Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Arterritory.com
25/09/2018
Portugāļu ilustratora un izdevēja Andrē Letrija vieslekcija
25. septembris
No 25. līdz 29. septembrim Rīgā viesojas portugāļu ilustrators, grāmatu autors un bērnu grāmatu izdevniecības Pato Lógico dibinātājs Andrē Letrija (1973). Viņa vizīti organizē Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar bērnu grāmatu izdevniecību " Liels un mazs". Tās ietaros 25. septembrī plkst. 14.30 korpusā K2 (ieieja no pagalma) Latvijas Mākslas akadēmija aicina visus interesentus apmekēt Andrē Letrijas ARTIST TALK vieslekciju, kurā Andrē Letrija stāstīs par savu ilustratora karjeru, izdevniecības tapšanas procesu un mākslinieciskajiem izaicinājumiem ilustratora profesijā.
Andrē Letrija ir ilustrators, viņš ilustrē gan bērnu grāmatas, gan sadarbojas ar laikrakstiem un žurnāliem. Viņa grāmatas ir saņēmušas Portugāles ilustrāciju balvu, tās izdotas arī ASV, Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā, Dienvidkorejā un citviet. Andrē Letrija saņēmis Society for News Design balvu par izcilību grāmatu ilustrācijā. Letrija ir piedalījies starptautiskās izstādēs, piemēram, Bratislavas Bienālē, prestižajā Boloņas Bērnu Grāmatu tirgus ilustrāciju izstādē. Viņš ir strādājis arī kā animācijas filmu režisors un teātra scenogrāfs.
2010. gadā Letrija nodibināja savu izdevniecību Pato Lógico, kura ir iemantojusi starptautisku atpazīstamību, un tiek cienīta un augsti novērtēta nozares profesionāļu vidē.
Andre Letrijas īpašais ilustratora rokraksts un tēlainā domāšana aizrauj visu vecumu lasītājus. Latviski ir izdoto viņa grāmata “Ja es būtu grāmata”, ko mākslinieks veidojis kopā ar savu tēvu, rakstnieku Žozē Žorži Letriju (Jose Jorge Letria).
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Voldemāra Johansona mākslas darbs "Oscillations"
Briselē mākslas centrā BOZAR
Līdz 30. septembrim
Vienā no nozīmīgākiem Eiropas mākslas centriem BOZAR (Brisele) līdz 30. septembrim apskatāma izstāde "Tendencies", kurā piedalās arī mākslinieks Voldemārs Johansons. "Tendencies" norisinās jau trešo gadu un akcentē mākslas, tehnoloģiju un zinātnes mijiedarbi. Šogad izstāde veltīta skaņas izpētei mākslā, un tajā, līdztekus māksliniekam Voldemāram Johansonam, piedalās trīs beļģu mākslinieki Christoph de Boeck, Aernoudt Jacobs un Kurt d’Haese-leer, kā arī Pascal Broccolichi (Francija) un Katerina Undo (Lielbritānija). Uzaicinātie seši mākslinieki izrada darbus, kas izceļ skaņas nozīmību mūsdienu laikmetīgajā mākslā.
Izstādes kuratori uzsver, ka tieši skaņas pasaule ir krēslas zona, kurā jau izsenis ir satikusies māksla, mūzika un tehnoloģija, veidojot redzamas skaņas un dzirdamus attēlus. 20. gadsimta sākumā daudzi mākslinieki sāka uztvert skaņu kā izejmateriālu mākslas darbiem, līdz tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām instalāciju un skulptūru veidošanas sastāvdaļām.
Mākslinieks Voldemārs Johansons šajā izstādē piedāvā jaundarbu "Oscillations". Tas radīts Latvijas simtgades starptautiskās programmas ietvaros un mākslas valodā runā par zemes virsmas svārstībām. "Oscillations" uztver šībrīža planētas virsmas kustības datus GEOFON globālajā seismoloģiskajā tīklā un padara tos dzirdamus. Darba centrā redzama magnetohidrodinamiska (MHD) šūna, kas līdzīgi kā zemes karstais kodols, atrodas šķidrā agregātstāvoklī. Darbā uztvertās zemes svārstības ierosina deformācijas uz šķidra metāla spoguļvirsmas un ar koncentrētu gaismas staru palīdzību atspoguļo planētas zeme vibrācijas.
Jaundarbs tika radīts, māksliniekam sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Fizikas institūta MHD tehnoloģiju laboratorijas zinātniekiem.
Paralēli Latvijas simtgades notikumam - izstādei Briselē - mākslinieka Voldemāra Johansona darbus septembrī var apskatīt arī citā Beļģijas pilsētā. Līdz 29. septembrim Gentē norisinās kuratores Gundegas Laiviņas veidota programma "Trešā auss" (The Third ear). Programmas ietvaros apskatāma starptautisku popularitāti ieguvušais video darbs "Slāpes". "Slāpes" no 24. septembra skatāmas arī Sanktpēterburgā, Krievijā, XII Starptautiskā festivāla ietvaros "Alexandrinsky" teātrī.
Latviešu kuratore un mākslinieki piedāvā programmu "Trešā auss"
Ģentes skatuves mākslas centrā Vooruit
Līdz 29. septembrim
No 23. līdz 29. septembrim Beļģijas pilsētā Ģentē notiek Mākslas centra "Vooruit" sezonas atklāšana, kurā ar programmu "Trešā auss" piedalās arī Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.
Viens no vadošajiem mākslas centriem Beļģijā "Vooruit" jau otro gadu aicina vieskuratorus veidot starpdisciplināras programmas, piedāvājot atšķirīgu skatījumu uz laikmetīgā teātra un mākslas procesiem un sarunas veidu ar skatītāju. "Vooruit" 2018./2019. gada sezonas atklāšanas nedēļā teātra kuratore, producente un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa piedāvā programmu "Trešā auss", kas provocē ar klusumu un aicina ieklausīties. "Vizuālās kultūras pārpludinātajā pasaulē mūsu redzes saikne ar pārējām maņām pamazām sairst. Tas, ko mēs redzam, vairs neietekmē to, ko jūtam vai domājam. Visaptverošā un nepārtrauktā trokšņa rezultātā arī mūsu dzirde zaudē asumu, bet mēs paši – spēju klausīties. Nedēļā, kad teātra nams "Vooruit" atver durvis jaunajai sezonai, es aicinu apstāties un praktizēt klausīšanos, jo tā noderēs gan teātrī, gan reālajā pasaulē. Uzkavēties telpā, ko rada skaņa, vārdi un stāsti, sajust to fizikalitāti. Pieredzēt brīdi, kad maņa dzirdēt kļūst par prasmi klausīties," raksta Gundega Laiviņa.
Programmas centrā ir divi mākslas darbi savstarpējā mijiedarbē – cilvēku radītu vārdu un nozīmju dialogs ar skaņu, ko izelpo okeāns. Sešu stundu ilgā leģendārās britu kompānijas "Forced Entertainment" izrāde "Un tūkstošajā naktī…" ir valodas un vārdu svinēšana, kas pēta stāstnieka, stāsta un klausītāja attiecības un atklāj teātra īsto dabu. Izrādes laikā pasaule tiek uzbūvēta un sagrauta neskaitāmas reizes, līdzīgi kā latviešu mākslinieka Voldemāra Johansona kinematogrāfiskajā skaņas instalācijā "Slāpes". Šis monumentālais okeāna vētras piemineklis aicina uzkavēties ainavā, ko veido nerimstoša ūdens masu kustība, vējš, lietus un troksnis, vērot un ieklausīties stihijā no attāluma, kas nebūtu iespējams dabiskajā vidē, kad apbrīns mijas ar šausmām. Abi darbi notiks paralēli divās galvenajās "Vooruit" zālēs un skatītāji tiks aicināti tos pieredzēt viena vakara laikā. Programmā iekļauta arī somu mākslinieka Hansa Rozenstrēma skaņas instalācija "Mikado", kurā skatītājs kļūst par galveno varoni un, ieklausoties tekstā un ielūkojoties spogulī, piedzīvo personīgu transformāciju, un latviešu mākslinieces Kates Krolles jaundarbs "Pie tekošiem ūdeņiem", kas pēta gaidas, pacietību un gaidīšanas mākslu.
Šonedēļ noslēdzas divas RIBOCA aktivitātes -
izstāde Mākslas stacijā "Dubulti" un Brick Bar
Līdz 30. septembrim
Šī nedēļā ir noslēdzošā divām no astoņām Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles norises vietām - izstādei mākslas stacijā "Dubulti" un bāram Brick Bar.
Mākslas stacijā „Dubulti“ ir gan aplūkojama, gan dzirdama, saožama, sataustāma un arī nogaršojam izstāde "Sensorijs: Ķermeņa reakciju palēnināšanas un jaunas maņu politikas laboratorija". Uztverot tikai ar acīm, kā tas ierasts biežāk, viss notiek ātri, savukārt, ar ožu, tausti, garšu un arī dzirdi, uztvere tiek palēnināta un rada jaunas pieredzes. Kā rāda dati, mākslas stacija "Dubulti" ir viena no apmeklētākajām biennāles norises vietām. Interesants ir arī fakts, ka tā ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijā.
Pēdējo nedēļu iespējams apmeklēt arī biennālei speciāli radīto bāru Brick Bar, kas atrodas bijušās tekstilrūpnīcas " Boļševička" teritorijā. Pavasarī, rūpnīcas teritorijā, Mārtiņs Mielavs un mākslinieks Andris Eglītis izveidojuši bāru dažādiem pasākumiem un kultūras notikumiem.
Abi minēti noslēguma pasākumi ir bez ieejas maksas.
Kā ziņots iepriekš, pirmā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāle noris no līdz 28. oktobrim.
rigabiennial.com
Facebook/RigaBiennial
digital.rigabiennial.com
Andra Brežes personālizstāde "Īsie stāsti" galerijā "Alma"
Līdz 16. novembrim
Līdz 16. novembrim galerija "Alma" skatāma Andra Brežes izstāde "Īsie stāsti".
Izstādes pieteikumā Santa Hirša raksta: "Izstāde "Īsie stāsti" vēsta par ikdienišķi neikdienišķām atklāsmēm – saskatīt kādu paradoksālu kopsakarību starp lietām un meklēt tai vizuāli pārstāstošu formu. Ieraudzīt intervences potenciālu stāstos, ko sevī nes priekšmeti un lietas, un pārveidot to sākotnējo saturu. Saskatīt un notvert tos eksistences brīžus, kas ģenerē īsus, garus, laimīgus, nelaimīgus, smeldzīgus un rezignētus stāstus. Stāstu tēli Brežes darbos tiek dekonstruēti, noslīpējot tos līdz jaunai, bieži vien pretrunīgai nozīmei, taču rezultāts nav tikai nihilistiski patvaļīgs izdomājums. Tiek izcelta tēliem jau sākotnēji piemītošā divējādā daba, kas bieži vien saskatāma tikai šo īpašību apvērsumos. Autora formula sasaucas ar virkni sirreālisma un dadaisma eksperimentiem, absurda estētikas noskaņām, kas vērstas pret mākslas darba burtiskumu un vienlaikus arī vienkāršotiem pašas dzīves skaidrojumiem racionāli sakārtojamās kategorijās, kurās balts ir balts un melns ir melns. Brežes darbi ir spēcīgs pretmets visām šīm ikdienas lietošanai ērtajām, taču no valodas viedokļa pilnīgi nedzīvajām tautoloģijām.
Andra Brežes darbu sērija "Īsie stāsti" apspēlē arī veidus, kādos savstarpēji ir vai nav saistīti vizuālie un verbālie informācijas kodi, un tiek meklētas tādas vizuālās formas, kas ļautu izteikt daudz, pasakot pavisam nedaudz. Šis lakonisms nav pašmērķīgs, taču kā stilistisks paņēmiens tiek izkopts līdz perfekcijai.
Kastes formāts, ko arī pazīstam no iepriekšējiem autora darbiem, priekšmetu instalāciju ir pārvērtis par attēlu, un caur šo ironisko žestu atkārtojas stāstu-attēlu, dzīvā-nedzīvā pretnostatījumi. Priekšmeti un to kombinācijas tiek ievietotas koka kastēs, un pašas kastes kļūst par savdabīgu scenogrāfisku telpu."
Galerija "Alma"
Tērbatas iela 64, Rīga
Latvijas mākslinieku darbu izstāde "Nebeidzamā kustībā"
laikmetīgās mākslas muzejā "Erarta" Sanktpēterburgā
26. septembris–19. novembris
26. septembrī laikmetīgās mākslas muzejā "Erarta" Sanktpēterburgā tika atklāta Latvijas mākslinieku darbu izstāde "Nebeidzamā kustībā" no uzņēmēja Raivja Zabja kolekcijas. Sešu mākslinieku vidū arī liepājnieču Daces Dēliņas-Lipskas un Līgas Ķempes darbi.
Izstādē "Nebeidzamā kustībā" apskatāmi sešu latviešu mākslinieku - Daigas Krūzes, Līgas Ķempes, Ata Jākobsona, Kaspara Perska, Daces Dēliņas-Lipskas un Ilgvara Zalāna - darbi no uzņēmēja, kolekcionāra un mākslinieku atbalstītāja, Sanktpēterburgā dzīvojošā liepājnieka Raivja Zabja kolekcijas. Visi izstādē pārstāvētie mākslinieki ir absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju, un viņu darbi jau gadiem ilgi ir labi pazīstami latviešu mākslas vidē. Taču viņu gleznas no Raivja Zabja kolekcijas, kas būs apskatāmas izstādē "Nebeidzamā kustībā", Krievijā būs redzamas pirmoreiz.
2010. gadā izveidotais laikmetīgās mākslas muzejs "Erarta" ir lielākais privātais laikmetīgās mākslas muzejs Krievijā.
Laikmetīgās mākslas muzejs "Erarta"
Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes" Latvijas Fotogrāfijas muzejā
27. septembris-28. oktobris
No 27. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Arņa Balčus izstāde „Izstāde pēc izstādes”. Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu.
Izstādē "Izstāde pēc izstādes" Arnis Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt? Parasti māksliniekam dzīves laikā veidojas ievērojama darbu kolekcija, taču situācijā, kad to nav iespējams realizēt, institucionalizēt vai utilizēt, tā kļūst pašam autoram gan par nopietnu loģistikas problēmu, gan ietekmē viņa pašapziņu. Lai arī izstādei ir retrospektīvs raksturs, tās mērķis ir ne tikai atklāt Arņa Balčus centrālo darbu tēmu – Latvijas identitāte, veidojot jaunu naratīvu no galvenokārt veciem darbiem, bet arī rosināt diskusiju par mākslinieku, institūciju, kuratoru, kolekcionāru un pētnieku lomu un atbildību mākslas vēstures veidošanā. Līdz ar to par nozīmīgiem izstādes elementiem kļūst pat telpu iekārtojums, klātesošais darbu apjoms, kuratora un pētījuma neesamība.
Arnis Balčus (1978) ieguvis bakalaura grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē (2002) un maģistra grādu Vestminsteras universitātē Londonā (2005). Fotogrāfijā sevi pieteicis jau 90. gadu beigās ar pašportretiem, bet starptautisku atzinību ieguva ar intīmajiem un bieži vien provokatīvajiem momentuzņēmumiem (sērija "Es, draugi, mīļākie un citi", 2000-04), tomēr jau vairāk nekā 10 gadus viņš pēta Latvijas identitāti, gan dokumentējot šodienas Latviju (sērija "Latvijas piezīmes"), gan pievēršoties tādām pretrunīgām tēmām kā padomju mantojums, latviešu-krievu attiecības un nacionālisms ("Tukuma ziņas", "Amnēzija", "Uzvaras Parks", "Viņpus Zilupei"). A. Balčum bijušas personālizstādes Londonā, Rīgā, Glāzgovā, Bratislavā, Berlīnē, Malmē u.c., bet viņa fotogrāmata "Uzvaras parks" (2016) pērn ieguva zelta godalgu "AdAwards" konkursa "PrintAward" kategorijā. Balčus ir arī žurnāla "Foto Kvartāls" galvenais redaktors un festivāla "Rīgas Fotomēnesis" direktors.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Maijas Anniki Savolainenas izstāde "Solarofīti" ISSP Galerijā
28. septembris–3. novembris
No 28. septembra līdz 3. novembrim ISSP Galerijā būs apskatāma somu mākslinieces Maijas Anniki Savolainenas izstāde "Solarofīti" (Solarophytes).
Vai iespējams iedomāties redzi kā decentralizētu, kolektīvu un juteklisku žestu? Ja nu redze nebūtu saistīta ar specializētiem orgāniem, piemēram, acīm, bet būtu iekļauta ķermeniskā "pasaulē būšanā"? Kā būtu, ka redze nebūtu mūsu galvenā zināšanu uztveres forma? Ja nu fotogrāfija kā redzes rīks nebūtu reprezentatīva?
Somu mākslinieces Maijas Anniki Savolainenas izstādes "Solarofīti" nosaukums veidots no jēdzieniem “solar-” (saules-) un “-fīti” (norāde uz augu vai specifisku biotopu), un tā pievēršas fotogrāfiskiem procesiem, kas neietilpst cilvēkam redzamajā elektromagnētisko viļņu diapazonā. Izmantojot īpašu tehnoloģiju, māksliniece panāk ultravioletā starojuma reprezentāciju fotogrāfiskā attēlā. Cilvēka āda iegūst dīvaini tumšu nokrāsu, īpaši vietās, uz kurām tiek lietots pretapdeguma līdzeklis. Līdzās fotogrāfijām, māksliniece izmanto skulptūru, skaņu, īpaši izstādei veidotus robotus un dabas materiālus, kas visi ir savstarpēji saistīti. Gaismas pāreja no vienas formas uz otru ir fotogrāfijas esence – starojums atstāj pēdas uz gaismjutīga, taustāma materiāla, piemēram, fotofilmas, bet tas līdzvērtīgi iedarbojas arī uz augiem, kas absorbē gaismu, izmantojot to kā enerģijas avotu.
Izstāde veidota īpaši ISSP Galerijai ISSP Rīgas rezidences ietvaros. Izstāde tapusi sadarbībā ar mūziķi Arturi Tairu, mediju mākslinieku Otso Sorvetulu un bioloģi Titu Kotilainenu.
Sestdien, 29. septembrī plkst. 15.00 ISSP Galerijā notiks Savolainenas atvērtā lekcija, kurā viņa stāstīs par darba tapšanas procesu.
Maija Anniki Savolainena (Maija Annikki Savolainen) ir māksliniece, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, video un instalāciju. Ieguvusi maģistra grādu fotogrāfijā Ālto Universitātē. Iepriekš studējusi bioloģiju, kas ietekmējis arī viņas mākslinieces praksi – tā apvieno mākslu ar dabaszinātni.
maijasavolainen.com
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Šonedēļ norisināsies "Liepājas Mākslas forums"
28.-30. septembris
Ben Frost. Solaris
Nedēļas nogale, no 28. līdz 30. septembrim, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" aizritēs mūsdienu mākslas festivāla "Liepājas Mākslas forums" zīmē. No piektdienas līdz svētdienai apmeklētājus Liepājā gaida vairāk nekā 10 spilgti mākslas notikumi - gan muzikāli, gan dejas priekšnesumi, pasākumi ar atsauci uz kino un teātri, mākslas izstāde un Eiropā labāko īsfilmu izlases, kuri uz Liepāju atvesti no visas pasaules.
""Liepājas Mākslas forums" ir dažādu mākslas žanru festivāls, kas atspoguļo mūsdienu mākslas aktualitātes Eiropā un pasaulē. Tā programmā tiek kombinēts zināmais un nezināmais, izcili vietējie mākslinieki ar ārvalstu superzvaigznēm, kas sniedz mums pilnīgi jaunu pieredzi," stāsta "Liepājas Mākslas foruma" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkevica.
Piektdienā, 28. septembrī, forums tiks atklāts ar jaunu Ērika Caunes un Daiņa Rudeņa radītu sienas gleznojumu Liepājā, Graudu ielā 34, kas kā piemiņa no festivāla vēl ilgi turpinās priecēt liepājniekus un pilsētas viesus. Turpinājumā jau koncertzāles telpās uz renesanses un laikmetīgās mūzikas programmu "Melnāks par melnu" aicinās beļģu mūzikas grandi Ictus Ensemble un Eva Reitere.
Piektdienas vakara noslēgumā – koncerts "Lēnās dejas" kopā ar režisoru Vladislavu Nastavševu un eksperimentālās mūzikas grupu "Ezeri".
Sestdien, 29. septembrī, apmeklētājiem trīs dažādos seansos tiks piedāvātas piecpadsmit 2017. gada labākās īsfilmas, kas izvirzītas Eiropas Kinoakadēmijas balvai un festivālam atlasītas, sadarbojoties ar Rīgas Starptautisko kino festivālu. Sestdienā bez maksas apmeklējama arī horeogrāfes Alises
Bokalderes dejas izrāde "Manu acu tulkojums". Pēc tās – pasaulē augstu novērtētie mūsdienu komponisti Bens Frosts no Austrālijas un Daniels Bjarnasons no Islandes kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga atskaņos simfonisko svītu Solaris. Vakara izskaņā – izcilā beļģu dejotāja Lizbeta Gruveza izdejos popmūziķa Boba Dilana 60. un 70. gadu dziesmas.
Svētdien, 30. septembrī, uz sirsnīgu koncertuzvedumu "Meža dziesmas" tiek aicinātas ģimenes ar bērniem, bet pēcāk džeza mīļotājiem būs iespēja dzirdēt zviedru trio Nils Berg Cinemascope. Koncertā grupas dzīvais džeza izpildījums savīsies ar kino ekrānā redzamiem priekšnesumiem no visas pasaules, nojaucot robežu starp digitālo un akustisko tehniku. Festivālu noslēgs "Dirty Deal Audio seanss", kas populārā repera anša un mūziķa Labais Dāma vadībā apvienos Latvijas mūsdienu elektroniskās mūzikas aktuālāko mākslinieku sniegumu.
Visu festivāla laiku un līdz pat 31. oktobrim ikviens gaidīts arī uz piecu Latvijas mākslinieku laikmetīgās mākslas izstādi "Viņas spējas", kas veidota sadarbībā ar "Mākslai vajag telpu" un apmeklējama bez ieejas maksas.
Vladislavs Nastavševs un "Ezeri" aicina uz "Lēno deju vakaru" Liepājā
28. septembris
28. septembrī plkst. 21.00 mūsdienu mākslas festivālā "Liepājas Mākslas forums" notiks "Lēno deju vakars", kurā režisors un mūziķis Vladislavs Nastavševs kopā ar eksperimentālās mūzikas grupu "Ezeri" jaunā skanējumā izpildīs iemīļotas dziesmas no režisora paša veidotajām izrādēm.
Nastavševa izrāžu mūzikai raksturīgās liriskās melodijas par ritmiskiem deju mūzikas skaņdarbiem pārveidotas kopā ar eksperimentālo mūzikas grupu "Ezeri" (Miķelis Putniņš – ģitāra, Kristiāns Priekulis – bass, Krišjānis Bremšs – bungas). Dziesmu vārdiem izmantotas krievu dzejnieka Nikolaja Kuzmina eksistenciālās dzejas rindas, kas katru Nastavševa dziesmu padara par stāstu.
"Man gribējās savās dziesmās panākt draivu un ritmu, tādu jestrumu, kas nenolasās, skaņdarbus spēlējot uz klavierēm, bet ir jūtams lēno deju vakaros kopā ar "Ezeriem". Šie vakari ir reizē gan koncerts, gan cita veida pieredze, sajūtu notikums – valda atmosfēra, kas iedrošina cilvēkus dejot, ļaujoties mūzikas valdzinājumam un otra cilvēka klātbūtnei,” par koncertu programmas ideju stāsta Nastavševs.
Paša sacerētā un bieži vien arī izpildītā mūzika ir Nastavševa izrāžu neatņemama sastāvdaļa. Taču sadarbību ar grupu "Ezeri" režisors sāka pēc Imanta Kalniņa dziesmu koncerta "Nepāriet", kur Nastavševs satikās ar grupas ģitāristu Miķeli Putniņu, un vēlāk kopīgi ar trio "Ezeri" sagatavoja “Lēno deju vakara” koncerta programmu.
"Dziesmas labi strādā vienas pašas ar klavierēm, ķerties tām klāt bija mazliet izaicinājums, bet mums bija interesanti, esmu apmierināts ar rezultātu," programmas tapšanas aizkulises atklāj Miķelis Putniņš. Trio "Ezeri" jaunie mūziķi atzīst, ka vislielāko lomu katrā dziesmā spēlē Nastavševa personība, viņa savdabīgā balss.
Vladislavs Nastavševs ir viens no atzītākajiem mūsdienu teātra režisoriem. Par savām izrādēm viņš Latvijas teātros saņēmis gan "Spēlmaņu nakts", gan "Dienas" gada balvu kultūrā. Kopā ar Tomu Auniņu viņš ieguvis arī Spēlmaņu nakts balvu "Gada muzikālās partitūras autors" izrādei "Asins kāzas".
Baibas Rēderes personālizstāde "Paisums un bēgums"
Mūsdienu mākslas galerijā
29. septembris–27. oktobris
Mūsdienu mākslas galerijā no 29.septembra līdz 27.oktobrim būs apskatāma gleznotājas Baibas Rēderes izstāde "Paisums un bēgums".
Par izstādei tapušajiem darbiem Baiba Rēdere stāsta: "Iedvesmu jauniem darbiem smēlos ceļojumā uz Maroku šī gada februārī. Gleznas tapušas eļļas un manā autortehnikā. Gleznoju intuitīvi, ar maigu ekspresiju. Tas prasa drosmi un paļaušanos procesam, plūsmai, jo bieži nākas saskarties ar nezināmo. Vienlaicīgi tas ir ļoti aizraujoši, jo padara procesu, un es ceru, arī gleznas, dzīvas, jēgpilnas, jo tur ir daudz paisuma un bēguma viļņu, slāņu un meklējumu, kas arī skatītājam ļauj ienirt savā iekšējā ceļojumā."
Baiba Rēdere ir studējusi tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un ieguvusi maģistra grādu multivizuālās mākslas glezniecības meistardarbnīcā pie pasniedzējiem K. Zariņa un A. Naumova, pirms tam absolvējusi Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolu, iegūstot diplomu apģērbu modelēšanā un ir izveidojusi apģērbu zīmolu "Woocoon". Līdz šim notikušas vairākas mākslinieces personālizstādes un viņa pazīstama arī kā mākslinieku grupas "Kokons" dalībniece.
Mūsdienu mākslas galerija
Rīgas ielā 108a, Līvāni
Izstāžu zālē "Arsenāls" ar divām izrādēm atgriežas
stāsts par gleznotāju Jāni Pauļuku
29. un 30. septembris
LNMM Izstāžu zālē "Arsenāls" 29. un 30. septembrī plkst. 15:00 ar divām izrādēm atgriežas stāsts par gleznotāju Jāni Pauļuku (1906-1984).
Izrāde "Pauļuks. Rāmji." tapa kā pirmā ciklā "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas." par Latvijas māksliniekiem. Izrāde atgriežas, lai ieskandinātu novembrī gaidāmo izstādi "Portrets Latvijā, 20.gs.".
Tā kā izrāde par Jāni Pauļuku tapa konkrētā vietā – izstāžu zāles Arsenāls vestibilā, kur atrodas galvenais izrādes scenogrāfijas elements – lielās kāpnes, tad tās izrādīšana ir plānota starpposmā pirms izstādes "Portrets Latvijā, 20.gs." iekārtošanas, kad zāles vestibils jau pārvērtīsies par izstādes telpu.
Izrādes režisore Inese Mičule saka: "Visos laikos ir bijuši spēcīgi cilvēki, personības, kuri ar saviem uzskatiem un darbībām atspoguļo laikmeta pretrunas, provocē sabiedrību un liek tai paskatīties no cita skatu leņķa un izvērtēt autoritātes, valsts iekārtu, norises sabiedrībā, politikā u.tml. Tas ir bijis un būs "veselīgi" jebkurā laikā, ar jebkuru valsts iekārtu un sabiedrības sociāli politisko līmeni. Jānis Pauļuks bija šāds cilvēks pirms vairāk nekā 30 gadiem, bet stāsts par viņu būtībā būs stāsts par mūsdienām un iespēja šobrīd ieliet mazliet "eļļu ugunī" mūsu nereti kūtrajai attieksmei pret norisēm valstī un ar mums pašiem."
Jāņa Pauļuka lomā aktieris Kaspars Znotiņš.
LNMM izstāžu zāle "Arsenāls"
Torņa iela 1, Rīga
Performance "Miega maņa"
Naktī no 29. uz 30. septembri
Naktī no 29. uz 30. septembri bijušās tekstilrūpnīcas "Boļševička" bēniņstāvs pārtaps somatiski poētiskā miega laboratorijā. Tajā mākslinieku grupa ar pusmiega mistērijas "Miega maņa" palīdzību pētīs mākslas tapšanu un uztveršanu pusapzinātā stāvoklī. Projekta autori ir mākslinieki Atis Jākobsons un Agnese Krivade, tajā piedalās mūziķi Evija Vēbere, Kaspars Vizulis un Rūdolfs Macats, kā arī dzejnieks un dziesminieks Pēteris Draguns.
Somatiski poētiskais eksperiments uz vienu nakti "Miega maņa" turpina darbu pie maņu izpētes, kas uzsākta Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē "Sensorijs"; tā ir aplūkojama, dzirdama, saožama, taustāma un nogaršojama Mākslas stacijā „Dubulti“.
Miegs ir septītā maņa. Tā ir vieta, kur deformējas laiks, izzūd robeža starp uztverto un izdomāto. Kur maņas saplūst un pārveidojas, saplūst pieredze, sapnis un atmiņa. Šajā performancē projekta autori cer kopīgi iemigt, vienlaikus sarunājoties cits ar citu un ar apmeklētājiem. Vakara gaitā klātesošie tiks aicināti pieredzēt pusmiega improvizācijas – intuitīvi plūstošas skaņas, teksta, gaismas un smaržas viļņus, kas visu nakti skalosies "Boļševičkas" bēniņstāvā.
Organizatori aicina pieteikties cilvēkus, kas ir gatavi pavadīt nakti uz miega sliekšņa, kļūt par simtgalvainu zvēru, kas visu nakti ganās neredzamā pļavā. Perfomances autorus interesē šī eksperimenta kolektīvā puse, uz vienu nakti kļūstot par iemiegošu cilvēku komūnu. Miega maigums ir gandrīz visspēcīgs, pret to nav ieroču. Miegā satiekas tie, kas citādi nekad nesatiktos un autorus urda jautājums - "Vai mēs tur varam būt visi kopā?".
Bēniņos tiks klātas gultas 100 gulētājiem. Pieteikšanās un sīkāka informācija, rakstot uz klau@rigabiennial.com
Dalība perfomancē ir bez maksas, un tā notiek Rīgas biennāles Publiskās programmas ietvaros.
rigabiennial.com
Facebook/RigaBiennial
Bijusī tekstilrūpnīca "Boļševička"
Ganību dambis 30
Tikšanās ar māksliniekiem Annu Salmani, Krišu Salmani un Kristapu Pētersonu
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
30. septembris
Svētdien, 30. septembrī plkst. 13.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē notiks saruna ar mākslinieku trio Annu Salmani, Krišu Salmani un Kristapu Pētersonu. Saruna notiks viņu darba "Daudzskanis" ietvaros. Atgādināsim, ka līdz 21. oktobrim LNMM Kupola zālē ir skatāma Purvīša balvas 2017 laureātu Annas Salmanes, Kriša Salmaņa un Kristapa Pētersona izstāde "Daudzskanis".
Mākslinieku trio Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons ir viena no retajām multižanriskajām parādībām Latvijas aktuālās mākslas ainā. Šīs kopas projektu zīmīgākais raksturlielums ir vizuāli minimālistisks un konceptuāls tēls, kura emocionālās un intelektuālās būtības izteicējs, instruments ir skaņa.
Lielformāta skaņas skulptūra "Daudzskanis" radīta īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālei. "Daudzskanis" ir mehānisks lielizmēra stabuļu instruments. Dzirdama četrbalsīga polimetrija stingrā stilā. Katra stabule te spēlē savā ritmā, taktsmērā, tempā un augstumā. Dažādās skaņu rindas jaucas un pārklājas, sekojot unikālajam algoritmam. Tomēr ikviena ciklā ir mirklis, kad to trajektorijas satiekas.
Šī objekta inspirācijas avots ir britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāns "Melnais mākonis" (The Black Cloud, 1957), kur uzmanības centrā ir jēdziens "saprašanās". "Daudzskaņa" autori uzsver, ka reālajā pasaulē "saprašanos bieži sarežģī kultūras, izglītības, pieredzes, individuālā rakstura, dzimtes un dzīves posma īpatnības. Pilnīga saprašanās ir reti sasniedzama, bet tiek nepārtraukti pieprasīta. Izvirzot saprašanos par nepieciešamību, atšķirīgi viedokļi izraisa rūgtumu. Mainot skatpunktu un atšķirīgumu pieņemot par pamatstāvokli, cieņpilna nesaprašanās atbrīvo un bagātina."
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Aicina pieteikties konkursa izstādei "Jā/NeATKARĪBA-2018"
Līdz 30. oktobrim
Sveicot Latviju dzimšanas dienā, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams un biedrība Rad-Dar jau septīto gadu aicina māksliniekus piedalīties konkursa izstādē "Jā/NeATKARĪBA-2018" ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu. Konkursa izstādes nosaukumā ietvertais pretstatu princips sniedz māksliniekiem papildu iespēju radoši izpausties un saturiski apspēlēt izvirzīto tēmu. Konkursa izstāde "Jā/NeATKARĪBA-2018" tiks eksponēta divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā. Izstādes atklāšana notiks 13. novembrī un tā būs apskatāma līdz 8. decembrim.
Konkursa mērķis ir rosināt māksliniekus radīt jaunus, saturīgus, sociāli aktīvus mākslas darbus par Latvijas neatkarības un Latvijas dzimšanas dienas tēmu, kā arī par tēmām, ko izraisa nosaukumā dotā vārdu spēle Latvijas neatkarības kontekstā. Konkursā var piedalīties ikvienā vizuālās mākslas jomā strādājoši mākslinieki, vēlams, profesionāļi, bez vecuma ierobežojuma.
Māksliniekiem darbi jāiesniedz no 20. oktobra līdz 30. oktobrim.
Darbus vērtēs un ekspozīcijai atlasīs žūrija - mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, dokumentālā kino režisore, kultūras un sociālu projektu producente, publiciste Kristīne Briede, fotogrāfs, pedagogs Andejs Grants, filozofs un sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras docētājs Normunds Kozlovs un mākslinieks Mārtiņš Heimrāts.
Vērtēšanas rezultātā tiks nominēta viena Galvenā balva un divas veicināšanas balvas. Konkursa dalībnieku apbalvošanai paredzētais balvu fonds:
Galvenā balva – EUR 700; Veicināšanas balva – EUR 400; Veicināšanas balva – EUR 400; Skatītāju balva – EUR 300.
Konkursa rezultātu paziņošana un laureātu apbalvošana notiks izstādes atklāšanā 13. novembrī.
Nominētajiem autoriem izstādes organizatori piedāvās izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Somijas rezidenču centrs "Mustarinda" izsludina projektu pieteikšanu 2019. gadam
Somijas rezidenču centrs "Mustarinda" ir izsludinājis projektu pieteikšanu AIR Open Call 2019. Rezidenču programmas tēma 2019. gadam ir "Lēni ceļojumi" (Slow travel).
Projektu pieteikumus var iesniegt līdz 22. oktobrim.
Asociācija "Mustarinda" ir mākslinieku un pētnieku grupa, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības ekoloģisku atjaunošanu, kultūras un dabas daudzveidību, kā arī saikni starp mākslu un zinātni.
Asociācija "Mustarinda" tiecas uz post-fosilo kultūru, apvienojot zinātniskas atziņas ar empīrisku māksliniecisko darbību, kuras mērķis ir samazināt ar savu darbību saistīto oglekļa dioksīda (CO2) pēdu. Līdz ar to AIR Open Call 2019 mēģina popularizēt tādas ceļošanas formas, kas ļauj izvairīties no lidojumiem. Lai atbalstītu šo ideālu, "Mustarinda" piedāvā atbalstu lēnākas ceļošanas risinājumiem tiem pretendentiem, kuri projektu ietvaros vēlas izmantot alternatīvus transporta līdzekļus, jo tieši aviosatiksme ir pasaulē visstraujāk augošais CO2 emisiju avots.
Plašāka informācija:
www.mustarinda.fi
Facebook
