ZIŅAS  
Brigita Zelča-Aispure un Sandis Aispurs. “Klusā daba”. 2014. Foto: Ilmārs Znotiņš

Jaunumi Borisa un Ināras Teterevu fonda aktivitātēs kultūras jomā 0

Arterritory.com
11/08/2017 

2017. un 2018. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonda darbība kultūras jomā turpināsies ar nozīmīgiem mākslas notikumiem, kuru vidū spilgti iezīmēsies teātra, laikmetīgās mākslas, mākslas publiskajā telpā un akadēmiskās mūzikas jomas. “Fonds darbojas nu jau septiņus gadus, un visi sadarbības projekti kultūras jomā bijuši, ir un būs vērsti uz jaunu vērtību radīšanu vai unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma dokumentēšanu. Mums ir daudzas ieceres, idejas par nākotnē realizējamiem projektiem. Tām ir jānotic un jāpaveic tas, kas sākotnēji pat šķiet neiespējams,” stāsta mecenāts Boriss Teterevs, savukārt Ināra Tetereva atzīst, ka no realizētajiem projektiem būtu grūti izcelt kādu vienu: “Visi ir mīļi.”


Foto: Ilmārs Znotiņš

Viena no Borisa un Ināras Teterevu fonda programmām ir “Māksla publiskā telpā”. Pirms pieciem gadiem tā aizsākās ar Dmitrija Gutova objektu “Gondola” mākslas muzejā “Rīgas birža”, bet šodien Rīgas pilsētvidē varam redzēt jau vairākus mākslas objektus, tostarp – Aigara Bikšes objektu “Meitene ar kurpi” un Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura darbu “Klusā daba” LU Botāniskajā dārzā, Ojāra Pētersona objektu “Lielā vāze” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ērika Boža “Soliņus” Bastejkalnā, Ievas Rubezes “Rēgu” u.c.


Mākslas objekti Rīgā. Borisa un Ināras Teterevu programma „Māksla publiskā telpā“

Nākamajā pavasarī Rīgas pilsētvide iegūs jaunu pastāvīgu mākslas objektu “Platons un Dēmokrīts”. Ernesta Kļaviņa darbs bija viens no godalgotajiem Borisa un Ināras Teterevu fonda konkursā ar nosaukumu “Piezīmes par pašsaprotamām lietām”, kas pērn norisinājās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Projekta “Mākslas publiskajā telpā” kuratore Helēna Demakova, raksturojot Ernesta Kļaviņa darbu, stāsta: “Platoniskā līnija ir ideālisma līnija, kas paredz kādu hierarhiski augstāku patiesību, savukārt Dēmokrīts bija materiālists, racionāli domājošs cilvēks, kura pasaules uzskats sakņojās izpratnē par dabas likumībām. Šajā mākslas darbā mēs redzam, ka viņi ir aizgriezušies viens no otra un dialogs starp viņiem nav iespējams – tā ir metafora par Eiropas domāšanas sākumu.”


Ernests Kļaviņš. Objekta “Platons un Dēmokrīts” makets. Publicitātes attēls

ARHĪVS:
Fotoreportāža no izstādes “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” atklāšanas
Aigara Bikšes objekta “Meitene ar kurpi” atklāšana
Rīgas pilsētvidē atklāts Ojāra Pētersona objekts “Lielā vāze”
Piedzīvojumi nav ārpusē, tie ir tevī. Īssaruna ar mākslinieci Ievu Rubezi

Ceļā uz Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, mecenāti 2015. gadā aizsāka izstāžu ciklu “Ar septiņjūdžu zābakiem”, kurā iecerēts parādīt Baltijas jūras reģiona laikmetīgās mākslas muzeju krājumus. Šogad no 24. novembra mākslas muzejā “Rīgas Birža” būs skatāmi Somijas Nacionālā laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA – kolekcijas darbi. Izstādes fokusā būs popārta un tā attīstības līnijā esošie darbi.


Juha Hälikkä. Jack. KIASMA kolekcija

Latvijas Mākslas akadēmijā šogad notiks Borisa un Ināras Teterevu fonda rīkotas publiskas lekcijas par šī gada aktualitātēm pasaules mākslā – Venēcijas mākslas biennāli, Kaseles documenta un Minsteres skulptūru projektu, ar uzsvaru uz mākslu publiskajā telpā.

Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē rudenī tiks atklāta izstāde “Nosaukumam nav nozīmes”. To veido mākslinieku komanda ar profesoru Ojāru Pētersonu priekšgalā. Izstādē būs redzami vairāku paaudžu mākslinieku darbi – sākot no grupas “F5”, kura reprezentējusi Latviju Venēcijas un Sanpaulu biennālēs, līdz pavisam jaunu mākslinieku grupai “3/8”.

Portālam Arterritory.com mākslinieks Ojārs Pētersons atklāja, ka izstāde vairāk būs kā procesa atspoguļojums. Tā izaugusi organiski, skatoties uz kas notiek LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Izstādē būs skatāmi jauni speciāli izstādei radīti darbi, izstādes dalībnieki – autori, kuri šobrīd aktīvi darbojas un ir izrādījuši interesi piedalīties. “Lai nebūtu tā, ka “koncepcijām” tiek piemeklēti darbi vai mākslinieki, kuri tās ilustrē, šis būs kas pretējs – mākslinieki dzīvo, domā, darbojas un kādā mirklī “sastingt” un to tad arī parāda,” paskaidro Pētersons. 


Imants Lancmanis stāsta par topošo Rundāles pils triloģiju

Teterevu ģimene sniegusi atbalstu arī Rundāles pils muzeja darbībai. No 2010. līdz 2014. gadam tika īstenota “Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma”, un atbalsts Rundāles pils muzejam turpinās arī šobrīd. 2015. gadā tika izdota muzeja direktora Imanta Lancmaņa triloģijas par Rundāles pili I daļa “Vēsture”, bet līdz 2018. gada nogalei paredzēts izdot II daļu, kas būs veltīta pils restaurācijai, savukārt III daļa būs sava veida inventarizācija – pārskats par katru priekšmetu un arhitektonisko detaļu, kas pilī atrodas. 

Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta arī klasiskās mūzikas notikumus. 2017. gadā no 26. oktobra līdz 3. novembrim Latvijas Mūzikas akadēmijā Rīgā un koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā notiks Jāzepa Vītola 7. starptautiskais pianistu konkurss.

Teātra cienītājiem ir iespēja noskatīties Latvijas teātru labākās izrādes ierakstā un tiešraidēs ciklā “Teātris.zip”. Jaunajā sezonā tās būs 26 labākās izrādes dažādos Latvijas teātros, no tām vismaz septiņas būs domātas bērniem. Savukārt projekta „Re!Starts” ietvaros Latvijas Radioteātris, kas darbojas visos Latvijas Radio kanālos, rada jaunus iestudējumus, īpašu uzmanību veltot tam, lai Radioteātra profesionāļu pieredze nonāk arī pie jauniem dramaturgiem, režisoriem, skaņu režisoriem.

teterevufonds.lv