ZIŅAS  
(Fragments) Foto: Jānis Deinats

Ekspress intervija: Baltijas laikmetīgā izrāde gūst ievērību Āzijā 0

Elīze Tīkmane
09/01/2012 

Pagājušā gada decembrī latviešu un lietuviešu mākslinieku apvienība “Laboratory of Stage Arts” ar lieliem panākumiem piedalījās nozīmīgākajos buto dejas festivālos Bangkokā un Kuala Lumpurā.

Āzijas festivālos mākslinieku apvienība prezentēja īpašu mākslas sintēzi – savu mākslas formu: arhe-buto teātri, kas apvieno arhitektūras (formas), arhetipu (senas psihiskas struktūras), arheoloģijas (dziļa psihofiziska izzināšana) un buto (japāņu laikmetīgā dejas forma) jēdzienus. Šī savienojuma rezultātā tapa izrāde “ZIME. Zen of Interconnected ME”.

Izrāde tika veidota pēc īpaša uzaicinājuma no Āzijas kolēģu puses. Tajā apvienoti baltu raksti un buto estētika, balss un video; “ZIME. Zen of Interconnected ME” tiek meklēta universāla cilvēciskā un kosmiskā paradigma. Izrādi radīja režisors Modris Tenisons, video māksliniece Gita Straustiņa un multimākslinieces Simona Orinska un Skaidra Jančaite (Lietuva). Āzijā izrādītajās izrādēs piedalījās vietējais mūziķis Čors Guans (Chor Guan) ar teremina spēli, kas lieliski integrējies uzvedumā.

Festivāla “Nyoba Kan buto” mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs un dejotājs Lī Svī Keongs (Lee Swee Keong) īpaši novērtējis Simonas Orinskas mākslinieciskos meklējumus, ne tikai uzaicinot viņas komandu kā festivāla īpašos viesus, turklāt vienīgos no Eiropas, bet arī organizējot Jāņa Deinata fotoizstādi. Vizuālais materiāls un izstādes ekspozīcija bija tik iespaidīgi, ka Jāņa Deinata fotografētais Simonas Orinskas tēls kļuva par festivāla “seju”.

Simona Orinskas stāsta, ka izrāde Āzijā uzņemta necerēti labi. Mākslinieki esot bijuši pārsteigti par publikas siltumu un atvērtību. “Tas tikai apliecināja vienotā kultūras koda esamību, ka cilvēki, neatkarīgi no reliģiskās vai nacionālās piederības, izrādes idejas uztvēra līdzīgi. Tas, ko mēs “iekodējām”, tika izlasīts ārkārtīgi precīzi!” Šobrīd viens no dejas kritiķiem no Singapūras raksta recenziju par šo izrādi izdevumam par deju un teātri Āzijā. Savukārt Bangkokas operas direktors Stefans Sančezs atzinis, ka izrādei esot dzīvojis līdzi, nespēdams atrauties: “Tā mani aiznesa citā apziņas līmenī!”

Sarunā ar Arterritory.com projekta dalībnieces Simona Orinskas un Gita Straustiņa pastāstīja par radīto uzvedumu un pieredzi festivālos, kā arī par to, kā baltu zīmes saistāmas ar japāņu buto deju. Simona Orinska pačukstēja, ka izrādi “ZIME. Zen of Interconnected ME” plānots rādīt arī Latvijas publikai un šobrīd notiek Latvijas versijas sagatavošana.

Saruna ar Simonu Orinsku:

Kāds bija Jūsu ceļš uz Bangkoku, proti, kā kļuvāt par festivāla “Nyoba Kan buto” dalībniekiem?

Es 2010. gadā biju Malaizijā, kur apmeklēju buto festivālu. Tur iepazinos ar tā līderi, horeogrāfu un dejotāju Lī Svī Keongu. 2011. gada rudenī viņš bija Latvijā, lai speciāli apskatītu manu darbu un sagatavotu izstādi. Viņš arī piedalījās manis organizētajā buto nometnē, kā arī pasniedza klasi Nacionālā teātra aktieriem. Rezultātā viņš organizēja gan viesizrādes, gan meistarklases, gan arī Deinata izstādi. Malaizijas kaimiņvalstī – Taizemē arī tika rīkots festivāls, un tā organizētājs mūs uzaicināja piedalīties pēc Lī Svī Keonga rekomendācijas.

Lūdzu, pastāstiet par izrādi “ZIME. Zen of Interconnected ME”! Kā tā tapa un kas ir tās pamatā?

Izrādes pamatā ir ideja par arhetipiskā līmeņa izvērsumu: baltu raksti (jostas) ir tas kopīgais informācijas lauks, kas mūs saista ar Āzijas kultūrām. Arī viņiem taču ir pazīstams gan ugunskrusts, gan citas zīmes. Mēs gribējām radīt jaunu mītu par baltu kultūras rašanos no pirmssākuma putna klēpja. Šoreiz, radot tēlus, izmantojām buto šamanistisko aspektu. Mēs nemeklējam precīzus pagātnes faktus, bet “izlaižam” informāciju caur sevi. Kas ir viedais, burtnieks, reģis, krīvs? Par to ir tikai spekulācijas un priekšstati, bet mēs šo informāciju izdzīvojam caur savu pieredzi – gan apzināto, gan neapzināto, individuālo un kolektīvo. Un ar to trāpījām. Tāpat kā zīmes kosmiskais aspekts, mūs vieno arī cilvēcisko emociju siltums un īstums. Šo pieredzi uz skatuves izdzīvo divas aktrises, bet milzīga loma ir tieši video darbam, kas spēcīgi atklāj saikni ar šo kosmisko līmeni.

Kāpēc radās vēlme apvienot latviešu tradicionālo ornamentu un japāņu buto deju?

Ideja par baltu rakstu izmantojumu ir sena. Tā nāk no to pētnieka un režisora Modra Tenisona. Sākotnēji var šķist, ka zīme ir “pilnīga” un līdz ar to noslēgta. Tomēr mēs atradām veidu, kā buto deja var to papildināt. Tas, protams, ir riskanti – tas ir kā staigāt pa naža asmeni, raugoties lai darbība nekļūtu ilustratīva un teatrāla. Tomēr izrādījās, ka buto un baltu raksti ļoti labi viens otru papildina.

Saruna ar Gitu Straustiņu:

Kāda bija Jūsu loma izrādes “ZIME. Zen of Interconnected ME” tapšanā un kā kļuvāt par šī projekta sastāvdaļu?

Uz šo projektu mani uzaicināja Simona Orinska un Modris Tenisons. Sadarbojāmies jau iepriekšējā buto studijas projektā “Nakts svētās dejas”, kurā arī diezgan lielu lomu izrādes gaismas scenogrāfijā spēlēja video projekcijas. Mūsu sadarbībā nozīmīga ir savstarpēja uzticība, jo liela nozīme izrādes norisē ir improvizācijai. Esmu arī iepriekš strādājusi ar dažādām kustību izrādēm, veidojot tērpus Anša Rūtentāla Kustību teātrim un video kustību performancei “Vadātājs”, kā arī video izrādei “Cilvēks uz trepēm” Ģertrūdes ielas teātrī.

Simona Orinska min, ka Jūsu radītajam video izrādē ir ļoti liela nozīme. Lūdzu, pastāstiet mazliet vairāk par pašu video un tā tapšanu!

Izrādes video tapa un top izrādes laikā, jo tā ir reālā laika video montāža. Katra reize ir citādāka. Kaut gan ir noteikts scenārijs un izrādes karkass. Video rada vizuālu vidi un kontekstu izrādes darbībai, kā arī dialogu ar izrādes dalībniekiem. Kā vizuālais materiāls tiek izmantots arī latviešu ornaments – ugunskrusts un jostas raksts. Video attēls – pilnmēness – ir arīdzan izrādes sākuma un noslēguma zīme. Interesanti, ka izrādes laikā Taizemē notika pilns mēness aptumsums.

Kā Jūs sasaistāt latviešu zīmi/ornamentu ar buto deju?

Mani saista šī projekta mikro/makro mērogs un kosmiskā sasaistes, kas ir saprotamas jebkurā kultūrā. Jo zīmju sistēmas, kurās iešifrēta informācija, pastāv visās kultūrās, tikai dažkārt zināšanas par to vairs neeksistē vai arī paši zīmju stāsti kā dokumenti ir aizgājuši nebūtībā. Un buto šajā sistēmā atklāj dvēseli, cilvēku, tas ir spēcīgs veids, kā stāstīt cilvēka un kosmosa stāstu, saprotamu dažādās kultūrās.