ZIŅAS  
(Fragments.) Vija Celmiņa. “Bez nosaukuma (Okeāns sausā adata)” 2016. Papīrs, sausā adata, zīmulis. 26,5 x 31,5 cm

Vija Celmiņa: Es no jums naudu neņemšu 0

Māksliniece dāvina Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam divas grafikas lapas

Elita Ansone
13/06/2017

“Bez nosaukuma (Okeāns mecotinta)”, 2016. Papīrs, mecotinta. 26,5 x 31,5 cm;  “Bez nosaukuma (Okeāns sausā adata)”, 2016. Papīrs, sausā adata, zīmulis. 26,5 x 31,5 cm. Parasti publikācijās aprobežojamies ar šādu īso mākslas darba pieraksta standartu. Tomēr Vijas Celmiņas grafikas lapām apraksts ir detalizētāks. Pie tehnikas precīzi tiek fiksēts tieši kādi un cik daudz pamattehnikai pievienoti papildinājumi ar mākslinieces roku. Te, piemēram, sausajai adatai ir blāvi (faint) zīmuļa ietonējumi. Tiek norādīts papīra nosaukums (Hahnemuhle Bright White). Izmēri vienmēr divi, kā lapai, tā iespiedplatei, tiek norādīts cik un kāda materiāla plates izmantotas; seko garš saraksts ar izmantotajām krāsām; protams, novilkumu skaits, kur un kā darbs ir parakstīts, kad datēts. Norādīts kādā darbnīcā darbs iespiests un kas konkrēti ir darba iespiedējs. 

Ilgus gadus Celmiņa savus darbus drukā Simmelink Sukimoto darbnīcā. Ar vislielāko cieņu viņa stāsta par savas meistares Dorisas Simelinkas (Doris Simmelink) prasmēm un Dorisa ar savu parakstu darbam pievienotā dokumentā apliecina ikviena novilkuma autentiskumu. Ikvienā no specifiskajām darba sastāvdaļām iesaistījušies vēl citi nozaru profesionāļi, pret ko māksliniece vienmēr izturas ar lielu cieņu un prasmju novērtējumu.


Vija Celmiņa. “Bez nosaukuma (Okeāns mecotinta)” 2016. Papīrs, mecotinta. 26,5 x 31,5 cm

Abus minētos darbus pirmo reizi ieraudzīju 2015. gadā Vijas Celmiņas izstādē Vīnē, Secesijas izstāžu zālē. Tie bija viņas jaunākie printi, kuriem abiem izmantots viens un tas pats okeāna attēls. Tomēr katrs darbs ir pilnīgi atšķirīgs. Šo paņēmienu Celmiņa lieto jau gadiem. Taču nezinot šo faktu, to atklāt iespējams tikai ļoti vērīgi pētot viņas grafikas. Un tieši tāds ir arī mākslinieces mērķis – “piespiest” skatītāju pievērst uzmanību. Mācīt fokusēties uz sīkām, neko nenozīmējošām lietām, lietām bez satura, bez konceptuāliem kalambūriem. “Bez nosaukuma” nozīmē, ka attēlā redzamais okeāna attēls nav iecerēts, lai ar skatītāju sarunātos par okeāna kā ekoloģiskas sistēmas īpašībām, simbolisko nozīmi vai izrādītu romantisku jūsmu. Šāda mākslas interpretācija Viju Celmiņu neinteresē. Viņu interesē radīt dažādus stāvokļus, izmantojot dažādu grafikas tehniku sniegtās iespējas. Mecotintas okeāns izskatās kā mīksta, plūstoša masa ar miglaini izplūdušu fokusu, turpretī sausās adatas okeāns, pateicoties asajām smalkajām līnijām, konkrētu un cietu viļņojuma zīmējumu. Katrs darbs sniedz pilnīgi atšķirīgu sajūtu.

Jau Vīnē aizsāku sarunu par šo darbu iegūšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijai. Taču Celmiņa vēl nebija īsti apmierināta ar izstādītajiem novilkumiem un teica: “Man tur vēl jāpastrādā.” Process līdz citu novilkumu veidošanai prasīja vēl gadu un tika izstādīts Matthew Marks galerijā Ņujorkā šajā pavasarī. Izstādē deviņpadsmit darbos parādījās divas Celmiņas tēmas – zvaigžņotas debesis un okeāna virsma. Celmiņas pašas uzņemtās okeāna fotogrāfijas kalpo par sava veida “armatūru”, uz kuras uzbūvēt mākslas darbu, atgriezt to fiziskajā realitātē un sastindzinātajam laika mirklim fotogrāfijā, atdot dzīvību savā darbā. Šī izstāde tiks rādīta arī Matthew Marks galerijā Losandželosā.


Vija Celmiņa. “Bez nosaukuma (Okeāns sausā adata)” 2016. Papīrs, sausā adata, zīmulis. 26,5 x 31,5 cm

Tomēr lielais notikums, kas Celmiņas izstāžu dzīvē notiks 2018. gada nogalē, kad māksliniecei apritēs 80 gadi, būs liela retrospekcija Sanfrancisko Laikmetīgās mākslas muzejā. No Sanfrancisko izstāde ceļos uz Metropolitēna mākslas muzeju Ņujorkā. 

Celmiņas izstāžu dzīve ir intensīva. Ielūkojoties viņas galerijas mājas lapā, redzams, ka šogad viņas darbi eksponēti piecās muzeju izstādēs, tostarp Britu muzejā Londonā. Arī documenta 14 kurators Adams Žimčiks (Adam Szymczyk) Celmiņas darbus iekļāvis savās ekspozīcijās, kā Atēnās, tā Kaselē, tomēr pierunāt mākslinieci atbraukt uz šo izstāžu atklāšanām viņam nav izdevies. Padzirdot par vēl kāda kuratora ieplānotu izstādi, kura atkal prasīs uzmanību, māksliniece patiesi nav laimīga. Neoficiālās sarunās viņa kritizē mākslas pasauli, neadekvāti uzpūstās mākslas tirgus cenas, viņa kritizē biennāles un meses, to, cik viss ir palicis komerciāls. Sarunā par “okeāna darbu” iegūšanu muzejam, protams, nevar neizpalikt jautājums par mākslas darbu cenām. Vijai Celmiņai šajā jautājumā ir skaidra nostāja: “Es no jums naudu neņemšu!” 


Vija Celmiņa un Elita Ansone Rīgā. Foto no Elitas Ansones personīgā arhīva