ZIŅAS  
Laura Kļava "Ancient undo"

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
04/06/2018

Izstāde ".mp4" galerijā LOW
8.–14. jūnijs

Galerijā LOW 8. jūnijā  tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozares "Kustība. Attēls. Skaņa" studentu izstāde ".mp4", kuras kuratore ir Maija Kurševa.

Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot četras animāciju īsfilmas - Ilzes Ances Kazakas "Nervi uz nerviem", Montas Andžejevskas "Medījot draudzeni", Liānas Mihailovas "Vertigo" un Lauras Kļavas "Ancient undo". Atsevišķā telpā atradīsies Lauras Kļavas zīns "Es neticu māņticībām", ko varēs apskatīt jebkurš seansu starpposmos.

Apakšnozares "Kustība. Attēls. Skaņa" (KAS) programmā tiek studēta animācijas režija, dažādi animācijas veidošanas paņēmieni, secīgi apgūti gan klasiskās, gan digitālās animācijas veidošanas principi, kā arī tiek apzināts laikā bāzētu mediju daudzveidīgais pielietojums gan lineāru, gan poētiski daudzslāņainu vizuālo stāstu radīšanā.

Jaunās mākslinieces nesen piedalījās izstādē ½ + ½, Laikmetīgās mākslas centrā Kim? un galerijā LOW, kā arī Ilze Ance Kazaka kopā ar Liānu Mihailovu 2018.gadā piedalījušās Pop Up Creators, Londonā. Lauras Kļavas ilustrācija nesen tika publicēta izdevumā "Ķekargalvis". Monta Andžejevska piedalījās Zlīnas filmu festivālā un Štutgartes animācijas filmu festivālā ar īsfilmu "Aklais randiņš".

LMA KAS studenti izstādes ietvaros runās par cilvēka fobijām, bailēm un nedrošībām, ko izraisa reālās un iekšējās pasaules mijiedarbība. Darbu varoņi ļaujas panikas lēkmēm, greizsirdības scēnām, māņticības izpausmēm, cenšoties nonākt līdz apgaismībai un sevis pieņemšanai.

Pirms izstādes atklāšanas, 6.jūnijā plkst. 20.00 notiks mākslinieku animācijas īsfilmu seanss Kino Bizē.

facebook.com/pg/lowgallery
facebook.com/kustiba.attels.skana
Ģertrūdes ielā 115

LMA Grafikas apakšnozares studentu diplomdarbu izstāde "Fragmenti"
4.–8. jūnijs

No 4. līdz 8. jūnijam K.K. fon Stricka villā būs apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozares bakalaura programmas studentu diplomdarbu izstāde "Fragmenti". Diplomdarbu izstāde “Fragmenti” ir jauno mākslinieku veidota ekspozīcija, kas skatītājam atklāj fragmentu no katra dalībnieka radošās darbības, kas attīstījusies studējot Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozarē. Izstādes telpā šie darbības fragmenti funkcionē kā viens veselums, vienlaikus ļaujot katram māksliniekam brīvi izpaust savas domas. Izstādes laikā skatītāji varēs apskatīt stājgrafikas darbus, ilustrācijas un mākslas grāmatas. Starp darbiem ir gan klasiskās grafikas paraugi - sietspiedes, linogriezumi, litogrāfijas un ogles zīmējumi, gan interaktīvi mākslas objekti – animācijas, telpisks objekts un mākslas "spēle", kas ļauj iedziļināties zemapziņas procesos. Zemapziņas darbība ir viena tēma no plašā tematu loka, kurā iekļaujas arī jautājumi par atmiņu, iztēli, izdegšanas sindromu, klusumu un troksni. Izstādē skatāmie diplomdarbi iepazīstina plašāku publiku ar jauniem māksliniekiem un ļauj šiem jauniem talantiem pārkāpt Latvijas Mākslas akadēmijas robežas pieaugušo mākslinieku lomā.

Izstādē piedalās: Gvido Vizulis, Dina Danosa, Jekaterīna Fraimane, Svens Neilands, Kristīne Zikmane, Marija Groza, Linda Jākobsone-Viškere, Toms Arājs, Normunds Ozols, Līva Ozola, Pēteris Semjonovs

Izstāde apskatāma no 4. līdz 8. jūnijam no plkst. 12:00 līdz plkst. 19:00

K.K. fon Stricka villa
Aristida Briāna iela 9, Rīga

Krišjāņa Santa un Ievas Gaurilčikaites performatīvā instalācija "Uzdzist"
5., 6., 7 jūnijs

Dirty Deal teātris aicina uz vēl nebijušu laikmetīgā teātra un dejas pieredzi vienam skatītājam - performatīvu instalāciju "Uzdzist".

5. jūnijā jaunajā Tallinas ielas radošajā kvartālā pirmizrādi piedzīvos horeogrāfa Krišjāņa Santa un lietuviešu dejas mākslinieces Ievas Gaurilčikaites performatīvā instalācija "Uzdzist".

"Uzdzist" ir "iekļaujošā teātra" jeb Immersive theatre estētikā veidota kustību kompozīcija, kas ievietota mākslīgā un savu iepriekšējo nozīmi zaudējušā vidē un ir paredzēta vienam skatītājam. Piedāvāto noteikumu ietvarā katrs apmeklētājs tiek aicināts veikt individuālas izvēles un veidot savu pieredzi, piedaloties personīgā ceļojumā uz vietu, kurā dzimšana un nāve ir viens, ar gaistošu līniju nodalīts notikums. Rosinot aizdomāties par laika un telpas relativitāti un cilvēka dzīves ciklu tā ietvarā.

Krišjānis Sants ir absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju un prestižo Beļģijas laikmetīgās dejas skolu P.A.R.T.S., šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas maģistrantūrā un turpina strādāt laikmetīgās dejas projektos Eiropā kā dejotājs un horeogrāfs. Krišjānis ir sadarbojies ar tādiem Eiropā atzītiem horeogrāfiem kā Danielu Linehanu (Daniel Linehan), Heini Avdalu un Jukiko Šinozaki (Heine Avdal & Yukiko Shinozaki). Savu horeogrāfiju radīšanā Krišjāni interesē veidi, kā dažādus ritmiskos folkloras ornamentu, dziesmu un rotaļu kodus pārcelt kustībā. Ieva Gaurilčikaite (Ieva Gaurilčikaitė) ir lietuviešu dejas māksliniece, kas profesionālo izglītību ieguvusi Skotijā un Izraēlā, bet šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas maģistrantūrā. Ieva savā radošajā praksē meklē veidus, kā lauzt ierasto distanci starp mākslinieku un skatītāju, kā arī interesējas par dziļu un personīgu attiecību veidošanu izrādes laikā.

Krišjānis Sants un Ieva Gaurilčikaite ir ne tikai šī projekta idejas un kustību autori, bet arī scenogrāfijas veidotāji. Performanci papildina videomākslinieces Inetas Sipunovas radīts lielformāta video un jaunā mūziķa Reiņa Indāna veidotā skaņu partitūra.

Izrādes notiks 5., 6. un 7. jūnijā, no plkst. 18:00 - 22.00.
Tikšanās vieta - pie nama Miera ielā 34
Ieeja izrādē (pa vienam apmeklētājam) ik pēc 10 min.
Vairāk informācijas: + 371 20119550 vai e-pasts: info@dirtydealteatro.lv

Izstāde "Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no "Mobilier national" kolekcijas Francijā"
6. jūnijs–30. septembris


Anrī Matiss (Henri Matisse, 1869–1954). Polinēzija. Jūra. Tekstilija austa uz horizontālajām stellēm Bovē manufaktūrā, 1972.

Vilnas, lina un sintētiskās šķiedras audi, kokvilnas velki. Šķieta blīvums 50 diegi uz 10 cm. 6 krāsas. 200 x 313 cm. Francijas “Mobilier national” (Nacionālā mēbeļu fonda) kolekcija. Foto: Isabelle Bideau

Līdztekus 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles "Tradicionālais un laikmetīgais" pamatekspozīcijai LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" paredzēta virkne satelītpasākumu - viens no tiem izstāde "Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no "Mobilier national" kolekcijas Francijā" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Izstāde piedāvā ieskatu Francijas "Mobilier national"(Nacionālā mēbeļu fonda) tekstiliju kolekcijā, kur Gobelēnu manufaktūra, kopš tās dibināšanas 17. gadsimtā, arvien kultivē izcilas amatniecības tradīcijas un uztur pastāvīgu saikni ar moderno mākslu, atspoguļojot katra laikmeta estētisko vērtību oriģinalitāti un savu īpašo lomu uz mākslas skatuves. Līdzās darbiem, kas tapuši pēc daudzu slavenu mākslinieku skicēm, izstādē būs eksponēti arī pavisam nesen "Mobilier national" manufaktūrās Parīzē un Bovē izaustie latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga divi lielformāta gobelēni "Refleksijas – pārdomas 1948.13" un "Refleksijas – pārdomas 1948.20".

Francija var lepoties ar gobelēnu aušanas tradīcijām un manufaktūrām, kurās gadsimtu gaitā realizējušas ievērojamu franču mākslinieku skices gobelēna tehnikā. Arī 20. un 21. gadsimtā šī vērtīgā pieredze tiek rūpīgi kopta un saglabāta. Francijas Kultūras ministrijas paspārnē ir trīs lielas vēsturiskās aktīvi strādājošās gobelēnu aušanas manufaktūras un divas darbnīcas: "La Manufacture nationale des Gobelins" (Parīzē, dibināta 1601. gadā, karaļa Anrī IV (Henri IV) valdīšanas laikā), "La Manufacture de Beauvais" (Bovē pilsētā, dibināta 1664. gadā, karaļa Luija XIV (Louis XIV) valdīšanas laikā), "La Manufacture de la Savonnerie" un "Les ateliers de dentelle d’Alençon et du Puy"), kuras apvienotas struktūrā "Mobilier national" (pilnais nosaukums – "Mobilier national et Manufactures nationales de tapis et tapisseries"). "Mobilier national" ir valstij piederoša nacionālas nozīmes institūcija. Fonda kolekciju veido aptuveni 200 000 priekšmeti, kas radīti laikposmā no 17. gadsimta līdz šodienai.

"Ekspozīcijā iekļauto piecpadsmit gobelēnu izvēles pamatā ir krāsa un tās noteicošā loma aušanas mākslā. Izstādes scenogrāfija iecerēta kā krāsu dialogs, ko risinājuši izcili meistari no Anrī Matisa (Henri Matisse) līdz ORLAN, arī Žans Lirsā (Jean Lurçat), Huans Miro (Joan Miró), Lekorbizjē (Le Corbusier), Raimons Enss (Raymond Hains), Patriks Tosani (Patrick Tosani), Filips Favjē (Philippe Favier), Erro (Erró), Fransuā Buārons (François Boisrond), Žerārs Šlosērs (Gérard Schlosser), Vensāns Bjules (Vincent Bioulès), Žaks Monorī (Jacques Monory), Kristofs Kizēns (Christophe Cuzin) vai Ēriks Sandijons (Éric Sandillon). Gobelēni kā kustīgas sienas veido ekspozīcijas arhitektūru, nenorobežojot telpu pilnībā un rosinot apmeklētājus aplūkot darbus no abām pusēm," stāsta kuratore, Gobelēnu manufaktūru Parīzē, Bovē un Savornī tekstiliju ražošanas departamenta direktore Marī-Elēna Masē-Bersanī.

lnmm.lv/lv/dmdm
Skārņu iela 10 

Ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas studentu modes skate 
6. jūnijs


Evija Saitere

6. jūnijā bijušās tekstilrūpnīcas "Rīgas manufaktūra" telpās notiks ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate. Skates laikā tiks demonstrētas spilgtākās Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares studentu kolekcijas, kas tapušas aizvadītajā mācību gadā. Šogad par modes skates vizuālā noformējuma centrālo tēmu izvirzīti kolorītie 90-tie gadi, kas ir arī Modes mākslas katedras dibināšanas laiks.

LMA studentu modes skate ir viens no gada gaidītākajiem pašmāju modes pasākumiem, kas jau ierasti pulcē simtiem interesentu. Arī šogad LMA bakalaura un maģistra programmu studentu darbus maija vidū izvērtēja LMA Modes katedras komisija, un pēc rūpīgas atlases dalībai skatē tika apstiprinātas 19 spēcīgākās jauno modes mākslinieku radītās tērpu kolekcijas sievietēm un vīriešiem.

Šogad tiek atzīmēti jau 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizainā, un būtiski, ka arī modes skates scenogrāfisko koncepciju simboliski caurstrāvos zīmīgais 1993. gads. LMA modes skates norises vieta nav izvēlēta nejauši – bijušās Juglas tekstilrūpnīcas telpas ir vēsturisks arhitektūras objekts, kas piedzīvojis Latvijas modes attīstību teju gadsimta garumā un arī vizuāli aizvien iemieso 20. gs. raksturīgo auru, kas šajā ēkā savulaik valdījusi.

Brīvības gatvē 401, Rīgā

Izstāde "Identitāte" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls"
7. jūnijs–16. septembris


Anna Reja (Anna Ray, Lielbritānija). Bovarī kundze. 2017. Zīds, lakas krāsa, mašīnas un rokas šuvums. Autores īpašums. Publicitātes foto

No 2018. gada 7. jūnija līdz 16. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma izstāde "Identitāte / Identity" – galvenā ekspozīcija 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles "Tradicionālais un laikmetīgais" daudzo pasākumu klāstā.

Izstāde atspoguļos inovatīvās laikmeta parādības un tendences tekstilmākslas un šķiedras mākslas nozarē Eiropā un pasaulē. Identitātes tēmu mākslinieki bija aicināti aplūkot no dažādiem aspektiem: kā no vēsturiskā, sociālā, politiskā un nacionālā, tā no personiskā, radošā un filozofiskā. Tie vēstījumi, kas mākslinieciski un idejiski vairāk pārliecināja jomas ekspertus, tika iekļauti šajā skatē. Pēc starptautiskās žūrijas lēmuma izstādē pārstāvēti 84 autori no 26 valstīm – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Apvienotās Karalistes, Izraēlas, ASV, Krievijas, Japānas, Taivānas u.c. Uzaicināto mākslinieku statusā triennālē piedalās arī četri žūrijas locekļi – savas valsts izcili nozares pārstāvji.

Triennāles viesmākslinieki ir divi pasaulē slaveni meistari: Šīla Hiksa (Sheila Hicks, Francija / ASV), kuras plašā retrospekcija bija skatāma šī gada pavasarī Žorža Pompidū centrā Parīzē, un ASV mākslinieks Džons Ēriks Rīss (Jon Eric Riis). Konceptuāli domājošā Džona Ērika Rīsa tehniski smalki izaustie gobelēni Rīgā tiek eksponēti pirmo reizi. Tāpat triennāles ietvaros būs reta iespēja redzēt ievērojamās poļu mākslinieces, klasiķes Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) divus lielformāta darbus. Viņas daiļradei bijusi īpaša loma šķiedras mākslas attīstībā Eiropā (tostarp Latvijā) un pasaulē.

lnmm.lv
Vecrīga, Torņa iela 1

Egila Rozenberga personālizstāde
"Transfigurācija" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
8. jūnijs–26. augusts


Foto: Didzis Grodzs 

No 8. jūnija līdz 26. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē būs skatāma Egila Rozenberga personālizstāde "Transfigurācija".

Egila Rozenberga darbi vienlaikus būs skatāmi arī izstādē "Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no "Mobilier national" kolekcijas Francijā" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un 6. Rīgas Starptautiskajā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālē "Tradicionālais un laikmetīgais" LNMM izstāžu zālē "Arsenāls". Taču personālizstāde "Transfigurācija" ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālei vairāku gadu garumā īstenots projekts, kas radoši ataino laikmetam tipiskos simbolus un zīmes, tehnoloģiju un materiālu būtiskās pārvērtības.

Atsaucoties uz tradicionālo aušanas tehniku un klasisko sienas segas formātu, Egils Rozenbergs savos objektos vēlas parādīt 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma elektroniskajam laikmetam raksturīgas izteiksmes iespējas. Meistars pievērsies līdz tam neizmantotiem materiāliem un motīviem, rosinot pārdomas par to, kādā neparastā laikā mēs esam dzīvojuši – kad valdīja vinila skaņuplates, kad sākās magnetofonu ēras attīstība no platajām uz šaurajām lentām. Tad visus prātus pārņēma video, kas informēja par pasaules notikumiem un jaunāko kino jomā, ko stagnācijas laika Latvijā citādi nebija iespējams iepazīt. Taču visas reiz aktuālās tehnoloģijas ir ātri novecojušas, bet materiāli palikuši. Tāpēc Egils Rozenbergs dabīgo izejvielu vilnas un linu vietā tagad izmēģina sintētiskas, darbojas ar video- un audiolentēm, polipropilēna un citām šķiedrām. Vienlaicīgi viņa autortehnikā izpildītie telpiskie objekti atklāj tekstilmākslai neierastu izejvielu īpatnības un spēju reflektēt gaismu, kas palīdz kāpināt vizuālo izteiksmību.

Egila Rozenberga personālizstādē "Transfigurācija" tiks eksponēti desmit lielformāta tekstilmākslas darbi, kuru vidējais izmērs ir 250 x 300 cm. Dekoratīvo šķiedras audumu kompozīcijās autors kā mūsdienu stila iezīmes transformē mākslīgo kristālu struktūru un mikroshēmu grafiskos risinājumus.

LNMM.lv
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

4. Mākslas nakts Daugavpilī
8. jūnijs

Piektdien, 8. jūnijā, no plkst. 22.00 līdz 02.00 ceturto reizi Daugavpils cietoksnī norisināsies Daugavpils Marka Rotko mākslas centra organizētā Mākslas nakts, šogad ar devīzi "Sieviete mākslā".

Jau tradicionāli Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs jūnija sākumā aicina ikvienu interesentu uz Daugavpils cietoksni, lai, tumsas ieskautiem, ļautos plašajai Mākslas nakts programmai, gūstot spilgtus iespaidus un emocijas.

Šogad Mākslas naksts programmas ietvaros būs putu un lāzeru baseins ar Dj SairaM, apvienības V.I.V.A. gleznotāju tilts, LV21 fotoprojekts, Radio NABA tiešraide no izbraukuma studijas, fotogrāfiju izstāde Dāvids Holmerts "Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945", vides objekts "Cietokšņa spoks", mobilā mākslas darbnīca ar mākslinieci Ingunu Levšu, zviedru kino nakts, PIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" modes skate, izsāde "Sievietes Latvijas mākslā", 7. starptautiskā Latgales grafikas simpozija izstādes atklāšana un daudz kas cits.

www.rotkocentrs.lv

Fotogrāfes Vikas Ekstas izstāde "Velnezers" ISSP Galerijā
9. jūnijs–18. jūlijs

No 9. jūnija līdz 18. jūlijam ISSP Galerijā Berga Bazārā būs apskatāma fotogrāfes Vikas Ekstas izstāde "Velnezers".

Vikas Ekstas fotogrāfiju sērijā redzamais Velnezers jeb Čertoks - apaļš un dziļš ezers ar ūdeni intensīvi zaļā krāsā - atrodas meža vidū Aglonas novadā. Lai gan ezeru apvij dažādi mīti un noslēpumi, Latviešu folkloras krātuvē par to nav atrodama neviena liecība. Iespējams, ka uz šo reģionu braukušas ļoti maz folkloristu ekspedīcijas, bet varbūt izteiktā interese par Velnezeru parādījusies tikai nesen. Tiek stāstīts daudz kas: ezerā nedzīvojot zivis, neaugot augi un tam apkārt nedziedot putni; ezers ir radies meteorīta kritiena rezultātā, tā ūdens ir radioaktīvs un tāpēc noder ārstējot kārpas; ziemā tas neaizsalstot; tam ir dubults dibens; tas ar pazemes tuneli esot savienots ar blakus esošo Jazinka ezeru; vairākiem cilvēkiem ezera tuvumā esot piemeties vadātājs; pēc ezera apmeklējuma vēlams pēc iespējas ātrāk ieiet baznīcā.

Eksta necenšas atklāt patiesību, bet gan notvert Velnezera raksturu un īpatnējo pievilkšanas spēku. Ezers Ekstai pazīstams jau kopš bērnības, kad viņa dzīvoja turpat tuvumā. ISSP Galerijas izstādē šie darbi Latvijā būs redzami pirmo reizi.

Vika Eksta (1987) ir vizuālā māksliniece un pedagoģe, kuru interesē portreti un pašportreti, performance, video un arhīvu izpēte. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē. 2016. gadā viņa saņēma ADC Young Guns balvu un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvu jaunajiem Baltijas fotogrāfiem.

ISSP Galerija www.issp.lv
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3

Latvijas Mākslinieku savienības izstāde
"LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988 – 2018"
1. jūnijs–1. jūlijs

1.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā tika atklāta izstāde "LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988 – 2018".

2018.gadā aprit 30 gadi, kopš 1988.gada plēnumā Rakstnieku savienība tika paplašināta kā Radošo savienību Kultūras padome, kas vēlāk tika pārdēvēta par "Latvijas Radošo savienību padome" (LRSP), bet 1995. gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība – Latvijas Radošo savienību padome. LRSP sastāvā šobrīd ietilpst: Mākslinieku, Arhitektu, Rakstnieku, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Teātra darbinieku, Zinātnieku, Fotogrāfu savienības un Dramaturgu ģilde, kopskaitā vairāk kā 3000 individuālo biedru.

Izstāde "LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988 – 2018" veidota ar mērķi paskatīties uz kultūras jomas pārstāvju lomu mūsdienās. Ekspozīcija rosina domāt, ka mūsdienās, kad radošā brīvība nav limitēta, ir vērojama mākslas valodas daudzveidība un laikmeta plurālismā grūti noformulēt viedokli. Mākslas vidē vērojami apziņas meklējumi, meklējot izteiksmes tēlus un valodu dziļākos apziņas līmeņos, dažkārt arī mākslīgi stimulējot domu un emocionālo nervu.

Ekspozīcijā būs skatāmi gan Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas 20.gs. 2.puses, gan mūsdienās tapuši mākslas darbi. Izstādē būs pārstāvēti autori arī no Igaunijas, kā Igaunijas Mākslinieku asociācijas veltījums Latvijas Radošo savienību padomes dibināšanai pirms 30 gadiem.

Biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība"
11. novembra krastmala 35, Rīga

Izstāde “Edgars Degā. Litogrāfija. Māksla, kas apsteidza laiku” Liepājas muzejā
1. jūnijs–5.augusts


Edgars Degā. Ludoviks Avli un Kardināla kundze sarunājoties. Heliogravīra no sērijas “Kardināla ģimene”, 1877–78, 1938, 43cm x 53cm. Publicitātes foto

1. jūnijā Liepājas muzejā tika atklāta izstādi "Edgars Degā. Litogrāfija. Māksla, kas apsteidza laiku", ļaujot iepazīt mākslinieka daiļradi orģinālgrafikās.

Izstādē skatāmi 44 mākslinieka Edgara Degā darbus no Kesauri ģimenes kolekcijas, tai skaitā īpašo monotipiju sēriju rakstnieka Ludovika Avli satīriskajai grāmatai "Kardināla ģimene", kas pārsteidz ar mākslinieka novatorismu, impresionisma jaunu redzējumu, meklējot savus īpašos veidus, kā iesaistīt, uzrunāt skatītāju, parādīt savu redzējumu no vairākām šķautnēm, vienlaicīgi neuzstādot robežas.

Edgars Degā (Hilaire Germain Edgar De Gas / 1834-1917) ir viens no 19. gs. ievērojamākajiem gleznotājiem, zīmētājiem un grafiķiem, kā arī pazīstams kā inovatīvs skulptors un fotogrāfs. Degā radīja neliela izmēra darbus pasteļa, guašas un temperas tehnikā. Viņa gleznu sižeti ataino balerīnas, teātra skatus, koncertus kafejnīcās, tie ir arī akti un draugu portreti.

1874. gadā pirmo reizi Degā iepazīst monotipijas tehniku un, tālāk attīstot savas iemaņas un prasmes, viņa stils arvien vairāk tuvinājās impresionisma tehnikai, izmantojot monotipijām raksturīgās izplūdušās kontūras un tintes gleznieciskos paņēmienus. Paralēli mākslinieks arvien vairāk izmanto pasteli, un tieši pasteļa izmantošana veicina viņa krāsu izpratni. Monotipijās, kuras Degā raksturo kā "zīmējumus, kas izgatavoti treknrakstā un drukāti", viņš mācījies tonālu laukumu kompozīciju – formai ir lielāka nozīme nekā līnijām.

liepajasmuzejs.lv
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja