ZIŅAS  
Ilustrācija: Edgars Jurjāns

Šajā nedēļā lasītākie raksti 0

Arterritory.com
04/12/2016

MĀJA IR CILVĒKA PORTRETS. INTERVIJA AR SINTIJU VAIVADI 

Šobrīd daudz kas tiek celts arhitekta iedomības dēļ. Vēlme, lai par tevi runā, stāv pāri visam – ja arhitektūra nav burbulis, par to nav vērts interesēties. Ja netaisi savam egoismam vai labsajūtai, viss pārējais tiek klasificēts kā neinteresants. Savukārt, radot kaut ko cilvēcisku un saprotamu, tevi uzreiz piepulcē „eko cilvēkiem”. Taču tieši ekoloģija ir šī brīža lielākā problēma. Tik daudz tiek runāts par alerģijām, bet tieši tur jau arī ir to saknes – mēs visu esam piesārņojuši, un mums ir jāsāk raudzīties atpakaļ. Lasīt tālāk...

ARTERRITORY FOTOSTĀSTI PAR MĀKSLINIEKIEM. KRISTIANS BREKTE

Gaidot jauno izstādi, ielūkojāmies Kristiana Brektes valstībā – vienā no darbnīcām, kur top viņa māksla. „Darbnīcā mūždien mētājas viskautkādas lapeles un dažnedažādi kartona gabali, kur, teiksim, noslaucīta ota, bet tu vēlāk uz tiem paskaties un nodomā: “O, šitos varētu saglabāt!” stāsta mākslinieks. Atrastas fotogrāfijas, vernakulāri priekšmeti, sietspiedes, skulpturāli objekti, eļļas gleznojumu būs tas, ko redzēsim arī autora jaunākajā izstādē. Lasīt tālāk... 

DZĪVES SKULPTŪRA. INTERVIJA AR KATRĪNU MESNERI

Laba māksla ir spēcīga. Pat tie, kas to nesaprot, spēj to sajust. Protams, jums ir jābūt jutīgam un atvērtam. (..) Mūsu rezidencē kādu laiku dzīvoja Kristians Eizenbergers no Vīnes. Viņš mācījās arī skolā, jo vēlējās apgūt batiku. Pārējās skolnieces bija pārliecinātas budistes, kas zīmēja ziloņus un tamlīdzīgus motīvus. Savukārt Eizenbergers gleznoja miroņus, peņus un seksuālas ainas. Viņš sēdēja tieši viņām blakus, taču nekādu problēmu nebija, neviens nebija šokēts. Lasīt tālāk... 

KĀ IZKLAIDĒJAS GRŪTSIRDĪGAIS VĀCU KLASIĶIS? TOMASA ŠITES IZSTĀDE STOKHOLMĀ

Pēc paša Šites vārdiem, septiņdesmitajos gados mākslas industrija Vācijā vēl nebija dzimusi, viņa paša saskarsme ar mākslu bija ļoti margināla. Kontrastā ar šo tukšumu, dOCUMENTA ietvaros Šite ieraudzīja pārsteidzošus mākslas veidus – balto glezniecību, mākslas darbus, ko varētu būt radījuši mentālās slimnīcas pacienti, un pat šķietams “nekas” varēja tikt traktēts kā māksla. Izstādē redzētais atstāja uz Šiti tik spēcīgu iespaidu, ka nākamajā gadā viņš, paša vārdiem, “uzzīmēja dažus zīmējumus“ un tika pieņemts Diseldorfas Mākslas akadēmijā. Lasīt tālāk...

TALLINN BLACK NIGHTS: PAR IGAUŅU KINO

Četrotnes dzīvēs nemitīgi iejaucas nepatīkami nieki kā atgādinājumi par to, ka nekas labs nav gaidāms. Kad ar asinīm tiek sasmērēts viens no saimnieku dīvāniem, traips tiek nomaskēts, taču drīz vien briesmas kļūst neizbēgamas un neapslēpjamas. Filma lēnām kāpina satraukumu ar arvien dīvainākiem Annas izgājieniem. Nelieli strīdi darba sākumā rezultējas ar dakšas iespraušanu mugurā Mocarta “Mazās nakts mūzikas” pavadījumā un trillera cienīgu noslēgumu. Lasīt tālāk...