ZIŅAS  
Performances „Feministiskās mākslas šovs“ publicitātes attēls

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
18/04/2017

Sarunu darbnīca „Brīvības sala: Berlīne”
18. aprīlis, 2017

No 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) organizē starptautisku laikmetīgās mākslas projektu „Pārnēsājamās ainavas“. Iesaistot plašu mākslas institūciju, pētnieku, kuratoru un mākslinieku loku, tiek veidotas četras izstādes – Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē, Berlīnē – un apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. 

Izstāžu ciklu ievadīs vairākas sarunu darbnīcas. Šodien, 18. aprīlī, plkst. 18.00 Gētes institūtā notiks pirmā saruna „Brīvības sala: Berlīne”. Tajā kuratores un pētnieces Ieva Astahovska un Antra Priede-Krievkalne apskatīs mākslinieka Valda Āboliņa lomu kultūras sakaros starp Rietumeiropu un Padomju Latviju; District Berlin radošā direktore Suzanne Huse iepazīstinās ar savu pētījumu par Aukstā kara politikas un kultūras mantojuma ietekmi uz laikmetīgās mākslas procesiem šodien, bet vācu māksliniece Elske Rozenfelde prezentēs savus pētniecībā balstītos mākslas projektus, kas fokusējas uz notikumiem Austrumvācijā 1989. gadā.

Sarunu darbnīcu noslēgs diskusija ar prezentāciju autorēm, mākslinieku Leonardu Laganovski un bijušo Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāju Ati Lejiņu. Diskusiju vadīs žurnālists un vēsturnieks Eduards Liniņš.

Lai piedalītos notikumā, iepriekš jāpiesakās, rakstot uz e-pastu: marta.krivade@lcca.lv vai zvanot pa tālruni 26486312.

Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas), Rīga
lcca.lv
goethe.de


Kristaps Zariņš. Madame Pierre Oger. 2017. Publicitātes attēls

Kristaps Zariņš. “Un atkal “ziedošu jaunavu pavēnī””
19. aprīlis – 21. maijs, 2017

Trešdien, 19. aprīlī, plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē (1. stāvā) tiks atklāta mākslinieka Kristapa Zariņa gleznu izstāde “Un atkal “ziedošu jaunavu pavēnī””. 

Izstādes nosaukums veido atsauci uz franču rakstnieka Marsela Prusta romāna “Zudušo laiku meklējot” otro grāmatu “Ziedošo jaunavu pavēnī” (À l'ombre des jeunes filles en fleurs). Ņemot vērā šo saikni, vienlaikus izstādi papildina visi LNB krājumā esošie M. Prusta romānu izdevumi.
Jaunajos Kristapa Zariņa lielformāta darbos mākslinieks atspoguļo “brīdi pirms” – kad rotaļa var beigties ar noziegumu, bet tā var arī nebeigties. 

Saistībā ar izstādi un jaunajiem darbiem izdots arī gleznotāja darbu katalogs.

ARHĪVS: Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Kristaps Zariņš 

Mūkusalas iela 3, Rīga
lnb.lv


Filmas „Putni“ treileris

Alfreda Hičkoka Autorkino festivāls
20. un 21. aprīlis, 2017


Kinoteātrī Splendid Palace šonedēļ notiks Alfredam Hičkokam veltīts Autorkino festivāls, kurā pirmoreiz uz lielā ekrāna Latvijā tiks demonstrētas divas ikoniskas Hičkoka filmas.

20. aprīlī plkst. 19.00 varēs noskatīties vienu no ekstravagantākajām Hičkoka filmām “Logs uz pagalmu” (Rear Window, 1954), bet 21. aprīlī plkst. 19.00 redzēsim filmu Putni” (1963). Filmas ievadīs kinoteorētiķu – Viktora Freiberga, Dairas Āboliņas, Ditas Rietumas – lekcijas.

Alfreds Hičkoks (1899–1980), kura darbība nereti tiek saistīta tikai un vienīgi ar trillera žanra izveidi, vienmēr ir veidojis jēdzieniski daudzslāņainas, elegantas, nereti ironiskas filmas. Tajās allaž būtiska bijusi arī spriedze un viņa radītā “spriedzes formula” kalpo arī mūsdienu Holivudas filmu veidotājiem. 

Elizabetes iela 65, Rīga
splendidpalace.lv


Gijoms Marsjals. “Modulors.” 2014. Publicitātes attēls

Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde “Publisks = privāts”
20. aprīlis – 16. jūnijs, 2017

20. aprīlī Dailes teātra Mākslas telpā “Brīvības 75” tiks atklāta Rīgas Fotogrāfijas biennāles starpgada 2017 izstāde “Publisks = privāts”. Izstādē būs skatāmi četru jauno Francijas mākslinieku darbi, kas reflektē par tēmu “arhitektūra”, to lūkojot kā sociālās un individuālās dzīves un domu konstruēšanu. Gijoms Marsjals (Guillaume Martial), Manona Rekordona (Manon Recordon), Morgāna Denclere (Morgane Denzler) un Zaharijs Godrijo-Ruā (Zacharie Gaudrillot-Roy) liek aizdomāties par to, cik efektīvi arhitektūra veido mūsu priekšstatus par vidi, kultūru un sabiedrību. 

Izstāde Mākslas telpā “Brīvības 75” bez maksas apskatāma stundu pirms Dailes teātra izrādēm, kā arī izrāžu laikā. 

Brīvības iela 75, Rīga
rpbiennial.com

Oresta Silabrieža lekcija par Mālera 6. simfoniju Kristas Dzudzilo izstādē 
20. aprīlis, 2017 
 

Kristas Dzudzilo izstādes “Sestā Pasaules Radīšana” ietvaros 20. aprīlī plkst. 18.00 LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” ar lekciju par Gustava Mālera 6. simfoniju viesosies muzikologs Orests Silabriedis.

1904. gada vasaras beigās Mālers vēstulē Bruno Valteram raksta: “Pabeidzu Sesto. Man šķiet, ka esmu bijis varens. .. Mana Sestā [nākamajām paaudzēm] uzdos mīklu, ko varēs mēģināt atrisināt tikai tie, kam būs izdevies norīt un sagremot manas piecas pirmās simfonijas.”
Alma Mālere saka – tā bijusi skaista, laimīga bezkonfliktu vasara. Slavenais Mālera aprakstnieks Anrī Luī Delagranžs (1924) uzsver, ka dīvainā kārtā šajā laimīgajā vasarā top Mālera daiļrades tumsnējākās lappuses.
Gustava Mālera Sestās simfonijas pirmatskaņojums notiek 1906. gada 27. maijā Esenē – Vispārējās vācu mūzikas biedrības (Allgemeiner deutscher Musikverein) kārtējā forumā. 

Torņa iela 1, Rīga
lnmm.lv


Sergeja Djomina glezna. Publicitātes attēls

Sergejs Djomins. RE:search
20. aprīlis – 20. maijs, 2017

20. aprīlī plkst. 18.00 galerijā „Bastejs“ tiks atklāta Sergeja Djomina gleznu izstāde RE:search.

Sergejs Djomins uzskatāms par vienu no Latvijas mākslas vides provokatīvākajiem pārstāvjiem. Mākslinieka darbi ir mājvieta dažādiem, sabiedrībā atpazīstamiem tēliem un simboliem, kuri savā tiešumā ne tikai apbur skatītāju, bet arī pasmejas par to. Ironija ir viens no galvenajiem Sergeja Djomina izteiksmes līdzekļiem, tā caurvij gan dzimtenes ainavām veltītās gleznas, gan neparastos portretus un ikonas, par kuru protagonistiem izvēlēti pērtiķi. Sergejs Djomins pabeidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultāti, kā gleznotājs uzsāk darbību 2001. gadā (pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu). Piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā un pasaulē, tostarp izstādē „Negantnieki” LNMM izstāžu zālē „Arsenāls“. 2009. gadā Sergejs Djomins uzvarēja Saatchi rīkotajā mākslas darbu konkursā.

Alksnāja iela 7, Rīga
bastejs.lv


(Fragments.) Edvards Munks. „Advokāta Ludviga Meijera portrets.” Publicitātes attēls

Jaunas izstādes Marka Rotko centrā
21. aprīlis – 2. jūlijs, 2017

21. aprīlī Marka Rotko centrā Daugavpilī iesāksies jaunā izstāžu sezona, piedāvājot skatītājiem septiņus notikumus, tostarp – pirmo reizi Latvijātiks izstādīts Edvarda Munka(Norvēģija) oriģināldarbs „Advokāta Ludviga Meijera portrets”. 

21. aprīlī plkst. 13.00 sāksies starptautisks mākslas speciālistu diskusiju forums „Munks satiek Rotko Daugavpilī”, bet plkst. 16.00 tiks atklātas vairākas izstādes – Ērinas Louloras (Erin Lawlor, Lielbritānija) personālizstāde„Onomatopoēze“, Latgales reģiona mākslas konkursa izstāde, Ričarda Dennija (Richard Denny, Austrālija) personālizstāde „Klusuma ēra“, Lindas Zīveres (Dānija/Latvija) projekts „Klusums“, 

Daugavpils mākslinieces Sanri personālizstāde “Komunikācija ir atslēga”, kā arī projekts “X: kritiskkā robeža – Černobiļa 30” (Lietuva).

Mihaila iela 3, Daugavpils
rothkocenter.com


Elza Skjaparelli un Salvadors Dalī. Cepure-kurpe. 1937/1938. Modele – Gala. Foto: André Caillet Fils. Lekcijas publicitātes attēls

Lekcija “Sirreālisms un mode”
21. aprīlis, 2017

21. aprīlī plkst. 18.30 Modes muzeja kafejnīcā notiks lekcija “Sirreālisms un mode”, kurā būs iespēja izzināt vienu no visspilgtākajiem 20. gadsimta mākslas virzieniem – sirreālismu, pētot mākslas un modes ciešo mijiedarbību gan 20.–30. gados, gan mūsdienās. Pavisam noteikti tiks pieminēta arī Elzas Skjaparelli slavenā cepure-kurpe – viena no visspilgtākajām 30. gadu sirreālisma izpausmēm modē. Mākslas un modes vēsturniece Olga Horošilova (Sanktpēterburga) stāstīs par slaveno sirreālistu un modes mākslinieku sadarbību 20. un 30. gados, kā mode izpaudās Maksa Ernsta, Mena Reja, Salvadora Dalī un Žana Kokto darbos, kā arī varēs uzzināt par mūsdienu dizaineru kolekcijām, kas veltītas sirreālismam.

Lekcija notiks krievu valodā. 

Grēcinieku iela 24, Rīga
modesmuzejs.lv


(Fragments.) Antoniss fan Deiks. „Amālija Zolmsa-Braunfelsa.“ 1631–1632. Audekls, eļļa. © Madrid, Museo Nacional del Prado

12 piektdienas vakaru personības: Orānijas karaļnams un mūzika
21. aprīlis, 2017

21. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Biržas Makarta zālē (4. stāvs) saistībā ar izstādi „PRADO 12 raksturi“ Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā, Viņa Ekselence Pīters Jans Langenbergs stāstīs par Orānijas karaļnamu un Antonisa fan Deika (Anthony van Dyck, 1599–1641) gleznu “Amālija Zolmsa-Braunfelsa”.

Doma laukums 6, Rīga
lnmm.lv


„Dejpunkts” publicitātes attēls. Foto: Jānis Pipars

Dejas mikroizrāžu sērija „Dejpunkts” septiņos Pārdaugavas dzīvokļos
22. aprīlis, 2017

Sestdien 22. aprīlī plkst. 14.00, 15.00 un 16.00 Latvijas Jaunā teātra institūts aicina uz pastaigu un dejas mikroizrāžu sēriju „Dejpunkts“ Daugavgrīvas, Kuldīgas un Hāmaņa ielas iedzīvotāju dzīvokļos.

Kristīne Brīniņa, Agate Bankava un Ausruna Magnusdottira (Islande), strādājot kopā ar dzīvokļu iemītniekiem un iedvesmojoties no cilvēku personiskās pieredzes, atmiņām un ikdienas kustībām, katrā dzīvoklī radīs unikālas horeogrāfiskās situācijas.

Ieeja bez maksas ar iepriekšēju reģistrāciju, sūtot e-pastu uz contact@theatre.lv. Vietu skaits ir ierobežots. Pēc reģistrēšanās skatītājiem tiks nosūtīta informācija par tikšanās vietu. Izrādes dienā 22. aprīlī tikšanās vietā skatītāji saņems apkaimes karti ar norādēm un nelielās grupiņās dosies pastaigā pa Pārdaugavu. Izrādes garums ar pastaigu – 1h 30.

theatre.lv


Publicitātes attēls

Performance „Feministiskās mākslas šovs“ un „Fembloks“
22. aprīlis, 2017

22. aprīlī plkst. 16.00 TV 24 studijā notiks performance „Feministiskās mākslas šovs” un tematiskā 12 feminismu piezīmju bloka „Fembloks” atvēršana. 

„Feministiskās mākslas šovs” ir mākslinieču Ingrīdas Pičukānes, Rasas Jansones, Mētras Saberovas un Viviannas Marias Stanislavskas performance, kas norisināsies kā improvizēts televīzijas sarunu šovs. Tā vadītāja būs režisore un kinokritiķe Alise Zariņa. 

Sarunu šovā Ingrīda Pičukāne lasīs lekciju “Kam no mēnešreizēm bail?”, kurā runās par māksliniecēm, kas pievēršas šai tēmai pasaulē, kā arī par savu personālizstādi “Sarkanā istaba” un reakciju, kādu tā izraisīja Latvijas medijos. Mētra Saberova sniegs ieskatu medicīniskajā tūrismā, apvienojot pieredzi par tehnoloģiskajām procedūrām ar ikdienas trivialitāti. Rasas Jansones perfomance būs etīde par mātišķības tēmu – poētisks stāstījums, balstīts uz patiesiem notikumiem. Vivianna Maria Stanislavska demonstrēs īsu video performanci par feministiskiem uzskatiem ne-feministiskā sabiedrībā.

Paralēli šovam notiks tematiska piezīmju bloka „Fembloks” atvēršana. Tas tapis, sadarbojoties performances māksliniecēm, Vikai Ekstai un sociālantropoloģei Annai Žabickai. Bloks iekļauj 12 dažādu feminisma virzienu skaidrojumus un gada laikā tapušas fotogrāfijas no mākslinieču radītām tematiskām fotosesijām.

Blaumaņa iela 32, Rīga
lcca.lv


Vilnis Vējš. “Āgenskalns.” 2003. Audekls, akrils. Zuzānu ģimenes kolekcija. Publicitātes foto 

Saruna “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā
23. aprīlis, 2017

Svētdien, 23. aprīlī, plkst. 15.00 LNMM izstāžu zālē „Arsenāls“ notiks saruna ar izstādes “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” kuratori, mākslas zinātnieci Dr. art. Elitu Ansoni un mākslas kritiķi Vilni Vēju.

Elita Ansone atzīst, ka Latvijas mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz, taču ir vismaz četri gleznotāji, kuri savā daiļradē konsekventi kultivē fotogrāfijas estētiku – Imants Lancmanis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, kas reprezentē pirmo latviešu hiperreālistu paaudzi, un Ritums Ivanovs kā jaunākā laikposma pārstāvis. Kopumā izstādei atlasīti 54 autoru 170 darbi, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam.

Saruna ir iespēja visiem interesentiem gūt padziļinātu ieskatu izstādes ekspozīcijā, kā arī tuvāk iepazīt konkrēta mākslas stila vēsturi, īpašības, nianses un plašo modifikāciju spektru.  

ARHĪVS: Mazais cilvēks izstādē. Pārdomas par izstādi “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā”

Torņa iela 1, Rīga
lnmm.lv


Zane Balode. „Kosmoss“

Zane Balode. „Kosmoss“
Līdz 30. aprīlim, 2017

Liepājas muzejā šobrīd skatāma mākslinieces Zanes Balodes grafikas darbu izstāde “Kosmoss”. Litogrāfijas tehnikā radītie darbi simboliski ataino apkārt esošo – kosmosu – no pilnīga tukšuma līdz pārpilnībai. 

Zane Balode studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas maģistratūrā un papildinājusi zināšanas Porto Universitātē. Autore ir Brederlo-fon Zengbušu mākslas prēmijas 2008. un 2010. gada laureāte. Zanei Balodei notikušas vairāk kā 10 personālizstādes, viņa piedalījusies grupu izstādēs Francijā, Ukrainā, Vācijā un Beļģijā. 

Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
liepajasmuzejs.lv