga
Zuzānu kolekcijas izstāde par ērmīgo "Nebaidies"
Mūkusalas Mākslas salonā
31. janvāris–30. marts
Jānis Blanks. Klusā daba. Kaķis, putns un zivs. 2000. Koks, eļļa. 52 x 122 cm. Zuzānu kolekcija. Foto: Jānis Pipars
No 31. janvāra līdz 30. martam Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde par ērmīgo "Nebaidies". Izstāde pievēršas trauslajai robežai starp baiso un uzjautrinošo. Kāpēc mums kaut kas šķiet biedējošs vai smieklīgs? Kāpēc dažkārt jāsmejas, raugoties uz mākslu, kuras pamatmērķis nav likt mums smieties?
"Par ērmiem mēdz saukt ļoti neparastas, savādas būtnes. Savukārt ērmīgas situācijas nereti saistās ar dīvainu uzvedību un izbīli, kas mijas ar smiekliem. Ērmīgais nereti ir tuvs mistiskajam. Tas rodas tur, kur reālais saplūst ar iztēli un rodas fantastiski, aizplīvuroti sižeti, kur sastopamies ar neparastām būtnēm paradoksālās un neizskaidrojamās situācijās. Cilvēkus smīdina ne vien humors, bet arī brīži, kad “joki mazi”, piemēram, sastopoties ar rēgaino, naivo, neizskaidrojamo vai pat agresīvo.
Līdzās humora kritiskajai dabai, tas var būt arī mierinājuma avots, līdzeklis, lai aizsargātos pret nezināmo vai neizskaidrojamo, pārvarētu bailes. Arī cilvēka eksistence kopumā var tikt uztverta kā "joks" – mūsu mērķis šajā pasaulē, ironiski raugoties, ir vāji definēts un grūti pamatojams," teikts izstādes pieteikumā.
Izstādē eksponētie glezniecības, grafikas, tēlniecības un lietišķās mākslas darbi radīti laika posmā no 19. un 20. gadsimta mijas līdz mūsdienām.
Izstādes kuratore: Arta Vārpa
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Ronalda Rusmaņa personālizstāde "Kad tiekamies?"
Mūkusalas Mākslas salonā
31. janvāris–30. marts
Ronalds Rusmanis. Bāra apmeklējums vēlā rudens vakarā. 2016. Audekls, eļļa. 150 x 240 cm. Autora īpašums
No 31. janvāra līdz 30. martam Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē būs skatāma Ronalda Rusmaņa jaunāko darbu izstāde "Kad tiekamies?".
Gleznotāja Ronalda Rusmaņa pēdējo gadu mākslas tēma ir laikabiedru brīvā laika pavadīšana. Galda spēles, kopīga iedzeršana, tērzēšana – tā ir vide, kurā norisinās nepiespiestas sarunas un valda brīva atmosfēra. Dažbrīd šajās kompānijās var atpazīt kādu paziņu, nereti arī pašu autoru. Niansēti pelēko krāstoņu kompozīcijās risinās apvaldīta burziņa kņada, kur katrs personāžs ir neiztrūkstošs posms ritošajā laikā.
Ronalds Rusmanis saka: "Šobrīd manu darbu galvenā tēma ir cilvēki un viņu attiecības kādā konkrētā vidē un notikumā. Man ir interesanti veidot figurālas kompozīcijas, kad jāsaliek un jāsaskaņo šie dažādie cilvēki vienā bildē. Jāattēlo viņu emocijas, raksturs, uzvedība. Bieži darbos patīk apvienot daļēji abstrakto, stilizēto ar reālo. Cilvēkus gleznot man liekas visinteresantāk. It sevišķi pazīstamos."
Ronalds Rusmanis (1981) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Maģistra programmu Glezniecības apakšnozarē (2008). Izstādēs piedalās kopš 2004. gada un līdz šim sarīkojis 3 personālizstādes – "It’s magical" (AirBaltic Training centrs, 2012), "Lidmašīnas" (Galerija 21, 2010), "Lidojam?" (Ivonnas Veihertes galerija, 2008).
13. februārī plkst. 18.30 izstādi papildina Latvijas Universitātes profesora, Dr. psych. Ivara Austera lekcija "Kā būt par laikabiedru (kā iekļūt Rusmaņa gleznā)".
Izstādes kuratore ir Diāna Barčevska.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Izstāde "Asja Lācis. Avangarda inženiere" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
31. janvāris–31. marts
No 31. janvāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā būs skatāma izstāde "Asja Lācis. Avangarda inženiere". Izstādi par starptautiski atzītu, bet Latvijā līdz šim neatklātu vienu no 20. gs. spilgtākajām latviešu radošajām personībām Asju Lācis veido Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un kurators Andris Brinkmanis.
Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979)) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes teātrī ir plaši zināmas starptautiskā apritē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūrām, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus.
Kurators Andris Brinkmanis stāsta: "Izstādes skatītājs nonāks teju visos 20. gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos, no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei, Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem – Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meijerholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Vertovu, Sergeju Tretjakovu Krievijā un Linardu Laicenu, Leonu Paegli, Eduardu Priedi Latvijā."
Izstāde Rīgā ir paplašināta versija projektam, ko A. Brinkmanis īstenoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules mākslas notikumiem un kas norisinās reizi piecos gados – izstādē "Documenta" 2017. gadā. Taču Latvijā kurators skatītājiem piedāvās virkni jaunu eksponātu un dokumentu, savukārt dizainers Rihards Funts radījis īpašu izstādes iekārtojumu. Izstādē būs aplūkojami unikāli materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma (Rīga), Annas Lāces mazmeitas Māras Ķimeles privātās kolekcijas, Valtera Benjamina Arhīva (Berlīne), LNB, LNA LVKFFDA, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja (Rīga), Krievijas RGALI un GARF arhīviem. Izstādi papildinās arī paša kuratora uzkrātie materiāli un tās teksti tapuši kopā ar Beatu Paškevicu.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Ernesta Vītiņa izstāde "Stikla labirintā" Rīgas mākslas telpā
1. februāris–17. marts
No 1. februāra līdz 17. martam izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" būs skatāma mākslinieka Ernesta Vītiņa personālizstāde "Stikla labirintā", kurā tiks eksponēta jaunradīta skulpturālā instalācija stikla materiālā.
"Katra dzīves ceļš ir kā aizraujošs, dažkārt biedējošs, citkārt maldinošs, vilinošs un visaptverošs labirints. Arī stikla tēlnieka E. Vītiņa radošais gājums ir strupceļu, maldu un izzināšanas pilns process. Tiecoties pēc kā savdabīga, mākslinieks atklāja stikla krāvuma tehniku, un kopš tā brīža ir sistemātiski attīstījis un pilnveidojis savu rokrakstu. Mākslinieka dzinulis aizveda līdz monumentālajai stikla mākslai, kas ir Latvijas laikmetīgās mākslas vidē neierasts formāts. Atklājot, cik prasīga ir stikla krāvuma māksla, kompilējot pacietību, precizitāti, konstruktīvo un kreatīvo domāšanu un roku darbu, ir tapusi šī izstāde, kur īstenā stikla labirintā tiks eksponētas mākslinieka E. Vītiņa stikla skulptūras. Izstādes apmeklētāji varēs izstaigāt labirintu, kas būs vienlīdz aizraujošs, maldinošs, vilinošs un visaptverošs, lai nonāktu gan strupceļos, gan atklātu sev jaunas stikla mākslas virsotnes," teikts izstādes pieteikumā.
Mākslinieks Ernests Vītiņš (1984) pēdējos gados ir ieguvis plašāku ievērību ar savu grandiozo, 22 tonnas smago, rokām darināto stikla mākslas darbu "Dabā" Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra foajē. Tikko kā ekspluatācijā nodots arī otrais arhitektuālais stikla mākslas darbs – grandioza vertikāla krāvuma stikla siena jaunuzceltajā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Līdz tam mākslinieks veiksmīgi attīstījis Latvijas mākslas vidē unikālo stikla krāvuma tehniku, veidojot dažādas skulptūras gan ārtelpām, gan iekštelpu dekoram. Līdztekus Ernest Vitin Layered Glass design, mākslinieks ir radījis arī otru savas mākslas un dizaina konceptu – Glasstone, kas nodarbojas ar jaunu piemiņas vietas koncepta izveidi un ir guvis atzinību arī ārpus Latvijas.
Izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa"
Kungu iela 3, Rīga
Pētera Sidara un Pāvila Raudoņa izstāde "Starp redzamajām robežām"
Rīgas mākslas telpā
1. februāris–17. marts
No 1. februāra līdz 17. martam izstāžu zāles "Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma mākslinieka Pētera Sidara un dzejnieka Pāvila Raudoņa kopīgi veidota izstāde "Starp redzamajām robežām".
Izmantojot tādus rūpnieciskus materiālus kā plastmasa, silikons un dažādi kabeļu vadi, izstādē "Starp redzamajām robežām" mākslinieks Pēteris Sidars atklās stājmākslas darbu sēriju arvien jaunās un nepieredzētās mākslas tehnikās. Mākslinieks savā daiļradē atšķirīgos izejmateriālus sakausē vienotā kompozīcijā, kur katrs no elementiem kļūst par nozīmīgu slāni kopējā krāsu un faktūru saspēlē. Šajā ekspozīcijā būtisku slāni mākslinieka veikumam piešķirs dzejnieka Pāvila Raudoņa rakstītās haikas, trioleti un soneti.
Pēteris Sidars par gaidāmo izstādi stāsta: "Dzeja ir ritms un vārds, tēlotāja māksla ir krāsa un forma. Tās kopā veido vienotu mākslas darbu, kas aicinās izstādes skatītāju doties pāri redzamajām robežām. Skatītājs atradīsies šajā pārejas posmā. Tāpat kā dzejā, abstraktajā mākslā ir jautājumi par klusumu un vientulību, par elpošanu un skatu izstiepšanos. Tajā es redzu daudz emociju uzplaiksnījumu, traģēdijas, labestīgas domas un nolemtību, kas arī veidos šīs izstādes kopsummu."
Pēteris Sidars (1948) ir mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, turpinājis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Kopš 1976. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, sarīkojis virkni personālizstāžu Latvijā. Ir ieguvis starptautiskus apbalvojumus mākslas festivālos, biennālēs, konkursos, simpozijos Itālijā, Polijā, Beļģijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā, ASV, Ķīnā u.c.
Izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa"
Kungu iela 3, Rīga
2019. gada pirmā izstāžu sezona Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
1. februāris – 14. aprīlis
No 1. februāra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāms 2019.gada pirmās izstāžu sezonas piedāvājums - seši jauni mākslas projekti, kas aktualizē patiesības, uzdevuma un iekšējās viendabības klātbūtni mākslā.
Izstāžu sezonā, kas apmeklētājiem pieejama no 1. februāra līdz 14. aprīlim, varēs skatīt
Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes izstādi "Gaismas un tumsas spēles"
Māksliniece Inta Celmiņa atklāj, ka izstāde ir veltīta kontrastiem dabā un glezniecībā, kas rosina saskatīt krāsas triumfējošo spēku un nianses un ļauj izteikt dažādas noskaņas, kā arī uzvest pašu sacerētas izrādes par kādu no mūsu tēmām ar nodomu piesaistīt skatītājus. Gaisma ir Edvarda Grūbes gleznu centrālā figūra – majestātiska un nopietna. Savukārt Intas Celmiņas gaisma ir kā zibšņi noslēpumainā tumsā. Darbu vienotājs ir mūsu kopējā izpratne par glezniecības uzdevumiem.
Baltkrievu akvarelista Aleksandra Karpana izstādi "Mirkļi"
Šī izstāde ir pārsteidzoši košs laikā sastingušu, laimīgu un neatkārtojamu lieliska akvareļu meistara daiļrades mirkļu kaleidoskops. Iemiesoti darbos, kas apbur ar savu izsmalcinātību un profesionalitāti, šie mirkļi ļauj pieskarties patiesi unikālai parādībai Vitebskas akvareļglezniecības skolas vēsturē. Nebūs pārspīlēti sacīt, ka Aleksandrs Karpans (1953-2016) ir tās īpašā vērtība un lepnums, viens no 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma talantīgākajiem baltkrievu akvarelistiem. Un mākslinieka darbi to brīnišķīgi apliecina.
Oļģerta Kraukļa izstādi "Arhitektūra glezniecībā"
Arhitekts un gleznotājs Oļģerts Krauklis ir pieskaitāms pie tiem nedaudzajiem atšķirīgajiem, varbūt pat apdāvinātākajiem, kam izdevies izdarīt daudz, būt ar plašu redzesloku visdažādākajās dzīves jomās, saglabāt humora izjūtu un atcerēties dažādus notikumus un faktus, un, šiem notikumiem virknējoties, spēt tos dokumentēt unikālās gaisa un lineārās perspektīvas precizitātē ievītās urbānajās un lauku vides ainavās.
Veidojot šo izstādi, apzināti izraudzīta ainava, kuras dominante ir arhitektūra, tādejādi izceļot mākslinieka un arhitekta redzējumu. Daugavpilij mākslinieks nenoliedzami vairāk ir pazīstams kā arhitekts, jo viņš ir autors kādreizējam kinoteātrim "Oktobris", kurš ar savu plastiski arhitektonisko fasādi mūs joprojām uzrunā Vienības un Kandavas ielas krustojumā. Ar šo izstādi tiek demonstrētas mākslinieka – arhitekta daiļrades citādākas šķautnes, tādejādi ieraugot arī citādu Latvijas akvareli.
Pašminas mākslas galerija no Vācijas Rotko centra apmeklētājiem piedāvā 15 pasaules mākslinieku skatījumu par tēmu "Skaistums ir patiesība, patiesība ir skaistums"
Laikmetīgās mākslas izstāde glezniecībā, fotogrāfijā, grafikā, tēlniecībā par tēmu patiesības skaistums un skaistuma patiesīgums piedāvā 15 pasaules mākslinieku darbus.
"Mākslu "visumā" uzskata par skaistu un "parasti" tieši tādēļ tā piesaista cilvēkus. Taču mākslai ir arī cita puse, kas stāsta patiesību. Tajā mākslai nav jābūt skaistai, tā var būt kritiska, sarkastiska, satīriska, paradoksāla, pat neglīta. Taču patiesībai kā tādai piemīt pašai savs skaistums. Šajā starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē mēs mēģinām parādīt patiesības skaistumu un skaistuma patiesīgumu.
Neiedziļinoties ļoti sarežģītās teorijās par patiesību un skaistumu, šajā izstādē mēs cenšamies parādīt patiesības dažādās sejas. Daži mākslas darbi pilda skatītāju ar kaisli un skaistumu, savukārt citi mākslinieciskā formā ataino 20. gadsimta šausmas," teikts izstādes pieteikumā.
Mākslinieki no Rumānijas Ovidiu Leuče, Delija Maksima un māksliniece no Turcijas Pinara Baklana Onala skatītājiem piedāvā kopīgu izstādi "Ugunī", kas tapusi Daugavpils cietoksnī mākslas rezidenču ietvaros.
Ķīnas sektors (Vongs Šedžuns. Iekšējā viendabība)
Šajā grupas izstādē īpašs sektors ir atvēlēts mākslinieka, profesora, doktora Vonga Šedžuna (Pekina) skulptūrām un akvareļiem. Šobrīd viņš ir Ķīnas Centrālās mākslas akadēmijas (valsts prestižākās un slavenākās mākslas augstskolas) profesors, Sestās studijas Tēlniecības skolas pasniedzējs (tostarp maģistrantūrā), Centrālās mākslas akadēmijas partijas komitejas sekretāra vietnieks, Nacionālās urbānās tēlniecības mākslas komitejas biedrs, Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju eksperts, Ķīnas tēlniecības akadēmijas izpilddirektors, Pekinas mākslinieku asociācijas tēlniecības mākslas komitejas biedrs. Mākslinieks ir izcīnījis vairākas godalgas, viņa darbi glabājas daudzos ievērojamos muzejos Ķīnā un ārvalstīs.
Pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu laikā Ķīnas laikmetīgajā mākslā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas ir lielā mērā saistītas ar rietumu mākslas konceptu un stilu ieplūšanu, kas stimulē Ķīnas mākslas transformēšanos par jaunu radošu ideju un metožu kopu, piedāvājot jaunus iespējamos orientierus mākslinieciskajai domāšanai un radošajām praksēm. Vonga Šedžuna mākslas valodas bagātinājumi iekļaujas šo pārmaiņu plūsmā. Tie ir izteikti iekšupvērsti, pastāvīgi padziļina viņa māksliniecisko praksi un ar to saistītos pārdomu procesus, autoram turpinot attīstīt savu personīgo mākslinieka rokrakstu un raksturu.
Vonga Šedžuna daiļradē dominē skulpturālais portrets, kas kā tradicionāla vai pat klasiska mākslinieciskās izteiksmes forma pieprasa no mākslinieka gan dziļu subjekta personības izpratni, gan unikālus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, lai radītu subjekta vizuālo biogrāfiju. Visi subjekti, kurus mākslinieks izvēlas savām skulptūrām, atstāj izglītotu intelektuāļu iespaidu, kuru pasvītro no viņu bagātās garīgās pasaules strāvojošais smalkais iekšējais temperaments.
Īpaši aizraujoši ir tas, ka gan skulptūrā, gan glezniecībā viņš izmanto valodu, kas koncentrējas uz pašu tēlu vai arī pārnes horizontu no formu vizuālās uztveres uz telpu ārpus tēla. Ķīnas tradicionālā māksla vienmēr runā par "to, kas ir ārpus gleznas".
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Kinoteātrī "Splendid Palace" būs skatāma dokumentāla filma
par mākslinieku Miķeli Fišeru
No 1. februāra
1. februārī kinoteātrī "Splendid Palace" uzsāks demonstrēt režisora Mārtiņa Grauda jaunāko dokumentālo filmu "Kondoru kalve", kas vēsta par mākslinieku Miķeli Fišeru. 1. februāra seansā plkst. 20:00 piedalīsies filmas radošās grupas pārstāvji – režisors Mārtiņš Grauds un montāžas režisore Inese Kļava, kuri stāstīs par filmas tapšanas gaitu un atbildēs uz skatītāju jautājumiem.
Miķelis Fišers ir viens no spilgtākajiem savas paaudzes māksliniekiem, Purvīša balvas 2015 laureāts.
Filma sākas ar to, ka mākslinieks dodas uz Latīņameriku, lai smeltos iedvesmu radošam darbam, un pazūd. Viņam pa pēdām seko režisors Mārtiņš Grauds, lai atrastu draugu un filmā notvertu trauslo mākslas darba radīšanas brīdi. Filmēšanas grupa Miķeli meklējusi Peru, Meksikā, Bolīvijā, Somijā, Itālijā un Latvijā. Filma skatītājiem piedāvā ceļojumu mākslinieka pasaulē un elpu aizraujošā, noslēpumainā ainavā, kurā mitinās būtnes ne no šīs pasaules.
Filmā redzami Miķeļa Fišera darbi no izstādēm "What can go wrong" (2017), "Nemūžamnepiedošanas ekspresis" (2016) u.c., savukārt mākslinieka jaunākie darbi vēl līdz 10. februārim skatāmi mākslas stacijā "Dubulti" vērienīgā personālizstādē "Vainavas un noplicinājumi".
Filma "Kondoru kalve"
Elizabetes iela 61, Rīga
Daudzdzīvokļu namu arhitektūra izstādē un grāmatā "Kopā un atsevišķi" ISSP Galerijā
1. februāris–27. marts
Makets "Siltums". Foto Ansis Starks
No 1. februāra līdz 27. martam ISSP Galerijā būs skatāma daudzdzīvokļu namiem veltīta izstāde "Kopā un atsevišķi". Tā piedāvās iepazīties ar daļu no ekspozīcijas "Together and Apart", kas 2018. gadā pārstāvēja Latviju Venēcijas arhitektūras biennālē. Izstādi papildinās jauna grāmata par daudzdzīvokļu namu arhitektūru Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā ainavā.
Mājokļa jautājums ir viens no punktiem, kur arhitektūra vistiešākajā veidā saskaras ar politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem apsvērumiem. Īpaši tas pamanāms daudzdzīvokļu namos — kaut arī savs dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir daļa no kopīgas struktūras — ēkas konstrukcijām, kaimiņu kopienas, enerģijas infrastruktūras un apkārtējās pilsētvides. Latvija ir viena no skrajāk apdzīvotajām teritorijām Eiropā, taču tās daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju īpatsvars ir visaugstākais — 66%. Iespējams, šī neparastā situācija jāuztver kā jauns sākuma punkts diskusijai par dzīvojamo namu arhitektūras lomu aktuālu demogrāfijas, vides un politikas izaicinājumu kontekstā.
Izstādē būs apskatāmas Reiņa Hofmaņa fotogrāfijas, kas ataino daudzdzīvokļu namus Latvijas pilsētās un laukos, kā arī četri konceptuāli arhitektūras maketi, kas vizualizē ikdienā neredzamus procesus un pievērš uzmanību mājokļu lomai aktuālu demogrāfijas, vides un politikas izaicinājumu kontekstā. Maketus veidojuši: māksliniece Darja Meļņikova, tēlnieks Ivars Drulle, dizainere Dita Pāne, arhitekts Mārtiņš Dušelis un scenogrāfe Šarlote Špihalska (Charlotte Spichalsky).
Līdz ar izstādes atklāšanu tiks izdota arhitektu Evelīnas Ozolas un Matīsa Groskaufmaņa sastādīta grāmata "Kopā un atsevišķi: daudzdzīvokļu namu arhitektūra Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā ainavā". Bagātīgi ilustrētais izdevums skaidro dzīvokļa lomu indivīda, valsts un tirgus attiecībās dažādos vēsturiskos periodos, mūsdienās un pārskatāmā nākotnē. Starp pētniecisko rakstu autoriem ir vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte, ekonomists Pēteris Strautiņš, arhitekte Linda Leitāne–Šmīdberga un arī abi grāmatas redaktori. Provokatīvākā daļa meklējama grāmatas beigās, kur vairāki arhitektūras praktiķi un apvienības piedāvā vizuālus komentārus par dzīvi kopā un atsevišķi nākamajā desmitgadē un pēc tās. Ar šo publikāciju redaktori cer aktualizēt diskusijas un projektus, kas padarītu pieejamu, kvalitatīvu un drosmīgu daudzdzīvokļu namu arhitektūru par ikdienu, ne izņēmumu no normas.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Gunāra Bindes fotoizstāde "Noveles" Rīgas Sv. Pētera baznīcā
1. februāris–10. marts
No 1. februāra līdz 10. martam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs skatāma fotogrāfa Gunāra Bindes fotoizstāde "Noveles".
Izstādes nosaukumu var interpretēt daudznozīmīgi, bet viens redzējums atklāj būtisko par pašu mākslinieku. Savas radošās dzīves piesātinātajā ceļā Gunārs Binde turējies pie principa – veidot fotogrāfisku tēlu, kurš paceļas pāri dokumentālai patiesībai, kļūstot par vispārinājumu. Savās "novelēs" fotogrāfs izstāsta stāstus, radot un inscenējot savu notikumu pasauli. Viņš viennozīmīgi neseko ne konceptuālu, ne arī komerciālu tēlu radīšanas motivācijai. Bindes fotogrāfiski pierakstītie tēli ir dažādi motivēti un ir arī tikuši īstenoti, lietojot atšķirīgu izteiksmes līdzekļu vai dramaturģijas moduļus. Daži no tiem ir ļoti vienkārši un ar savu realitātes pašvērtību atbruņojoši no vēlmes lietot kādus pieņēmumu lineālus, bet dažu uzmanības piesaisti uztur kāds vien autoram zināms iespaidu un secinājumu kopums.
Gunārs Binde (1933) ir Latvijas fotomākslas klasiķis, vislabāk pazīstams ar melnbaltajiem aktiem un Latvijas inteliģences portretiem – retais nebūs redzējis iespaidīgo Eduarda Smiļģa portretu uz Jaunā Rīgas teātra ēkas sienas. Fotogrāfiju pašmācības ceļā apguvis kopš 1957. gada. Starptautiskus panākumus ieguvis jau 60. gados. Fotogrāfu neinteresē dokumentācija, bet gan attēla inscenēšana un fotogrāfiska tēla veidošana. Viņš ir veidojis fotofilmas, dekorācijas teātra izrādēm, piedalījies dokumentālo filmu veidošanā. 1989. gadā kļuva par Latvijas Fotomākslinieku savienības biedru. 1991. gadā saņēmis M. Buclera prēmiju. 2009. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Rīgas Sv. Pētera baznīca
Skārņu iela 19, Rīga
Zanes Tučas personālizstāde "Angst" galerijā "Alma"
1. februāris–8. marts
Zane Tuča. Pārliecība. 2018. Audekls, akrils, grafīts. 125 x 70cm
No 1. februāra līdz 8. martam galerijā "Alma" būs skatāma Zanes Tučas personālizstāde "Angst".
"Pār augsto, tumšo klinšu sienu kā trausls pavediens lejup vijas balta dzīsla. Kluss, mierpilns, pazemīgs un tāls. Vien tuvumā sasniegts, trauslais pavediens ar biedējošu un bijību iedvesošu spēku triecas pret zemi. Noteikti un nelokāmi. Pārliecība. Ūdenskritumu tuvumā mājojot Nøkken. Tas vilina, spēlējot skaistu mūziku. Aizmirsis visu citu, tu novērsies no sava ceļa un dodies turp. Sagūstīts. Ūdens apņemts, lēnām grimsti. Tomēr vēl izzušanas mirklī tālumā ieraugi baltu pavedienu. Trauslu, bet savā trauslumā spēcīgu. Pārliecība liek attapties un nenogrimt," tā poētiski izstādi piesaka pati māksliniece.
Izstādes teksta autors Tomass Pārups papildina: "Dažkārt sevī novēroju īpatnēju baiļu un satraukuma stāvokli – tādu, kurā es skaidri zinu, ka nekas ļauns ar mani nevar notikt, bet spēcīgas aizdomas par tuvojamies draudiem nepamet. To varētu raksturot kā visai izplatītu psiholoģisku trauksmi, taču blakne, kas padara to pavisam dīvainu, ir racionālā prāta klātesamība, kas liek šo trauksmi apzināties, izvērtēt un pārvarēt. Lielākajā daļā gadījumu racionalizēšana nez kāpēc nepalīdz, bet gan trauksmi pastiprina.
Cenšos saprast, vai Zanes Tučas jaunajās gleznās šis trauksmes stāvoklis ir apzināti ietverts, vai tas parādās tikai iztēlē. Viņas monohromās ainavas pārņem ar savu nosvērtību, bet tajā pašā laikā padara skatītāju pazemīgu. Tas tāpēc, ka viņas gleznu objekti – kalnu grēdas, ūdenskritums, neizmērāms zemes ceļš sniegotā ainavā – pārsteidz ar savu vērienu. Rodas vēlme piedēvēt redzamajam īpašības un radīt asociācijas ar kaut ko piedzīvotu. Šoreiz asociāciju virknē visizteiktāk iezīmējas viena. Izstādes darbus gribas salīdzināt ar dziļu, tumšu ūdeni. Ar bailēm no nezināmā vai nenosakāmā, kas liek uzvesties piesardzīgi, apdomājot katru nākamo soli. Skatoties uz Zanes Tučas gleznām, liekas, ka no filigrāni veidotajām ainavām varētu iznirt kas draudīgs, lai arī tiešā veidā nekas par to neliecina.
Nav skaidrs, kas slēpjas šajos darbos, un tieši šī fakta apzināšanās neļauj no tiem novērsties. Neviennozīmība izraisa psiholoģisku trauksmi, kas ir vienlaikus nomācoša un uzmanību noturoša, jo paveras iespējas sākt analizēt paša psiholoģisko stāvokli. Zane Tuča attālina ainavu no šī jēdziena triviālās izpratnes. Viņa to reducē līdz simboliskai matērijai, kuru ir vēlme piepildīt ar asociācijām."
Galerija "Alma"
Tērbatas iela 64, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls "Sumpurņa pils"
1. februāris
Ilustrācija: Rasa Pavilona
1. februārī no pl.20.00 norisināsies viens no ziemas grandiozākajiem pasākumiem – 81. leģendārais Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls, kam šogad dots nosaukums "Sumpurņa pils".
"Sumpurnis izsludina balli ar lielu vērienu. Mazliet saskumis par savu baiso mitoloģisko aprakstu, jo jau sen pievērsies veģetārismam un no savas ēdienkartes izslēdzis gan cilvēku gaļu, gan asinis. Viņa sirdi skārusi globālā sasilšana, un tā deg spoži kā Etnas kodols. Ieskaties vulkānā, ieskaties sumpurņa sirdī! Tas satver savu suņa galvu lielajās plaukstās un saritina garo asti kā šalli ap kaklu, vēl reizi caurskata balles dalībnieku sarakstu un tad nolien tumsā, gaidot to, kas atraisīs Sumpurņa jostu."
Šogad karnevāla programma sasniegs festivāla mērogus – tajā piedalās ap 200 dalībnieku. Rībinās grupa "Pērkons", kājām pašām cilāties liks grupa "Oranžās brīvdienas", savukārt dziedāt līdzi varēs grupām "Pienvedēja piedzīvojumi", "Sudden lights", "Martas asinis" un daudzām citām. Līdzās pieredzējušām mūziķu apvienībām uz skatuves kāps arī jaunās grupas, kā arī īpašie viesi no Igaunijas "Bedless Bones".
Lai patiesi izbaudītu maģisko un neaizmirstamo nakti, 9 stundu garumā jāspēj sadalīties pa 11 vietām, jo karnevālā būs kino, ko nodrošina kinofestivāls "2Annas", improvizācijas teātri, laikmetīgās dejas, mākslinieku performances, kā arī Karaokes telpa, kuru vadīs leģendārais Frīdis. Īpašs pārsteigums būs Industriālā telpa izsmalcinātiem industriālās mūzikas cienītājiem. Savukārt telpa "Laika mašīna" būs īpašs veltījums akadēmijas 100 gadiem, tur varēsim baudīt mūziku no 20. gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām.
Lai Sumpurnim būtu cienīga pils, jau vairākas nedēļas darbojas 200 jaunie mākslinieki, kas no karnevāla draugu sarūpētajiem materiāliem darina mākslas instalācijas un īpašu vizuālo noformējumu.
Biļetes var iegādāties mākslas preču veikalā "Vilhelms" Kr. Valdemāra ielā 9, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde "Portrets portretā" Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
2.–24. februāris
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmas "Es un māksla" dalībnieku darbi, kas tapuši izstādē "PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme". 2018–2019. Skenējums
Tikai trīs nedēļas – no 2. līdz 24. februārim – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas -1. stāva vestibilā būs skatāma zīmējumu izstāde "Portrets portretā", kas papildina apjomīgo LNMM projektu "PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme".
Ekspozīcija "Portrets portretā" parāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izglītības programmas "Es un māksla" dalībnieku darbus, kas tapuši izstādē "PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme". Apmeklētāju iecienītā programma muzejā veiksmīgi norisinās jau 16. gadu, divreiz nedēļā pulcējot cilvēkus, kuri vēlas ne vien aplūkot mākslas darbus no malas, bet arī paši izmēģināt spējas šajā radošajā laukā. Nelielajā satelītizstādē var apskatīt veikumu, ko zīmējuši gan bērni, gan pieaugušie.
Portrets piedāvā ļoti plašu tematisko gammu un platformu, lai varētu attīstīt darbošanos vairākos virzienos. Zīmētāji strādājuši gan kopējot, gan izmēģinot daudzveidīgus formālos paņēmienus, gan radoši interpretējot skolotāju dotos uzdevumus. Šī izstāde, kurā redzama tikai neliela daļa portretam veltīto darbu, apliecina, cik talantīgi un varoši ir cilvēki, ja vien viņi vēlas veltīt savu laiku un uzmanību, lai iedziļinātos mākslas noslēpumos un strādāt, lai uzlabotu prasmes. Bieži vien darba rezultāts izbrīna arī pašus nodarbību dalībniekus, bet skatītājiem liek saprast, cik spēcīgs un bagāts ir katra cilvēka potenciāls, ja vien ļaujam tam izpausties.
Izstādes kuratores: Baiba Sprance un Diāna Dimza-Dimme
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Egona Peršēvica un Ulda Rubeža kopizstāde "Nekurienes vidū" Viļņā
Līdz 31. maijam
Viļņas Svētā Jāņa gatves galerijā līdz 31. maijam ir skatāma gleznotāja Ulda Rubeža un tēlnieka Egona Peršēvica kopizstāde "Nekurienes vidū". Abu mākslinieku kopizstāde, kas savu pirmizrādi piedzīvoja vēl aizvadītā gada nogalē galerijā "Romas dārzs" Liepājā, reflektē uz mūsdienu mediju pārsātinātās vides ietekmē dzīvojošu cilvēku realitātes uztveri un tās ilūziju.
"Šī izstāde šodien ir pat ļoti aktuāla, jo šobrīd ļoti aktīva karadarbība norit tieši virtuālajā vidē," izstādes atklāšanas runā teica Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis.
""Nekurienes vidū" ir stāsts par notikumiem, kas risinās mums līdzās, vai arī ļoti tālu prom – tam īsti nav nozīmes, jo mēs par tiem neaizdomājamies, tikpat labi tie nenotiek nekur. Izstādes gaisotne ir diezgan netverama; ir skaidri nojaušamas darbojošās personas, bet pavisam neesoša ir darbība un vieta," saka Uldis Rubezis.
Kopizstādē skatāmas vairākas gleznu un instalāciju sērijas, kā arī lielformāta skulptūra – mākslas darbi, kas radīti speciāli šai izstādei, abiem autoriem dialogā runājot par realitāšu un ideju konfrontācijām.
Gleznotājs Uldis Rubezis savos darbos jauc reālos, dokumentālos kadrus ar nereāliem foniem, radot postsireālistiskas ainavas. Savukārt ready-made objektus viņš pārveido, radot miniatūras scenogrāfiskas ainiņas. Arī tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra "Dižkareivis G***s G*******s" vēsta par realitāšu konfrontāciju. Reāls cilvēks – tāds, kādu to redzam visās mums pieejamajās fizikāli izmērāmajās dimensijās, spēj vienlaicīgi pilnvērtīgi darboties pavisam citā – virtuālā vidē, izspēlējot reālus un nereālus scenārijus. Skulptūras reālistiski veidoto figūru papildina gaisma un krāsa. Mākslas darba nosaukumu daļēji nācās aizšifrēt, jo darba prototips ir Latvijas armijas karavīrs aktīvajā dienestā, kura vārds medijos nedrīkst parādīties.
Svētā Jāņa gatves galerijā
Šv.Jono gatvė 11, Viļņa
Aicina pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvai
Līdz 1.martam
Latvijas Arhitektu savienība aicina arhitektus, pasūtītājus, būvniekus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas līdz 1. martam pieteikt darbus prestižākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā.
Žūrija vērš uzmanību, ka šogad var iesniegt arī darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados. Organizatori arī norāda, ka konkursā var pieteikt neierobežotu skaitu darbu, tai skaitā gan Latvijā realizētus darbus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas realizēti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Latvijas Arhitektūras gada balvai iespējams pieteikt gan objektus, gan darbus, kas saistīti ar arhitektūras procesiem šādās kategorijās:
• Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)
• Sabiedriskas ēkas (viesnīcas, biroju ēkas, veselības un ārstniecības iestādes)
• Daudzdzīvokļu ēkas
• Tirdzniecības ēkas, ražošanas, sporta, inženiertehniskās būves
• Privātmājas
• Renovācija, rekonstrukcija, restaurācija
• Interjers
• Ainavu arhitektūra, vides labiekārtojums, vides objekti
• Procesi (Kategorijā Procesi var pieteikt darbu, ko tā pieteicējs uzskata par saistītu ar arhitektūras procesiem, piemēram, grāmatas, periodiskus vai citus izdevumus, interneta resursus, TV vai radio raidījumus, pētījumus, izstādes, izglītojošus vai sabiedriskus pasākumus, mākslas darbus u.tml.)
Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus vērtēs divās kārtās. Visus iesniegtos darbus izvērtēs atlases žūrija, kuras sastāvā šogad ir arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus, rakstnieks Pauls Bankovskis un dizainers Artūrs Analts. Otrajā kārtā nominantus vērtēs Fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens Atlases žūrijas pārstāvis.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs ikgadējs apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas akcentē un cildina izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūras nozarē. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.
Iesniegt darbus, kā arī iepazīties ar iesniegšanas un vērtēšanas kārtību var Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā. www.latarh.lv
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pasniegšanas ceremonija notiks 17.maijā.
