Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Arterritory.com
29/10/2018
Georga Avetisjana fotogrāfiju izstāde "Dzimtene"
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
1. novembris, 2018– 13. janvāris, 2019
No 1. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Georga Avetisjana izstāde "Dzimtene". "Dzimtene", izmantojot ģeogrāfiski garāko piekrastes ciemu kā metaforu, ir konstruēts un daudzslāņains stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām. Tas ir stāsts par zemi, cilvēka saikni ar zemi, atspoguļojot arī informāciju, ko zeme spēj glabāt cauri gadu gadiem, kas atklāj gan pagātni, gan tagadni, gan arī nākotni, un to, kā laiks spēj ietekmēt un mainīt cilvēka sajūtas un izpratni par kādu vietu. Stāsts reizē mudina arī domāt un kritiski novērtēt notiekošo, kur vizuālais naratīvs par dzīvi ārpus pilsētas ir kā signāls dialogam par modernizāciju, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kuri veicina jaunākās paaudzes izceļošanu. Ģeogrāfiski šis darbs arī kalpo kā dokumentāla liecība par valstī garāko ciemu – Kalteni – fotogrāfijās, aprakstos un intervijās divās valodās – angļu un latviešu, kurā tiek atainota un pētīta mūsu tautas identitāte, vēsture, atmiņas, iedzīvotāju attiecības ar apkārtējo vidi, kā arī viņu emocionālā saikne ar jūru, mežu un akmeņiem. Stāsts nav tikai par dzimteni vai Kalteni, kur pats autors arī ir dzimis, bet arī par mūsu tautu kopumā – par tās vērtībām, rituāliem un tradīcijām.
Georgs Avetisjans ir absolvējis Braitonas universitāti (University of Brighton) Lielbritānijā 2016. gadā un ieguvis mākslas maģistru fotogrāfijā ar izcilību. Viņš dzīvojis septiņus gadus Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā karalistē, piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs Latvijā, Itālijā, Ķīnā, Nīderlandē, Austrijā, Slovēnijā, Slovākijā, Francijā, Dānijā un Anglijā.
G. Avetisjana personālizstādes atklāšanas laikā Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks prezentēta arī fotogrāmata "Dzimtene. Valstī garākais ciems" (Homeland. The Longest Village in the Country), kura pirmo reizi starptautiskai publikai tika atvērta "Les Rencontres d’Arles" festivāla (viens no nozīmīgākajiem fotofestivāliem Eiropā un pasaulē) atklāšanas nedēļā Francijā 2018. gada 4. jūlijā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Amerikāņu rakstnieces un režisores Krisas Krausas
publiskā lekcija un filmu seansi
1. novembris; 2–3. novembris
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīko amerikāņu rakstnieces un režisores Krisas Krausas (Chris Kraus) vizīti Rīgā. Tās ietvaros 1. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā ēkā notiks mākslinieces publiskā lekcija par viņas jaunāko grāmatu "Sociālās prakses" (Social Practices). Tajā sajaucas literatūra un kritika, sarunas starp draugiem, biogrāfijas un autobiogrāfijas žanri, un rakstniece pievēršas mākslas dzīves antropoloģiskai izpētei. Kaut arī Krausa skeptiski aplūko tā dēvēto "sociālo praksi" mākslā, viņas grāmata ir mudinājums tam, kā mākslu uztvert caur alkām, neprātu, tenkām, sakritībām un atriebību. Visa māksla, viņa raksta, ir sociāla prakse.
Savukārt 2. un 3. novembrī plkst. 18.00 kinoteātrī "Kino Bize" norisināsies mākslineces veidoto filmu seansi "Ko es nevarēju nerakstīt: Krisas Krausas filmas. 1982–1995". Krisas Krausas eksperimentālās filmas, kas tapušas laikā no 1982. līdz 1995. gadam, pārstāv plašu formu un sajūtu spektru, un tajās sakausētajā dažādo žanru, skaņu, tēlu un impulsu plūsmā savijas personīgais, politiskais un praktiskais. Šīs filmas pārskata un pārveido ierastos romāna, biogrāfijas, manifesta, reklāmas, īsfilmas dokumentālas un pilnmetrāžas filmas formātus. Kā tēli, aktieri, garāmejoši personāži un parādības viņas filmās un romānos ienāk filozofe Simona Veila, rakstnieki Antonēns Arto un Henrijs Džeimss, mūziķis Čaks Berijs un citi, un viņa pievēršas arī mūsdienu rakstnieku, mākslinieku un aktieru kopienām, spēlējoties ar robežām starp personību un raksturu, literatūru un žurnālistiku.
Visi pasākumi norisinās bez maksas un iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Krisa Krausa pasaules slavu ieguva pirms 23 gadiem ar savu romānu "Es mīlu Diku" (I love Dick). Kā norāda tulkotāja Agnese Krivade "tas teju uzreiz kļuva par postfeministu kulta klasiku, aizsākot to, ko autore sauc par "vientuļās meitenes fenomenoloģiju", zināmu arī kā "skumjo meiteņu klubu", kam mūsdienās ir sekotāji laikmetīgajā mākslā, popkultūrā un sociālajos medijos. Grāmata rada arī alternatīvu kultūras kritikas formu, vienotā sistēmā skatot mākslu, sociālo cīņu, garīgo veselību, seksualitāti un radikāli subjektīvu pārdzīvojumu." (punctummagazine.lv 2018. gada 25.oktobrī). Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Agnesi Krivadi šobrīd strādā pie šī romāna tulkojuma latviešu valodā, ko izdos 2019. gadā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Lekcija par kultūrvides un pilstētplānošanas attīstības iespējām
2. novembris
Pasākumu KOMPASS rudens cikls tuvojas beigām, tāpēc aicinām visus, kuriem rūp un interesē svaigas idejas par pašu veidotu, kultūrbagātu, vibrantu pilsētvides attīstību, apmeklēt pēdējās divas prezentācijas 2. un 7.novembrī Tallinas ielas kvartāls!
Šo piektdien, 2.novembrī plkst.18:30 Tallinas ielas kvartālā KOMPASS rudens cikla noslēgumā vieslekciju sniegs Kristians Vendels (Christian Wendell), Madss Laursens (Mads Laursen) un Mati Arentsa (Matti Arentz), kuri pārstāv alternanatīvās pilsētplānošanas institūcijas Bureau Detours un Institut for (X), Godsbanen, Aarhus no Dānijas!
Institut for (X), Godsbanen, Aarhus ir neatkarīga kultūras, izglītības un biznesa platforma, kuras darbības fokusā ir pilsētvides izpēte, start-up uzņēmumi un inovāciju centrs. Institūcijas tiešā iesaiste un neformālā, bieži rotaļīgā pieeja projektiem ir izrādījies efektīvs izaicinājums tradicionālajai pilsētplānošanai un palīdzējis tai attīstīties par lielāko alternatīvās pilsētvides plānošanas laboratoriju Ziemeļvalstīs.
Savukārt, Bureau Detours ir radoša organizācija, kas rūpējas par sociālo vidi un atmosfēras radīšanu publiskās vietās. Uzdevuma risināšanai kopstrādes procesā apvienojas tādu disciplīnu pārstāvji kā dizaineri, amatnieki, arhitekti, vizuālās mākslas pārstāvji u.c. Šāda tipa pieredze iezīmējusi gan pārmaiņas, gan sagādājusi pārsteigumus, kā rezultātā organizācija ir izstrādājusi savu filozofiju pilsētvides pētījumu veikšanai un metodi dizaina paņēmienu prezentēšanai publiskajā telpā mērogā 1:1.
Lekciju ciklu "Kompass" organizē biedrība "Free Riga", kas atdzīvina tukšās Rīgas centra ēkas, pielāgojot tās sabiedriskām, kultūras un mākslas iniciatīvām.
Lekcijas notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.
Free Riga
Tallinas iela 10, Rīga
Izstāde "Inspekcija" Latvijas Arhitektūras muzejs
2. novembris, 2018–4. janvāris, 2019
Ēku komplekss “Trīs brāļi” Vecrīgā – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mītnesvieta.
No 2. novembra Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde "Inspekcija", kas veltīta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kas iepriekš bija zināma kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, trīsdesmit gadu darbam.
1988. gada 30. septembrī – laikā, kad Latvijas sabiedrībā auga neatkarības centieni, – tika izveidota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iestāde, kas trīsdesmit gadus ir veikusi kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaiti un kontroli.
Kultūras vērtību saimnieki, arhitekti, vēsturnieki, plānotāji, būvnieki, amatnieki ikdienā valsts atbildīgās kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas nosaukumu nereti saīsina, apzīmējot to tikai ar vienu vārdu – INSPEKCIJA. Šī iestāde un tās darbinieki darba entuziasmu ir pārņēmuši no iepriekšējo paaudžu speciālistiem, kultūras mantojuma aizsardzībā ieguldījuši enerģiju un pat profesionālu apsēstību, dažkārt iestāde bijusi neērta ātru peļņu kārojošiem uzņēmējiem, arī dažiem politiķiem.
Izstāde "INSPEKCIJA" ir veltīta kultūras pieminekļu aizsardzības nozares atbildīgās institūcijas pastāvēšanas trīsdesmit gadiem un nepretendē uz visaptverošu vēstures izklāstu, bet tikai uz atsevišķiem laikmetu raksturojošiem akcentiem.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Vērienīga LNMM izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme"
3. novembris, 2018–24. februāris, 2019
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, no 3. novembra līdz 2019. gada 24. februārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme". Projekts norisināsies vienlaicīgi trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē ARSENĀLS un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme" ir vērienīgs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) projekts, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. Plašā ekspozīcija un to pavadošais katalogs turpina pētniecību, ko ar lielu bijību pret šo žanru un tā vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.
Radošas personības, interesantus tipāžus, vienkāršus cilvēkus, politiķus dažādās tehnikās atveidojuši ļoti daudzi mākslinieki, bet ne visus varam raksturot kā portreta meistarus. Izstāde izvirzīs jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un mūsdienās. Portrets ir mākslinieka spēja radīt dialogu ar modeli, paust kritisku attieksmi pret tēlu vai pašu sevi, tādējādi tas kļūst daudz vairāk nekā fotogrāfisks dokuments vai psiholoģisks vēstījums. 20. gadsimta portrets, pārkāpjot tūkstošgades robežu, ietver gan simbolus un kanoniskas tradīcijas, gan iekodētus, pastarpināti nolasāmus un apslēptus vēstījumus, gan laikmetīgā mākslas procesa strukturētās kontradikcijas.
Glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Tukuma muzeja krājuma, privātām un autoru personīgajām kolekcijām sniegs pārskatu par žanra attīstību, stilistiskām interpretācijām, Latvijas mākslinieku-portretistu ieguldījumu personas (vai grupas) atklāsmē, kā arī atainos 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, kas, salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir pietuvināta laikā un attieksmē paust savu ideju.
Portrets tiešā vai netiešā veidā dokumentē Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmes, valstiskuma tapšanu, politiskos kontekstus un nodevas ideoloģijām. Izstādes spektrs ietver visai plašu amplitūdu no cilvēka-indivīda tēlojuma līdz vispārinājumam, no valsts pasūtījuma līdz brīvai interpretācijai, no reprezentācijas līdz privātumam un intimitātei.
20. gadsimta pirmās puses darbi būs skatāmi LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (autori – Janis Rozentāls, Johans Valters, Gustavs Šķilters, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Teodors Zaļkalns, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Ludolfs Liberts u.c.). Izstādes turpinājums apmeklētājus vedīs uz izstāžu zāli ARSENĀLS, kur varēs iepazīties ar 20. gadsimta otrās puses portreta kopainu (autori – Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde, Inta Ruka utt.).
Pastāv uzskats, ka latviešu mentalitātei nav raksturīga humora izjūta, vēl jo vārīgāk – ka karikatūrai mākslas žanru hierarhijā ir otršķirīga nozīme, pakārtota un varbūt pat nebūtiska. Izstādes sadaļa Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir veltīta tieši karikatūrai, saržam un mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados.
Paralēli izstādei sagatavots apjomīgs katalogs, kurā portreta žanra izpētei no dažādiem aspektiem pievērsušies Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, Dr. art. Jānis Kalnačs, Dr. art. Dace Lamberga, Pēteris Bankovskis, Inta Pujāte, Laima Slava, Dr. art. Natālija Jevsejeva, kā arī Māris Bērziņš.
Izstādes kuratore ir Dr. Art. Ginta Gerharde-Upeniece.
LNMM galvenās ēkas Lielā zāle
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāžu zāle ARSENĀLS
Torņa iela 1, Rīga
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Daces Ziemeles un Māras Mozgires darbu izstāde "110"
Aspazijas mājā Dubultos
3.–30. novembris
Dace Ziemele – “Mežģīnes”, porcelāns, porcelāna krāsas, 30 cm diametrs, 2017
No 3. līdz 30. novembrim Aspazijas mājā Dubultos izstādē "110" apskatāms Daces Ziemeles apgleznots porcelāns un Māras Mozgires zīda gleznojumi. Abas mākslinieces ir jūrmalnieces un šī ir viņu septītā kopīgi veidotā izstāde.
Dace Ziemele un Māra Mozgire izstādēs aktīvi piedalās kopš pagājušā gadsimta 90-to gadu beigām, bet no 2005. gada abas kopā veido personālizstādes, kurās dominē kontrasts - melnbaltais pret krāsaino. Ir bijušas izstādes "Melnbaltais un krāsainais" Rīgas porcelāna muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Rojā, Kuldīgā, Valmierā un Tukumā.
Dace Ziemele absolvējusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Ir bijušas izstādes Somijā un Vācijā.
Mākslinieces darbos dominē laukumu un līniju ritmi un saspēle. Baltais pret melno, laukums pret līniju. Pēdējos gados līniju ritms tiek ievīts smalkā mežģīņu rakstā. "Es vienmēr esmu apbrīnojusi rokdarbnieču smalkos darinājumus. Arī mana mamma radīja brīnišķīgus filigrānus mežģīņu rakstus. Man tam nekad nav bijusi pacietības. Es labāk to visu uzlieku uz šķīvja vai papīra, izmantojot tušu, vai porcelāna krāsu”, saka māksliniece. Tā kā izstāde notiek Aspazijas mājā ir daži darbi, kuri saistīti ar Aspazijas dzeju. Uz krūzēm ir "apspēlēts" Aspazijas dzejolis "Vārds", jo vārdam ir liela nozīme".
Māra Mozgire absolvējusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1987. gada. Māras darbos dominē krāsu laukumu mijiedarbība – siltais pret vēso, košais pret pelēko.
Ieeja izstādē bez maksas.
Aspazijas māja
Z. Meierovica prosp. 18/20, Dubulti, Jūrmala
Mākslinieka SOME 1 mākslas izstāde/akcija "BĻĀ 1"
Tallinas ielas kvartālā
Līdz 12. novembrim
Līdz 12. novembrim Tallinas ielas kvartālā ir apskatāma mākslinieka SOME 1 mākslas izstāde/akcija "BĻĀ 1", kurā apskatāmi divpadsmit mākslas darbi, pārsvarā instalācijas.
Izstāde "BĻĀ 1" ir informatīvs impulss laiktelpā, kurā māksla ir par un ap visapkārt esošo infromāciju. Par izstādes/akcijas radošo kontrapunktu ir kļuvis vārds – bļāviens. Bieži, lietojot šo vārdu, cilvēki to aizstāj ar citu vārdu ar pavisam citu nozīmi, aizgūtu no citas valodas. Vārds "bļāviens" nebūtu ieguvis tik lielu populāritāti bez šī fonētiski radnieciskā līdzinieka, ja šo vārdu jēga nebūtu tik dažāda. Vārds "bļāviens" mūsu valodā ir ieņēmis pārsteidzoši veiksmīgu pielietojumu – tas ir izsaukums gan pēc būtības, gan pēc fakta.
"Visi izstādē/akcijā "BĻĀ 1" apskatāmie darbi ir radīti šogad, kaut to idejiskā forma ir veidojusies pēdējo četru gadu laikā, kurā esmu pievērsies tādam paradoksam kā mākslas fakts. Ja informatīvajā telpā faktus ir pieņemts uzskatīt par patiesību, tad mākslā jēdziens patiesība ir subjektīvs. Pieļauju māksla ir vienīgais medijs, kurā fakts var būt fikcija, jo mākslas darba objektīvo īstenību veido mākslinieka iztēle. Savos darbos esmu ilustrējis īsu mirkli no laikmeta kurā mēs dzīvojam," par izstādi stāsta mākslinieks SOME 1.
Ieeja izstādē/akcijā ir bez maksas.
Tallinas ielas kvartāls
Tallinas iela 6, Rīga
VV Foundation, atzīmējot Starptautisko mākslinieku dienu, iedibinājis jaunu tradīciju
Jau vairāk nekā desmit gadus 25. oktobrī visā pasaulē atzīmē "Starptautisko mākslinieku dienu". Mākslas fonds VV Foundation ir pieņēmis lēmumu katru gadu šajā datumā atbalstīt kādu mākslas projektu, novērtējot ieguldījumu, ko Latvijas mākslinieki ikdienu sniedz sabiedrībai.
Šogad VV Foundation nolēmuši atbalstīt Sarmītes Māliņas personālizstādi "Asaras", kas norisināsies galerijā "Alma" no 23. novembra līdz 23. janvārim. Izstādes kurators būs Tomass Pārups.
Sarmīte Māliņa (1960) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvēm. Mākslinieces darbi atrodami topošajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Zuzānu kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, kā arī citās privātkolekcijās.
