ZIŅAS  
(Fragments.) Kristaps Zariņš. “Privāti VII” 2017. Izstāde galerijā “Māksla XO”. Publicitātes attēls

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
03/04/2017

Ksilogrāfijas izstāde “Rakstot kokā”
3. aprīlis – 2. jūlijs, 2017

Šodien, 3. aprīlī, plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā tiks atklāta ksilogrāfijas – kokgriezumu un kokgrebumu – izstāde „Rakstot kokā”. Tajā būs aplūkojami Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas iespiedgrafiku kolekcijas spilgtākie darbi ksilogrāfijas tehnikā. Ekspozīcijā ietverti gan Rietumeiropas gotikas, renesanses un baroka laikmeta šedevri, gan 19. gs. rūpnieciskās revolūcijas laikmeta ksilogrāfija, gan holandiešu un vācu jūgendstila un ekspresionisma lapas, sniedzot iespēju aplūkot kā grāmatu mākslas piemērus un ilustrācijas, tā stājgrafiku un ekslibrus. 


Christoffel Jegher
(Nīderlande). “Kristus kārdināšana tuksnesī” (pēc Pītera Paula Rubensa oriģināla). 1633. Ksilogrāfija. LNB Mākslas lasītavas iespiedgrafiku kolekcija

Savukārt 21. gadsimta ksilogrāfiju izstādē pārstāv jaunie latviešu autori – Reinis Gailītis un Vivianna Maria Staņislavska, kura 2016. gadā saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze” par ilustrācijām Ievas Samauskas grāmatai „Skaļā klase”. 

Mūkusalas iela 3, Rīga
lnb.lv


Ādolfs Zārdiņš. “Moderna sabiedrība.” 1926.–1947. Papīrs, tuša. 24 x 20 cm. Zuzānu kolekcija

Lekcija “Izklaide Latvijā 20. gs. 20. – 30. gados”
20. gs. 20.–30. gadu Latvijā

5. aprīlī plkst. 18.30 Mūkusalas Mākslas salonā notiks Latvijas Universitātes vadošās pētnieces Inetas Lipšas lekcija “Izklaide Latvijā 20. gs. 20. – 30. gados”.

Viens no mākslinieku iedvesmas avotiem 20.–30. gadu Rīgā bija tā sauktie otrās šķiras krogi, kur laiku kavēja pulka spilgtu tipāžu. Kas tad veidoja šo atpūtas vietu pievilcību? Ko te varēja iegūt un kādas attiecības te valdīja? Kas, galu galā, noteica otrās šķiras krogu popularitāti apmeklētāju – vīriešu vidū? Vēsturniece Ineta Lipša piedāvās dažas atbilžu versijas.

Lekcija papildina izstādi “Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas” no Zuzānu kolekcijas. 

ARHĪVS: Fotoreportāža no izstādes “Modernā sabiedrība. Urbānas dzīves ainas“ un Pauļa Liepas personālizstādes

Mūkusalas iela 42, Rīga
mmsalons.lv

Sarunas muzejā par dizainu: Ķibilds, Celmiņš, Solovjova
5. aprīlis, 2017

5. aprīlī plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē „Latvijas Dizaina gada balva 2017“ notiks saruna par dizaina procesu dažādām šķautnēm. 

Sarunā piedalās:
Jeļena Solovjova, dizaina domātāja, lektore un publiciste;
Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, pēta pilsētu attīstību, liela mēroga celtņu plānošanu un stratēģisko analīzi;
Mārtiņš Ķibilds, TV raidījuma “Adreses” autors, viens no Latvijas Dizaina gada balvas darba grupas locekļiem. 

Sarunu vadīs Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece, Latvijas Dizaina gada balvas žūrijas locekle.

ARHĪVS:
Pasniegta pirmā Latvijas nacionālā dizaina gada balva!
Vairāk inteliģences. Intervija ar arhitekti, Latvijas Dizaina gada balvas žūrijas 2017 pārstāvi Vēsmu Konteri-Makvilanu
Nebaidīties no nākotnes. Intervija ar Latvijas Dizaina gada balvas 2017 žūrijas priekšsēdētāju Stefanu Viālu

Skārņu iela 10/20, Rīga
lnmm.lv/lv/dmdm


Gunta Podiņa. No sērijas “Mēs neesam neredzami”. Publicitātes attēls

Gunta Podiņa. “Mēs neesam neredzami”
6. aprīlis – 7. maijs, 2017

Šonedēļ sākas Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016–2018 starpgada pasākumi. To ietvaros 6. aprīlī plkst. 17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs tiks atklāta fotogrāfes Guntas Podiņas izstāde „Mēs neesam neredzami”.

Fotogrāfiju sērija „Mēs neesam neredzami” parāda Strazdumuižā notikušās pārmaiņas, aplūkojot gan padomju laikus, gan pašreizējo situāciju Latvijā. Strazdumuiža ir ciems Rīgas nomalē, kur mājvietu radusi neredzīgo un vājredzīgo kopiena ar vairāk nekā 200 iedzīvotājiem. Neredzīgie un vājredzīgie iedzīvotāji pavada savas dzīves šauros un neremontētos dzīvokļos, ar ierobežotām iespējām brīvi pārvietoties ārpus mājas. Par spīti grūtībām un pateicoties nelokāmai gribai būt noderīgiem sabiedrībā, daudzi ir raduši jaunas nodarbošanās iespējas.

Gunta Podiņa (1974) ir dokumentālās fotogrāfijas pārstāve no Latvijas, kura šobrīd dzīvo un strādā Zviedrijā. Viņa ir specializējusies kultūras antropoloģijas jautājumos. Podiņas dokumentālo projektu mērķis ir parādīt cilvēka un vides savstarpējo iedarbību, vienlaikus veidojot jēgpilnus komentārus par pašreizējiem sociālajiem un kultūras jautājumiem. 

Ieguvusi maģistra grādu Londonas Mākslas Universitātē „Dokumentālā fotogrāfija un fotoreportāža“, viņa jau kopš 2005. gada piedalās starptautiskās foto izstādēs un ieguvusi daudzas starptautiska līmeņa atzinības un balvas.

Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja iela), Rīga
fotomuzejs.lv
rpbiennial.com


Baiba Rēdere. “Mirklis pirms.” 2016. Publicitātes attēls

Baiba Rēdere. “Būt plūsmā”
1.–27. aprīlim, 2017

6. aprīlī plkst. 19.00 “Galerijā M. māksla” tiks atklāta mākslinieces Baibas Rēderes izstāde “Būt plūsmā”. 

Katra glezna ir vizuāli poētisks ceļojums starp un caur slāņiem, ļaujot skatītājam ienirt paša iztēles pasaulē un ieraudzīt vai sajust to, kas rezonē viņa dvēseles valodā. Pagājušā gadā tapušie mākslinieces darbi gleznoti jauktā un eļļas tehnikā, ar rotaļīgu vieglumu atklājot sava veida plūsmu materiālā – krāsā un faktūrā. 

Baiba Rēdere absolvējusi Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolu, iegūstot diplomu apģērbu modelēšanā. Māksliniece ir studējusi tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un ieguvusi maģistra grādu multivizuālās mākslas glezniecības meistardarbnīcā pie pasniedzējiem K. Zariņa un A. Naumova. 

Mūkusalas iela 71 (t/c “Rīga Plaza”, 1. stāvā), Rīga
facebook.com/MaigaGallery


Krista Dzudzilo. “Sestā Pasaules Radīšana.” 2017. Fotogrāfija. Autores īpašums. Publicitātes foto

Krista Dzudzilo. “Sestā Pasaules Radīšana”
7. aprīlis – 14. maijs, 2017

6. aprīlī plkst. 17.00 LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā tiks atklāta mākslinieces Kristas Dzudzilo personālizstāde.

Kristas Dzudzilo jaunais projekts ir īpaši “Arsenāla” Radošās darbnīcas zālei veidota vienota ekspozīcija – videoinstalācija ar objektiem telpā. Tās struktūras pamatā ir austriešu komponista Gustava Mālera (Gustav Mahler, 1860–1911) “Sestā simfonija”. Radīšanai kā idejai autore piešķir konkrētību, vedot skatītāju nevis pie poētiska izjūtas vispārinājuma, bet gan pie pietuvināšanās realitātei. Mākslinieces darbā būtiska ir tajā ieraugāmā saikne starp pasaules, simfonijas un dzīvības radīšanu.

Krista Dzudzilo (1989) ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2013) un maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā (2016). Sarīkojusi piecas personālizstādes, no kurām ekspozīcija ar videoinstalāciju “Skaidrība” 2015. gadā tikusi nominēta Purvīša balvai.

Krista Dzudzilo darbojas teātrī un kopā ar Reini Dzudzilo veido izrādes vizuālo ideju – kostīmus un scenogrāfiju. 2016. gadā ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada kostīmu māksliniece.

Torņa iela 1 (2. stāvs), Rīga
lnmm.lv


Kristaps Zariņš. “Privāti VII” 2017. Publicitātes attēls

Kristaps Zariņš. „Privāti”
6. aprīlis – 3. maijs, 2017

“Māksla XO” galerijā no 6. aprīļa skatāma gleznotājs Kristapa Zariņa izstāde “Privāti”. Tajā autors turpina sevi meklēt jaunā tehnikā uz audekla ar krāsu zīmuļiem, atklājot savu privāto telpu – savu pagalmu un no apkārtējo acīm noslēpto dārzu. 

Kristaps Zariņš (1962) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. 

Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālā mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienība, Mākslas fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība “ARS” mākslas kolekcija, Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Elizabetes iela 14, Rīga
makslaxogalerija.lv


Rūtas Muižnieces grāmatas “Uz kurieni līdzens ceļš? Gunārs Cīlītis” atvērums. Foto: dizaina birojs “H2E”

Gunāra Cīlīša mākslai veltīta pēcpusdiena un Rūtas Muižnieces grāmatas “Uz kurieni līdzens ceļš? Gunārs Cīlītis” atvēršanas svētki

Piektdien, 7. aprīlī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” norisināsies mākslinieka Gunāra Cīlīša 90. dzimšanas dienai veltīta pēcpusdiena un Rūtas Muižnieces grāmatas “Uz kurieni līdzens ceļš? Gunārs Cīlītis” atvēršanas svētki.

Pasākuma gaitā Gunāra Cīlīša laikabiedri tuvāk pastāstīs par mākslinieka personību, radošo darbību un interesantākajiem dzīves momentiem. Paredzams, ka viesu vidū būs gleznotāja Džemma Skulme, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Stradiņš, rakstnieki Zigmunds Skujiņš un Alberts Bels, leļļu filmu režisore Roze Stiebra un mākslinieks, dizaingrafiķis Laimonis Šēnbergs.

Gunārs Cīlītis (1927–2007) ir viens no talantīgākajiem 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta sākuma latviešu māksliniekiem. Gleznotājs, spožs žurnālu un grāmatu grafiķis, kurš savulaik zīmējis karikatūras “Dadzim”, Gunārs Cīlītis bijis arī mākslinieks septiņām Arnolda Burova leļļu filmām Rīgas Kinostudijā, bet mūža nogalē veidojis metus Latvijas Bankas jubilejas monētām.

Torņa iela 1 (2. stāvs), Rīga
lnmm.lv 


Kristiana Brektes izstāde „Arsenāls“. Ekspozīcijas skats LNMM. 2016. Foto: Modris Svilāns

Kristians Brekte. „Arsenāls“
7. aprīlis – 28. maijs, 2017

7. aprīlī plkst. 17.00 Liepājas muzejā atklās mākslinieka Kristiana Brektes personālizstādi „Arsenāls“, kur galvenie sižetiskie pavedieni ir nāves un kara motīvi.

Pagājušā gada nogalē Kristiana Brektes darbu izstāde ar šādu pašu nosaukumu bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls“. Liepājā būs iespēja redzēt paša mākslinieka inspirētu šis izstādes adaptāciju Liepājas muzeja izstāžu telpai.

Izstādes „Arsenāls“ darbus caurvij māksliniekam raksturīgie tēli un izteiksmes līdzekļi, tematiski dominē nāves un ar to saistīto baiļu un šausmu tēma. 

ARHĪVS: Nāves sala Arsenālā. Recenzija par Kristiana Brektes izstādi

Kristians Brekte (1981) ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) scenogrāfijas apakšnozarē. Par darbu sēriju „Rīgas madonnas“ (2010) Kristians Brekte nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu „Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem“ starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē Art Vilnius’ 12.

Autora darbi no izstādes „Gastronoms“ (2007) iekļauti britu izdevniecības Phaidon katalogā Younger Than Jesus (2009), kurā apkopoti spilgtākie jaunie mākslinieki no visas pasaules vecumā līdz 33 gadiem.

Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
liepajasmuzejs.lv


Pēteris Martinsons. “Krāteris.” No sērijas “Organizētās nejaušības”.
1981. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs. Foto: Gvido Kajons.

Keramikas izstādes Rīgas Mākslas telpā
7. aprīlis – 18. jūnijs, 2017

No 7. aprīļa līdz 18. jūnijam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāmas divas apjomīgas un izzinošas izstādes – starptautiska ceļojošā izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” un laikmetīgās keramikas izstāde “Kolekcija Latvijas starptautiskā keramikas biennāle”.

Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” aicina iepazīt keramikas attīstību Eiropā no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Par galveno tēmu šī plašā un daudzveidīgā fenomena atklāšanā ir izvēlēts sociālais aspekts – sadzīve un ikdienas paradumi, kurus tiešā veidā ietekmējušas dažādas pārmaiņas četru, piecu gadsimtu garumā un kas netiešā veidā atspoguļojās majolikas, keramikas, fajansa un porcelāna mākslā.

Izstādes iniciators un galvenais kurators ir Starptautiskais keramikas muzejs Faencā (Itālijā). Tās radīšanā ir piedalījušies vēl astoņi Eiropas valstu muzeji. 

Laikmetīgās keramikas izstādē “Kolekcija Latvijas starptautiskā keramikas biennāle” aplūkojami 118 autoru darbi no pasaules 31 valsts. Ekspozīciju veido darbi, ko dāvinājuši paši mākslinieki, kā arī mākslas darbi, kas Starptautisko keramikas simpoziju laikā tapuši tepat Latvijā – Daugavpilī. Izstādi papildina arī Latvijas keramikas vecmeistara Pētera Martinsona (1931–2013) darbu izlase. 

Kungu iela 3, Rīga
makslastelpa.lv


Amālija Smita. Fragments no videoinstalācijas „ΜΗΧΑΝΙΚΟΣ“

Amālija Smita. „ΜΗΧΑΝΙΚΟΣ“
7. aprīlis – 19. maijs, 2017

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016–2018 starpgada ietvaros galerijā „Alma“ no 7. aprīļa skatāma dāņu mākslinieces Amālijas Smitas (Amalie Smith) apjomīga videoinstalācija „ΜΗΧΑΝΙΚΟΣ“. Tās nosaukuma pamatā ir grieķu tautas deja, kas radusies Kalimnas salā. „ΜΗΧΑΝΙΚΟΣ“ (Michanikos) nozīmē “mehānisks”, un deja zināma arī kā “Sūkļu zvejnieku deja”. 

Videodarbā Amālija Smita izmantojusi kustību fiksējošu tehnoloģiju, lai ar sensoru palīdzību notvertu dejotājas kustības un datus pārveidotu digitālā sūkļu zvejnieka tēlā. Māksliniece pēta attiecības starp cilvēka ķermeni un telpu, ko rada digitālās tehnoloģijas. Viņa skaidro: “Mani interesē gan digitālās telpas sniegtais potenciāls, gan tās ierobežojumi, gan arī tās iespaids uz cilvēka ķermeni.” Amālijas Smitas darbiem raksturīga ne vien atšķirīgu mediju izmantošana, bet arī starpdisciplinaritāte un balstīšanās zinātnes jomās, piemēram, dabaszinātnēs, mākslas vēsturē un arheoloģijā.

Rūpniecības iela 1, Rīga
galerija-alma.lv
rpbiennial.com


Publicitātes attēls

A.Bran. Life vs Hope
7.–9. aprīlis, 2017

7. aprīlī plkst. 19.00 nesen durvis vērušajā galerijā LOW tiks atklāta lietuviešu mākslinieka A.Bran izstāde, kurā viņš piedāvā savas ilustrācijas par tēmām – Life vs Hope, Good vs Bad, Yes vs No.

Ģertrūdes iela 115, Rīga
facebook.com/lowgallery
abran.lt


Leonīda Āriņa 110 gadu jubilejas izstādes afiša

Leonīda Āriņa 110 gadu jubilejas izstāde
8. aprīlis – 25. jūnijs, 2017

8. aprīlī plkst. 15.00 Tukuma Mākslas muzejā notiks mākslinieka Leonīda Āriņa 110 gadu jubilejas izstādes atklāšana. 

Izstādē skatāma vien neliela daļa no mākslinieka radošā mantojuma, kur spilgti izpaužas viņam raksturīgais mūžīgā meklētāja gars un nemitīgi trenētā roku veiklība. Izstāde iekārtota tematiskos ciklos, tieši tā, kā viņš strādājis, atgriežoties pie iepriekš apcerētiem un tēlotiem motīviem.

Leonīds Āriņš dzimis Rīgā (1907), bet lielāko mūža daļu pavadījis Tukumā (1921–1992). Ar pārtraukumiem studējis Latvija Mākslas akadēmijā.

Āriņš bija aizrāvies ar ideju izveidot mākslas muzeju Tukumā. Muzeja atvēršanai nepieciešamos darbus mākslinieks vāca, apstaigājot LMA pasniedzējus, studentus un māksliniekus „ar vārdu”. Un tā, 1936. gada janvārī, Tukuma pilsētas mākslas muzejā (tagad Tukuma muzejs) tika atklāta muzeja dibināšanas izstāde. Tolaik tas bija pirmais mākslas muzejs Latvijā ārpus Rīgas. Un ar to vēl nebeidzas Āriņa ieguldījums muzeja kolekcijas izveidē – Otrā pasaules kara gados Leonds Āriņš izglāba muzeja kolekciju no bojāejas, daļu no gleznām ierokot zemē ievietotās mucās, daļu – izvedot ārpus pilsētas.

Harmonijas iela 7, Tukums
tukumamuzejs.lv


Vika Eksta. No sērijas Snakes and Ladders. 2015.−2017. Publicitātes attēls

Vika Eksta. Snakes and Ladders
8. aprīlis – 16. jūnijs, 2017

8. aprīlī plkst. 18.00 „Kino Bize“ tiks atklāta mākslinieces Vikas Ekstas GIF animācijas izstāde Snakes and Ladders. Atklāšanas pasākumā apmeklētāji varēs piedzīvot izstādi uz kino ekrāna, uzzināt vairāk par kustīgām fotogrāfijām, izstādes konceptu, tiešsaistes ekspozīcijas tapšanas procesu, Vikas un kuratores Paulas Paleari (Itālija) radošo darbu un sadarbību.

No 8. aprīļa līdz 16. jūnijam projekts būs skatāms laikmetīgās tiešsaistes mākslas galerijā “asa nisi masa”, savukārt projekta ārpustīmekļa versija no 8. līdz 15. aprīlim būs vērojama kinoteātros “Kino Bize”, “Splendid Palace” un “K. Suns” pirms regulārā repertuāra kinoseansiem.
Izstāde notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016–2018 starpgada programmas ietvaros. 

ARHĪVS: Kairas piezīmes. Viktorijas Ekstas vēstule no Ēģiptes

Elizabetes iela 37–2  (ieeja no pagalma), Rīga
rpbiennial.com
anmgallery.com


VOUR darbs

Ielu mākslinieka VOUR izstāde
No 27. marta, 2017

Kopš pagājušās nedēļas veikalā Hoodshop skatāma jaunākās paaudzes ielu mākslinieka VOUR izstāde, kas veltīta Nike Air Max tēmai. 

Kamēr Padomju Savienību bija pārņēmis pārtikas deficīts, arī aizeokeānijā rindas pie veikaliem kļuva garākas. Air Max jau vēsturiski kļuvusi par leģendāru Nike apavu sēriju, kuras triumfa gājiens aizsākās 1987. gadā ar pirmo mūsdienu apavu modeli, kura zolē tiek iestrādāts gaisa burbulis papildus amortizācijai un stabilitātei.

VOUR izstāde piedāvā tonāli atlasītu un izturētu apspēli par tēmu – svaigu un brīvi elpojošu. Ielu māksliniekam Hoodshop veikalā jau notikusi izstāde 2014. gada nogalē. 

Brīvības iela 72/k 2 (ieeja caur pagalmu), Rīga
facebook.com/Vour.Vour.Vour