ZIŅAS  
Dāvja Ozola gleznas

Uzlecošā zvaigzne mākslā – Dāvis Ozols 0

Paula Lūse
24/11/2016

Šovasar tika radīts jauns realitātes šovs par laikmetīgo mākslu “Uzlecošā zvaigzne mākslā”, kuru varēja skatīties un just līdzi jaunajiem māksliniekiem kanālā “RīgaTV 24”. Projekta ietvaros deviņi Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – Ieva Baumgarte, Alise Bēržvade, Kārlis Bogustovs, Ēriks Caune, Inga Frišfelde, Anete Agneta Krišjānova, Kristīne Kutepova, Dāvis Ozols un Evija Skriba – vienpadsmit dienas dzīvoja un strādāja Cinevilla mākslas rezidencē un sacentās par iespēju parādīt savu potenciālu un iemaņas, teju vai katru dienu radot vienu mākslas darbu, iekļaujoties kāda mākslas žanra ietvaros un izmantojot piedāvāto latviešu sakāmvārdu. Tika izmantoti tādi sakāmvārdi, kā “Ko sēsi, to pļausi”, “Dubults neplīst”, “Dzīvo tā, ka arī citi var dzīvot”, “Labam kokam labi augļi”, “Kā lai redz mežu, ja koki priekšā?”, “Mierā stāvēt ir atpakaļ iet”, “Gudrība labāka par zeltu” un “Dzīvot nozīmē nepārtraukti virzīties uz priekšu”. To, kā māksliniekiem ir veicies ar darba izpildi un kurus māksliniekus virzīt uz nākamo kārtu, vērtēja profesionāla žūrija.


No kreisās: šova dalībnieks Ēriks Caune, finālists Kārlis Bogustovs, šova vadītāja Lelde Lietaviete, fināliste Alise Bēržvade,  šova mākslinieku mentors Jānis Klimanovs un galvenās balvas ieguvējs Dāvis Ozols.

ARHĪVS: 11 dienas realitātes šovā

Finālā tika izvirzīti trīs jaunie mākslinieki – Alise Bēržvade, Kārlis Bogustovs un Dāvis Ozols –, kuri cīnījās par galveno balvu 3000 eiro. To nodrošina fonds “Mākslai vajag telpu”.

Jauno mākslinieku pēdējais uzdevums bija radīt mākslas darbu, kas atbilstu sakāmvārdam “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Darbus izvērtēja žūrija – fonda “Mākslai vajag telpu” valdes locekle Katrīna Jaunupe, LMA rektors Aleksejs Naumovs, LMA prorektors profesors Kristaps Zariņš, LMA Scenogrāfijas katedras docents Viktors Jansons, LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs profesors Aigars Bikše un Arterritory pārstāvēju es, Paula Lūse. Katrs no māksliniekiem izstāstīja par savu darbu, uzklausīja žūrijas komentārus un atbildēja uz jautājumiem, pēc tam norisinājās balsojums. Lielāko balsu skaitu un galveno balvu ieguva – Dāvis Ozols. 

Pēc uzvarētāja paziņošanas un balvas pasniegšanas, uzdevu dažus jautājumus Dāvim Ozolam, lai uzzinātu, kāda bijusi motivācija, lai piedalītos šovā, ko viņš no šī šova ir ieguvis un ko darīs ar iegūto naudas summu.  


Dāvis Ozols pie saviem darbiem

Pirmkārt, apsveicu ar uzvaru šajā šovā. Pastāsti, lūdzu, kāda tev bija galvenā motivācija, lai piedalītos šovā?

Droši vien sevi izaicināt un piedzīvot kaut ko jaunu. 

Vai izdevās? 

Šķiet, ka jā. 

Visa šova laikā un arī noslēguma dienā biji ļoti pārliecināts par sevi un savu darbu. 

Man vienmēr bijusi pārliecība par to, ko daru, citādi, iespējams, to nemaz nedarītu. Es negribētu teikt, ka mani darbi ir labi, bet es tiešām daudz strādāju un nekaunos par rezultātu.

Vai atceries brīdi, kad izlēmi saistīt savu dzīvi ar mākslu?

Man interese par mākslu bijusi jau no bērnības. Vienmēr esmu kaut ko zīmējis un gleznojis. Vecāki mani atbalstīja un iestāšanās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā likās likumsakarīga, pēc tam iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā.

Tavas gleznas ir ļoti spilgtas, izteikti krāsainas un piepildītas visdažādākajiem simboliem. Vai tev šāds izpausmes veids glezniecībā ir bijis vienmēr vai attīstījies pēdējo gadu laikā? 

Rozentāla vidusskolā es gleznoju visnotaļ pieklusinātos toņos, bet tas bija tāpēc, ka tur tomēr māca pašus pamatus, to, kas ir “pareizi” vai “nepareizi”, kā “drīkst” vai “nedrīkst”. Mākslas akadēmijas laikā mani darbi kļuvuši krāsaināki, bet laika gaitā gribētu nonākt pie skaidras, tīras un konkrētas krāsu gammas. Runājot par simboliem, tie man vienmēr bijuši aktuāli. 


Viens no žūrijas pārstāvjiem - LMA prorektors profesors Kristaps Zariņš

Vai piekrīti profesora Kristapa Zariņa viedoklim šova pēdējā dienā, ka tavos darbos kaut kas ir par daudz un no kaut kā būtu jāatsakās? 

Nē, nepiekrītu, bet varbūt tas notiks dabiski, ka laika gaitā pieklusināšu elementu un objektu sprādzienu savās gleznās. 


Dāvja Ozola gleznas

Vai simboli, kas redzami tavos darbos, tavuprāt, skatītājam ir nolasāmi?

Simboli manās gleznās bieži vien ir diezgan abstrakti. Spriežot pēc kopējās kompozīcijas, domāju, ka var nojaust, ko kurš simbols nozīmē. Piemēram, centrālajā darbā, ko gleznoju šova noslēgumam, iegleznota ainava, kas nav pilnībā redzama – tā simbolizē tādu vietu, kur ir labi, bet nav zināms, kur tā atrodas. Ir viens elements, kas atkārtojas visās gleznās, kas simbolizē mērķi, vai, piemēram, bieži izmantots simbols ir svece vai sērkociņš, kas simbolizē pārejošas lietas. Esmu dzirdējis, ka pārāk ilustratīvi nedrīkst gleznot, jo tad tā neesot glezniecība. Robeža ir smalka, bet, manuprāt, tas nebūt nav slikti, ja glezniecībā ienāk ilustratīvi momenti. 


Žūrijas pārstāvji - Viktors Jansons un Aigars Bikše

Pieminēji arī gleznā nemanāmi ievietotu videospēļu elementu. 

Jā, mani aizrauj videospēļu perspektīva. Es gan aizsedzu centrālajā darbā iegleznoto mērķi, bet tas bija kā starta punkts gleznas turpinājumam. 

Vai pats spēlē videospēles?

Nē, bet man patīk tā pasaule, man tas šķiet apbrīnojami. 

Kam pievērs galveno uzmanību gan savos, gan citu mākslinieku darbos? 

(Domā.) Es pievēršu uzmanību zīmējumam, kas ir gleznas pamatā. Man ir svarīgi redzēt, ka mākslinieks ir spējīgs zīmētājs. 


Dāvja Ozola gleznas

Vai tu veido skices saviem darbiem? 

Es no sākuma uzzīmēju skici uz papīra un izkrāsoju, to sarūtoju un tad pārnesu uz gleznu. Tas man ļoti atvieglo gleznošanas procesu. 

Ko darīsi ar galveno balvu – 3000 eiro? 

Es gribētu nopirkt moci, bet jāgaida vasara. Visticamāk naudu ieguldīšu kvalitatīvos materiālos, lai turpinātu intensīvi gleznot. 

Vai tev liekas, ka māksliniekiem ir jāskaidro un jārunā par saviem darbiem? 

Es vēlētos gleznot tādus darbus, kas runātu paši par sevi. Protams, ir svarīgi arī runāt, jo beigās jau paliks tikai darbi. Pēc simts gadiem es nevarēšu no kapa teikt: “Hei, es to nebiju tā domājis. Jūs visu esat pārpratuši!” (Abi smejamies.)