ZIŅAS  
(Fragments.) Jehudita Sasportasa. “Vertikālais purvs Nr. 1” 2014. Kompresēta papīra folija, skaidu plate, gravējums, jaukta tehnika.

Ko nepalaist garām izstādē “Sapņi un drāmas” 0

Arterritory.com
03/10/2017

Arterritory.com organizētā izstāde “Sapņi un drāmas”, kas no 7. oktobra līdz 5. novembrim būs skatāma topošajā mākslas centrā Zuzeum (Lāčplēša ielā 101), ir līdz šim vērienīgākā Izraēlas laikmetīgās mākslas reprezentācija Baltijā. Katrs no 14 mākslinieku radītajiem darbiem uzšķērž kādu aktuālu mūsdienu Izraēlas politiskās un sociālās dzīves aspektu, atkailinot šīs valsts nervu galus. 

Arterritory.com sadarbībā ar izstādes kuratoru Roju Brandu sagatavojis izstādes ceļvedi, norādot uz pieciem idejiski un emocionāli spēcīgi lādētiem darbiem. No performances Nāves jūrā un dabiska lieluma degunradža, kas veidots daļēji kā paša mākslinieka pašportrets, daļēji – kā simboliska politiskā kūtruma iemiesojums līdz video, kurā tiek sintezētas krustā sistā Jēzus un Botičelli Venēras ķermeņa valodas. Ceļvedī iekļauts arī Latvijas mākslinieka Kriša Salmaņa veltījums izstādei.


Sigalita Landava (sadarbībā ar Jotamu Fromu). “DeadSee.” 2005. Video. 11:39, cilpa. Mākslinieces īpašums 

Sigalita Landava sadarbībā ar Jotamu Fromu. “DeadSee” 2005

Sigalita Landava ir viena no starptautiski atzītākajām Izraēlas māksliniecēm. Atpazīstamību viņa ieguvusi ar performancēm, kurās pievērsusies Izraēlas ainavai, bieži izmantojot materiālas transformācijas kā simboliskus tiltus starp pretējiem principiem. Viņas darbu tēmas ir – cīņa, viktimoloģija un ar to saistītie mīti, kas atrodas uz Rietumu un Austrumu robežas, bet pati galvenā tēma ir laiks.

Izstādes “Sapņi un drāmas” apmeklētājiem būs iespēja noskatīties vienu no mākslinieces slavenākajiem agrīnajiem darbiem – DeadSee (2005). Darba nosaukumā ietverta vārdu spēle: vārdu savienojumi “Nāves jūra” un “Mirušie redz” angļu valodā tiek izrunāti vienādi. Pats videodarbs, kas filmēts no putna lidojuma, atklāj līdzīgu saplūšanu ar ainavu un materialitāti – Landava redzama Nāves jūrā, no 500 peldošiem arbūziem izveidotas spirāles vidū. Iegremdējot objektus Nāves jūrā – zemākajā vietā uz pasaules –, nāve un saglabāšanās sadodas rokās.


Jehudita Sasportasa. “Vertikālais purvs Nr. 1” 2014. Kompresēta papīra folija, skaidu plate, gravējums, jaukta tehnika. 300 x 200 cm (diptihs) 

Jehudita Sasportasa. “Vertikālais purvs” 2014

Jehuditas Sasportasas darbības jomas ir konkrētai vietai radītas instalācijas, kurās apvienojas tēlniecība, zīmējums, video un skaņas māksla un kas dziļi ielaužas zemapziņas teritorijās, panākot intensīvu sajūtu pieredzi. Māksliniece rada spēka lauku no spriedzes, kas rodas starp eksplozīvas atklāsmes mirkļiem un racionālas analīzes struktūrām. To visu var lasīt alegoriski – kā norādes uz dažādiem mūslaiku lokālajiem saspīlējumiem.

Autores interese par purviem ir viens no labāk zināmajiem viņas mākslas darbu aspektiem pēdējās desmitgades laikā. Purvs viņai iemieso neapstrādātu, savā ziņā izbrāķētu dabas daļu, kas nav piedzīvojusi kultūras integrāciju. No otras puses, purvs ir vitāls reģenerācijas un dzīvības avots, kas uzskatāmi darbojas mūsu kolektīvajā zemapziņā.
Nu jau daudzus gadus Jehudita Sasportasa regulāri apmeklē kādu purvu Vācijas ziemeļos, rodot iedvesmu vientulīgajā, bet spēcīgas enerģijas uzlādētajā dabas ainavā. Purvu Sasportasa izmanto arī tīri materiālā veidā – ved uz darbnīcu tā gabalus un izmanto savos darbos.

ARHĪVS: Sapņi un drāmas: Jehudita Sasportasa


Kerena Jeala-Golana. “Nomina.” 2009. Kadrs no video. 3’49”

Kerena Jeala Golana. “Nomina” 2009

Kerenas Jealas-Golanas darbu galvenā tēma ir dažādi rituāli – gan ikdienišķie, gan reliģiskie. Viņa strādā arī ar dzimtes un feminisma tematiku un daudzos darbos izmanto savu ķermeni. Autores mākslas prakse galvenokārt saistīta ar video un performanču veidošanu.

Savā videodarbā “Nomina” Kerena Jeala-Golana apspēlē ikonogrāfiskus mākslas tēlus – Kristu pie krusta un Botičelli “Venēras dzimšanu”. Video fiksētā performance, kas filmēta rītausmā, rāda mākslinieci puskailu stāvam pie jūras ar ziedu vainagu galvā – rokas nostieptas gar sāniem, galva pieliekta, acis aizvērtas saspringtā koncentrācijas vai meditācijas aktā. Performances intensitāte atgriežas atgriežas mītiskajos aizlaikos un atsauc atmiņā mītu par subjektivitātes rašanos.
Gan Freids, gan Nīče savulaik norādīja, ka kļūšana par subjektu ir vienlaikus varoņdarbs un noziegums pret dabu. Savas individualitātes apliecināšana un atdalīšanās no visa pārējā ir reizē nodevība un triumfs. Darbā Nomina māksliniece norāda gan uz cilvēka milzu lepnību, gan viņa bojāeju.

ARHĪVS:
Sapņi un drāmas: Kerena Jeala-Golana
Daniela Kiczalesa un Kerenas Jealas-Golanas darbi pilsētā


Gajs Zagurskis. “Degunradzis.” 2004. Jaukta tehnika. 320 x 80 x 100 cm
 

Gajs Zagurskis. “Degunradzis” 2004

Gaja Zagurska darbs “Degunradzis” ir tieši tāds, kā tas izklausās – guļoša degunradža masīva skulptūra dzīvnieka dabīgajā izmērā. Viņa ādas krokas un milzīgā mugura izplūst uz grīdas kā bieza lava, bet priekšējā ķepa ir saliekta atbalstot viņa kaklu un uz zemes nolikto galvu. Savā ziņā šī tēla poza atgādina mājās uz paklājiņa guļošu suni, ja vien ne milzīgā izmēra rags. Degunradzis guļ. Bet vai viņš sapņo?

Mākslinieks pirmo reizi izstādīja šo darbu 2004. gadā bakalaura darbu izstādē Beitberlas koledžā, kur mācījās Mākslas fakultātē (Hamidraša). Jautāts, kas kalpoja par iedvesmu šī darba radīšanā, Gajs Zagurskis atbild, ka daļēji tas ir viņa portrets. Viņš vienmēr bērnišķīgi sajūsminājies par degunradžiem tāpat arī kā par citiem lielajiem dzīvniekiem – ziloņiem, teiksmainajiem jūras briesmoņiem leviatāniem. Neskatoties uz saviem iespaidīgajiem izmēriem, degunradži ir neticami jūtīgi un kautri dzīvnieki, kas, izdzirdot mazāko troksni, bēg krūmos.
Taču degunradža tēls atsauc atmiņā arī tumšākus spēkus – piemēram, savā slavenajā absurda lugā franču dramaturgs Ežēns Jonesko degunradžus izmanto kā sociālā konformisma alegoriju un runā par to kā cilvēce, atsakoties no individuālā viedokļa, rada politiskos monstrus. Atsaucoties uz Izraēlas pašreizējo politisko kontekstu, Zagurskis guļošajos degunradžos saskata politiskā inertuma iemiesojumu. Mākslinieka personīgās biogrāfijas kontekstā šī skulptūras veidošana, pēc autora vārdiem, palīdzēja viņam tikt galā ar psiholoģiskajām traumām pēc militārā dienesta Libānas kara laikā.

ARHĪVS: Sapņi un drāmas: Gajs Zagurskis


Krišs Salmanis. “Bulta” 2017 

Krišs Salmanis. “Bulta” 2017 

Latvijas mākslinieka Kriša Salmaņa neona objekts “Bulta” būs pirmais, ko izstādes “Sapņi un drāmas” apmeklētāji ieraudzīs – tas būs uzstādīts uz topošā mākslas centra Zuzeum jumta virs ieejas ēkā. Tā kā Krišs Salmanis ir arī izstādes vizuālās identitātes autors, mākslinieks tika aicināts radīt darbu, kas būtu veltīts pirmajai izstādei topošajā mākslas centrā.

Mākslinieks darba rašanos komentē: “Šķiet, nekad neesmu pamodies kā Mendeļejevs – ar sapnī atšķetinātu grūtu uzdevumu. Vistuvāk tādam stāvoklim biju, kad saslimu ar plaušu karsoni, un kājas miegā risināja matemātikas uzdevumus, kamēr galva uzrādīja kāju pieļautās kļūdas. Mani veiksmīgākie sapņi noris ar acīm vaļā. Skats aizmiglojas un no vates mākoņiem iznirst pa kādai noderīgai atskārsmei.
Saņemot aicinājumu veltīt darbu pirmajai izstādei topošajā mākslas centrā, visatbilstošāk šķita to aizāķēt aiz mākoņa malas un palaist vējā. Gravitācija pamanīja, ka neesmu konstruktors, un ieviesa darbā izmaiņas. Sanāca gan laikmetu maiņām raksturīgie sapņi, gan drāma.”