JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
J.Putrāms. No 70. – 80. gadu izcilāko plakātu izstādes "Plakātlaiks" Liepājā

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
12/11/2018

70. – 80. gadu izcilāko plakātu izstāde "Plakātlaiks" Liepājā
14. novembris–28. decembris

14. novembrī Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā tiks atklāta mākslas zinātnieces Ramonas Umblijas kūrētā plakātu izstāde "Plakātlaiks. Kanons un individualitāte". Trīsdesmit divos plakātos, izcilāko 20. gadsimta 70. un 80. gadu meistaru darbos tā atspoguļos Latvijas kultūras kanona vērtības.

"20. gadsimta 70. un 80. gadu latviešu plakātmāksla, atbrīvojusies no socreālisma kanona, 21. gadsimtā kļūst par mūsu valsts kultūras kanona sastāvdaļu. Minētā laikposma izcilākie autori, kuru darbi būs skatāmi izstādē – I.Blumbergs, J.Dimiters, L.Šēnbergs, J.Putrāms, A.Breže u.c. – plakātu no ideoloģiska rupora pārvērš mākslinieciskā pašvērtībā. Šis process notiek, pateicoties spēcīgām radošām individualitātēm ar tām piemītošu savdabīgu māksliniecisko rokrakstu.

20. gadsimta 70. un 80. gados Latvijā plakāts ir ļoti populārs. Notiek daudz dažādas izstādes, konkursi, izdevniecības tiražē plakātlapas aizvien lielākās tirāžās, sākas plakātu kolekcionēšanas bums, grāmatu veikalos tos var nopirkt par pārdesmit kapeikām," teikts izstādes pieteikumā.

"Plakāta valoda ir skaļa, reizēm tā klaigā, reizēm – smīn vai koķetē, nekautrējas uzdot jautājumus un atgādināt par problēmām, kuras ikdienība nemīl. "Plakātlaiks", vienkopus eksponējot tā laika spilgtāko plakātu piemērus un reizē atspoguļojot tā laika karstos jautājumus, ir viens no Latvijas kultūras vērtību sistēmas turētājiem!" stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Ramona Umblija.

Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpa
Radio iela 8, Liepāja

Laikmetīgās mākslas izstāde "Barbars Parīzē"
Fondation d'Entreprise Ricard telpās Parīzē
13. novembris–22. decembris
 

No 13. novembra līdz 22. decembrim Fondation d'Entreprise Ricard telpās Parīzē norisinās laikmetīgās mākslas izstāde "Barbars Parīzē".

Šī ir apjomīga laikmetīgās mākslas izstāde, kas ir veltīta latviešu izcelsmes rakstniekam, mākslas teorētiķim, politiķim un ārstam Andrejam Kurcijam (1884—1959). Viņa 1923. gadā sarakstītais darbs "Aktīvā māksla" kalpo par pamatu izstādei, kas pulcē gan Eiropā atzītus latviešu, gan ārzemju māksliniekus. Izstādē piedalās Tatjana Daneberga (Tatjana Danneberg), Viržils Fress (Virgile Fraisse), Signe Frederiksena (Signe Frederiksen), Gijoms Maro (Guillaume Maraud), Anna-Stīna Treumunda (Anna-Stina Treumund), Viktors Timofejevs, Evita Vasiļjeva.

Esejā "Aktīvā māksla" Kurcijs ne vien norāda uz mākslas un mākslinieka nozīmi sabiedrībā, bet arī uzsver to, cik svarīgi mākslai tikt aktivizētai no iekšienes un būt neatkarīgai. Izstāde "Barbars Parīzē" savu nosaukumu aizguvusi no vēl vienas Kurcija grāmatas: dzejas krājuma, kas atspoguļo dzīvi Parīzē plaukstošajā 20. gadsimta sākumā. Krājumā Kurcijs atklāj autsaidera skatījumu: grāmatas liriskais varonis maldās franču valodā un kultūras kodos, taču šī pazemojošā situācija drīz mainās, kad viņš piedzīvo dažādu kultūru savstarpējo bagātināšanos, ko Parīze piedāvā. Tieši to īpašo attiecību dēļ, kādas ar šo pilsētu bija Andrejam Kurcijam un viņa laikabiedriem, Parīze izvēlēta par projekta norises vietu.
Mūsdienās mākslas praktiķi Francijā, Latvijā un citās valstīs cenšas atkal nodibināt saikni ar politisko dimensiju, nezaudējot māksliniecisko autonomiju. Šajā kontekstā Kurcija "Aktīvā māksla" iegūst jaunu aktualitāti.

Izstāde ir viena no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Latvija100 iniciatīvām, kas veidota sadarbojoties Kim? Laikmetīgās mākslas centram, Ricard fondam un izdevniecībai Paraguay Press.

Izstādes kuratori: Joahims Hamu (Joachim Hamou), Maija Rudovska un Barbara Sirjeksa (Barbara Sirieix).

Fondation d'Entreprise Ricard
12 rue Boissy d’Anglas 75008, Paris

Vijas Zariņas izstāde "Uzgleznotā daba" galerijā "Daugava"
14. novembris, 2018–5. janvāris, 2019


Vija Zariņa. Krasta līnija. 2018., 125x220, audekls, eļļa. Pubicitātes foto

No 14. novembra galerijā "Daugava" būs skatāma Vijas Zariņas izstāde "Uzgleznotā daba".

"Savos darbos runāju par nojaušamo, sajūtamo, neizstāstāmo - bet uzgleznojamo. Tos veidoju tā, lai skatītājā izraisītu asociācijas, lai mūsu redzes atmiņa nojauš atpazīstamu sajūtu. Vēlos, lai glezna neatklājas uzreiz. Tā ir uzmanīgi jāvēro.

Manas gleznas ir mans pasaules redzējums, mana vērtību sistēma un mana izpratne par visu svarīgo un man vērtīgo dzīvē un mākslā," par saviem darbiem, izstādi piesakot, stāsta Vija Zariņa.

Galerija "Daugava"
Ausekļa iela 1, Rīga

Helēnas Heinrihsones darbu izstāde "Bedroom Paintings" galerijā Bastejs
14. novembris8. decembris


 No 14. novembra līdz 12. decembrim galerijā "Bastejs" būs skatāma Helēnas Heinrihsones darbu izstāde "Bedroom Paintings".

"Guļamistaba parasti ir privāta telpa, kur cilvēki pavada nakti guļot, vai dienā atpūšoties, ar vairāk vai mazāk nosacītu interjeru:gultu, skapi, kādu krēslu, spoguli. Helēnas “guļamistabā” nav nekā lieka, figūras viegli levitē krāsu radītā komforta zonā. Tieši krāsas visprecīzāk raksturo intimitātes noskaņu izstādē. Gleznas ir veidotas uz divejādi: izmantojot pretkrāsu principu vai uz pietuvinātu krāsu saskaņas principa," teikts izstādes pieteikumā.

"Izstāde "Bedroom Paintings" ir iecerēta viegli bezrūpīga, kā apturēts mirklis. Tā aicina skatītāju ļauties krāsu mijiedarbības baudīšanai. Figūru fragmenti kā ornaments plaknē fiksē netveramu kustības burvību. Izstādes koncepts sakņojas poparta tradīcijās, kur paralēles velkamas ar amerikāņu mākslinieka Toma Veselmaņa (Tom Wesselmann) daiļradi," stāsta māksliniece Helēna Heinrihsone.

Galerija "Bastejs"
Alksnāja iela 7, Rīga

Mākslas zinātniece Rūta Rinka lekcija
"Mākslas keramika Latvijā 20. gadsimta sākumā"
14. novembris

2018. gada rudenī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina apmeklētāju iecienīto ciklu "Klasiskās vērtības" un jaunajā sezonā piedāvā četras lekcijas, kuras būs veltītas 19. un 20. gadsimta mijas periodam, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai. 

14. novembrī plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks mākslas zinātnieces Rūtas Rinkas lekcija “Mākslas keramika Latvijā 20. gadsimta sākumā”, kas atklās divus attīstības ceļus, kas iezīmējās latviešu lietišķās mākslas skolas tapšanas laikā. Dizaina vēstures entuziasti ieraudzīs nacionālā romantisma ideju iemiesojumu Riharda Zariņa, Jēkaba Drandas (1853–1915), Pētera Šteinberga (1874–1938), Anša Cīruļa darbos, ko varēs salīdzināt ar jūgendstila formu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu valodas daudzveidību Kārļa Kelera, Augusta Jullas (1872–1958) daiļradē. Jāpiemin, ka līdz ar jaunās Latvijas valsts dzimšanu aizsākas arī Rūdolfa Pelšes (1880–1942) pedagoģiskā un radošā darbība latviešu keramikas skolas tradīciju iedibināšanā.

Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 830917, 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv 

LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

Ilzes Eniņas un Paula Spridzāna izstāde "Jūras sāls" Liepājā
14. novembris30. decembris


Pauls Spridzāns. "Vakara blāzma". 2017. Audekls, eļļa, 40 x 50 cm

No 14. novembra līdz 30. decembrim Liepājas muzejā būs skatāma mākslinieku Ilzes Eniņas un Paula Spridzāna izstāde "Jūras sāls".

Doma veidot kopīgu izstādi abiem māksliniekiem radusies šovasar, piedaloties Aivara Kleina rīkotajā gleznošanas plenērā "Liepājas Marīna". Abus māksliniekus vieno mīlestība uz jūru un šāda izstāde ir gluži likumsakarīga. Kā atzīst Ilze Eniņa, viņa pēc dabas ir avantūriste un šī kopīgā izstāde ir tam spilgts pierādījums. Arī savos darbos māksliniece meklē jaunus risinājumus, formas un faktūras, savukārt Pauls Spridzāns prezentēs klasiskās glezniecības paraugus.

Jūra vienmēr bijusi abu mākslinieku iedvesmas avots. Katru tā uzrunā citādāk. Ar izstādes nosaukumu "Jūras sāls" mākslinieki vēlas parādīt jūras glezniecības satura dziļumu un izteiksmes daudzveidību.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

Miķeļa Fišera personālizstāde "Vainavas un noplicinājumi" Mākslas stacijā Dubulti 
15. novembris, 2018–10. februāris, 2019


Miķelis Fišers. "Ļaunā vēsts jeb Cīpslainā Gaļspārņa pēdējais sprediķis"

No 15. novembra Mākslas stacijā Dubulti būs aplūkojama vērienīga Miķeļa Fišera personālizstāde "Vainavas un noplicinājumi". Kā rāda nosaukums, izstādi veidos jauni darbi māksliniekam raksturīgajā poētiskā apokaliptisma garā. Izstāde ir Miķeļa Fišera pirmā atkalsastapšanās ar skatītajiem pēc dalības pērn 57. Venēcijas mākslas biennālē.

Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdzēs Mārtiņa Grauda dokumentālā pilnmetrāžas filma "Kondoru kalve" (Studija Tanka), kuras īpašais seanss piedzīvos pirmizrādi 13. novembrī plkst. 19.00 kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē.

"Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi "profesionāļus" varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu...

Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu "Vainavas un noplicinājumi" – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LED burtu lasāmgabalu (Robertas Fišeres scenogrāfija), sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir "lielās formas" darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu "vispārzināmā" apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna. 

Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu," izstādes pieteikumā stāsta izstādes kurator Inga Šteimane.

Miķelis Fišers 2015. gadā ieguva Purvīša balvu par personālizstādi "Netaisnība" (2014), ir veidojis Latvijas paviljonu "Kas slikts var notikt" 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). 

Mākslas stacija Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala 

Turku mākslinieka Boras Akinciturka izstāde "Egg Punk Karaoke" galerijā 427 
15. novembris–21. decembris

No 15. novembra līdz 21. decembrim galerijā "427" būs apskatāma turku mākslinieka Boras Akinciturka izstāde "Egg Punk Karaoke" (Olu panka karaoke). Izstādes tekstā Nataļja Serkova raksta:

"Un cik ilgi tev vajadzēja viņas ēst?"
"Tik ilgi, kamēr vien dzīvoju ar vecākiem."
"Bet tu joprojām dzīvo ar vecākiem."
"Nu, jā, it kā, bet es tur pavadu mazāk laika. Dažreiz es palieku pie tevis, vecīt."
"Bet es arī dzīvoju ar vecākiem. Tā kā tu dzīvo vai nu ar maniem vecākiem, vai ar saviem. Jebkurā gadījumā tu dzīvo ar vecākiem."
"Vismaz tad, kad es palieku pie taviem vecākiem, man nav jāēd vārītas olas."

Bora Akinciturks (dz. 1982. gadā Turcijā). Dzīvo un strādā Londonā. Nozīmīgās izstādes: Keep Smiling is The Art of Living, Alyssa Davis Gallery, Ņujorka, ASV, 2017; We’re All Dead, We Just Don’t Know It Yet, Ultrastudio, Peskara, Itālija, 2017; Fallen Angels, sadarbībā ar Noemi Merku, Komplot, Brisele, Beļģija, 2017; Say Yes, The Beautiful Erah, Zalcburga, Austrija, 2016; Politely Declined, Pilevneli Project, Stambula, Turcija, 2012. Viņa grupa Fino Blendax, kas izveidota sadarbībā ar Ahmetu Ogutu uzstājusies The ICA Londonā; Chisenhale Gallery Londonā; Van Abbe muzejā Einhovenā; 56. Venēcijas biennālē Creative Time Summit: The Night Art Made the Future Visible 2015.

Akciniturks ieguvis bakalaura grādu grafiskajā dizainā Jeditepes universitātē Stambulā, 2007; studējis mākslu pēcdiploma studijās Midlseksas universitātē Londonā, 2008. Akcinturka darbi pievēršas mūsdienu dzīves un tās tiešsaistes simulāciju banalitātēm un šausmām, apskatot tādas tēmas kā estētika, sociālos apstākļus, sajūtas un izpausmes digitālajā laikmetā, strādājot ar dažādiem medijiem, tostarp gleznām, zīmējumiem, skulptūrām, performancēm, digitāliem darbiem, skaņu un video.

Izstāde apskatāma trešdienās, ceturtdienās un piektdienās.

Galerija 427
facebook.com/4toseven

Stabu iela 70, Rīga

Fotoizstādē "Rīga 100 gados"
No 15. novembra

Atzīmējot Latvijas valsts svētkus, no šī gada 15. novembrī laukumā pie tirdzniecības centra "Origo" būs aplūkojama brīvdabas fotoizstāde "Rīga 100 gados", kas piedāvā ieskatu Latvijai un Rīgai nozīmīgos notikumos gadsimta garumā. Izstāde ļaus apmeklētājiem iegūt vizuālus iespaidus par savu valsti, Rīgu un tās vēstures notikumiem, aplūkojot ekspozīcijā izvietotās 50 fotogrāfijas.

Baltijas valstu simtgades svinību laikā daļā izstādes darbu tika eksponēti arī Igaunijā, Lietuvā un Francijā Rīgas sadraudzības pilsētā Bordo, kā arī Rīgas svētku laikā Līvu laukumā. Izstāde pilnā tās apjomā būs skatāma tieši simtgades svētku kulminācijas laikā laukumā pie Tirdzniecības centra "Origo".

Fotoizstādē būs apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Kara muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Brāļu kapu komitejas arhīviem, kā arī mūsdienu fotogrāfu, kā piemēram, Gunāra Janaiša, Aivara Liepiņa, Agneses Zeltiņas darbi. Izstādes "Rīga 100 gados" kurators ir fotomākslinieks Ilmārs Znotiņš.

Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada martam.

Konkursa izstāde "JĀ/NEatkarība-2018" Jūrmalā
No 13. novembra

13. novembrī Jūrmalas pilsētas muzeja filiālē Bulduru Izstāžu namā tiks atklāta konkursa izstāde "JĀ/NEatkarība-2018" un paziņoti konkursa laureāti, kuri iegūs naudas prēmijas, kā arī sveikti atzinības ieguvušie autori.

Šogad izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau septīto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm. Konkursa izstādes "JĀ/NEatkarība" ideja radās jau 2012. gada vasarā, Bulduru Izstāžu namam sadarbojoties ar radoši darošo biedrību RAD-DAR. Konkursa izstāde veiksmīgi pārņēma toreizējā gadskārtējā pasākuma "Māksla vieno tautas" vietu un laiku kā jauns konkurss, kurš aicināja māksliniekus piedalīties ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

Šogad konkursam tika pieteikti 82 darbi no visas Latvijas. Žūrijas sastāvā strādāja: mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Aiga Dzalbe, dokumentālā kino režisore, kultūras un sociālu projektu producente, publiciste Kristīne Briede, fotogrāfs, pedagogs Andrejs Grants, filozofs un sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras docētājs Normunds Kozlovs un māksliniece, Art Studio Peahen vadītāja Patricija Brekte.

Arī šogad konkursa izstāde notiks divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā Jomas ielā 1/5. Izstāde Bulduru Izstāžu namā notiks līdz 8. decembrim, Jūrmalas pilsētas domes vestibilā līdz 7. decembrim.

Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri

Daces Dēliņas Lipskas gleznu cikls "Saucējas" Igaunijas Nacionālajā muzejā
11.–25. novembris 

No 11. līdz 25. novembrim Latvija 100 īpašās svinības programmā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu būs skatāma mākslinieces Daces Dēliņas Lipskas personālizstāde "Saucējas". 

Gleznu cikls tapis meklējot vienojošo latviešu un igauņu vēsturē un kultūrā, portretējot mākslas ekspedīcijās sastaptās suitu, setu un Kihnu salas sievietes - saucējas. Īpaši izstādei Tartu, radīts veltījums Ziemeļkurzemes lībiešiem. Šī somugru izcelsmes tauta, kuras valodu un košās drānas var iepazīt Kurzemes lībiešu krastā kādā no līvu saietiem, ir tilts, kas vieno latviešus un igauņus. 

Krāšņie suitu tērpi kalpoja kā pirmais impulss mākslinieciski antropoloģiskai interesei par dzīvām tradīcijām un tautas tērpu vizuālajiem kodiem, kuru pētniecība aizveda tālāk uz Igauniju.

Gleznu cikls pirmizrādi piedzīvoja šī gada augustā Liepājas muzejā. Daļa suitu un setu sievu portretējumu līdz 19. novembrim vēl apskatāmi laikmetīgās mākslas muzejā Erarta Sanktpēterburgā. 

Igaunijas Nacionālais muzejs
Muuseumi tee 2, Tartu

Olgas Šilovas personālizstāde "Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā"
galerijā "Māksla XO"
16. novembris–11. decembris


Olga Šilova. "Sieviete no sudraba pieclatnieka". 2018. Alumīnijs, 68x57x45cm

No 16. novembra galerijā "Māksla XO" būs skatāma Olgas Šilovas personālizstāde "Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā".

"Mani fascinēja monētas maģiskais spēks, tās plastiska, kā arī tās vēsturiskais konteksts. Pieclatnieks kļuva par Latvijas neatkarības simbolu un tās vizuālais atveidojums, ko tautā sauc par Mildu, asociējas ar Latvijas tēlu. Gadiem ejot, Mildas tēla semantika mainījās līdzi Latvijas vēsturei, simbols ieguva jaunu spēku, kļuva dziļāks un sīkstāks. Monētu glabāja kā talismanu, nododamu no paaudzes paaudzei. No tautumeitas tikumības un sirdsskaidrības simbola, līdz mūsdienu Latvijas Valsts identitātes zīmei – ceļš, kuru gāja Milda līdzi Latvijas liktenim. 

Veidojot monētas portretu kā apaļskulptūru, realizēju vēlmi redzēt Latvijas simbolu sejā. Tas ir pētījums, kura rezultātā var ieraudzīt tautu meitas vaibstus pretskatā, "ieskatīties viņai acīs" – 

smalks konceptuāls žests ar vairākām uztveres dimensijām," tā izstādes pieteikumā stāsta māksliniece Olga Šilova.

Izstāde apskatāma līdz 11. decembrim.

Galerija "Māksla XO"
olgasilova.lv

Elizabetes iela 14, Rīga

Diānas Tamanes izstāde "Pasūtījums" ISSP Galerijā
16. novembris, 2018–5. janvāris, 2019

No šī gada 16. novembra līdz 2019. gada 5. janvārim ISSP Galerijā būs apskatāma mākslinieces Diānas Tamanes izstāde "Pasūtījums" (Commissions).

"Māksliniece Diāna Tamane par savu darbu izejmateriālu izmanto ikdienišķus notikumus, kuru galvenie varoņi ir viņas ģimene un pati, un bieži aicina ģimenes locekļus kļūt par darbu līdzautoriem. Tādējādi viņai izdodas trāpīgi portretēt ne tikai ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, bet arī vēstures atnestās pārmaiņas, mūsdienu sabiedrību, izpratni par skaisto, kā arī fotogrāfijas arvien pieaugošo lomu ikdienas dzīvē," stāsta izstādes kuratore Evita Goze.

Diāna ir viena no atpazīstamākajām jaunās paaudzes Latvijas māksliniecēm, kuras galvenais izteiksmes rīks ir fotogrāfija, taču savos darbos viņa izmanto arī video, skaņu, tekstu un atrastus objektus.

Zinot, ka Diāna studējusi fotogrāfiju vairāk nekā desmit gadus, dažkārt tēvs palūdz, vai viņa nevarētu nofotografēt Rīgas panorāmu, ko pielikt pie viesistabas sienas. Diāna parasti atbild, ka neko tādu nedara. Gadījies arī, ka viņa plāno uzdāvināt fotogrāfiju vecmāmiņai, bet māte pasteidzas to ierāmēt zeltītā rāmī. Diāna dusmojas, bet māte atbild, ka vecmāmiņai tā patiks.

ISSP Galerijai veidotajā izstādē “Pasūtījums” Diāna beidzot plāno apmierināt savas ģimenes vēlmes.

Diāna Tamane (Latvija/ Igaunija, 1986) dzimusi Rīgā, dzīvo un strādā starp Tartu un Rīgu. Absolvējusi Tartu Mākslas koledžu, Sint-Lucas Mākslas skolu Briselē un HISK mākslas institūtu Gentē. Viņas darbi izstādīti pirmajā Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē, kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Tartu Mākslas muzejā (Igaunija), Valsts Laikmetīgās mākslas muzejā S.M.A.K. Gentē (Belģija), Vintertūras Fotomuzejā (Šveice) Katmandu Triennālē (Nepāla), Surplus Space (Ķīna), galerijā Triumph (Krievija), galerijā A Gentil Carioca (Brazīlija) un citur. Viņas darbi atrodas Vintertūras Fotomuzeja un privātās kolekcijās.

ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

dianatamane.com

Valda Brožes personālizstāde "Valdis Brože. IMPRINTS" galerijā PUTTI
16.–28. novembris

Mākslas galerijā PUTTI no 16. līdz 28. novembrim būs apskatāma latviešu laikmetīgo rotu mākslinieka Valda Brožes personāizstāde "Valdis Brože. IMPRINTS". Imprint tukojumā no angļu valodas nozīmē – nospiedums. Rotu mākslinieks Valdis Brože, radot šo rotu kolekciju, īpašu uzmanību pievērsa Latvijas teritorijā atrodamiem materiāliem un uz mūsu zemes atstātiem vēstures nospiedumiem, kas tieši vai netieši ir ietekmējuši mūs – šajā teritorijā dzīvojošos cilvēkus.. "Formas, kas šodien šķiet dabiskas un pašsaprotamas, ir veidojušās pagātnes procesos," stāsta Valdis.

Nospiedums– zīme vai kontūra, ko rada viena objekta spiediens uz cita objekta virsmas. Kā pēda smiltīs… Nospieduma rezultātā stāstam mainās gan saturs, gan struktūra, veidojot jaunu stāstu. Izstādē redzamajām rotām ir katrai savs stāsts – vēsturiskās dinamikas atspoguļojums – mūsdienīgā izpildījumā.

"Šis būs mans mēģinājums atskatīties pagātnē. Doties ceļojumā un pārstāstīt, ko esmu tur atradis. Uzzināt par iemesliem, kas mainījuši vidi, un iemesliem, kas likuši man redzēt pasauli tā, kā es to redzu un kā uz to reaģēju. Došanās zināmajā un nezināmajā, ieraudzīt apkārtējo, man zināmo pasauli, no jauna.." stāsta Valdis Brože. Šajā izstādē redzamājās rotās izmantoti pie Ogres upes nejauši atrastais akmens ar laika nospiedumu, gagāts (jets) – fosilizējies koks, optiskie stikli, serpentīns, špinelis un citi materiāli savienojumā ar cēlmetāliem – sudrabu, zeltu.

Valdis Brože ir Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļas absolvents. Strādā ar zeltu, sudrabu, dažādiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Mākslinieka spēks ir darbs ar emalju un spēle ar krāsu intensitāti, savienojot tās pārsteidzošās kombinācijās. Valda darbos spilgta iezīme ir sirreālisms.

Mākslas galerija PUTTI 
Peitavas iela 5-31, Rīga

Rotko centrā sāksies novembra izstāžu sezona
16. novembris, 2018–15. janvāris, 2019


No izstādes "Artapestry 5" Amanda Gizzi (Lielbritānija/Skotija) "Citronu šerberts un karameles" 2017, 165x80 (fragments)

Latvijas simtgades svētku priekšvakarā 16. novembrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar astoņiem jauniem mākslas projektiem tiks atklāta jaunā izstāžu sezona.

Rotko centra 2018. gada piektā izstāžu sezona ar tajā pārstāvētajiem izstāžu projektiem ir dāvana mums katram, Latvijas valsts simtgadi sagaidot.

Latvijas mākslu iezīmē Talsu mākslinieku grupas izstāde "Kurzemes krāsas" un divu izcilu Latvijas keramiķu izstādes – Izabellas Krolles "Artērija" un Lilijas Zeiļas "Pēdas. Pieskārieni. Daudzpusība".

Igaunijas grafiķi ar 50 autoru veikumu sveic mūs projektā "Igaunijas simtgade Latvijā", savukārt Lietuvas sveiciens atceļojis no Šauļu pilsētas ar Vaidota Januļa izstādi "Dvinskas cietokšņa dienasgrāmata".

Izstāžu sezonu kuplina Eiropas gobelēnu foruma ceļojošā izstāde "Artapestry 5" un pašmāju organizētā 5. starptautiskā tekstila un šķiedru mākslas simpozija dalībnieku izstāde, kā arī Vācijas "Pashmin" mākslas galerijas izstāde "Jūliuss Fogtli – Šveices impresionisma vēstnesis".

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde
"Rudens.100"
9. novembris. 2018–6. janvāris, 2019

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā līdz 6. janvārim ir skatāma 43. ikgadējā vizuālās mākslas izstāde "Rudens.100".

Izstādē "Rudens.100" piedalās profesionāli vizuālās mākslas un dizaina mākslinieki un šo nozaru vidusskolu un augstskolu studenti. Ekspozīcijā ir iespēja apskatīt glezniecības, tēlniecības, foto mākslas, instalācijas darbus un citus mākslas veidus, kurus radījuši vairāk kā 50 autori.

LMS ikgadējā "Rudens" izstāde šogad veltīta Latvijas valsts simtgadei, parādot interesanto un atšķirīgo mūsu mākslā, akcentējot radošās personas nozīmīgumu valstī un fiksējot mākslinieku izpausmes Latvijas 100. jubilejas laikā. Mākslinieki, pievēršoties tēmām par Latviju, Gribu, Dzimšanu, Brīvību un Augšanu, atspoguļojuši tās šī laika paradigmā, uzrādot mākslinieciskās izteiksmes ierobežojumu neesamību, mākslinieciskās formas brīvību un mākslas valodas daudzveidību.

Izstādei iesniegtos darbus izvērtēja un atlasīja profesionālu mākslinieku un mākslas zinātnieku žūrija, kura izstādes "Rudens.100" atklāšanā paziņoja, ka LMS Balva un līdz ar to iespēja LMS galerijā rīkot personālizstādi 2019./ 2020. gada sezonā, piešķirta māksliniekiem Ievai un Jānim Spalviņiem par radošo un stabilo sniegumu akvareļglezniecībā.

Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga

Haralda Vecvagara foto izstāde "Portrets" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 24. martam, 2019

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, 1. stāvā ir apskatāma Haralda Vecvagara pirmā fotogrāfiju izstāde "Portrets". Izstādi veido 58 dokumentālas fotogrāfijas ar tādiem Latvijas Televīzijas raidījuma "Vakara intervija" varoņiem kā Vāclavs Havels, Mariss Jansons, Pjotrs Vails, Otars Joseliani, Regīna Ezera, kuras operators Haralds Vecvagars uzņēmis laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam.

Melnbaltos foto autors radījis, iedvesmojoties no franču fotogrāfa Anrī Kartjē Bresona, kas atspoguļo personu psiholoģiskos portretus. Haraldam Vecvagaram tas ir intīmais portrets foto mākslā, kur interjers un ietērps kļūst maznozīmīgi – galvenā uzmanība tiek pievērsta sejai kā dvēseles spogulim, dvēseles pārdzīvojuma attēlošanai.

"Kamēr režisors Gints Grūbe viņus tincināja par bērnību, mīlestību un karu, man bija tā laime šos cilvēkus - leģendas vērot caur kameru. Es tikai skatos, mani aizsedz kamera, es uzdrīkstos patiesi vērot, kā portretējamais ieiet sevī, atmiņās, emocijās, viņš nevalda pār ķermeni, viņš ir patiess un caur to – skaists. Tas brīdis ir palicis viņa atmiņās un manās fotogrāfijās," tā laika sajūtās dalās fotogrāfs Haralds Vecvagars.

Haralds Vecvagars līdz šim galvenokārt pazīstams kā kino un TV operators. Profesionālās iemaņas ieguvis Latvijas Televīzijā, kur kopš 1991. gada strādājis par operatoru. Pabeidzis Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas universitāti (VGIK) Maskavā. Fotografēšana Haraldam bija tuva jau agrā bērnībā, līdz ar studijām institūtā tā iegūst profesionālu pieskārienu un kopš tā laika kļuvusi par neatņemamu autora dzīves sastāvdaļu.

Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bez maksas ir apskatāma līdz 2019. gada 24. martam.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

Latviešu mākslinieki novembrī piedalās festivālos Islandē un Igaunijā

Pēc pirmizrādēm Londonā un Starptautiskajā jaunā teātra festivālā "Homo Novus" Rīgā, latviešu dokumentālā teātra un kino režisores Kristas Burānes un britu teātra mākslinieka un rakstnieka Endija Fīlda kopīgi veidotā izrāde "Noktirne" dodas uz Reikjaviku, kur 15. novembrī tiks izrādīta festivālā "Spectacular".

"Noktirne" ir Burānes, Fīlda un viņu domubiedru – latviešu scenogrāfes Ievas Kauliņas un zviedru horeogrāfa Ērika Ēriksona veidota izrāde, kas aizved skatītāju pilsētas neredzamajā un nepieradinātajā daļā, mainot ierasto skatiena fokusu un kustību trajektoriju. Reizē izrāde un fizisks ceļojums, "Noktirne" notiek gaismas un tumsas robežzonā, kur cilvēka radītais sastopas ar dabisko, un uzdod jautājumu par to līdzāspastāvēšanas nosacījumiem.

theatre.lv

Ances Gricmanes abstraktā glezniecība viesnīcā "Hotel Bergs"
13. novembris, 201813. janvāris, 2019

Viesnīcas "Hotel Bergs" 1. stāva ātrijā no 13. novembra līdz 13. janvārim skatāma mākslinieces Ances Gricmanes darbu izstāde. Māksliniece Ance Gricmane pievēršas mūzikas un glezniecības sinerģijai, iedvesmojoties no komponistiem Andreja Selicka (LV) un Arvo Perta (EE). Abstraktā glezniecība ir matērija, kas saista ne tikai mākslas mīļotāju uzmanību, bet arī ved tuvāk mākslas izpratnei. Māksliniece skaidro: "Abstraktā glezniecība ir kā spogulis, kurā skatītājs var ieraudzīt savu dziļāko patību, jo šāda māksla nav didaktiska gleznotāja vēstule."

Ances darbi atrodas Marka Šagāla muzeja kolekcijā (Baltkrievijā), kā arī privātās kolekcijās Latvijā, Grieķijā, Krievijā, Anglijā, Vācijā un Meksikā. Ance strādā eļļas tehnikā, kā arī autortehnikā, izmantojot 26Kar zeltu.

Viesnīca "Hotel Bergs"
Elizabetes iela 83/85, Rīga