ZIŅAS  
Evelīna Deičmane. No “Melno pasaku” sērijas “Pasakas par cilvēku izturēšanos”

Evelīnas Deičmanes “Melnās pasakas” 0

Arterritory.com
17/01/2012

Evelīna Deičmane “Melnās pasakas”
Rīgas Galerija, Rīga
19. janvāris – 3. marts, 2012

No 19. janvāra līdz 3. martam Rīgas Galerijā ir apskatāma latviešu multimediālās mākslinieces Evelīnas Deičmanes (1978) fotogrāfiju izstāde “Melnās pasakas”, kas tapusi, līdzdarbojoties ievērojamam māksliniekam no Francijas – asprātīgajam un izaicinošajam laikmetīgās mākslas pārstāvim – skulptoram, gleznotājam un fotogrāfam Théo Mercier (1984). Viņi abi satikās Berlīnē 2007. gadā, un savstarpēju diskusiju rezultātā radās ideja kopīgam projektam. Pagājušā gada oktobrī ar panākumiem tas tika eksponēts FIAC starptautiskajā izstādē Parīzē.


No “Melno pasaku” sērijas “Pasakas par cilvēku izturēšanos” 

Evelīna Deičmane, raksturojot fotogrāfiju sēriju, stāsta: “...Pasakas ir par cilvēka izturēšanos, kuru izraisa brīnumi un mistērijas vai slepenas norises, kas var notikt tikai privātā, personiskajā telpā... Šajos stāstos cilvēks pārvēršas par dzīvnieku un apkārtne – par mežu. Mežs, kuru veido mēbeles, paklājs un zeme, krēsli un celmi, radio un zari. Liela balerīna lido putnu mākonī, un ķeizars mirst viens pats savas istabas tumsā…” Darbos atainots stāvoklis starp nomodu un miegu, kad mēs vēl jūtam telpu, bet jau esam iesākuši sapņot. Izstādes kuratore Inese Rinķe uzsver, ka attēli nav montēti un apstrādāti datorā, viss nopelns balstīts tehniskajā veiklībā, kas ir autores talants. Attēlos redzamos personāžus abi mākslinieki meklēja vietējā sabiedrībā starp klubu apmeklētājiem, gājējiem uz ielām vai bohēmiskajā vidē. Šī ekspozīcija apliecina mākslinieces prasmi savos darbos balansēt uz šaurā naža asmens starp realitāti un absurdu, skumjām un laimi, dramatismu un humoru, un reizēm viņas daiļrade iezīmē visa iepriekš uzskaitītā satikšanās punktu.


Vide, kurā “Melno pasaku” projekts tapis, ir lielākoties pamestais nams Berlīnes Kreuzberg rajonā. Vērojot interesantus personāžus apkārtējā vidē, Evelīna Deičmane vietējā kafejnīcā pamanīja baložu tantes” prototipu. Sekoja iepazīšanās un ilgstošas uzticības iekarošana, līdz dāma iesaistījās foto projektā. Kolektīvā darbā bija iesaistīti arī Berlīnes baložu īpašnieki.

Evelīna Deičmane izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2007) un Berlīnes Mākslas universitātes Vizuālās komunikācijas un eksperimentālo mediju nodaļā 2004; 2007–2009. Ar izstādi “Melnās pasakas” viņa turpina savu starptautisko karjeru, kas aizsākās, piedaloties mākslas biennālēs Sidnejā (2006), Maskavā (2007), Kairā (2010) un citviet pasaulē. Viņa pārstāvēja Latviju 53. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē ar multimediālu projektu “Pārejošās bēdas” (2009). Māksliniece ir vairāku prestižu starptautisko radošu stipendiju ieguvēja, tostarp DAAD stipendijas Berlīnē (2011).

Aspazijas blv. 20,
Rīga, Latvija
www.riga-gallery.com
www.rigasgalerija.com 

Arhīvā lasi:
24/10/2011 - Dienas Ducis :: Evelīna Deičmane
24/10/2011 - “Actiņa” :: Evelīna Deičmane
28/06/2011 - Intervija :: Nosaukt lietas īstajos vārdos