ZIŅAS  
Purvīša balva 2017

Zināmi Purvīša balvas 2017 finālisti! 0

Arterritory.com
12/12/2016

Šodien preses konferencē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika paziņoti astoņi mākslinieki, kuri iekļuvuši Purvīša balvas 2017 finālā. 

Divu gadu laikā neatkarīgo ekspertu darba grupa iepazinās ar vairāk kā 150 izstādēm un Purvīša balvas fināla atlasei izvirzīja 25 mākslinieku sniegumu izstādēs. Purvīša balvas laureāts tiks nosaukts 2017. gada 17. februārī, kad arī tiks atklāta visu astoņu kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā izstāžu zālē. Šajā dienā LNMM notiks arī Arterritory organizēta lekcija  par Videoinsight® metodi pastāstīs tās izstrādātāja, viena no Purvīša balvas 2017 žūrijas locekļiem, Rebeka Ruso.

Mākslinieki/mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laika posmā no 2014. gada 1. decembra līdz 2016. gada 7. decembrim ir:

ARTURS BĒRZIŅŠ par personālizstādēm „Attēldarbi“ (galerijā “Māksla XO“ / 17.12.2015.–19.01.2016.) un „Attēldarbi II“ (Olaines vēstures un mākslas muzejs / 09.11.–8.12.2016.)


Arturs Bērziņš. „Zīme/Lieta (pēc Vitgenšteina „Filosofiskie pētījumi“).“ 2015

Intervijā Arterritory Arturs Bērziņš par izstādi „Attēldarbi“ stāsta: „ Attēls mani vienmēr ir interesējis un domāju, ka mūsu pasaules uztvērums pamatā ir vizuāls. Mani neinteresē māksla, kas ir tikai kā tāda matemātisku vienādojumu risināšana, pretmetu saskaņošana. Vairāk interesants šķiet domu lauks, veidot par to kādu apskatu. Tādus kā atgādinājumus. (..) Izstādē ir atsauces uz dažādu autoru idejām. Piemēram, Platonam redzamā pasaule ir tikai tās ēna. Tāpat arī citos darbos viņš rakstīja, ka redzamā pasaule ir tikai šķitums, kas sasaucas ar ēnas metaforu. Citiem vārdiem varētu teikt, ka uztvērumi ir tikai priekšmetu ēnas – priekšmetu tēli. Savukārt Kanta „Tīrā prāta kritikā“ par tēlu teikts aptuveni tā – ja mēģinātu priekšmetu attīrīt no uztvērumiem līdz „serdei“, noņemtu visu to, ko mēs uztveram ar maņām, beigās paliktu tikai tēls. Faktiski mums no pasaules nekas cits kā tēls nav pieejams. No tā par pasauli spriest nevar.“

ARHĪVS: Pasaule visu laiku attēlojas. Intervija ar Arturu Bērziņu

IVARS DRULLE par personālizstādi “Manai dzimtenei” galerijā „Alma“ (30.11.–20.01.2017.)


Ieskats Ivara Drulles izstādē „Manai dzimtenei“ galerijā „Alma“. 2016

„Izstāde ir atšķirīga no mākslinieka iepriekšējiem veikumiem ar to, ka te parādās ne vien ironisks komentārs, bet arī līdzjūtības pilns un pat sentimentāls vērojums. Drulle, pamestās ēkas dokumentējot, ir uzsvēris to, ka viņa darbos tās tiks iemūžinātas neatkarīgi no tā, kas notiks ar to fizisko veidolu. Mākslas kritiķe Santa Mičule pavadošajā tekstā raksta, ka izstādes ironija nojaušama tās nosaukumā un daļēji slēpjas arī vides romantizējumā. Taču skatoties, šķiet, ka šī romantizācija ir ironijas nepiesārņota un autentiska,“ raksta Tomass Pārups recenzijā par izstādi.

ARHĪVS: Nolemtības romantizācija. Recenzija par Ivara Drulles izstādi „Manai dzimtenei“
Ivara Drulles galvas masāža. Intervija ar mākslinieku

KRISTAPS EPNERS par personālizstādi „Vingrinājumi“ peldošajā mākslas centrā „Noass“ (20.05.–24.07.2016.)


Kristapa Epnera izstāde “Vingrinājumi” peldošajā mākslas centrā “Noass”. Ekspozīcijas 
skats. 2016. Foto: Ansis Starks

No intervijas ar Kristapu Epneru: „Vingrošanas skolā ir īpaša gaisotne, kas mani ļoti uzrunā. Tur trenēties iet simtiem vingrotāju – tiek vesti gan pavisam mazi bērni, kuri gandrīz vai tikko iemācījušies staigāt, gan pusaudži, gan arī pavisam pieredzējuši vingrotāji.

Tajā visā mani kaut kas urdīja. Apbrīnoju vingrotāju mērķtiecību un spēju distancēties no “normālās” dzīves izklaidēm, lai spētu nodarboties ar treniņiem piecas vai sešas dienas nedēļā. Iespējams, tās ir tās pašas kvalitātes, kas mani interesējušas arī saistībā ar skriešanu – rutīna, regularitāte, treniņi, atkārtošanās. Tās ir tēmas, kuras man patīk risināt un attēlot mākslā.“

ARHĪVS: Aizskriet, lai pavingrotu! Īssaruna ar mākslinieku Kristapu Epneru

ATIS JĀKOBSONS par personālizstādi „Dark Matter” Mūkusalas Mākslas salonā (22.05.–27.06.2015.)


Skats no Ata Jākobsona izstādes Dark Matter Mūkusalas Mākslas salonā. 2015. Foto: Didzis 
Grodzs

„Tumšā matērija ir uztverama tikai caur to, ka tā deformē mūsu realitāti – tikai dēļ šīs deformācijas. Līdzīgi kā caurspīdīga stikla vāze ar ūdeni deformē to, kas atrodas tās aizmugurē – pašu vāzi mēs neredzam, jo tā ir no stikla. To, ka ir tāda tumšā matērija un tumšā enerģija, atklāja relatīvi nesen. Ja agrāk mums likās, ka Visums ir tik liels, pēkšņi sapratām, ka tas, ko mēs zinājām par Visumu, ir kādi pieci procenti no visa, pārējais ir tumšā matērija un enerģija. Iedziļinoties šajā, vienā brīdī tu saproti, ka arī ej sevī iekšā un ka tur ir tikpat liela tumšā matērija – nezināmais.“

ARHĪVS: Ekspresintervija ar Ati Jākobsonu

VOLDEMĀRS JOHANSONS par videoinstalāciju „Slāpes” starptautiskā Jaunā teātra festivāla „Homo Novus“ ietvaros / bijušajā tekstilfabrikā „Boļševička“ (04.–10.09.2015.) 


Voldemārs Johansons. „Slāpes.” Ekspozīcijs skats festivālā „Homo Novus“. 2015

„Monumentālais okeāna vētras piemineklis aicina uzkavēties ainavā, ko veido nerimstoša ūdens masu kustība, vējš, lietus un troksnis, vērot un ieklausīties stihijā no attāluma, kas nebūtu iespējams dabiskajā vidē, kad apbrīns mijas ar šausmām. Pats Johansons atzīst, ka darba tapšanas laikā, atrodoties ceļojumā Islandē un piedzīvojot šo vētru, bijis pārsteigts par savām sajūtām, kas reti skarbajos laikapstākļos lika drīzāk steigšus meklēt pajumti, nekā nodoties neatkārtojami interesantās dabas izrādes vērošanai,“ intervijā Arterritory atklāj festivāla „Homo Novus“ direktore Gundega Laiviņa.

ARHĪVS: TOP 7. Homo Novus spilgtākie notikumi. Iesaka un komentē festivāla „Homo Novus“ direktore Gundega Laiviņa

MAIJA KURŠEVA par darbu „Dzīvesprieks“ izstādē „Lielāks miers, mazāks miers“ Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (7.10.–15.11.2015.)


Kinētiskās videoinstalācijas “Dzīvesprieks” dokumentācija. Izstāde “Lielāks miers, mazāks 
miers” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. 2015

“Kustīga attēla siena, kuras priekšā vēl citi kustīgi un statiski attēli. Realitātes fragmenti un formu spēles, kuru kustība nekur tā arī nevirzās. It kā kaut kas vispārīgs, abstrakts, vai tieši otrādi – detalizēts, pārāk konkrēts. Pārstāstīt (pat prātā) kas tieši tas ir, šķiet vai nu neiespējami vai muļķīgi. Vai paskaidrot racionāli, ko redzamais nozīmē – vēl nejēdzīgāk. Tomēr par spīti – vai tieši otrādi – dēļ šīs nenotveramības – šis darbs manā uztverē nostrādā ar magnētisku reakciju. Arī savā ziņā kustību, kurā ir gan kaut kas pievelkošs un atgrūdošs vienlaikus. Mēģinājumā šo “kaut ko” noformulēt, izpalīdz autores pašas komentārs darba anotācijā, ka tas ir par nemieru kā eksistences stāvokli. Droši vien tāpēc, ka tik personīgs, tas spēj pietuvināti norezonēt arī manī kā skatītājā,” savu un Purvīša balvas ekspertu darba grupas izvēli pamato Ieva Astahovska.

ARHĪVS: Novilce. Izstāžu apskats
Rūtainā kārtība. Recenzija par Maijas Kurševas izstādi “Māksla XO” galerijā

ANDA LĀCE par performanci „Atindēšana“ izstādes „Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība“ ietvaros 10. jūnijā (2016) laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.


Andas Lāces performance “Atindēšana” izstādes “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” 
ietvaros 10. jūnijā laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Foto: Kristaps Jansons

„Performance bija balstīta tautas mītā par kaķu spējām dziedināt, uzņemot slikto sevī. Šī doma man nelika mieru. Iedomājos, kā tas būtu, ja mēs tiešām zinātu un fiziski redzētu to procesu, kā tas sliktais pāriet draugā, kaķī vai sunī. Tas jau ir pašsaprotami, ka mēs savstarpēji ietekmējam viens otru, bet gribēju runāt par tādām galējām situācijām, apzināšanos, kas tad ir tas, ko mēs nododam. Lielā mērā tas viss ir par mierinājuma meklēšanas veidiem un paņēmieniem,“ intervijā Arterritory atklāj māksliniece.

ARHĪVS: Iekšējā es uzsprāgšana. Saruna ar Andu Lāci

KRIŠS SALMANIS, ANNA SALMANE un KRISTAPS PĒTERSONS par izstādi „Dziesma“ LNMM izstāžu zāles „Arsenāls“ Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015.)


Izstāde „Dziesma“ LNMM izstāžu zāles „Arsenāls“ Radošajā darbnīcā. Ekspozīcijas skats. Foto: Paula Lūse

No intervijas ar Annu Salmani: „Kad radās ideja par šo mākslas darbu, mēs domājām, ka rezultāts visbiežāk lietotajiem un atkārtotajiem vārdiem būs skumjāks, bet nebija tik traki. Racionāli paskatoties, visi tie vārdi runā par senu pagātni vai pat par mītisku laiku, kurā neviens nekad nav dzīvojis. Mēs tā nedzīvojam. Dziesmu svētkus uztveram emocionāli, īsti neieklausoties vārdos, bet varbūt vajadzētu. Liekas, ka vajadzētu radīt jaunas dziesmas, jaunus vārdus, kas runā par to, kas notiek šodien, un uz ko mēs esam spējīgi.“ 

ARHĪVS: Smagākā dziesma pasaulē. Īssaruna ar Annu Salmani

Purvīša balvas 2017 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir:
Māra Lāce, LNMM direktore
Jānis Zuzāns, LNMM galvenā atbalstītāja, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs
Tadeušs Ropaks, galerists Galerie Thaddaeus Ropac Paris/Salzburg/London (Austrija)
Džuljeta Binghama, Tate Modern galerijas kuratore (Lielbritānija)
Hedviga Fijena, starptautiskā fonda MANIFESTA direktore un dibinātāja (Nīderlande)
Rebeka Russo, mākslas kolekcionāre (Itālija)
Marks Alans Švēde, mākslas zinātnieks, Ohaio Universitātes profesors (ASV)

Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. 

Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). 

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude“. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt“, trešo – 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi“, bet 2015. gadā Purvīša balvu saņēma Miķelis Fišers par izstādi „Netaisnība“. 

To, kuri mākslinieki pretendēs uz Purvīša balvu 2017, sprieda ekspertu darba grupa, kurā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim darbojās mākslas zinātņu doktore, LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja, Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Sākot no 2016. gada 8. decembra, mākslas procesu izvērtēšanu Purvīša balvas 2019 ietvaros sāk jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kim? laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule. 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor“. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE“ un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības“. 

Purvīša balvas 2017 sadarbības partneri ir mākslas un kultūras portāls Arterritory.com, Gallery Park Hotel Riga, kur Purvīša balvas nedēļas laikā būs skatāma Purvīša balvas 2013 kandidāta Gļeba Panteļejeva darbi, viesnīca „Neiburgs“, vadošais ziņu portāls Latvijā Delfi.lv, kā arī Latvijas Radio Pieci.lv

ARHĪVS:

Purvīša balvas nominanti 2015. gada pirmajā ceturksnī – Krišs Salmanis, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus un Artūrs Arnis

Purvīša balvas nominanti 2015. gada otrajā ceturksnī – Atis Jākobsons, Anda Lāce un Kriša Salmaņa, Annas Salmanes, Kristapa Pētersona kopprojekts

Purvīša balvas nominanti 2015. gada trešajā ceturksnī – Voldemārs Johansons, Gints Gabrāns un Ieva Epnere

Purvīša balvas nominanti 2015. gada ceturtajā ceturksnī – Arturs Bērziņš, Maija Kurševa un Krista Dzudzilo

Purvīša balvas nominanti 2016. gada pirmajā ceturksnī – Daiga Krūze, Aija Zariņa, Ojārs Pētersons 

Purvīša balvas nominanti 2016. gada otrajā ceturksnī – Kristaps Epners, Anda Lāce, Inga Meldere

Purvīša balvas nominanti 2016. gada trešajā ceturksnī – Kate Krolle, Anta Pence, Ivars Grāvlejs, Leonards Laganovskis

purvisabalva.lv