ZIŅAS  
Sigalita Landava. DeadSee. 2005. Kadrs no video. Mākslinieces īpašums

Pēdējo dienu atvērta izstāde “Sapņi un drāmas” 0

Arterritory.com
05/11/2017

Šodien ir pēdējā diena, kad skatītājiem atvērta Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde "Sapņi un drāmas" topošajā mākslas centrā Zuzeum. Izstādē eksponēti 14 mākslinieku 53 darbi.
Ierosmei publicējam fragmentus no Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas studentu recenzijām, kas tapušas, atsaucoties uz Arterritory.com aicinājumu izteikties par šo izstādi.
"Ikkatrs izstādes apmeklētājs "Sapņos un drāmās" atradīs to vienu darbu, kas viņu absolūti ievilks savā varā," ir pārliecināti recenziju autori. Izmantojiet iespēju, aizejiet šodien uz izstādi un pārliecinieties paši!

Katriona Luīze Rožlapa / Latvijas Mākslas akadēmija
"Pēc pirmā izstādes apmeklējuma, zināju, ka tas nebūt nebūs pēdējais. Tieši tik ļoti mani apbūra šī izstāde. Katra mākslinieka individualitāte, izmantotie dažādie mediji un izteiksmes formas, pārsteidzoši, bet radīja lielisku kopiespaidu un harmoniju, un plašā kādreizējās "Sapņu Fabrikas" telpa lieti kalpo Izraēlas garu iemantojušās mākslas atklāšanai.


Sigalita Landava sadarbībā ar Jotamu Fromu. "Sāls kristālu kāzu kleita"

Viena no fascinējošākajām izstādē ietvertajām māksliniecēm ir Sigalita Landava. Viņas videodarbā "DeadSee" skatītāja domas tiek virzītas uz jautājumiem par saplūšanu ar dabu, ainavu un visu dzīvo, kas interesanti kontrastē ar vietu, kur tas veidots – Nāves jūru. Savdabīgā saspēle ir radījusi spēcīgu, ievelkošu video, kurš pamazām šķetinās un apmeklētāju pilnībā paņem savā varā.

Otrs Landavas darbs "Sāls kristālu kāzu kleita" tāpat pārsteidz ar objektu saplūšanu ar dabu, kas šajā gadījumā izspēlēts pētnieciskās formas ietvaros un drīzāk uzskatāms par aizraujošu eksperimentu, kas savā gaitā iegūst māksliniecisku skanējumu. Dabas tēma saista arī mākslinieci Jehuditu Sasportasu. Fascinē mākslinieces savdabīgais veids, kā mūsos pārtranslēt savu interesi par purvu un likt arī skatītājam iegrimt viņas pētnieciskajā aizrautībā.


Kerena Jeala-Golana. "Nomina." 2009. Kadrs no video

Izjūtās sirreālu, bet skaidri nolasāmu vēstījumu deva Kerenas Jealas Golanas video "Nomina". Trausla, maiga būtne, kas pludmalē stāv Jēzu Kristu atgādinošā pozā. Tai pat laikā šādi novietotais pašas mākslinieces ķermenis, sievišķīgā būtība un jūras klātbūtne liek vilkt paralēles ar Venēras dzimšanas ainu. Reliģiski nozīmīgais vīrieša tēls, kuru mākslas darbā iemieso sieviete, parāda Jealas Golanas interesi un variēšanu ar dzimtes idejām, kas mūsdienās ir kļuvušas pat pārlieku populāras. Saista tēlu duālības efekts - no vienas Dieva dēls, no otras - dieviete."


Daniels Kiczaless. Kadrs no video The Messenger (2011)

Liene Rumpe / Latvijas Mākslas akadēmija
"Būtisks izstādes aspekts ir pretruna, pretrunu līdzās pastāvēšana. Protams, ka izstādes varenākais scenogrāfiskais balsts un atskaites punkts ir Daniela Kiczalesa video darbs "Vēstnesis", kas ir telpu piepildošākais un izmērā vērienīgākais. Šajā video kā kopums turas visu izstādes darbu pretrunu idejiskais svars – universālais attiecībā pret individuālo, reliģiskais pret profāno, tradicionālais pret inovatīvo, mirklis pret mūžību, daba pret cilvēku. Tomēr, neskatoties uz koncentrēto ideju savienību, tas kā elpojošs un caurspīdīgs plīvurs saplūst ar krēslaino apgaismojumu, radot neuzkrītoši savdabīgu vides klātesamību."

Jehudita Sasportas. Tfilins
Jehudita Sasportas. Tfilins.

Elīza Ella Dumpe / Latvijas Kultūras akadēmija
"Jehuditas Sasportasas darbs "Tfilins" – gravējums, kura tapšanā izmantota skaidu plate un akrils. Liels, melns miers, kā pie sevis nodomāju. Viens tonis, viena forma, tomēr darbā manāma daudzgabalainība, kas arī man lika aizdomāties par savām iekšējām cīņām, savu ticību pasaulīgām un ārpasaulīgām lietām, un "vāku", vairogu, kas tam visam, pārnestā nozīmē, tiek uzlikts virsū.

"Tfilinā" ir viss, kas liek mūsdienu skrejošajam, aizņemtajam, urbanizētajam cilvēkam apstāties un nomierināties kaut uz nepilnu minūti: forma, kas neprasa lielu iedziļināšanos, rada stabilitātes sajūtu, pazīstamību, krāsa, kas "nekož" acīs, neizsauc asas emocijas, tumsa piezemē un apstādina (cilvēks arī ikdienā tumsā kļūst lēnāks un uzmanīgāks), monumentālisms, kas aptver un sniedz iespēju neiespringt, iedziļinoties detaļu daudzveidībā, minimālisms atslābina uztveres spējas. Zem melnā slāņiem var būt jebkas, jebkura cilvēka ideju un uzskatu pasaule, kas tiek nolikta aiz savdabīgām, lielām, vienkrāsainām, neuzkrītošām durvīm. Katrs pats, aplūkojot "Tfilinu" izlemj kas atrodas aiz tumšā veidojuma. Smagnēji stabils balanss un krasā atšķirība no citu izstādē aplūkojamo mākslinieku košajiem, dzīvīguma pilnajiem darbiem ir tas, kas izceļ "Tfilinu" un Jehuditu Sasportasu kopumā."


Avners Ben-Gals. "Evakuācijas kāpnes trusim"

Laura Bebre / Latvijas Kultūras akadēmija
"Visvairāk uzrunāja mākslinieka Avnera Ben-Gala darbs "Evakuācijas kāpnes trusim". Šis darbs nebūt nav tas, kas pirmais iekrīt acīs, ieejot raupjajās un urbānajās bijušās fabrikas telpās. Sākotnēji to nemaz nav tik viegli pamanīt – vieglie, klusinātie pasteļtoņi gandrīz saplūst ar pelēcīgo sienas fonu. Šis darbs nekliedz pēc uzmanības, tas šķiet rezervēts tiem, kas nolemj pakavēties ilgāk.
Acīm pierodot pie darba krāsu gammas un sākot atšķir toņus, skatam paveras kas pavisam negaidīts – trusis, kāpnes, izplaucis zieds. Tomēr tas, kas mani uzrunāja visvairāk, ir darba pārsteidzošais vieglums un nevainīgums. Šķiet neizprotami, kā ar eļļu un audeklu iespējams radīt ko tik trauslu.
Mērķtiecīgums, kādā trusis tiecas piebeigt pēdējo "evakuācijas" kāpņu posmu šķiet atgādinām pašai sevi – tiekšanās uz logu, lai kas aiz tā arī nebūtu, brīvība, jauna dzīve vai kas gluži vienkārši nezināms. .. Protams, katram, kas uzlūko šo darbu emocijas var būt visdažādākās. Kādam liksies, ka trusis pieļauj vislielāko kļūdu, dodoties pretī nezināmajam; kāds uzskatīts, ka trusis vis nekur nedodas, tas stāv sastindzis statisks, iestrēdzis mūžīgā rozā paletē. Tomēr esmu pārliecināta, ka tā ir mākslinieka nepārprotama meistarība radīt darbu, kurš pielāgojas vērotājam, vēl jo vairāk – spēj dod tam cerību."

Eitans Ben-Mošē. Portāls
Eitans Ben-Mošē "Portāls"

Diāna Griezne / Latvijas Kultūras akadēmija
"Eitana Ben-Mošē darbu "Portāls" no attāluma ieraudzīju uzreiz, taču tam klāt piegāju tikai izstādes beigās. No attāluma "Portāls" piesaistīja ar krāsu, spīdīgumu - zilo un balto gaismu, vietām rozā un sarkano, piesaistīja ar savu maģiskumu, ar neskaidrību par to, kas tieši tur attēlots. Izlasot nosaukumu, bija skaidrs, ka tas ir Portāls - tātad ieeja vai izeja no kādas citas pasaules. Aizraujoši bija saprast, no kā tieši darbs izveidots. "Portālā" bija "iesprostoti" dažādi apģērba gabali, vairāki apavi, trubas, avīzes, balerīnas svārciņi, nauda, salauzta stabule u.c. Priekšmeti izkārtoti tā, ka tos sākumā nemaz nevar pamanīt. Sākumā šķita, ka attēlots kāds maģisks tēls, taču izpētot detaļas, vairs neredzēju vienu tēlu, bet gan vairākas personas - tās, kuras gājušas cauri "Portālam", un viņu atstātos un pazaudētos priekšmetus."

Erezs Izraeli. Terorista galva
Erezs Izraeli. "Terorista galva"

Ineta Vaivode / Latvijas Kultūras akadēmija
""Sapņos un drāmās" ir viegli nolasāmas mūsdienu Izraēlas īpatnības, tās daudzslāņainība, citu kultūru ietekme, valsts sarežģītais vēsturiskais fons. .. Darbs, kas palika atmiņā ir Ereza Izraeli "Terorista galva". Milzīga terorista galva uz pasteļtoņu gleznu un skaisto rozā trušu fona izskatās absurdi. Šķiet, ka uz mākslas izstādi tā ir atripojusi nejauši un savu vietu izstādes zālē izvēlējusies tā, lai kāds no apmeklētājiem noteikti pakluptu, aizķeroties aiz lielā akmens bluķa. Bezpersoniska terorista galva ar balaklavu piesaista uzmanību, atgādina kādu no antīko varoņu skulptūrām. Katram izstādes apmeklētājam ir iespēja ieskatīties noziedzniekam acīs."

Arta Raituma / Latvijas Mākslas akadēmija
"Izstāde kopumā ir ļoti piesātināta – skatītāju gaida gan videodarbi un glezniecība, gan tekstilmāksla un tēlniecība, tieši tādēļ domu sistematizēšanas nolūkos kopsaucēju meklēšana ir tik būtiska. Protams, ka visam caurvijas reliģija – tik daudz, ka Izraēlā ir Jeruzaleme, jūdaisma centrs, zina teju ikviens. Tādēļ ticības motīvu šoreiz varētu pieņemt a priori, galu galā izraēļu bērniem Veco Derību jālasa skolā, un tas ir vēsturiskais kods, kurš seko paaudzēm, gluži kā mums, latviešiem, gēni izlocījušies baltu zīmēs un asinīs ir pagāniskās tradīcijas. Tādēļ par izstādes laikmetīgajām saiknēm varētu saukt plūsmu un atspulgus.

Jā, ūdens ietekme tiešām burtiski parādās dažos darbos – Sigalitas Landavas video "DeadSee" un fotogrāfijās "Sāls kristālu kāzu kleita", Dora Gueza video "Sabirs" un Kerenas Jealas Goanas videodarbā "Nomina". Visbeidzot spoguļošanās ir Nira Hoda hromēto gleznu pamatprincips – skatītājs ierauga savu izplūdušu versiju, un tādējādi viņš tiek aicināts apjaust, ka atspulgs pastāv tikai tad, ja ir vērotājs.

Ūdens daudzslāņainā iedaba perfekti raksturo autoru radīto laikmeta izjūtu. Rāma, stāvoša šķidruma virsmā uz brīdi skatītājs ierauga pats sevi – tiek uzjundītas kādas iekšējas, nedaudz nostaļģiskas izjūtas, un pēc tam iestājas gandrīz meditatīvs miers, kas liek uz brīdi apsēsties un padomāt, nevis turpināt ikdienas amoka skrējienu. Tomēr ūdens ir arī mūžīgās mainības simbols. Mūsdienu haotiskā pasaule ir neizpratnes pilna, ir tik grūti saglabāt pat nelaužamas tradīcijas, daudzas vērtības zaudē jēgu. Tā vien šķiet, ka laikā, kad tautas difūzijas veidā izplūst un atkal samaisās kopā, mūs saista tikai tas, ka septiņdesmit procenti organisma sastāv no ūdens molekulām. Tātad cilvēks būtībā ir staigājoša ūdenstilpne, kurā nepārtraukti uznirst domas un pludo emocijas. Un vēl tam pa vidu - laika plūsma.
Tieši laiks un skaņas viļņi raksturo Daniela Kiczalesa video "Vēstnesis". Nevēlētos šo darbu apzināti izcelt vairāk, nekā citus, tomēr tas būtībā ir visas izstādes muzikālais pavadījums, paralēli stimulējot ne tikai apmeklētāja vizuālo, bet arī audiālo uztveri. Sakrālā un profānā mijiedarbe ir ārkārtīgi spēcīgs mūsu hibrīdlaikmeta raksturojums. Māksliniekam ir izdevies nodot sava darba vērotājiem teju taustāmu klātesamības izjūtu.

Erezs Izraeli
Erezs Izraeli. Fragments no darba "Saldumu drudzis II"

Ereza Izraēla piparkūku vīriņu un sūkājamo konfekšu ģipša stabi, Eitana Ben-Mošes Portāls ar tajā esošajiem spīdīgajiem ikdienas krāmiem. Šīs ir spēcīgas mūsdienu patērētājsabiedrības parafrāzes, atspoguļojot cilvēku vēlmi kā žagatām mesties uz mirdzošām, nevajadzīgām lietām un apaugt ar mantām, tādējādi kompensējot iekšējos pārdzīvojumus un trūkumus. Tomēr īpaši taustāmi ir arī glezniecības darbi, piemēram, Marika Lehnera par abstraktām dēvējamās gleznas – būtībā to vienīgais saturiskais elements ir vairākus centimetrus biezais, reljefais krāsas slānis ar dažādām iespiestām faktūrām, kas zvieķēts ļoti bagātīgi. Fotogrāfijās šādus efektus nav iespējams novērtēt, ir nepieciešams redzēt klātienē, un, iespējams, šī vēlme parādīt materiālu, reljefu, formu ir kopumā neapzināts protests pret bezpersonisko, neeksistējošo virtuālo vidi, kura aizvien vairāk apēd cilvēka laiku.

Kaut kas tik mainīgs un netverams, kā atspulgs, un priekšmetiskums – tā ir izstādes esence, kuru iemieso jau pie ekspozīcijas ieejas esošā stikla lode Gaja Zagurska totēmā. Tā atspoguļo nevis skatītāju pašu, bet gan visu pretējo telpu, turklāt apgrieztu kājām gaisā."

Fragments no Eitana Ben-Mošē darba "Portāls"
Eitans Ben-Mošē. Fragments no darba "Portāls"

Daniela Kiseļova / Latvijas Kultūras akadēmija
"Eitana Ben-Mošē "Portāls" ir tik maģisks un nereālistisks it kā es sekundes laikā būtu nokļuvusi uz Piena Ceļa robežas ar citām galaktikām. Dūmu imitācija portāla iekšienē uzbūra sireālistisku atmosfēru, kurā varēja saredzēt grāmatu, uzrakstu Trump is dead spoguļskatā, aizēnotus stiklus, krāsainas gaismiņas, kas spēlējās ar cilvēka psihi. Tad pieķēru sevi pie domas, ko tik cilvēks nevar uztaisīt no alumīnija, plastmasas, stikla. Viss ikdienišķais var kļūt par mākslu, ja vien ar to pareizi apejas un izlolo kā bērnu."