JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
Izrādes "Fauna" publicitātes foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
17/12/2018

Jurija Fatejeva darbu izsole - labdarības akcija
20. decembris
 

Ceturtdien, 20. decembrī, Robert's Books telpās notiks Jurija Fatejeva darbu izsole.
Jurijs Fatejevs ir 1955. gadā Tomskā dzimis mākslinieks, kurš pamatā nodarbojas ar glezniecību, taču savas karjeras gaitā strādājis arī par scenogrāfu dažādos Krievijas teātros, zīmējis teātra izrāžu plakātus un ilustrācijas grāmatām. Viņam bijušas personālizstādes Tomskā, Rīgā, Maskavā, Tbilisi, Vīnē un Lugo. Dažādi viņa darbi glabājas Tomskas Mākslas muzeja un Maskavas Bakrušina Valsts teātra muzeja pastāvīgajās kolekcijās, kā arī personīgajās kolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Austrālijā un citur. 

Fatejeva darbi neiekļaujas viena žanra robežās, viņš glezno gan nelielus abstraktus un konceptuālus, gan figurālus lielformāta darbus, un visā savā dažādībā tie joprojām apskatāmi Robert's Books telpās.

Ņemot vērā Fatejeva pēdējā laika veselības problēmas un ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus, tiek rīkota atlikušo darbu izsole, kurā iegūtie līdzekļi tiks veltīti mākslinieka ārstēšanās izdevumu segšanai.

Robert's Books
Dzirnavu iela 51, Rīga

Amandas Ziemeles izstāde "Zivs ar kājām" Rīgas cirkā
16. decembris, 2018–19. janvāris, 2019 

Rīgas cirkā no 16. decembra līdz 2019. gada 19. janvārim ir skatāma gleznotājas Amandas Ziemeles izstāde "Zivs ar kājām". Māksliniece abstrakti un konkrēti reflektē par notikumu pirms 365 miljoniem gadu, kad Kurzemes teritorijā no ūdens iznāca senākā no zināmajām četrkāju radībām - Ventastega curonica. Ekspozīja ieguvusi balvu kā labākais 2018. gada absolventu diplomdarbs Drēzdenes Mākslas akadēmijā un izvirzīta Eiropas mākslas augstskolu absolventu balvai Startpoint Prize 2018.

Mākslinieces izceltais evolūcijas notikums – Ventastegas lēmums izkāpt krastā, atstājis paliekošas pēdas un radījis neskaitāmas iespējas. Tomēr Ventastega tiek uzskatīta par evolūcijas strupceļu, jo neviena no mūsdienu sugām nav tās tieša pēctece. Izstādes kontekstā ‘strupceļš’ skatāms kā iespēja sastapties ar kādu parādību, ko grūti kategorizēt. Jautājums, kādēļ Venstastega nolēma pavadīt laiku ārpus ūdens, joprojām ir neskaidrs. To risinot, izstādē būs skatāmas lielformāta gleznas un objekti. 

Gleznotāja Amanda Ziemele savu radošo darbību uztver kā atvērtu lauku. Viņu interesē glezniecības formālās īpašības un tām pietuvinātais ideju un kontekstu lauks. Gleznošana ir darbība, kas kalpo kā darbarīks ideju materializēšanai. Amanda Ziemele absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studijas un Drēzdenes Mākslas akadēmiju.

Rīgas Cirks
Merķeļa iela 4, Rīga / ieeja no Alfrēda Kalniņa ielas puses

Rīgas cirka jubilejas gadu noslēgs godalgotā izrāde "Fauna"
28. decembris 

Rīgas cirks 28. decembrī piedāvā Rīgas Kongresu namā apmeklēt pasaulē atzītu izrādi "Fauna" no Lielbritānijas. Tajā izcili mākslinieki no vadošajām cirka kompānijām rotaļīgi un ar vairāku akrobātikas disciplīnu palīdzību iejutīsies dažādu dzīvnieku tēlos. Šī izrāde noslēgs Rīgas cirka 130. jubilejas gadu. Mainīgas dzīvās mūzikas pavadījumā "Fauna" pēta līdzības un kontrastus starp cilvēka kustību un instinktīvu rīcību dzīvnieku karaļvalstī. Demonstrējot savas izcilās spējas, katrs no māksliniekiem iemieso izteikti atšķirīgu dzīvniecisku tēlu, kura īpašās iezīmes kalpo par pamatu sižeta attīstībai un savstarpējai saziņai. Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers dalās savos iespaidos par izrādi: "Tā skatītāju burtiski ierauj teiksmainā meža pasaulē, kur cirka mākslinieku spējas pārliecina un ļauj noticēt dažādu "Faunas" tēlu atveidojumam, bet skaņu ainavas pilnībā rada sajūtu par viņu klātesamību. Pēc izrādes noskatīšanās nepamet sajūta, ka ilgāku laiku esi pavadījis tropiskā mežā, kur vērojams neizmērāms dabas skaistums."

Cirka kompānijā "Fauna" ir pieci cirka mākslinieki un viens mūziķis, kas iepazinušies, studējot prestižajā cirka skolā DOCH Zviedrijā. Jau kopš darbības pirmssākumiem kolektīvs tiecās ar saviem priekšnesumiem radīt alternatīvu pasauli, kurā akrobātikas elementu tehnika ir tik ļoti precīzi noslīpēta, ka skatītājiem zūd uzvesta cirka priekšnesuma sajūta un viņi spēj pilnībā nodoties pārdzīvojumam kopā ar mākslinieku radītajiem tēliem. Ar izrādi "Fauna" viņi ir guvuši tūlītēju atzinību pasaules līmeņa skatuves mākslas festivālā "Fringe" Adelaidā, saņemot godalgotos titulus – Labākais jaunais mākslinieks, Labākais cirka priekšnesums un Iknedēļas teatrālās pantomīmas balvu.

Rīgas Cirks

Ekskursija Diānas Tamanes izstādē "Pasūtījums" ISSP Galerijā
20. decembris


Foto: Ģirts Raģelis

20. decembrī plkst. 18.00 ISSP Galerija Berga Bazārā aicina uz ekskursiju pa izstādi "Pasūtījums" (Commissions) un tikšanos ar mākslinieci Diānu Tamani un izstādes kuratori Evitu Gozi. Ieeja – bez maksas.

Māksliniece Diāna Tamane par savu darbu izejmateriālu izmanto ikdienišķus notikumus, kuru galvenie varoņi ir viņas ģimene un pati, un bieži aicina radiniekus kļūt par darbu līdzautoriem. Caur personiskiem stāstiem un attēliem viņa izceļ Latvijas neskaidro pozīciju starp Austrumiem un Rietumiem – vecmāmiņa tiek apsūdzēta kontrabandā, mēģinot pārvest divus puķu podus uz sava tēva kapu Abrenē; mamma pēc ekonomiskās krīzes kļuvusi par tālbraucēju; tētis jau kopš deviņdesmitajiem gadiem regulāri dodas uz Rietumeiropu un atvestās mašīnas un elektronikas preces pēc tam tirgo Latvijā. Tādējādi Diānas darbi pēta ne tikai ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, bet arī vēstures atnestās pārmaiņas, mūsdienu sabiedrību, izpratni par skaisto, kā arī fotogrāfijas arvien pieaugošo lomu ikdienas dzīvē.

Arī ISSP Galerijai veidotajā izstādē "Pasūtījums" Diāna sadarbojusies ar ģimeni, ieceļot viņus pasūtītāju lomā un cenšoties apmierināt radinieku dažādās vēlmes. Tikšanās laikā būs iespējams uzzināt vairāk gan par izstādē redzamajiem darbiem un to tapšanas procesu, gan par iepriekšējiem projektiem.

Diāna Tamane ir viena no atpazīstamākajām jaunās paaudzes Latvijas māksliniecēm, tikko ieguvusi Kim? Laikmetīgās mākslas centra Kim? Rezidences balvu 2019. Izstāde ISSP Galerijā apskatāma līdz 2019. gada 5. janvārim.

ISSP Galerija 
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas pirmā izstāde Polijā
Līdz 31. decembrim 

Aizvadītajā nedēļas nogalē Varšavas radošās uzņēmējdarbības centrā "Targova" tika atklāta Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas pirmā izstāde Polijā.

Izstādē skatāmi Latvijas tekstilmākslas un tēlniecības darbi no Rotko centra kolekcijas, kas aktualizē tekstila un tēlniecības lomu Rotko centra satura veidošanas kontekstā un kolekcijas papildināšanā. Līdzās Rotko centra kolekcijas darbiem skatāmi arī Latvijas mākslinieku Ingūnas Levšas, Baibas Priedītes, Mara Čačkas un Ilzes Volontes darbi no privātkolekcijām un poļu tēlnieka Stanislava Visocka lielformāta bronzas skulptūras.

Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Polijā un poļu multimākslinieku Pāvelu Vasovski (Pawel Wasowski) un tā skatāma līdz 31. decembrim.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Prague District Targowa 56, 03-733 Warszawa

Liepājas vizuālās mākslas izstādē "Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei"
skatāmi 38 mākslinieku darbi
15. decembris, 2018–6. janvāris, 2019


Aldis Klaviņš

Līdz 6. janvārim Liepājas vizuālās mākslas izstādē ir skatāmi 38 Liepājas un tās apkārtnes profesionālu mākslinieku 55 dažādu žanru, tehniku un izpildījumu mākslas darbi.

Šī gada Liepājas vizuālās mākslas izstādes tēma – "Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei" – aicināja katram māksliniekam apzināt savu dzimtās zemes skaistumu un vērtības, radot sev raksturīgu mākslas darbu. Atsaucība bija liela – kopumā 76 darbus vērtēšanai nodeva 51 autors.

Izstādes veidošanā tika izveidota komisija, kas, izvērtējot mākslas darbu profesionalitāti un izpildījumu, kā arī atbilstību izstādes kopējai koncepcijai, pieņēma darbus, kas atbilda visam iepriekšminētajam. Šīs komisijas sastāvā darbojās mākslinieks un pedagogs Aldis Klaviņš, pedagoģe un māksliniece Smaida Rubeze, māksliniece Dace Lanka un pedagogs, grafiķis Juris Pasternaks.

Izstādes atklāšanas dienā tika paziņoti izstades "Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei" laureāti. Šogad Liepājas vizuālās mākslas izstādes "Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei" naudas balvu 1000 eiro vērtībā tika sadalīta diviem māksliniekiem, - Mārim Dejus un Ilzei Karlsonei, pievēršot uzmanību gan jauno tehnoloģiju iespējām mākslā, gan klasiskām mākslas izteiksmes formām.

Par veiksmīgu debiju un spēju atspoguļot romantisku ideju, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, balva 500 eiro vērtībā tika piešķirta Mārim Dejus, kura darbs "Kādā ostas pilsētā" uzrunāja žūriju ar klasisku stāstu jaunā formā un kvalitātē – virtuālajā realitātē.


Ilze Karlsone

Arī Ilzei Karlsonei tika piešķirta balva 500 eiro vērtībā par idejas skaidrību, krāsas svaigumu un mūsdienu sajūtu glezniecību darbā "Saule un vējš". Māksliniece žūrijas atzinību Liepājas vizuālās mākslas izstādēs saņem ne pirmo reizi.

Liepājas vizuālās mākslas izstādes “Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei” žūrijā darbojās Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins, Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēki, gleznotāji - asociētā profesore Vija Zariņa un profesors Kaspars Zariņš.

Liepājas muzeja Krājuma komisija mūsdienu mākslas krājuma papildināšanai iepirka divu mākslinieku darbus - Ilzes Karlsones "Rudens saulē" un Pētera Taukuļa "Kompozīcija bez nosaukuma".

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

Izstāde "Vienas personas izstrāvojums uzbudnē" Raiņa un Aspazija mājā 
20. decembris, 2018–15. februāris, 2019

No 20. decembra līdz 2019. gada 15. februārim Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā būs skatāma izstāde "Vienas personas izstrāvojums uzbudnē", kuras pamatā ir piecu mākslinieču – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Liva Kaprale, Ella Mezule un Eva Vēvere – personīga satikšanās ar Aspazijas un Raiņa dzīvesstāstiem un rakstīto.

Pusgada garumā mākslinieces piedalījās kopīgā projektā, vadot septiņas mākslas un dzejas darbnīcas Raiņa un Aspazijas mājā, kurās, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, ģimenēm ar bērniem bija iespēja radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Šīs tikšanās rezultātā, izmantojot dažādas vizuālās mākslas valodas, tapuši jauni mākslas darbi veltīti Aspazijas un Raiņa dzejas pasaulēm. Izstādes nosaukumu veido Raiņa 1917. gadā veiktas atzīmes fragments, raksturojot dzejas krājumu "Sudrabota gaisma". Tieša, nepastarpināta saskare ar abu dzejnieku radošo mantojumu kalpo par katalizatoru tā jaunā interpretācijā, šoreiz – vizuālajā mākslā.

Raiņa un Aspazija māja
Baznīcas iela 30, Rīga 

Alda Kļaviņa retrospektīvā izstāde "Vēl pirms…" Rīgas Sv. Pētera baznīcā
22. decembris, 2018−13. janvāris, 2019


Pašportrets. Aldis Kļaviņš. Mana 77. Dzimšanas diena

No 22. decembra līdz 2019. gada 13. janvārim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma mākslinieka Alda Kļaviņa retrospektīvā izstāde "Vēl pirms…".

Izstādes nosaukums atklāj būtisko par mākslinieku, proti, savā daudzveidīgajā un piesātinātajā ceļā Aldis Kļaviņš ievērojis principu − vērtība, radošas personības uzdevumi un mērķi ir jēgpilni tikai tad, kad izdomā, iecer, atklāj, dara un īsteno vēl pirms… Pirms izdoti likumi un aprobētas it kā negrozāmas patiesības, darāmo jau paveikuši citi, un idejas dzīvē un mākslā kļuvušas "plakanas" un vispārpieņemtas.

Mākslinieks cauri gadu desmitiem Liepājas un Latvijas mākslas norisēs, pedagoģiskajā un sabiedriskajā darbā sevī uzturējis pirmatklājēja svaigumu, risku, visus tos guvumus un arī zaudējumus, kurus iemanto tikai tie, kas spēj būt tik intensīvi un patiesi. No viņa mākslas darbu simtiem – glezniecībā: ainavas, klusās dabas, portreti, figurālas un abstraktas kompozīcijas, teātra izrāžu un mākslas izstāžu scenogrāfijas, visa veida izteiksmes iespējas grafikās − izstādē izraudzīti un reproducēti daži pašportreti. Tie Aldim Kļaviņam ir kā sava veida dienasgrāmata, kurā koncentrējas viņa pārdomu un mākslinieciskās pilnības meklējumi, atradumi.

Aldis Kļaviņš dzimis 1938. gadā Madonā. Absolvējis Latvijas mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1967) un ieguvis humanitāro zinātņu mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2003). No 2006. gada ir Liepājas universitātes profesors. Regulāri piedalās grupu izstādes, plenēros, meistardarbnīcās Latvijā un no 1966. gada − arī ārvalstīs. Vairāk nekā 20 personālizstāžu autors. Strādā visās glezniecības tehnikās, scenogrāfijā, grāmatu dizainā. Ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1969) un Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs (1979). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2011), titulu "Goda liepājnieks" (2013) un Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā galvenās balvas laureāts (2017).

Rīgas Svētā Pētera baznīca
Skārņu iela 19, Rīga

Izdots Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājums "Kliedziens starp āboliem"


Ināra Kaija Eglīte izrakumu laikā Ikšķiles baznīcā, Sv. Meinarda salā. 60. gadu beigas. Foto: Imants Tilbergs

Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas sastādu grāmatu "Kliedziens starp āboliem", kas tiecas turpināt Māras Brašmanes fotoalbuma "Manas jaunības pilsēta" (2005, Neputns) iesākto – sniegt ieskatu 60.–70. gadu jaunatnes alternatīvās kultūras izpausmēs.

Zem krājuma nosaukuma lasāmā piebilde "Piecdesmit gadu vēlāk. Tieši laikā" norāda uz faktu, ka Ināra Kaija Eglīte visus šo gadus bijusi dzejniece bez savas grāmatas – līdz šim nav izdots neviens viņas dzejoļu krājums. 70. gadu sākumā viņa piedalījusies daudzās Andra Grinberga performancēs un hepeningos, tomēr visbūtiskākais viņas pienesums šī mākslinieka daiļrades kontekstā ir viņas dzeja, kas skan divās pirmajās Grinberga triloģijas filmās – "Pašportrets" (1972) un "Pašportrets. Testaments" (2003). Dzejoļu krājums tapis kā loģisks turpinājums 2017. gada vasarā notikušajai Ināras Kaijas Eglītes dzejas izstādei "Debesis bez tukšuma", kas bija viena no fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājas programmas "Ārup. Andris Grinbergs" epizodēm (kuratore Ieva Kalniņa) un daudziem tās apmeklētājiem kļuva par pirmo iepazīšanos ar Ināras Kaijas Eglītes dzeju.

Izdevniecība Neputns
Tērbatas iela 49/51, Rīga

Iznācis bērnu žurnāla "Pikolo" otrais izdevums

Decembra sākumā tirdzniecībā ir nonācis otrais izdevums Latvijā veidotajam žurnālam "Pikolo", kas piedāvā kvalitatīvu un radošu laika pavadīšanu pirmsskolas vecuma bērniem, informē Pikolo idejas autore un radošā direktore Līga Kitchen un žurnāla izdevēja, projekta vadītāja Katrīna Tālberga.

Pikolo Nr. 2 saturu un vizuālo noformējumu izstrādāja talantīga Latvijas ilustratoru un autoru komanda - Rebeka Lukošus, Zane Veldre, Zane Zlemeša un žurnāla radošā direktore, ilustratore Līga Kitchen. Komanda pēc iespējas plaši un dažādi ir ilustrējusi žurnāla atvērumus stāstot par māju vidi un to daudzveidību apkārt zemeslodei. Caur uzdevumiem, kas īpaši piemeklēti pirmsskolas vecuma bērnu interesēm un spējām, žurnāla galvenais varonis mākonītis Pikolo un viņa draugi stāsta par mājas sajūtas nozīmi un aicina padomāt par to, kas mums dzīvo kaimiņos, un kas varētu dzīvot zemeslodes otrā pusē. 

Žurnāla radošo tekstu autori ir Sondra Zaļupe, kura priecē lasītājus ar skaistu dzejoli un Māra, Jānis Upmaņi-Holšteini - dziesmas autori, kas uzbur ģimenēs pazīstamu vakara ainu un liks lasītājiem pasmaidīt.

Savu debiju periodikas jomā Pikolo pieteica šī gada augusta beigās, kad tika prezentēts Pikolo pirmais žurnāls, kas guva lielu atsaucību no tā lasītājiem. Katru nākamo izdevumu veido pavisam cita Latvijas talantīgo ilustratoru komanda, tādēļ žurnāls vienmēr ir mainīgs, piedāvājot ieskatu pašmāju ilustratoru dažādībā caur airaujošiem un praktiskiem uzdevumiem. Izdodot žurnālu, īpaši tika domāts par papīra kvalitāti un tā biezumu, lai bērni ērti ar to var darboties – griezt, zīmēt, krāsot un pat apgleznot.

Pikolo Nr.1 un Nr.2 žurnālus var iegādāties mājas lapā www.pikolozurnals.lv, kā arī radošajos veikaliņos "Mazā cilts", "Manilla", "Mr.Page", "Galerija Istaba", "NicePlace Telpa", LNMM suvenīru veikaliņā, Jānis Roze grāmatnīcās lielākajās Latvijas pilsētās un Rimi, Narvesen, Maxima veikalos.

pikolozurnals.lv 

Latvijas Mākslas akadēmija aicinām ziedot
scenogrāfa Jāņa Kugas dzimto māju saglabāšanai

Šī gada 12. decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas bijušam rektoram, scenogrāfam un gleznotājam Jānim Kugam (1878-1969) tika atzīmēta 140. dzimšanas dienu. Tāpēc šogad Latvijas Mākslas akadēmija viņu godina īpaši. Sadarbībā ar Ikšķiles novada pašvaldību izveidota animācijas filma, kas īsā, bet saistošā veidā sniedz ieskatu Latvijas scenogrāfijas pamatlicēja dzīvē un radošajā darbībā.

2019. gadā ieplānoti plašāki rekonstrukcijas un restaurācijas darbi Jāņa Kugas celtajā mājā Ikšķilē, kura ir nodota Mākslas akadēmijas īpašumā. Projektā ir iecerēts izveidot mākslinieku rezidenci, kurā notiktu studiju radošais un zinātniskais darbs kā arī izveidot īpašu piemiņas istabu, kas stāstītu par LMA pasniedzēju un studentu biedrību, korporāciju Dzintarzeme, kuras aktīvs biedrs viņš bija.

Padomju okupācijas gados J.Kugas vārds Latvijā netika plaši pieminēts, jo pēckara gados mākslinieks kopā ar ģimeni devās svešatnē. Jāņa Kugas paša rokām celtajā un izlolotajā mājā mitinājās svešinieki, tā tika būtiski pārbūvēta. Mūsdienās par slavenā ikšķilieša radošo mūžu liecina Jāņa Kugas iela, pa kuru ejot, iespējams nokļūt līdz viņa mājai. 2003. gadā mākslinieka ģimene rektora piemiņas lietas un ģimenes namu uzdāvināja Latvijas Mākslas akadēmijai. Kugas radinieku vēlme bija redzēt māju kā vietu, kurā notiek radošs darbs, top jauni mākslas darbi, kur nezūd radošais gars un saglabājas viņu ģimenes piemiņa.

Kugas celtā māja ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis, tāpēc arī Ikšķiles pašvaldība sniedz savu atbalstu.

Jau vairākus gadus Mākslas akadēmijas studenti un docētāji daļu no naudas, kas iegūta pārdodot studiju darbus LMA studentu darbu izstādē-gadatirgū "Jarmarka", velta Jāņa Kugas mājas atjaunošanai. Ēkai ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (AMI), ko izstrādājuši sertificēta arhitekte Kristīne Veinberga un kultūras mantojuma saglabāšanas praksē pazīstams speciālists Juris Zviedrāns. Pamatojoties uz AMI, viens no atzītākajiem arhitektūras un projektēšanas uzņēmumiem Latvijā SIA "JOE" ir izstrādājis tehnisko būvprojektu, kas paredz telpas pielāgot modernizējamam studiju procesam. Ēkas renovācijas un būvniecības dokumentācija ir saskaņota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Ikšķiles pilsētas būvvaldē.

Projekts iecerēts vairākās kārtās, jo nepieciešams gan ēkas fasāžu remonts, gan iekštelpu un mākslinieka darbnīcas restaurācija, gan ēkas dārza labiekārtošana un ūdensvada, un kanalizācijas izbūve.

Lai piesaistītu nepieciešamos finanšu līdzekļus, Latvijas Mākslas akadēmija aktīvi piedalās augstskolu studiju vides modernizācijas projektos, piesaistot struktūrfondu līdzekļus. Lai ieceri veiksmīgi īstenotu, nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi - 550 000 līdz 600 000 eiro. Tāpēc LMA priecāsies par katru finansiālu atbalstu, kas ļaus atjaunot J.Kugas dzimtās mājās.

Ziedojumu konts: Valsts Kase, Kods TRELLV22

Konta Nr.LV12TREL9220514011000

Mūsu rekvizīti ziedojumu saņemšanai:

Latvijas Mākslas akadēmija
Reģistrācijas Nr. 90000029965
Kalpaka bulvāris 13
Rīga, LV-1050

Informācija maksājumu uzdevumā:
Jāņa Kugas Nama ziedojums, vārds uzvārds, e-pasts, tālruņa numurs (lūgums norādīt savus kontaktus, lai varam informēt par ziedojuma izlietošanu).

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga