Man nevajag daudz, - tikai mazliet maizes, mazliet vīna un dzeju

Jons Meks (1922-2019)

Žanete Skarule
24/01/2019

Šo trešdien, 23. janvārī savās mājās Bruklinā ģimenes lokā aizgājis 96 gadus vecais avangarda kino grants un aizstāvis, viens no izcilākajiem savas ēras māksliniekiem, lietuviešu izcelsmes režisors un dzejnieks Jons Meks.

Kad 2014. gadā tika atklāta Jona Meka izstāde un filmu retrospekcija Cēsu Mākslas festivāla ietvaros, pirms filmas “Ainas no Endija Vorhila dzīves: draudzības un krustpunkti” (1990) izrādīšanas, izskanēja ierastais paziņojums: “Dāmas un kungi, atgādinām, ka filmas laikā filmēt un fotogrāfēt kategoriski aizliegts". Tajā pat brīdī uz skatuves kāpa avangarda kino krusttēvs un paziņoja ko aptuveni šādu: “Muļķības! Kā var aizliegt fotogrāfēt, ja katram no jums kabatā ir kamera? Filmējiet, fotogrāfējiet un dalieties ar pasauli, es jums to atļauju, es jūs aicinu to darīt!” Zibenīgi zāli pāršalca aplausi un kliedzieni, studenti un prominences uzgavilēja režisoram. Jons Meks reiz man teica: “Visi, kas nokļūst manā studijā (Bruklinā ), mūžam paliek 27 gadus jauni’’, un patiesi, ar tādu atvērtības, prieka un jauneklības garu viņš dzīvoja arī 96 gados, plānojot Antoloģijas Filmu Arhīva rekonstruciju, filmu retrospekcijas un izstādes - viena no tām jau jūnijā būs skatāma Rupert mākslas rezidencē Viļņā, Lietuvā.

Vēl Meks ir teicis: “Man nevajag daudz, - tikai mazliet maizes, mazliet vīna un dzeju’’.

Paldies, mīļais Jon, ka esi iedvesmojis tik daudzus skatīties un pašiem ņemt rokās kameru. Your legacy lives on!

Foto: Žanete Skarule

Skats no Jona Mekas retrospektīvās personālizstādes Cēsu Mākslas festivālā 2014. gadā

Žanete Skarule un Jons Meks Mākslas festivāla "Cēsis 2014" atklāšanā

Viktora Freiberga saruna ar Jonu Meku