ZIŅAS  

#3 – Zemu lidojoši mākoņi 0

Nora Grenina
22/05/2018

23. maijā Ungārijas vēstniecības telpās Berlīnē (Dorotheenstraße 12, Berlin) būs iespēja dzirdēt komponista Andrē Vidas (André Vida) orģinālkompozīcijas, kas īpaši tapušas Ungārijas kolēģijas (Collegium Hungaricum) rīkotās ungāru kultūras programmas noslēguma pasākumam. Skaņdarba ar nosaukumu “Zemu lidojoši mākoņi” (Low Flying Cloud) atskaņojumā piedalīsies cimbalas spēles meistars Miklošs Lukāčs (Miklós Lukács) un kontrabasists Dāvids Šandors Sigeti (David Sandor Szigeti). Skaņdarbs tapis, par pamatu izmantojot ungāru tautasdziesmas, meklējot tajās kustību un valodas izteiksmi, kas sasauktos ar šodienas laikmetu. Muzikālo partitūru papildinās skaņas elementi, kas attīstīsies no rimta plūduma līdz mītiskam skrējienam. 

Koncerta audiovizuālo noformējumu izstrādājusi Evelīna Vida. Idejas koncepcija balstās viņas kopā ar Andrē Vidu iepriekš veidotajā izstādē “Kopā viens” (2017), kas bija skatāma galerijā “Alma” Rīgā. Tajā mijiedarbojās mākslinieces radītie mākslas objekti ar komponista un dzīvesbiedra radīto mūziku. 

Kopīgā mākslas sasaistē rodas ar vien jauni horizonti, kas vienlaikus sniedz spēju padziļināti pētīt iepriekšējos. Meklējumi ar “zemu lidojošajiem mākoņiem” atklāj arvien jaunus stāstus, kuri bez uzslāņojuma izkāpj no fosiliem cilvēces atmiņu kauliem, lai senaizmirstā valodā runātu un vēstītu par šodienas cilvēkam ļoti būtiskām tēmām. Performancei tika radīti jauni mākslas objekti, kas simbiozē ar video projekcijām izsauks telpā mītiskuma klātbūtni. Ko nozīmē “Migrējošā sala”, kas vientuļi un bezjēdzīgi maldās pa telpu, ik pa mirklim trauksmaini iezvanoties, vai arī sadeguši koka prauli, kas iekārti salmu pinekļos, vai, piemēram, mājas vista, kas kašājas stundām ilgi pa rēno rudens zemi? Svešādā klātesamības noskaņa sajūtās rada trauslus nojausmu pavedienus par cilvēku, objektu un vides savstarpējo saikni.

Objekti veidoti jauktā tehnikā, eksperimentējot ar skaņām un vizuālajiem elementiem, kas vislabāk spēj atklāt autores idejas būtību. “Zemu lidojoši mākoņi” kopumā rada eksistenciālu noskaņu, kas robežojas ar sajūtu “tāda ir dzīve”, kur skumjas un laime mērojas vienlīdzīgos svara kausos. Vienkārši tā ir. Jebkura drāma nav bez ironiska joka.

Skaņas un telpas atmosfēru papildinās Elīnas Matvejevas tiešaistē fiksētais video.

Šajā projektā Andrē un Evelīna Vidas meklē jaunus veidus, kā iespējams apvienot divas disciplīnas un radīt jauna emocionālās pieredzes un padziļinātu mākslas dimensiju. Organisks ainavas un skaņas sakausējums ir vienlīdz intensīvs un savstarpēji harmoniski izlīdzsvarots, kas skatītājam īsā laika sprīdī ļauj satvert trauslas, bet ļoti būtiskas dzīves līnijas.