ZIŅAS  
Žilvins Kempins. Illuminator. 2015. Objekts. Izstāde galerijā Vartai. Foto: Arnas Anskaitis

Nozīmīgāko ziemas izstāžu izlase: Baltijas valstis 0

Elīna Ije, Arterritory.com
18/01/2017

Kas gada ieskaņā skatāms Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – izstāžu zālēs? Paņevežas Keramikas mākslas paviljons savu kolekcijā pārstāvēto mākslinieku personālizstāžu sēriju aizsāk ar latviešu dueta SkujaBraden kolorīto darbu parādi. Tallinas mākslas galerijā Temnikova & Kasela  igauņu mākslinieks Jānuss Samma pēta “apmeklētāju” uzvedību un kustību trajektoriju vīriešu publiskajās tualetēs, bet Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā drīzumā būs skatāmi Latvijā lielākā mākslas apbalvojuma – Purvīša balvas – 2017. gada finālistu darbi. 

ARHĪVS: Nozīmīgāko izstāžu izlase 2017. gada pirmajai pusei: Ziemeļvalstis

IGAUNIJA


Vladimirs Tarasovs. Water Music. 1992. Skaņas instalācija. Foto: mākslinieka īpašums

Vladimirs Tarasovs. Water Music and Other Pictures of Sound
KUMU mākslas muzejs, Tallina
Līdz 12. februārim, 2017

Amerikāņu avangarda komponists Džons Keidžs reiz apgalvojis, ka tukša telpa un neaizpildīts laiks nepastāv. Vienmēr ir kaut kas, ko redzēt un ko dzirdēt. Faktiski, cilvēka spēkos nav radīt klusumu.

Līdz 12. februārim mākslas muzejā KUMU Tallinā skatāma komponista un skaņu mākslinieka Vladimira Tarasova mūzikas un tēlotājmākslas sintēzē tapušo instalāciju ekspozīcija.

ARHĪVS: Ja tagad kāds mēģinātu spēlēt kā Džimijs Hendrikss – tas neietu krastā! Intervija ar džeza mūziķi un mākslinieku Vladimiru Tarasovu

Ekspozīciju veido virkne Vladimira Tarasova zināmākās skaņu kompozīcijas, to vidū arī Iļjas Kabakova un Vladimira Tarasova kopprojekts ​Water Music (1992), kas iedvesmojis arī šīs izstādes nosaukumu. ​Izstādē Water Music, izmantojot minimālistiskas skaņu kompozīcijas un ekspozīcijas dramatismu, ir radīta maksimāli piepildīta telpa, turklāt skatītāja personīgā pieredze un atmiņu gleznas ir būtiska mākslas darba noslēdzošā fāze, proti, skaņa top redzama. Šeit nākas vien piekrist Džona Keidža idejai – lai sadzirdētu, ir jāspēj vispirms saskatīt. 

kumu.ekm.ee


Fieldoffice Architects.
Cherry Orchard Cemetery Service Center. 2005–2014. Foto: fieldoffice-architects.com

Making Places: Fieldoffice Architects
Igaunijas Arhitektūras muzejs, Tallina
Līdz 26. februārim, 2017

Ārzemju arhitektūras projektu un metu izstāde Making Places: Fieldoffice Architects, kas aplūkojama no līdz 26. februārim Igaunijas Arhitektūras muzejā, piedāvā atskatu uz Taivānā bāzētā arhitektu biroja Fieldoffice Architects nozīmīgākajiem projektiem. 

Arhitektu birojs Fieldoffice Architects attīsta galvenokārt pilsētas urbānās telpas projektus un pilnveido jau esošās struktūras. Liela daļa biroja realizēto projektu atrodami Ilaņas pilsētā Taivānas ziemeļos, ko apdzīvo vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju. Papildu politiski un ekonomiski vētrainajam attiecībām ar Ķīnas valdību, pilsēta ik gadu stājas pretim vēl lielākam spēkam – postošām dabas stihijām. Šie un citi būvprojektu attīstībai nozīmīgie faktori ir nopietni Fieldoffice Architects izaicinājumi un kompānijas stiprā puse.

arhitektuurimuuseum.ee

Jānuss Samma. Divider. Publicitātes attēls

Jānuss Samma. Divider
Temnikova & Kasela galerija, Tallina
21. janvāris – 11. marts, 2017

Laikmetīgās mākslas galerijā Temnikova & Kasela Tallinā  no 21. janvāra aplūkojama igauņu mākslinieka Jānusa Sammas (Jaanus Samma) personālizstāde Divider. Ekspozīcijas uzmanības centrā atrodas tik pašsaprotamā un reizē marginālā telpa – publiskā tualete, kur publiskais un privātais balansē uz viegli gaistošas robežas.

Kārtību pilsētas tualešu namiņos, tāpat kā jebkurā citā publiskās lietošanas ēkā un telpā, nosaka lietošanas noteikumi, ko šajā gadījumā tradicionāli diktē dzimums.

ARHĪVS: Priekšsēdētāja stāsts Venēcijā. Intervija ar Jānusu Sammu

Jānuss Samma dažādos medijos demonstrē šo telpu sīkāku analīzi, pēta “apmeklētāju” uzvedību un kustību trajektorijas un vērš uzmanību uz sociālajām normām, kas ar to saistītas. Tāpat kā savos agrākajos darbos, Samma turpina pildīt savdabīga vēsturnieka lomu, pētot novārtā atstātus sociālus fenomenus un mītus.

Šajā ekspozīcijā mākslinieks visu acīm atklāj “tikai un vienīgi vīriem” paredzētās telpas vīrišķīgo pusi un funkciju, kas dažādās kultūrās un laikos veidojusi sociālās komunikācijas formas.

temnikova.ee

LATVIJA


Purvīša balvas 2017 izstāde
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
18. februāris – 9. aprīlis, 2017

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 18. februāra būs skatāma Purvīša balvas 2017 finālistu darbu izstāde. 

Divu gadu laikā žūrijai izvērtējot Latvijas mākslinieku sniegumu, Purvīša balvas finālā iekļuva mākslinieki – Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un Krišs Salmanis kopā ar Annu Salmani un Kristapu Pētersonu.

Purvīša balvas 2017 laureāts tiks nosaukts 17. februārī.

Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro. 

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis, bet par ceturtās Purvīša balvas ieguvēju 2015. gadā kļuva Miķelis Fišers.

ARHĪVS: 
Pasaule visu laiku attēlojas. Intervija ar Arturu Bērziņu
Nolemtības romantizācija. Recenzija par Ivara Drulles izstādi „Manai dzimtenei“
Aizskriet, lai pavingrotu! Īssaruna ar mākslinieku Kristapu Epneru
Ekspresintervija ar Ati Jākobsonu
Iekšējā es uzsprāgšana. Saruna ar Andu Lāci
Smagākā dziesma pasaulē. Īssaruna ar Annu Salmani

purvisabalva.lv


Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēls. Foto: Jakub Certowicz

Dizaina izstāde Roundabout Baltic
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīga
25. janvāris – 26. februāris, 2017

No 25. janvāra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē Roundabout Baltic varēs iepazīties ar mūsdienu dizainu no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm – Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

Katra Baltijas jūras reģiona valsts ir pārsteidzoši atšķirīga, bet reizē visur iespējams saskatīt kādas līdzības un paralēles. Roundabout Baltic ir tēlaina izstāde. Tā neatspoguļo situāciju dizainā Baltijas jūras reģiona valstīs. Tā nav akadēmiski analītiska. Tā neko nepierāda. Tā ir izstāde par dizainu ar skatu uz jūru. Par zemapziņā kodētiem tipiem, par vērīgu novērojumu, par pārdzīvojumu. Izstādes darbu atlasi sākotnēji rosinājusi formāla un vizuāla radniecība, tāpēc arī izstādes eksponāti apkopoti, simboliski atainojot secīgas ainaviskas situācijas. Tā ir izstāde par domāšanas veidu vai pasaules redzējumu, kas vieno Baltijas reģiona dizainerus no tik atšķirīgajām valstīm, kuras atdala jūra.

lnmm.lv


Jānis Avotiņš. Penumbra IV. 2016. Audekls, eļļa. 111 x 103 cm. Publicitātes attēls

Jānis Avotiņš. “Laiktelpas klejotāji”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
3. februāra – 11. martam, 2017

Tuvākajos mēnešos iesakām nepalaist garām reto iespēju redzēt starptautisku atzinību ieguvušā Latvijas mākslinieka Jāņa Avotiņa darbus – no 3. februāra līdz 11. martam Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē būs skatāma gleznotāja izstāde “Laiktelpas klejotāji”. Tajā būs aplūkojami Jāņa Avotiņa darbi no salona kolekcijas, kā arī jaunradīti zīmējumi un gleznas.

Francijā prestižās Jean-François Prat 2016 balvas ieguvēja Jāņa Avotiņa darbi iekļauti nozīmīgās privātkolekcijas Eiropā, ASV un Japānā, tajā skaitā pazīstamo kolekcionāru Fransuā Pino (François Pinault), Čārlza Sāči (Charles Saatchi), Sandreto Re Rebaudengo (Sandretto Re Rebaudengo) krājumos. 

Jānis Avotiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2004. gada viņam notikušas vairāk nekā 40 izstādes Vācijā, Itālijā, ASV un Lielbritānijā. Mākslinieku pārstāv

Rüdiger Schoettle galerija Minhenē, Vera Munro galerija Hamburgā, galerija Akinci Amsterdamā, IBID Projects (Londona/Losandželosa). Pēdējā Jāņa Avotiņa personālizstāde Latvijā notika 2004. gadā.

mmsalons.lv


Kristians Brekte. “Izdzīvojušie.” Izstāde “Arsenāls”. Foto: Elīna Bērziņa

Kristians Brekte. “Arsenāls”
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Līdz 12. februārim, 2017

Vēl līdz 12. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” skatāma mākslinieka un scenogrāfa Kristiana Brektes personālizstāde.

Līdz šim vērienīgākajā autora personālizstādē skatāmi jaunradīti darbi – lielformāta gleznojumi, redīmeida objekti un multimediālas instalācijas –, kas veltīti militārajai tēmai. Mākslinieks arsenāla telpu pārvērtis laikmetīgā stāstījumā par cilvēka dabu īsta vai iedomāta apdraudējuma apstākļos. Atrastas fotogrāfijas, vernakulāri priekšmeti, sietspiedes, skulpturāli objekti, eļļas gleznojumi, noise mūzika iemieso autora izpratni par arsenāla būtību un tā nozīmi šodien. “Arsenāls” kļuvis par notikuma galveno atslēgas vārdu, gan tiecoties veidot sasaisti ar LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” ēkas funkciju gadsimtu gaitā, gan arī vēršot uzmanību uz bruņošanās vēsturi un tās aktualitāti mūsdienās.

Kristians Brekte ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozarē. Par darbu sēriju “Rīgas madonnas” (2010) mākslinieks bija nominēts Purvīša balvai, bet Starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē Art Vilnius’ 12 viņš ieguva titulu “Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem”. Autora darbi no izstādes “Gastronoms” (2007) iekļauti britu izdevniecības “Phaidon” katalogā “Younger Than Jesus” (2009), kurā apkopoti spilgtākie jaunie mākslinieki no visas pasaules vecumā līdz 33 gadiem. 

ARHĪVS:
Nāves sala Arsenālā. Recenzija par Kristiana Brektes personālizstādi “Arsenāls”
Arterritory fotostāsti par māksliniekiem. Kristians Brekte

lnmm.lv


Factoid #4
.Sadarbības darbs izstādeiMūļi“. 2016. Digitālā kolāža

Mules un Tastes Like Headaches
3. februāris – 12. marts, 2017
kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga

No 3. februāra kim? būs skatāmas divas interesi raisošas izstādes. „Mūļi“ (Mules) ir izstādes Moles teleportācija no Berlīnes Fotogrāfijas muzeja, kur tā bija skatāma sērijas Seen By ietvaros no pagājušā gada novembra līdz janvārim. Tā tapusi sadarbojoties Berlīnes Mākslu universitātei un Berlīnes Valsts muzeja Mākslas bibliotēkai.

Izstādē piedalās: Lydia AD, Carl Berzow, Mania Godarzani-Bakhtiari, Isabel Gatzke, Max Göran, Annika Högner, Egija Inzule, Elias Johansson, Ekaterina Reinbold, Caio Soares, Michel Wagenschütz

Savukārt Tastes Like Headaches ir latviešu mākslinieka Indriķa Ģelža un Cīrihē bāzēto mākslinieku Adam Cruces un Louisa Gagliardi kopdarbs.

kim.lv

LIETUVA


Žilvina Kempina personālizstāde galerijā Vartai. Ekspozīcijas skats. Foto: Arnas Anskaitis

Žilvina Kempina personālizstāde
Galerija Vartai, Viļņa
Līdz 3. februārim, 2017

Ņujorkā dzīvojošā lietuviešu mākslinieka Žilvina Kempina (Žilvinas Kempinas) darbus bieži mēdz ierindot tādās kategorijās kā „minimālistisks“, „abstrakts“, „kinētisks“. Pats autors izvairās no sevis ielikšanas kāda no plauktiņiem, uzsverot to, ka mākslā viņu interesē kustība, telpa un gaisma saistībā ar cilvēka uztveri, līdz ar to arī viņa darbi ir uztverami tikai personīgi klātesot. Turklāt, mākslinieks labprāt eksperimentē ar visdažādākajiem medijiem un materiāliem, ieskaitot VHS kasešu magnētisko lenti, ar kuru visupirms saistās viņa darbi tiem, kas reiz redzējuši gaisā levitējošo lenšu instalācijas, televizora ekrāna ņirboņu atgādinošo The White Noise, materializētos „tumsas staru“ kūļus darbā Columns vai, protams, lielizmēra instalāciju Tube – no videolentām veidotu 25 metrus garu tuneli, kas bija skatāms Lietuvas paviljonā 53. Venēcijas mākslas biennālē 2009. gadā. 

Vienam no atpazīstamākajiem Baltijas māksliniekiem notikušas personālizstādes Palais de Tokyo Parīzē, Spencer Brownstone galerijā Ņujorkā, Vīnes Kunsthallē, Tenglī muzejā Bāzelē, Reikjavīkas Mākslas muzejā. Tāpat autors var lepoties ar dalību Manifesta 7, Liverpūles biennālē (2010), grupas izstādēs Ņujorkas Modernās mākslas muzejā u.c.

Viļņas galerijā Vartai šobrīd skatāma Žilvina Kempina personālizstāde, kurā ir iespēja baudīt gan variācijas par senākiem darbiem, gan pavisam jaunus darbus – gleznas.

galerijavartai.lt


Toms Martišausks. Meadow Guesses. Publicitātes attēls

Toms Martišausks. Meadow Guesses
Projektu telpa Sodų 4, Viļņa
Līdz 28. janvārim, 2017

Līdz 28. janvārim mākslas projektu telpā Sodų 4, aplūkojama lietuviešu mākslinieka Toma Martišauska (Tomas Martišauskis) darbu izstāde.

Tēlnieks, instalāciju mākslinieks un fotogrāfs Toms Martišausks kopš 2011. gada aktīvi darbojas jauno mediju mākslas laukā. Digitālā paralēlpasaule – internets un jaunās tehnoloģijas kalpo par izejmateriālu mākslinieka radošajos eksperimentos, kuros no jauna tiek definētas laikmetīgās tēlniecības iespējas un robežas.

Ekspozīcija ​Meadow​ Guesses veidota kā statisks ceļojums laikā, kur gaismas ātrumā pāršķirta vēstures lappuse no antīkās pasaules vēstures uz digitālo tagadni. Vairākos medijos radītie darbi, objekti un instalācijas atdzīvinājuši sengrieķu mītu par vienu no sengrieķu mitoloģijas varoņiem – Prometeju. Zināms, ka Prometejs Olimpa dieviem nolaupīja uguni un nonesa to uz zemes, tādā veidā cilvēkiem dāvājot gaismu. 

Izstādē apmeklētājiem dota iespēja būt „attālināti klātesošiem” un sastapties ar reanimētiem mītiem – aptvert gigantisku formu mikroskopiskumu, kā arī digitālās informācijas materialitāti un plastiskumu.

letmekoo.lt


Izstāde Citynature: Vilnius and Beyond. Allium Sativum, ko ievākusi Dr. Vida Motiekaitīte 1996. gadā.Life Sciences Center, Institute of Biosciences īpašums. Foto: Mindaugas Rasimavičius

Citynature: Vilnius and Beyond
Nacionālā Mākslas galerija, Viļņa
3. februāris – 19. marts, 2017

Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā no 3. februāra līdz 19. martam aplūkojama starpdisciplināra urbānās vides tēmai veltīta mākslas ekspozīcija ​Citynature: Vilnius and Beyond, kurā īpašu lomu ieņem Viļņas pilsētas teritorija.

Šajā izstādē pilsēta nav uzlūkota tikai kā cilvēka radīts veidojums, nošķirta vienība, bet gan kā specifiska ekosistēma, kurā cilvēka klātbūtne ir pastāvīgā mijiedarbībā ar dzīvās un nedzīvās dabas procesiem.
Izstādē aplūkojami starptautiski atzītu mākslinieku – Kadera Atijas (Kader Attia), Jūliusa fon Bismarka (Julius von Bismarck), Kuai Šena(Kuai Shen), lietuviešu mākslinieku dueta ​Pakui Hardware, Julijona Urbona (Julijonas Urbonas) un Rimanta Jankauska (Rimantas Jankauskas) darbi. Ekspozīcijas vizuālais materiāls veidots kopā ar pilsētvides plānotāju, arhitektu un inženieru klātbūtni. Proti – mākslinieki kopā ar nozares ekspertiem kopīgi noraudzījušies uz pilsētu no sikspārņa perspektīvas un meklējuši paralēles starp mūsdienu pilsētu un skudru pūzni, kā arī uzlūkojuši robotus kā integrētu sabiedrības daļu.

Līdzās jaunajiem darbiem, izstādīti arī pēdējā desmitgadē veiktie arheologu, botāniķu, meteorologu un citu jomu speciālistu pētījumi par pilsētu.

ndg.lt


SkujaBraden
Flower Face vāze. 2016

SkujaBraden. Curve Increased
Panevezys Civic Art Gallery, Paņeveža
Līdz 26. februārim, 2017

Paņevežas Keramikas mākslas paviljona krājumu veido paprāva keramikas mākslas kolekcija, kas savākta tur notikušo simpoziju laikā. Tāpēc šogad paviljona telpu iecerēts atvērt to mākslinieku personālizstādēm, kuri piedalījušies simpozijos. Tā kā šī idejas radusies, pateicoties Latvijas mākslinieču dueta SkujaBraden (Melisa Breidena un Ingūna Skuja) lieliskajiem darbiem, abu mākslinieču personālizstāde arī ievada Paņevežas Keramikas mākslas paviljona šī gada izstāžu sēriju.

Radošās apvienības SkujaBraden idejiskais fokuss ir sociāli un politiski aktuāla tematika, kas realizēta porcelāna objektos, kurus var raksturot kā glezniecības un tēlniecības savdabīgu sintēzi. Viņu izteiksmes veids ir griezīgi tiešs un ass un demonstrē nepievilcīgo dzīves realitāti asprātīgā formā. Paņevežā ir skatāmi vairāki objekti, t. sk. dzīvi apliecinošā vāze “Dzīve un nāve”, trakulīgā “Puķu seju vāze”, ironiskā “Latviešu stingrība” – darbi, kas no pirmā acu mirkļa pat neatgādina vāzes – vien nosaukums vai ieliktie ziedi norāda uz to patieso funkciju.

arspanevezys.lt