ZIŅAS  
Foto: Andrejs Eiguss

Selffish, kas peld, kā pašam tīk 0

Pēc vairāk kā 10 gadu ilgas klusuma pauzes pašmāju mūziķa Andreja Eigusa (Selffish) jaunais albums izdots britu leiblā Serein

Gosh Snobo
22/04/2017

Jēdziens “underground” (pagrīde) – reiz aktuāls ar mūziku un vispār ar mākslu saistītājās aprindās – pakāpeniski pametis starptautisko apriti līdz ar lielo totalitāro impēriju sabrukumu un it visur klātesošā interneta un alternatīvo mikroekonomiku ēras iestāšanos, saglabādams savu lietojumu vien sabiedrībās, kas joprojām apspiež vārda brīvību. Tajā pašā laikā, ja mēģinām tikt skaidrībā, pagrīde un pagrīdnieki mēdz būt divu veidu: vieni ir kaislīgi revolucionāri, meinstrīma noliedzēji, radikāli ekstrēmisti, kas balansē uz krasās robežas starp graušanu un radīšanu. Otri – tie, kas atsakās “savākties baros” zem jebkādiem karogiem un dod priekšroku “vientulībā klusi staigāt uz riņķi”, rakstīt atvilktnei, radot savu personisko visumu, kurā ieeja atļauta (labākajā gadījumā – līdz noteiktam brīdim) vien šauram draugu, paziņu un pazinēju lokam. 

Tieši šādu personisko “samta pagrīdi” uzbūvējis Andrejs Eiguss, komponists, skaņu dizaineris, pianists, dīdžejs, vinila plašu kolekcionārs, fotogrāfs, pagātnē – tēvs pirmajam Latvijā neatkarīgajai elektroniskajai mūzikai veltītajam portālam (andrews.lv, 1995. g.) un ar to saistītajam producentu un klausītāju forumam, kas tā arī saucās – Underground Mailing List. Būdams aktīvs šī pulciņa dalībnieks, atceros kādu smieklīgu epizodi, kad portālu apmeklēja nezin kā tur ieklīdušais grupas Prodigy līderis, kurš acīmredzot tolaik sevi uzskatīja par radikālu pirmā paveida pagrīdnieku un nodeva andrews.lv iemītniekiem brāzienu, pārmezdams tur publicētajai mūzikai “bezzobainību un nerevolucionaritāti”. Gāja gadi, Prodigy kļuva par miljonāriem un šovbiznesa vaļiem, bet Andrejs, izgājis caur vairākām žanra stadijām un nomainījis māksliniecisko vārdu no agrīnā Mr Byte (1997–2001) uz Selffish (lasi: zivs, kas peld, kā pašai tīk), turpināja radīt savu mūziku, arvien mazāk pievērsdams uzmanību trendiem un tendencēm pasaulē un praktiski nedzīdamies pēc popularitātes un atpazīstamības. 


Foto: Andrejs Eiguss

Nav arī gluži tā, ka viņam būtu kas iebilstams pret atzīšanu. “Samta pagrīde” ir noteiktā veidā domājošu radītāju darbības imanents rezultāts – ne aiz vēlmes pretstatīt sevi plašām masām, bet vienkārši tādēļ, ka sevis promotēšanas process viņiem ir apgrūtinošs un garlaicīgs, atšķirībā no radošā procesa, kas ir vērtīgs pats par sevi un nav apsēsts ar rezultātu. Tādēļ pēc projekta Selffish trīs agrīno darbu publicēšanas – īsmetrāžas relīzes Ēnasun tai sekojošā albuma Ēna tolaik diezgan aktuālajā tīmekļa leiblā Thinner, un pašizdotā albuma Blue Planet Chill, ko vēlāk pārizdeva pazīstamā Maskavas izdevniecība Lagunamuch, – tas viss notika no 2002. līdz 2004. gadam – iestājās ilgs periods, strādājot tai pašai “atvilktnei”, ar retām (tomēr vienmēr muzikāli piesātinātām un daudzveidīgām) uzstāšanās reizēm, mākslinieciskajiem meklējumiem un lēnu, tomēr nepārtrauktu radošās metodes pilnveidošanu. 

Paralēli darbam un hobijiem – periodiskai darbībai kā dīdžejam nekomerciālās vietās ar pseidonīmu Uncle Sample, analogajai fotogrāfijai, priekšnesumiem – solo vai kopā ar tekstgrupu Orbīta kā pianistam – Andrejs mājas studijā radīja jaunas kompozīcijas vai reizi pa reizei atgriezās pie vecajām, kā rezultātā tās mutēja, tika precizētas un noslīpētās kā dzintars mūžīgajās Baltijas jūras bangās. Šo 13 gadu laikā mākslinieka intereses pārvirzījās no tīras sintētikas sfēras vairāk uz akustikas pusi jeb – precīzāk – pie organiska elektronikas, programmējamo un dzīvo instrumentu apvienojuma, kā arī, ceļojot pa iemīļotajām Latvijas vietām, pašrocīgi veikto lauka ierakstu (field recordings) konceptuāla izmantojuma. Stilistiski mūzika evolucionēja ārpus viegli nosakāmu žanru, kā dubtech, IDM vai downtempo, robežām; pats mākslinieks to raksturo kā “foreground ambient” – priekšplāna ambients – pretstatā atslābinošai fona mūzikai, kas neprasa lai tai pievērš uzmanību. Ritmika kļuvusi izsmalcinātāka, agrākos funkcionālos sitaminstrumentus nomainījušas punktētas filigrāni izrakstītu perkusiju vinjetes; muzikālajā audumā sākušas ievīties klavieres un stīgas. 

Brīdī, kad ar likteņa gribu notika virtuālā iepazīšanās ar Hjū Robertsu, cienījamās britu mūzikas izdevniecības Serein bosu, iecerētā albuma materiāls, koncepcija un nosaukums (“He She Them Us”) praktiski bija gatavi jau vairākus gadus. Un, lai gan Robertsam tika piedāvāti arī daudzi alternatīvi varianti un kompozīcijas, viņš, būdams sajūsmā par materiālu, kāds tas ir, nonāca pie secinājuma, ka patiesībā jau neko mainīt nevajag. Tomēr arī te nenogurstošais Andrejs, iedvesmojies no gūtā solījuma par drīzu tik ilgi savu īsto stundu gaidījušās mūzikas publikāciju (tika pat pārbīdīta izdevniecības rinda), steidzīgā kārtā nostrādāja līdz galam dažus skaņdarbus, piemēram, ierakstīdams papildu dzīvās kontrabasa partijas lieliskā mūziķa Staņislava Judina (kurš arī sadarbojies ar “Orbītu”) izpildījumā. 


Arta Brieža fotogrāfija albuma vākam

Sekoja raits un produktīvs darbs pie vāka dizaina, kura pamatā – jau atkal pēc senas Andreja ieceres – izmantota Arta Brieža fotogrāfija ar tās pašas mīļās Baltijas jūras skatu. Pēc tam rūpīga pirmveide, skrupuloza vinila testa iespiedumu verifikācija, darbs pie preses komplekta un promotēšana (augstākajā mērā profesionālā izdevniecības izpildījumā) un... Mērķis, kura sasniegšanai bija nepieciešama vairāk nekā desmitgade, ir sasniegts. Mākslinieka, viņa draugu un līdzgaitnieku, kā arī visu, kas ieradīsies uz albuma prezentāciju 22. aprīlī bārā Walters & Grapa, rokās nonāk ar gaumi noformēta plate un/vai CD ar mūziku, kuras izsmalcinātība, harmoniskums un skaistums, manuprāt, bijuši ilgā darba un gaidīšanas perioda vērti, un kas šo gadu laikā nav novecojusi un diez vai novecos pārredzamā nākotnē. 

Jo tas, kas rakstīts atvilktnei, neizdabājot laikiem un mūzikas industrijas (vai tā būtu pagrīde vai meinstrīms) tikumiem un normām, tomēr ar bezgalīgu mīlestību un dziļu vērību pret sīkākajām detaļām, reizēm var pārdzīvot daudzus aktuālos kaislīgo revolūcijas eņģeļu garadarbus. Un pat ja es spētu definēt projekta Selffish žanru un stilistiku, būtība neslēptos vis terminos un mūzikas zinātnes terminos. Bet gan tajā pašā mīlestībā, vērībā un pilnīgā iegrimšanā procesā – šeit un tagad. Un tas attiecas ne tikai uz mūziku, bet arī uz visu, ar ko nodarbojas Andrejs Eiguss. 

Noklausīties un iegādāties Selffish albumu “He She Them Us” (CD, vinils, digitālais formāts) iespējams te: 

SOUNDCLOUD  
MIXCLOUD
VIMEO
DISCOGS
 
Oficiālā tīmekļa vietne