ZIŅAS  
Kristaps Zariņš. Publicitātes foto

Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais rektors - Kristaps Zariņš! 1

Saruna ar jaunievēlēto rektoru

Paula Lūse
30/06/2017

28. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 78 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem. Uz LMA rektora amatu pretendēja arī LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis un LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs Aigars Bikše. Līdzšinējais augstskolas rektors Aleksejs Naumovs ieņem rektora amatu kopš 2007. gada un viņa pilnvaru termiņš beidzas 2017. gada septembrī.

Nākamajā dienā pēc vēlēšanām Arterritory tikās ar Kristapu Zariņu, lai pajautātu par sajūtām jaunajā amatā un plāniem saistībā ar LMA turpmāko darbību un attīstību.

Kādas ir sajūtas, esot ievēlētam LMA rektora amatā?

Pamodos no rīta un domāju, ja pateikts A, tad jāsaka B.

Ko tas nozīmē?

Ja esi izvirzījis savu kandidatūru un tevi ievēl, tad jāapzinās atbildība un darba daudzums. Molberts droši vien tiks izmantots retāk, jo, iespējams, gleznošanai vairs nebūs tik daudz brīva laika, kaut gan līdzšinējo rektoru pieredze liecina, ka šos darbus var arī apvienot. Purvītis, paralēli rektora amatam un gleznošanai, vēl vadīja muzeju. Tas, protams, ir izaicinājums un zināma veida pārbaude. Kā mēs visi zinām, mūsu kolektīvs ir radoši spēcīgs ar nenoliedzami lielām radošām personībām, un, lai noturētu mākslas studiju kvalitātes līmeni, kas ir akadēmijai, ir jāiegulda liels darbs. Mūsu studenti ir izglītoti un inteliģenti, jo no pasniedzējiem uzsūc radošo un zināšanu līmeni visās apakšnozarēs, sākot no dizaina, glezniecības, vizuālās komunikācijas, tekstila, scenogrāfijas, tēlniecības, grafikas, līdz pat mākslas vēsturei.

Kāds ir jūsu pienesums un izvirzītie mērķi kā LMA rektoram turpmākajiem gadiem?

Viena no iecerēm ir izveidot praktisko doktorantūru, kur būtu iespēja aizstāvēt ne tikai teorētisko, bet arī prakstisko darbu, lai izveidotos sasaiste starp radošo darbu, pētniecību un zinātni. Tas gan ir jau iesākts darbs, kuru es turpināšu attīstīt.

Kā nākamo mērķi var minēt jaunu telpu izveidošanu studiju procesam, jo studentu skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, tehnoloģijas attīstās, un tās pieprasa mūsdienīgu studiju infrastruktūru. Ir doma kopā ar PIKC RDMV (Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola - P. L.) izveidot prototipēšanas darbnīcu Rīga Makerspace A. Briāna ielā 13, kur radošas idejas tiktu īstenotos eksperimentālā veidā, lai pēc tam rastos sasaiste ar potenciālo ražotāju. To plānots izveidot tuvāko 3 - 4 gadu laikā. Paredzētas telpas formveidei, kokapstrādes darbnīcām, metāla, modes, digitālo mediju studiju darbībai. Sākot ar 2021. gadu A. Briāna iela 13 kļūs par vietu, kur studentu un docētāju idejas, skices un 3D modeļi pārtaps funkcionālos un taustāmos prototipos, kurus iespējams komercializēt, mākslinieku un dizaineru radītos produktus ieviešot tirgū.

Tiek domāts arī par bijušā akadēmijas rektora Jāņa Kugas māju Ikšķilē, ko mums pirms vairākiem gadiem dāsni novēlēja viņa radinieki. Arī šis ir jau iepriekš plānots projekts, līdz šim esam veikuši arhitektoniski - mākslinieciskās izpētes darbus vietējās nozīmes kultūras piemineklī. Māja plānota kā starpdisciplināra studiju vieta, kur notiks plaša spektra dažādu specialitāšu lekcijas, bet vasarā tā kalpos par vietu mākslinieku un dizaineru rezidencēm. Tam, protams, nepieciešams finansējums, un tādēļ mēs aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu projektu īstenošanai. Mūs atbalsta arī Ikšķiles novada pašvaldība, mēs esam parakstījuši sadarbības līgumu par turpmāko sadarbību.

Ir doma arī izbūvēt LMA ēkas bēniņus. Šajās telpās jau daļēji notiek studiju process, bet ir vēl izbūves iespējas.

Jau ilgāku laiku mērķtiecīgi virzāmies uz LMA filiāles izveidošanu Kuldīgas Mākslas un radošā klastera ietvaros, tur sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību notiek starptautiskas starpdisciplināras lekcijas - no kuratoru praksēm un gleznotāju plenēriem līdz pat dizaina studijām.

Lai īstenotu šīs ieceres ir nepieciešami finanšu resursi. Tapēc ļoti priecājamies un pateicamies mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda sniegtajam atbalstam un ceram, ka arī turpmāk mēs veiksmīgi sadarbosimies.

Padziļinātas atsevišķu nozaru studijas, piemēram, kuratoru lekcijas, varētu ieviest arī tepat akadēmijā.

Jā, pamazām par to tiek domāts. Uzstādījums varētu būt tāds, ka, paralēli tai lielajai domai par mākslu, radošumu varētu apskatīt arī no mākslas menedžmenta puses, jaunos māksliniekus izglītojot par mūsdienu mākslas izaicinājumiem un iespējām, par to, kā integrēties un veidot savu patstāvīgo darbību gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Svarīgi ir izveidot arī regulāru lekciju kursu angļu valodā, jo mums ir daudz Erasmus studentu, līdz ar to veidojas starptautiska vide, kas mūsu studentiem ir nepieciešama, lai rosinātu domāt plašāk un izveidotu jaunus starptautiskus sakarus.

Bet jebkurš jaunievedums vai risinājums ir jāveic mierīgi un pārdomāti, jo tas mūsu kuģis ir liels, un pagriezieni notiek lēnām, bet pārliecinoši.

Dažbrīd rodas sajūta, ka atsevišķas nodaļas Latvijas Mākslas akadēmijā baidās no kaut kā jauna ieviešanas.

Katrai mākslas augstskolai ir sava tradīcija, bet ar studentu iniciatīvu un aizstāvot viņu intereses jebkuras pārmaiņas ir veicamas. Kad bija rektoru kandidātu pārrunas, Studentu padome izvirzīja trīs prioritātes jaunajam rektoram - tradīciju saglabāšanu, domu atvērtību un skaidrību finanšu izlietojumā. 98 gadu garumā LMA ir sekmīgi virzījusi mākslas izglītību Latvijā. Tādēļ uzskatu, ka uz tradīcijam balstīta novitāte ir apsveicama, skaidrs, ka vajag sekot līdzi laikam un arī izvērtēt un pārdomāt savu darbu, atrast labās un ne tik labās lietas, un kopā ar studentiem iet tālāk.

Kurām nodaļām, jūsuprāt, vajadzētu īpaši pievērst uzmanību?

Pašlaik dizaina nodaļā, kurā ietilpst metāla mākslas, modes mākslas, fukcionālā dizaina un vides mākslas apakšnozares, ir ļoti spēcīgi organizēta un gūst atpazīstamību, pateicoties LMA Dizaina Diplomandu dienām, LMA Modes skatēm un mūsu studentu sekmīgai dalībai starptautiskos konkursos, piemēram, Evijas Šaiteres iegūtā čempiona balva starptautiskā konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016, Danas Jasinkēvičas dalība International Arts of Fashion konkursā Sanfrancisko, Santas Celitānes uzvara jauno dizaineru darbu konkursā Salone Satellite Maskavā u. c. mūsu studentu starptautiskie panākumi. Bet tas ir arī tā iemesla dēļ, ka mūsdienu sabiedrībā aug pieprasījums pēc laikmetīga dizaina risinājumiem.

Manuprāt, būtu jāpievērš lielāka uzmanība tieši vizuālām mākslām. Līdzīgi kā Klāvs Loris ieguva Grand Prix balvu laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” (JCE. Jeune creation Europeenne. Biennale d'art contemporain), arī citiem jauniem māksliniekiem vajadzētu aktīvāk piedalīties konkursos. Un Mākslas akadēmijai būtu javeicina šo iespēju spektru. Domāju, ka ir nepieciešams arī izveidot atsevišķu konkursu vai balvu trīsdimensionālajai mākslai, kurā ietilptu keramika, stikla nozare, tēlniecība un instalācijas. To varētu nosaukt, piemēram, latviešu plakātista, dizainera, gleznotāja Gustava Kluča vārdā, kurš radīja trīsdimensionālas formas, kas ir aktuālas vēl joprojām.

Akadēmijai vajadzētu kļūt vēl redzamākai gan Latvijas, gan Eiropas un pasaules kontekstā, lai arī pēdējo desmit gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs. Mums ir 120 partneru sadarbības skolas Eiropā un tagad Erasmus+ ietvaros arī Honkongā, Ņujorkā, Miami u. c. Tā, piemēram, 2017. gada LMA maģistru programmas diplomdarbu Zinātniskās atestācijas komisijas goda priekšsēdētājs bija Pratt institūta Mākslas skolas dekāns profesors Gerijs Šnaiders (Gerry Snyder), 2016. gadā tas bija Floridas starptautiskās universitātes (Florida International University), Mākslas un Mākslas vēstures nodaļas vadītājs, asociētais profesors Jaceks Kolasinskis (Jacek J. Kolasiński) un 2015. gadā tas bija Honkongas Politehniskās Universitātes Dizaina skolas dekāns profesors Kēss de Bonts (Cees de Bont). Šī starptautiskā sadarbība veicina LMA atpazīstamību un sniedz jaunas iespējas mūsu studentiem darboties pasaules mākslas arēnā.

Tikko tika pasniegtas arī pirmās trīs gleznotāja Valdemāra Tones stipendijas, un tās laureāti to izmantos kā atbalstu savām studijām ārzemēs. Mums ir svarīgi, lai izveidotos atgriezeniskā saite ar akadēmiju, un studenti ar lepnumu novērtētu pavadīto laiku šeit.

Un kā varētu popularizēt mākslas zinātnes nodaļu?

Pirmkārt, ir jāsāk ar savstarpēju komunikāciju studiju ietvaros. Mākslas zinātnes nodaļai būtu jākļūst par aktīviem mākslas kritikas (ang. val. Art Critique) nesējiem pārējām apakšnozarēm. Mākslas zinātniekiem jāsadarbojas ar jaunajiem māksliniekiem un dizaineriem, analizējot radošos procesus. Svarīga ir savstarpēja sadarbība un sinerģija. Studentiem ir jāsaprot, ka viņu intereses ir saskaņā ar LMA pasniedzēju vēlmi veidot mūsdienīgu un draudzīgu studiju vidi. Domāju, ka svarīgi ir izveidot arī jaunu sadaļu LMA mājas lapā par absolventiem, kur mēs varam redzēt tos savus varoņus un uzklausītu pozitīvu kritiku, kā rezultātā tas veidotu kopēju nākotnes ainu.

Droši vien ieteicamas būtu arī argumentētas kritikas studijas, lai mākslas vēsturnieki spētu profesionāli analizēt norises mūsdienu mākslā, un mākslinieki iemācītos neapvainoties - citādi bieži vien esam ļoti jūtīgi.

Tā ir! Viens ir uzrakstīt visu pozitīvi, bet jāmācās argumentēti un analītiski domājoši stāstīt par to, ko redz. Un tas būtu jāmācās ne tikai mākslas vēsturniekiem, bet absolūti visiem.

Lielākā daļa no minētajiem mērķiem ir jau iepriekš iesākti projekti, bet kas varētu būt tieši jūsu jaunievedums kā LMA rektoram?

Nolikt molbertu un krāsas rektora kabinetā.

Nezinu, vai to varētu saukt par mērķi, bet uzskatu, ka rektoram būtu regulāri jātiekas ar visu apakšnozaru pasniedzēju un studentu saimi, jo ir lietas, ko var atrisināt uzreiz, bet ir lietas, kurām nepieciešamas diskusijas un radoši smiekli un asaras.

Personīgi vēlētos sakopt LMA dārzu, kas ir akadēmijas sētā. Izveidot skaistu un atmosfērisku vidi, jo tomēr ir vasaras mēneši, kuros tur varētu darboties, izveidot, piemēram, starptautisku vasaras skolu ar semināriem, lekcijām un domu apmaiņām.

Kurš, jūsuprāt, ir bijis ietekmīgākais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, kuru varētu ņemt par paraugu?

Nenoliedzami, Vilhelms Purvītis, jo viņš dibināja un radīja akadēmiju. Kā arī uzskatu, ka vēl šobrīd rektora amatā esošais Aleksejs Naumovs ir ļoti daudz izdarījis, lai Latvijas Mākslas akadēmiju padarītu starptautiski zināmu. Protams, man ir pārdomas par to, kā būt tikpat stipram un veiksmīgam kā iepriekšējiem rektoriem, bet darbs dara darītāju. Domāju, ka viss virzās pozitīvi, un galvenais, lai ir tie talantīgie studenti! 

ARHĪVS: Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Kristaps Zariņš

Kristus Pestītājs - 04.07.2017 18:25
"Ir doma kopā ar PIKC RDMV (Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola - P. L.) izveidot prototipēšanas darbnīcu Rīga Makerspace A. Briāna ielā 13," Neko pats nevar izdomāt, copy-paste no globālām pirmskolas tendencēm(http://lamakerspace.org/). Nožēlojami. Savos plenēros ASV samācījies muļķības. Studentiem vajag tusētavu(p**tuvi) nevis rotaļlaukumu(http://lamakerspace.org/).