ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
10/12/2018

Anitas Arbidānes un Vladimira Avramenko izstāde "MANA MUSHA"
galerijā "Istaba"
10. decembris, 2018–12. janvāris, 2019

No 10. decembra galerijā "Istaba" aplūkojama gleznotāju pāra Anitas Arbidānes un Vladimira Avramenko izstāde "Mana Musha". Atzīmējot sava mākslas rotu zīmola ArtJewelryMusha divu gadu jubileju, mākslinieki radījuši jaunu apgleznoto rotu kolekciju, turpinot pārsteigt ar smalkām, uz perlamutra gleznotām miniatūrām, kas, ietērptas 925. proves sudrabā, pārtapušas par valkājamu mākslu. Iedvesmu gleznojumu motīviem mākslinieki joprojām raduši dabā, attēlojot floras un faunas valstības iemītniekus, jūras mošķus, kā arī portretējot cilvēka ķermeņa detaļas. Viss ieturēts Retro stilistikā, kas tuva pašiem māksliniekiem. Art Deco ēras rotaļīgums, sirreālisma virziena noslēpumainība un viegls humors, īsumā raksturo ArtJewelryMusha darbus.

Abu mākslinieku kopprojekts Musha dzimis Indijā, kur pēdējos gados pāris pavada lielāko daļu laika, gleznojot un pasniedzot zīmēšanas un gleznošanas stundas. "Mana Musha" rotas katra ir oriģināldarbs, radīts tikai vienā eksemplārā.

Galerija Istaba
Krišjāņa Barona iela 31A, Rīga

Grupas izstāde "Dvēseļu putenis" Mākslas Telpā Freska
7. decembris, 201826. janvāris, 2019

Atzīmējot Latvijas 100. gadadienu, Mākslas Telpā Freska no 7. decembra līdz 2019. gada 26. janvārim būs skatāma grupas izstāde "Dvēseļu putenis". Lutinot sevi Ziemassvētku laikā, izstādītos darbus varēs iegādāties. Izstādē pulcēsies dažādu mākslas žanru autori: Aigis Auders, Ingūna Audere, Ieva Bondare, Laine Briede, Sarmīte Caune, Agija Jansone, Līga Kalniņa, Laila Kelle, Tālis Tālivaldis Kivlenieks, Linda Krūkle, Ilze Kuišele, Ilze Preisa, Gita Šmite, Patricija Tinkuss, Juta Treija, Ingemāra Treija, Dace Rudzīte.

Izstāde apskatāma katru dienu no 13:00-19:00 (Sv. Pirmd. brīvs)

Mākslas Telpa Freska
Ernesta Birznieka Upīša iela 13, Upīša Pasāža

Ingmāras Balodes dzejas lasījums "Pārdaugava izkar zeķes pītajos stabos"
11. decembris

11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.

Autore dzīvojusi Pārdaugavā kopš pusaudža gadiem – tiesa, daži gadi piesātināti arī ar Maskačku vai Miera ielas rajonu, taču Pārdaugava bijusi vienīgā vieta, kur (vēl pirms hipsteru ērām) Ingmāra Balode jutusies mierā ar Rīgu.

Ingmāra Balode (1981) studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzejniece aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā "Bron-Hīts", bijusi interneta žurnāla "Satori" un apgāda "Mansards" redaktore. Balode ir aktīva un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli". Īpaši veiksmīgs izrādījies 2012. gadā publicētais krājums "alba", kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums.

Vika Eksta ir vizuālā māksliniece, kura galvenokārt darbojas fotogrāfiju, performanču un video jomās. Viņa ir beigusi audiovizuālās mākslas bakalaurus Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī vizuālās komunikācijas maģistrus Latvijas Mākslas akadēmijā. Vikas darbi ir bijuši redzami izstādēs Latvijas Fotogrāfiju muzejā, Rīgas Kino muzejā, Kauņā un daudz kur citur.

"Pārdaugavā,” saka Ingmāra Balode, “līdzās pastāv privātuma un kopības gars, mazie pagalmiņi, šķībi koka šķūnīši, ielas, bruģētas ar mazpilsētu bruģi, kamēr Pārdaugavas bruģis, kā mēdz vēstīt, klājot centra un Vecrīgas brauktuves…

Kopš samērā nesena laika – arī mazie bāri un kafejnīcas, bodītes, sakopti dārzi un terases. Dzejā līdzās pastāv arī vairāki laika modi, par kuriem mēdz liecināt telpa, piemēram, ir mīlestības dzejoļi no laika, kad Jelgavas ielā pie pirts (pirts!) vēl bija telefonbūda; kad pa Vēja ielu ar milzīgu grāmatu somu mēdza steigties kāds profesors, hronists laikiem…

Un citu tēmu meklējumu periodi, lūkojoties, kā vēstījuši seni aculiecinieki, Kurta Fridrihsona stādītos bērzos vai Latvijas laika kārtīgumā būvētos, elegantos un reizē skarbos mūra namos Āgenskalna centrā.

Cerams, savpatību un īstumu saglabās arī Torņakalna un Āgenskalna ielas, kuru ciešā tīklojumā aizvien noris mana dzīve," raksta autore.

Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga

Lekcija "Franču mākslinieki un Aleksandra Beļcova Rivjērā"
11. decembris

Aleksandra Beļcova. Mentona. 1929.–1931. Kartons, eļļa. 
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Otrdien, 11. decembrī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā mākslas vēstures pēcpusdienas "Modernisma laboratorija" ietvaros notiks atkārtota lekciju "franču mākslinieki un aleksandra beļcova rivjērā". Lekcijā uzstāsies mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva, parādot valdzinošās Franču Rivjēras atspoguļojumu ievērojamu autoru daiļradē.

"Luxe, calme et volupte" – greznība, miers un baudkāre – šo citātu no Šarla Bodlēra poēmas "Aicinājums ceļojumā" savas 1904. gadā Sentropēzā tapušās gleznas nosaukumam bija izmantojis Anrī Matīss. Cilvēces Zelta laikmeta ideja, doma, ka kaut kur pastāv idilliska vieta, mūžīgās laimes zeme – Arkādija, kopš Vergīlija laikiem saistīja gan dzejniekus, gan māksliniekus. 19. gadsimta beigās Klods Monē, Ogists Renuārs un Pols Siņjaks bija pirmie, kas atrada savu Arkādiju dzimtās Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē.

Viņiem sekoja 20. gadsimta sākuma modernisti – Pablo Pikaso, Fernāns Ležē, Haims Sutins, Andrē Derēns, Pjērs Bonārs, Rauls Difī un jau pieminētais Anrī Matiss. Eskeipisma tieksmes, vēlmi bēgt no urbanistiskās Parīzes mākslinieku vidū sekmēja arī Pirmais pasaules karš. Rezultātā 1920. gadu sākumā Franču Rivjēra kļuva par mājvietu daudziem vadošiem Parīzes skolas māksliniekiem. Kaut arī Franču Rivjēras krastu nevar uzskatīt par Eiropas mākslas metropoli, kur dzimtu jauni virzieni un stili, šī reģiona nozīme atsevišķu autoru daiļradē un mākslas vēsturē kopumā bija īpaši liela.

Kas darīja Franču Rivjēru tik pievilcīgu radošās inteliģences acīs? Šo kultūras fenomenu mēģinājuši skaidrot daudzi speciālisti. Muzeja organizētā lekcija arī piedāvās atbildi uz jautājumu un ļaus iepazīt šo brīnišķīgo vietu caur vairāku slavenu franču gleznotāju darbiem.

Lekcija notiks krievu valodā.

Biļešu cena: pieaugušajiem – 5,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,50 EUR

Vietu skaits ierobežots.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi “Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts”.

LNMM Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26; ieeja caur pagalmu, 5. stāvs / Rīga

Tatjanas Krivenkovas personālizstāde "Veltījums slaveniem gleznotājiem. Ravēšana"
Māksla XO galerijā
13. decembris, 2018–15. janvāris, 2019


Tatjana Krivenkova. Ravēšana I. 2018, audekls, eļļa, 140x140cm

"Savai jaunākajai izstādei izvēlējos radīt ciklu "Veltījums slaveniem gleznotājiem", kas ir atbilde Anselma Kīfera gleznai "Veltījums nezināmajam gleznotājam" un pateicība meistaram par atbalstu un solidaritāti. Pateicība visiem meistariem – slaveniem gleznotājiem," izstādes pieteikumā raksta Tatjana Krivenkova. Mākslinieces izstāde pilnajā nosaukumā "Veltījums slaveniem gleznotājiem. Ravēšana" radās kā atgriezeniskā saite domāšanas un pārdomu procesam par glezniecību, un par savu izvēli. Tā veltīta meistariem, kuri ietekmējuši un attīstījuši krāsu pasauli, kādu mēs to pazīstam šodien. Sev raksturīgajā glezniecības valodā Tatjana Krivenkova krāsai un formai iedod saturu, vielai – blīvumu un materialitāti. Konkrēti meistaru vārdi netiek nosaukti. Izstāde tiek veltīta visiem slaveniem gleznotājiem!

Tatjana Krivenkova beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1988) un maģistra studijas Grafikas apakšnozarē (2010); studējusi porcelāna apgleznošanu Lomonosova Imperatora Pocelāna rūpnīcā Pēterburgā (1995-1996). Paralēli glezniecībai Tatjana Krivenkova aktīvi darbojas porcelāna apgleznošanā, daudz strādā ar zīmējumu, pēdējos gados pievērsusies arī grafikas tehnikām. Par personālizstādi "Gaismas atdalīšana no tumsas" Māksla XO galerijā (10.03.-05.04.2011) Tatjana Krivenkova tika izvirzīta Purvīša balvai 2013.

MĀKSLA XO galerija
Elizabetes 14, Rīga

Galerijā "Romas dārzs" – vērienīga liepājnieku mākslas darbu kolekcijas ekspozīcija
No 13. decembra

No 13. decembra Liepājas galerijā "Romas dārzs" būs apskatāma ekspozīcija "Liepāja-Laiks-Mākslinieks", kurā vienkopus būs skatāmi Liepājas mākslinieku darbi, kas radīti 20. gadsimtā. 

Galerijas izstāžu zālēs turpmāk ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim būs iespēja iepazīties ar plašu Liepājas 20. gadsimta mākslinieku darbu kolekciju – gleznām, akvareļiem, grafiku. Ekspozīcija būs Liepājā vienīgais apmeklētājiem pastāvīgi pieejamais liepājnieku mākslas darbu krājums, kur klātienē skatīt ap 150 mākslas darbus, kas ir tikai neliela kolekcijas daļa. 

Galerija "Romas dārzs" izvirzījusi uzdevumu kolekcionēt un apkopot to latviešu mākslinieku darbus, kuru dzīves un darba gaitas saistītas ar Liepāju. Kolekcijā ir pārstāvēti vairāk nekā 30 mākslinieki, kuru dzīves sākums un skolas gaitas aizsākušās Liepājā, ir mākslinieki, kuru ražīgākie darba gadi ritējuši šeit, kā arī mākslinieki, kuri aktīvi piedalījušies izstādēs, darbojušies mākslas pedagoģijā, tādējādi veidojot kultūras vidi un atstājot vērtīgu kultūras mantojumu. 

Lielākā daļa darbu atspoguļo mākslas tendences pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados, kad Liepājā aktīvi strādāja mākslinieki Valters Uzticis, Matīss Zavickis, Staņislavs Dinģelis, Artūrs Baumanis, Otto Tiliņš u.c. Vēlāko laika posmu parstāv Egils Radziņš, Egīls Brūns, Valdis Mackars.

Darbības laikā galerijas krājumi ir papildināti arī ar apjomīgām vairāku Liepājas mākslinieku – Valtera Uztiča, Jāņa Lauvas, Staņislava Dinģeļa un Valda Mackara darbu kolekcijām. Pilnveidots mākslinieku Egila Radziņa un Roberta Stārosta darbu krājums. 

Ekspozīcijā pārstāvēti arī liepājnieki, kuru mūža un daiļrades garākais posms aizvadīts trimdā. Tie ir Jānis Gailis, Augusts Annuss, Ēvalds Dajevskis, Kārlis Frīdrihs Šaumanis. 

Interesants kolekcijas akcents ir Jāņa Jaunsleiņa zīmējumi, kas atspoguļo dažādas dzīves situācijas un cilvēku tipāžus Latvijas brīvvalsts sākuma posmā.

Turpmāk ekspozīcijā mākslas darbi tiks regulāri mainīti, lai galerijas apmeklētājiem būtu iespēja apskatīt arī pārējo kolekcijas daļu.

Ekspozīciju "Liepāja-Laiks-Mākslinieks" iekārtoja galerijas vadītāja Astra Dzērve un mākslinieks Vilnis Bulavs.

Galerija "Romas dārzs"
Zivju iela 3, Liepāja

"Neputna" galerijā – "Grafiķu kalendāra" ilustrāciju izstāde
13. decembris, 2018–14. janvāris, 2019

No 13. decembra līdz 14. janvārim galerijā "Neputns" būs aplūkojamas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu veidotās ilustrācijas 2019. gada "Grafiķu kalendāram", kuru "Neputns" izdod jau ceturto gadu. Ikviens interesents arī varēs iegādāties lietošanai gatavu kalendāru.

Galerija "Neputns"
Tērbatas iela 49/51, Rīga

Izstāde "Zibens pa dibenu: 100 labākie latviešu mūzikas albumi"
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
13. decembris, 2018–28. februāris, 2019

13. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Audiovizuālajā lasītavā (4. stāvā) notiks izstādes "Zibens pa dibenu: 100 labākie latviešu mūzikas albumi" atklāšana un saruna par latviešu populārās mūzikas ierakstu vēsturi no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām, un nozīmīgāko albumu izvēli "Radio "Naba"" raidījumam.

Izstādē apkopoti mūzikas žurnālista, kritiķa un dīdžeja Ulda Rudaka izvēlēti labākie latviešu mūzikas albumi. Izstādes veidošanā par pamatu ņemts U. Rudaka "Radio "Naba"" autorraidījums "Zibens pa dibenu", kurā sarunās ar mūziķiem klausītāji ikreiz tiek iepazīstināti ar kādu no latviešu mūzikas albumiem.

Albumos pārstāvēti dažādi populārās mūzikas žanri un stili, plašs ir to hronoloģiskais aptvērums – sākot no 1960. gadu beigām, Imanta Kalniņa un Raimonda Paula agrīnajiem mūzikas ierakstiem un beidzot ar tikko, 2018. gada novembrī izdoto "Dzelteno pastnieku" jauno plati. Izstādē apskatāmi skaņu ieraksti dažādos formātos: skaņuplates, audio kasetes, kompaktdiski, digitāli izdotie ieraksti, kā arī nodrošināta iespēja tos noklausīties.

Lielākā daļa izstādē izvietoto albumu ir no LNB Audiovizuālās lasītavas krājuma, bet daļa no privātajām kolekcijām.

Uldis Rudaks ir ilggadējs laikraksta "Diena" mūzikas žurnālists, kritiķis, kā arī Latvijā labi pazīstams dīdžejs.

Pasākuma īpašie viesi: Uldis Rudaks, Viestarts Gailītis, Jānis Daugavietis. Ieeja bez maksas, taču lūdzam iepriekš reģistrēties.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

Valdas Podkalnes sociālais projekts izstādē "Ideju kolekcijas"
14. decembris, 2018–30. janvāris, 2019


"Matainais bloks ar DNS". Valda Podkalne (formas autore), Katrīna Neiburga (dekora autore). Porcelāns, līme, autores ģimenes locekļu mati. 2018. Foto Valts Kleins.

No 14. decembra līdz 2019. gada 30. janvārim Rīgas Porcelāna muzejs kā Latvijas simtās jubilejas gada noslēdzošo izstādi piedāvā "Ideju kolekcijas", kas ir mākslinieces Valdas Podkalnes iniciēts koncepts. Tiks eksponētas divas darbu sērijas – krūzīšu kolekcija, kas tapusi 1993. gadā un porcelāna bloki, kas radīti 2017./2018. gadā speciāli izstādei muzejā. Darbu formas dizainu veidojusi Valda Podkalne, savukārt tās apgleznojuši vai kā citādi radoši izmantojuši daudzi citi, pašas autores izraudzīti un uzaicināti mākslinieki.

Šī izstāde savieno ne vien dažādus laikus, bet arī muzeja ekspozīciju (un tajā redzamo krājumu) ar laikmetīgo mākslu. Ja, piemēram, Rīgas Porcelāna rūpnīcā tā bija ierasta prakse, ka formas dizaina autors ir viens, bet tā dekorus veido citi mākslinieki, tad laikmetīgajā mākslā šādi radoši kopdarbi ir daudz retāka parādība. Vēl vairāk, laikā kad tik svarīgs autorības jautājums, ir patiess izaicinājums un uzdrošināšanās piedāvāt māksliniekam izmantot kāda cita mākslinieka veidotu darbu. Valdas Podkalnes sociālajā projektā, kas savieno gadsimtus, iesaistīti 34 Latvijas kultūras ainā nozīmīgi mākslinieki. Tiks prezentēts arī katalogs "BLOG.KS" kā vērtīga šī notikuma dokumentācija.

Valda Podkalne ir viena no spilgtākajām latviešu māksliniecēm, kas strādā ne vien ar keramiku, bet arī fotogrāfiju un konceptuālām instalācijām. Māksliniece ir atpazīstama Latvijas un Eiropas laikmetīgās mākslas kontekstā. Viņas darbi atrodas dažādās Eiropas muzeju kolekcijās un ir gūtas vairākas atzinības gan citur Eiropā, gan biennālēs un starptautiskās izstādēs Latvijā. Savulaik absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Industriālā dizaina nodaļu, docējusi arī Vizuālās komunikācijas nodaļā. Kopumā strādājusi par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā 27 gadus. 

KOLEKCIJA
1993. gadā Valda Podkalne uzaicināja apgleznot sava dizaina krūzītes Inesi Brants, Romi Bēmu, Anatoliju Borodkinu, Andri Breži, Induli Gailānu, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Heinrihsonu, Pēteri Martinsonu, Sarmīti Māliņu, Anitu Melderi, Andru Neiburgu, Juri Putrāmu, Marutu Raudi, Māri Subaču, Ingrīdu Zāberi un Vilni Zāberu. Galerijā "Bastejs" tapa izstāde "Kolekcionāriem".

BLOG.KS
25 gadus vēlāk, kad ir izaugusi jauna mākslinieku paaudze, Valda Podkalne šo akciju atkārto kopā ar 17 jauniem māksliniekiem. Porcelāna bloku sērijas tapšanā piedalās apvienība "GolfClayderman", Katrīna Čemme, Kaspars Groševs, Haralds Jegodzienskis, Jānis Krauklis, Ieva Kraule-Kūna, Maija Kurševa, Andrejs Lavrinovičs, Anete Melece, Katrīna Neiburga, Ojārs Pētersons, Beate Poikāne, Krišs Salmanis, Evita Vasiļjeva, Evelīna Vida, Lote Vilma Vītiņa un Amanda Ziemele.

Arī Valda Podkalne pati ir strādājusi gan ar krūzītes, gan bloka formu radot tām savu interpretāciju, līdz ar to ieņemot gan iniciatores lomu, gan nostājoties līdzās uzrunātajiem māksliniekiem – saviem līdzgaitniekiem.

Izstādes kuratore Ieva Nagliņa.
Kataloga "BLOG.KS" dizainu veidojis Kirils Kirasirovs, tekstu autori: Helmuts Caune (Arterritory.com), Ieva Lejasmeijere, Daiga Rudzāte (Arterritory.com).

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas), Rīga

LMA Latgales filiāles Grafikas katedras un Tēlniecības katedras
studentu un pasniedzēju izstāde "UPE"
14. decembris, 2018–10.janvāris, 2019

No 14. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Valmierā A/S Latvenergo filiāles Ziemeļu elektriskie tīkli administrācijas ēkā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles Grafikas katedras un Tēlniecības katedras studentu un pasniedzēju izstādi "UPE".

Izstādes "UPE" tēmu mākslinieki traktē plašāk, filozofiskāk, jo ir pieņemts teikt —laika upe, cilvēku straume, runas plūdi, iekrīt kā atvarā, divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi, visas upes tek uz jūru….

Izstādē piedalās: Dārta Stafecka, Aleksejs Smirnovs, Dace Guska, Evita Skrebinska, Imants Haņeckis, Sintija Šadurska, Arvis Kveders, Dāvis Ieviņš, Līga Mergina, Sanita Skavrnaviča. Pasniedzēji — Rūta Briede, Matīss Kalniņš, Anatolijs Šandurovs, Vjačeslavs Fomins.

A/S Latvenergo filiāles Ziemeļu elektriskie tīkli administrācijas ēka
Raiņa iela 14, Valmiera

Nugzara Kahiani personālizstāde galerijā "Antonija"
No 15. decembra


 No 15. decembra klasiskās mākslas galerijā "Antonija" būs skatāma Nugzara Kahiani personālizstāde "Starp debesīm un zemi", kurā apskatei izliktas apmēram 40 mākslinieka gleznas.

Gruzīnu gleznotājs Nugzars Kahiani (dzimis 1952.gadā) savu ceļu uz mākslas pasauli sāka "Nikoladzes Mākslas koledžā dzimtajā Gruzijā un turpināja Sankt-Pēterburgas Muhinas vārdā nosauktajā mākslas institūtā - metālmākslas nodaļā. Labi apguvis šo nozari un arī citas disciplīnas, kā zīmēšanu un gleznošanu, mākslinieks par savējo izvēlējās glezniecību un  iekļāvās Pēterburgas gleznotāju saimē, piedalīdamies izstādēs Krievijā un ārzemju galerijās. Liktens bija lēmis viņam jau kā pieredzējušam meistaram kopā ar ģimeni apmesties Rīgā uz dzīvi un pamazām iekļauties Rīgas un Jūrmalas mākslinieku kopienā.

Mākslinieka palete ir dzidra, krāsaina, daudzveidīga. Ar paletes nazi jeb špahteli viņš rūpīgā apdarē un harmoniskā krāsziedā izveido vizuālo ietvaru savām gleznieciskajām iecerēm, kas lielākoties balstītas sadzīvisku situāciju trāpīgos vērojumos ar zināmu stilizācijas devu un humora klātbūtni," teikts izstādes pieteikumā.

Nugzara Kahiani darbi izstādīti Londonā, Berlīnē, Pēterburgā, Vīnē, Briselē, Floridā, Kanādas un Nīderlandes galerijās, Jūrmalā un Rīgā.

Klasiskās mākslas galerija "Antonija"
Brīvības iela 157-2, Rīga

Māksla ir modē. 16. Jarmarka ir klāt!
15.–30. decembris

No 15. līdz 30. decembrim Mākslas akadēmijā norisināsies ikgadējā studentu mākslas darbu izstāde, gadatirgus un labdarības akcija JARMARKA. Šogad izstādes sauklis iemantojis nosaukumu "Māksla ir modē".

Apmeklētāji tiek aicināti nākt un iepazīt studiju laikā tapušos mākslas darbus: gleznas, grafikas, tekstilu, rotas, keramiku, modi u.c. Ik gadu darbus Jarmarkā izstāda ap 350 topošo mākslinieku. Vienuviet būs apskatāmi vairāk nekā 10 000 unikālu mākslas un dizaina darbu, kurām studenti cenu nosaka paši. Jarmarku apmeklēt ir interesanti arī atkārtoti, jo ekspozīcija mainās ik dienu. Katru no izstādītajiem darbiem būs iespējams arī iegādāties, tā atbalstot studentu jaunradi, bet daļa no ienākumiem tiks arī ziedota LMA vēsturiskās jūgendstila ēkas un īpašuma Ikšķilē J. Kugas mājas atjaunošanas un renovēšanas darbiem.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

Izdots Valtera Benjamina "Maskavas dienasgrāmata" tulkojums latviešu valodā

Trešdien, 12. decembrī plkst. 18.30 Latvijas Laikmetīga mākslas centra telpās notiks vācu filozofa, esejista un literatūrkritiķa Valtera Benjamina grāmatas "Maskavas dienasgrāmata" tulkojuma latviešu valodā atklāšana.

Valteram Benjaminam (1892-1940) piemita unikāls talants uztvert laika un telpas gaisotni, tādēļ "Maskavas dienasgrāmata" ir fascinējošs liecinieks kultūras un ideoloģiskajai gaisotnei 20.gs. sākumā Maskavā. Dienasgrāmata atklāj Benjamina iespaidus un pārdomas ceļojuma laikā uz Maskavu (1926-1927), kurā viņš devās romantiskas pieķeršanās vadīts teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891-1979). Benjamins režisori pirmo reizi satika 1924. gadā Kapri salā Itālijā un līdz pat Benjamina nāvei viņa ir viena no nozīmīgākajam figūrām viņa dzīvē. Benjamina tuvs draugs Geršoms Šolers (1897-1982), kurš arī pēc viņa nāves sakopojis un pirmais izdeva "Maskavas dienasgrāmatu", atzīst - šis dokuments ir Benjamina romantisko jūtu vienlaikus nežēlīgs un patiess liecinieks.

Grāmatu no vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs, viņš ir arī izdevuma pēcvārda autors. Izdevuma redaktore ir Inta Rozenvalde.

Grāmatas atklāšanas pasākumu ievadīs filozofa Jāņa Taurena priekšlasījums "Durch die hohle Gasse, glaube ich, muß er kommen jeb Neapoles-Berlīnes-Rīgas-Maskavas pasāžas", par ko pats saka šādi: "Kā ir "mandeles" itāļu valodā? Un kā "ubags" – krievu? Bet kā glaube ich skan latviski – vai "mani pārņem izbīlis, es pats sev jau liekos nenovaldāms, niecīgs un pazudināts"? Kapri sala pie Neapoles, kur kādā bodītē iepazīstas Asja un Valters (šī tikšanās aprakstīta trijās valodās un nevienu no tām itāļu veikalnieks nesaprastu), ubagi kā vienīgā drošā pilsētas struktūra (urbānistika vēl arvien līdz tam nav izaugusi!) un precīzs Roberta Valzera prozas stila tvērums – tās ir pasāžas cauri laikam, vietām un valodām, un viens to nogabals ir "Maskavas dienasgrāmata"."

"Maskavas dienasgrāmata" izdota Latvijas Laikmetīgās mākslas centra "Tulkojumu sērijā", kas aizsākta 2005. gadā, lai pasaulē nozīmīgi sacerējumi būtu pieejami arī latviešu valodā.

Grāmatas pieejamas Latvijas Laikmetīga mākslas centra interneta veikalā www.lcca.lv, birojā Alberta ielā 13, 7. st., ka arī grāmatnīcās Latvijā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, 7. st. / Rīga

Pirmo reizi skaistākie jūgendstila artefakti – muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" katalogā

13. decembrī plkst. 17.00 muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" notiks krājuma kataloga "Rīgas jūgendstils" atvēršanas svētki. Izdevumam izvēlētie mākslas darbi, mēbeles, trauki, apģērbs un aksesuāri, interjera tekstils, metāla, ādas un stikla izstrādājumi, kā arī fotogrāfijas apliecina Latvijas jūgendstila perioda meistaru prasmi un stila izjūtu.

Kataloga koncepcijas autore ir Dr. arh. Agrita Tipāne. Izdevuma ievadā dots ieskats muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vēsturē un pārskats par kolekcijas izveidi. No vairāk kā 7000 brīnišķīgiem priekšmetiem, kas glabājas muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs", izvēlēti gandrīz 280, kas raksturo dizainu, lietišķo mākslu un rūpniecību Latvijas teritorijā 20. gadsimta sākumā. Kataloga deviņās nodaļās apskatīta glezniecība, grafika, grāmatu grafika un iespieddarbi, mēbeles, porcelāns, fajanss un keramika, stikls, interjera tekstils, tērpi un aksesuāri, metāls un āda, kā arī fotogrāfija. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts, tas lasāms latviešu un angļu valodās. Šis ir pirmais muzeja krājumam veltītais katalogs.

Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs"
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga

Gints Gabrāns atklājis SAN ofisu debeskrāpjus Dubajā, Šanhajā, Ņujorkā

Decembra sākumā latviešu mākslinieks Gints Gabrāns, kura viens no jaunākajiem projektiem ir papildinātās realitātes aplikācija SAN, "atklāja" SAN ofisu debeskrāpjus arī Dubajā, Šanhajā, Ņujorkā. Ofisi veidoti un redzami ar papildinātās realitātes mobilo aplikāciju SAN.

Atgādinām, ka 18. novembrī ar projektu "Transrealitātes Zirgu iela" tika atklāta pirmā SAN ofisa ēka Rīgā, kas ir 25 kilometrus augsta un patlaban aplūkojama 50 kilometru rādiusā ap Zirgu ielu. Šis objekts iezīmē arī aplikācijas SAN jaunu sākumu, kurai veikta atjaunotne. Visi iepriekšējie SAN mākslas objekti, kuri bija izvietoti visā pasaulē, ir izdzēsti un pārnesti digitālā, astrālā telpā.

Aplikācija SAN ir lejuplādējama vietnē san.lv (Appstore, GooglePlay).

Aplikācija SAN tika radīta, izmantojot pilnīgi jaunu un pasaulē unikālu risinājumu, kas ļauj veidot GPS bāzētas lielizmēra virtuālas struktūras, kas redzamas viedierīcē kā papildinātās realitātes 3D objekti. Tie ir aplūkojami reālajā telpā no dažādiem skatpunktiem, un caur tiem var pārvietoties. Virtuālajiem objektiem ir patstāvīga GPS lokācija telpā bez optiskas piesaistes marķieriem vai plaknēm, kā tas ir citās papildinātās realitātes aplikācijās.

"Aiz loga mazliet snieg" – mākslas galerijā PUTTI
6. decembris, 2018–5. februāris, 2019


Barbara Uderzo (Itālija). Gredzens – Sudrabs pārklāts ar rodiju, plastika, sudraba ābols pārklāts ar emalju

No 6. decembra līdz 2019. gada 5. februārim Mākslas galerijā PUTTI skatāma latviešu un starptautiskie rotu mākslinieku izstāde "Aiz loga mazliet snieg".

Izstādē piedalās 29 mākslinieki: Ammeli Engström (Zviedrija), Ana Cardim (Portugāle), Andris Lauders (Latvija), Åsa Elmstam (Zviedrija), Barbara Uderzo (Itālija), Benjamin Lignel (Francija), Castello Hansen (Dānija), Clara Del Papa (Itālija/Venecuēla), Chao-Hsien Kuo (Somija), Gian Luca Bartellone(Itālija), Gigi Mariani (Itālija), Guntis Lauders (Latvija), Isis Maurer (Vācija), Joanne Garner (Anglija), Kira Yurina (Japāna), Kriss Eglite(Igaunija), Liisa Hashimoto (Japāna), Maija Vītola (Latvija), Märta Mattsson (Zviedrija), Māris Auniņš (Latvija), Māris Šustiņš (Latvija), Noritamy (Izraēla), Paula Treimane (Latvija), Pia Groh (Vācija), Réka Lörincz (Ungārija), Simeon Shomov (Bulgārija), Tanel Veenre(Igaunija), Ted Nolten (Nīderlande), Valdis Brože (Latvija).

"Trausla un neatkārtojama, maza un smalka no debesīm laižas tā bezdibenī tādā kā dejā. Dažkārt tango ritmos, dažkārt lēnā valša taktī. Sniegpārsla. Tā pieskaras vaigam, plaukstām, pierei. Tā nokrita no tavām skropstām. Tas skūpsts. Ziema. Kā dimantā balti koki mēnesnīcā. Balts ceļš, soļu gurksti. Balta dzērve baltos kalnos ligzdu vij. Ziemas elpā aizmiršanās. Manas rokas un tavējās tik ilgi kopā. Mans kosmoss tavās acīs. Mūsu lidojums bezgalībā. Bet aiz loga mazliet snieg," teikts izstādes pieteikumā.

Mākslas galerija PUTTI
Peitavas iel 5-31, Rīga