JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
Purvīša balva 2019

Zināmi Purvīša balvas 2019 finālisti! 0

Arterritory.com
15/01/2019

Šodien preses konferencē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika paziņoti astoņi mākslinieki/mākslinieku apvienības, kuri iekļuvuši Purvīša balvas 2019 finālā.

Purvīša balvas 2019 ekspertu darba grupa ir noslēgusi divus gadus ilgu darba posmu, kurā apskatījuši vairāk kā 130 izstādes. 83 no tām tika tika virzītas diskusijai regulārajās ceturkšņu nomināciju sēdēs. No šīm 83 izstādēm 20 mākslas notikumi divu gadu periodā tika nominēti un līdz ar to veidoja sarakstu, kas pretendēja uz Purvīša balvas 2019 noslēguma astotnieku.

"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā Zuzeum. Balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs iespējams apskatīt jau pirms laureāta paziņošanas – no 2019. gada 23. marta līdz 9. jūnijam. Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas tāpat kā balvas ieguvējs taps zināms" Purvīša balvas 2019" ceremonijā.

Purvīša balvas 2019 kandidāti ir:

ĒRIKS APAĻAIS par gleznu sēriju "Diaries from Earth" Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.)


ĒRIKS APAĻAIS. Gleznu sērija "Zemes dienasgrāmatas" (Diaries from Earth). Instalācijas skats, 2014-18. Foto: 
Ivan Erofeev, ©RIBOCA

"Ērika Apaļā gleznu gadījumā var runāt par kādu ritualizētu apsēstību. Gadu gaitā atkārtoti atstrādātie simboliskie elementi – bezmiesiski sniegavīri kā pazaudējušies putni, levitējošas grāmatas, mistiski zaru raksti vai citas zīmes – ienirst audekla melnā laukuma bezgalībā. Autora ekspozīcija Sporta ielā 2 uzjundī pārdzīvojumus un verbāli neizskaidrojamas atsauces uz mūsu kolektīvo pagātni vai varbūt nākotni. Piekrītu mākslas kritiķa Viļņa Vēja atziņai – "no šodienas pozīcijām, kad jauns mērķis nav izdomāts un apšaubīta pati progresa ideja un labākas nākotnes iespējamība, Apaļā rokdarbi izskatās kā rituāla taustīšanās pēc jauna mīta"," stāsta Inese Baranovska.

ARHĪVS: Recenzija par RIBOCA1 izstādi Sporta2 kvartālā

IEVA EPNERE par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" kim? laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.)


Ieva Epnere. Izstāde “Dzīvo atmiņu jūra” kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Foto: Ansis Starks

Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle sacījusi: “Izstādē saliedēti dažādi mākslas veidi – gobelēns, fotogrāfija, instalācija, video darbs, fotogrāfijas, dokumentālais kino, – lai pēc iespējas visaptveroši, emocionāli un reizē objektīvi izteiktu cilvēku pieredzi, dzīvojot PSRS armijas īpaši norobežotajā Kurzemes jūrmalas militārajā teritorijā. Dokumentālajās intervijās caur galveno varoņu stāstiem izskan miera izlīgums ar pagātni. Savukārt video darba “Potom” samākslotība un atsvešinātība sasaucas ar palikušo armijas cilvēku situāciju Latvijā, kad iepriekšējā režīma atstātā telpa tiek apdzīvota pēc vecajiem principiem un reti kurš spēj atrast tai jaunu nozīmi un pielietojumu, ieslogot palicējus citādībā.” 

KRISTAPS EPNERS par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.)


Kristaps Epners, 
Forget Me Not. 2018. Foto: Kristīne Madjare

Tomass Pārups recenzijā par Kristapa Morberga rezidenci saka tā: "Kristapa Epnera ekspozīcijā sastopams arī veltījums dzejniekam Miervaldim Kalniņam, kurš trīsdesmit triju gadu vecumā izstājās no Rīgas Jauno literātu savienības un devās uz dzīvi pilnīgā izolācijā Sibīrijas tundrā.Epnera darbā nojaušams uzsvars uz sentimentu. Tur gan nav nekā nosodāma – gan darba pavadošajā tekstā, gan divos videodarbos skaidri redzama Epnera emocionālā piesaiste Kalniņa dzīvesstāstam. Visuzskatāmāk tā manifestējas abos eksponētajos videodarbos. Vienā redzami paša Kalniņa filmētais materiāls, otrā skatāms sirsnīgs veltījums Epnera izpildījumā."

ARHĪVS: Recenzija par Kristapa Morberga rezidenci

GINTS GABRĀNS par papildinātās realitātes projekta SAN aktivitātēm 2017. un 2018. gada ietvaros

"Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt reālu pasauli virtuāli ,atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks - perfekta vizualizācija, ar fantastiskiem 3D objektiem - skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē," sacījusi Inese Riņķe. 

"Šodien mēs skatāmies telefonā, lai ieraudzītu (nofotografētu / iemūžinātu) to, kur atrodamies, bet rīt ekrāns būs nepieciešams, lai, pārvietojoties kādā nepatīkamā zonā, neredzētu cilvēku graujošo ietekmi", komentē Sniedze Kāle

ROMĀNS KOROVINS par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.)


1a_Romāns Korovins. Meistars Vu un Meistars Lī (bērnība). 2011. Fotogrāfija. Autora īpašums. Foto: Romāns Korovins

“Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” Purvīša balvas nominācijai izvēli skaidro Inese Baranovska.

Romans Korovins pasauli apraksta attēlos. Savas fotogrāfijas, gleznas un video viņš rada kā vizuālu poēziju un stāstus. Fiksējot realitātē novērojamas parādības – ikdienišķas un nesarežģītas darbības, sadzīves ainas, it kā ne ar ko nenozīmīgas, bet mākslinieka redzējumā fascinējošas ainavas –, autors samaina vietām vai apšauba ierastos priekšstatus par “augsto” un “zemo”, lielo un mazo, tālo un tuvo. Bieži vien savās izstādēs Korovins izliek skices vai izdrukas, jo viņam „patīk nepabeigtība un uzmetumi“. Viņš uzskata, ka tad, „kad mākslinieks pirms lielas gleznas glezno mazus uzmetumus, tas vienmēr ir svaigāk par to, kas sanāk pēc tam. Kļūda slēpjas tajā, ka viņš ņem šo uzmetumu un mēģina atkārtot to, kas ar viņu jau noticis. Atkal ielīst tajā pašā mātē un tajā pašā pozā. Un tad šis “vislielākais” kļūst cits, nedzīvs. Bet man patīk dzīvas lietas.“

ARHĪVS: 
Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Romans Korovins
Video: ieskats Romāna Korovina izstādē “Meistara Vu un Meistara Lī satori”

PAULIS LIEPA par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā (23.03. 06.05.2017.)


Pauļa Liepas izstāde “Daiļo mākslu kabinets”. Ekspozīcijas skats. Foto: Paulis Liepa

Mākslinieks Paulis Liepa ir pazīstams ar vienkāršu grafikas tehnikas – kartona griezuma un ikdienišķas tematikas izmantojumu. Detaļās viņš izmanto konkrētus, rūpīgi iešifrētus avotus no autoram aktuālām sfērām un nereti darbus tīši un tieši pakļauj apkārtējās vides iedarbībai, speciāli tos vecinot un nopleķojot. 

Santa Mičule recenzijā raksta: "Paulis Liepa (1978) ir no retajiem māksliniekiem, attiecībā uz kura darbiem tik konsekventi tiek piesaukts grafikas apzīmējums, līdz ar to padarot mākslinieku par teju vienīgo publisko grafiķi Latvijā. Ceturtajā personālizstādē “Daiļo mākslu kabinets”, kas noris Mūkusalas mākslas salonā (23.03.–06.05.2017, kuratore Sniedze Kāle), Paulis Liepa diplomātiski apvieno līdzšinējā rokraksta iezīmes ar jaunu meklējumu ietekmētiem satura un formas elementiem. Mēģinot definēt aptuvenu saikni starp identificējamiem attēlojumiem un mākslinieka dotajiem mājieniem nosaukumu un anotācijas veidā, rodas iespaids, ka tematisko apvāršņu ziņā Paulis Liepa ir “izgājis no virtuves” un sadzīviski priekšmetiskā kultūrslāņa vietā pievērsies abstraktākai tēlu sistēmai un sarežģītāku pasaules norišu attēlojumiem." 

ARHĪVS:
Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Paulis Liepa
Recenzija par Pauļa Liepas izstādi “Daiļo mākslu kabinets” Mūkusalas mākslas salonā

RASA ŠMITE un RAITIS ŠMITS par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā (09.09.–28.10.2017.)


Rasa un Raitis Šmiti. Izstāde “Mikropasauļu svārstības” RIXC mākslas galerijā 

“Mikropasauļu svārstības” tapušas māksliniekiem Ķemeru tīreļpurvā uzstādot vides novērošanas kameras un baktēriju baterijas ar sensoriem. Tā līdz vasaras beigām uzkrāti dažādi purvu ekosistēmas dati, attēli un veikti dronu lidojumi ar trīssimt sešdesmit grādu kamerām.

“Māksla, zinātne, jaunas tehnoloģijas un lokāla piesaiste reālai un virtuālai Ķemeru tīreļpurva ainavai ir spilgts starptautiski atzīta mākslinieku tandēma pētījums par atjaunojamas nākotnes tēmu. Purva bateriju darbības vizualizācija un akustisks dabas slēptās enerģijas ieraksts veido aizraujošu stāstu par nezināmo,” izvēli raksturo Inese Riņķe.

Tekstu grupa "ORBĪTA" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) par izstādi "No kā rodas dzeja" peldošajā mākslas galerijā "Noass" (16.05.–14.07.2018.)


NO HAOSA ORGANIZĀCIJAS. 2018. (Aleksandrs Zapols). Interaktīva hidrauliski akustiskā instalācija. Haosa organizācijai instalācija aktivizē divus elementus – ūdens enerģiju un kolektīvo radīšanu. Foto: Andris Priedīte

"Orbītas" dalībnieki, kuri Latvijas kultūras dzīvē aktīvi piedalās jau kopš 1999. gada un nepārtraukti eksperimentē uz literārā vārda un vizuālās mākslas robežas, nolēmuši sameklēt saturīgas atbildes uz triviālo, dzejniekiem bieži uzdoto jautājumu – kā un no kurienes rodas poētiskie teksti. Vai tā ir mehāniska konstruēšana vai drīzāk savdabīga atklāsmju ķēde? Radīšanas entropija vai izjukšanas ritms? Kaut kas gaisā vai īpašs stāvoklis, kurā var ieiet un vēlāk to pamest?

Ja parasti "Orbītas" instalācijas tiek veidotas kā grupas darbi, tad šoreiz katrs mākslinieks izstrādājis savu instalāciju. Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs - katrs piedāvā savas atbildes uz galveno jautājumu - "No kā rodas dzeja?". Šīs četras atbildes bija iemantojušas četru instalāciju formu četrās peldošās galerijas “Noass” zālēs. 

Izstādes noformējumu veidojuši māksliniece Ilva Kļaviņa un kino un teātra butaforiju meistars Arnis Vatašs.

ARHĪVS:
Grupas "Orbīta" izstāde "No kā rodas dzeja?" peldošajā galerijā "Noass"
Fotoreportāža: “Orbītas” multimediālās izstādes “No kā rodas dzeja?” atklāšana

Aizsākot nākamo Purvīša balvas desmitgadi, turpmāk reizi divos gados tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas orgkomiteja. Balva, kura finansiālā izteiksmē ir 10 000 eiro (neieskaitot nodokļus), tiks pasniegta Purvīša balvas 2019 ceremonijā šī gada 12. aprīlī. Šogad balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņems Džemma Skulme.

Purvīša balvas 2019 ietvaros mākslas portāls “Arterritory.com” un kultūras projektu aģentūra INDIE sadarbībā ar LNMM laikā no 10. aprīļa līdz 12. maijam piedāvā īpašu ekspozīciju – iespēju Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja 3. stāva vestibilā skatīt daļu no beļģu kolekcionāres Galilas Barzilai – Olandē mākslinieku radīto krēslu kolekcijas. Tas ir viens no viņas krājuma vairāk nekā 20 dažādajiem tematiskajiem un konceptuālajiem atzariem. Šīs izstādes idejiskais sākumpunkts ir krēsla kā objekta ceremoniālais un vienlaikus daudzietilpīgais raksturs, tālab šis šķietami vienkāršais un ikdienišķais priekšmets regulāri nonācis mākslinieku uzmanības lokā. “Krēslā ir kaut kas no pašiem pamatiem, tas iemieso kopā būšanu. Līdzko jūs ienākat telpā, ir šis aicinājums: apsēdieties! Sajūta, ka esat gaidīts. Krēsls ir ļoti cieši saistīts ar komunikāciju,” saka pati kolekcionāre. “Manā kolekcijā krēsli ir absolūti mākslas objekti, katrs no tiem ir atšķirīgs un ar savu personisko stāstu.”

Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Atgādināsim, ka laika posmā no No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 14. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, kurators, mākslas teorētiķis  Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle un mākslas zinātniece Inese Riņķe. No 2017. gada 1. oktobra ekspertu komandā strādā mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule (no 2017. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 14. janvārim), mākslas zinātniece Zane Onckule (no 2016. gada 8. decembra līdz 2017. gada 1. oktobrim).

No 2019. gada 1. janvāra mākslas procesu izvērtēšanu Purvīša balvas 2021 ietvaros sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM Izstāžu zāles Arsenāls Izstāžu kuratore, Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka - Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības " Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, LMA profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas Careva contemporary dibinātāja un vadītāja Alise Careva.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Par ceturtās Purvīša balvas ieguvēju 2015. gadā kļuva Miķelis Fišers par personālizstādi "Netaisnība", bet piekto Purvīša balvu 2017. gadā saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu " Dziesma".

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor". Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība "Mākslas platforma", kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības".

ARHĪVS:

Purvīša balvas nominanti. 2017. gada pirmais ceturksnis

Purvīša balvas nominanti. 2017. gada otrais ceturksnis

Purvīša balvas nominanti. 2017. gada trešais ceturksnis

Purvīša balvas nominants. 2017. gada ceturtais ceturksnis

Purvīša balvas nominanti. 2018. gada pirmais ceturksnis

Purvīša balvas nominanti. 2018. gada otrais ceturksnis

Purvīša balvas nominanti. 2018. gada trešais ceturksnis

Purvīša balvas nominanti. 2018. gada ceturtais ceturksnis