ZIŅAS  
Ilustrācija: Anastasija Keiša

Festivāla “Staro Rīga” spožāko notikumu izlase 0

Lauma Laube
17/11/2016

Ilustrācijas: Anastasija Keiša

No 17. līdz 20. novembrim jau devīto reizi norisināsies gaismas festivāls “Staro Rīga”. Četru dienu garumā no plkst. 17.00 līdz 23.00 apmeklētājus izklaidēs 42 gaismas objekti, kas izvietoti galvenokārt Vecrīgā un pilsētas centrālajā daļā. Šis gads festivālam “Staro Rīga” būs īpašs, jo programmā iekļauti daudzi interaktīvi objekti, kuri iedarbināmi ar apmeklētāju līdzdarbošanos. Festivāla organizētāji uzsver, ka “gaisma ir mūsos, mēs paši esam gaisma. Es pats esmu tas, kas var ieraudzīt, kā gaisam uzaust, pats varu ieraudzīt gaišās lietas un vairot gaismu sev apkārt.”

Arī šogad “Staro Rīga” turpina tuvošanos Latvijas simtgadei, sekojot pērn aizsāktajai tēmai. Pagājušā gada festivāla tēma bija “Gaisma sauca”, šogad tā ir “Gaisma ausa”, kas ir Ausekļa teksta fragments no Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, kas vienmēr dziedāta Dziesmusvētkos un citos latviešiem nozīmīgos brīžos.

Lai neapmaldītos plašajā festivāla programmā, Arterritory iesaka apskatīt astoņus, mūsuprāt, zīmīgākos “Staro Rīga” gaismas objektus. 

Pieskaries gleznai

Ikviens no mums var aplūkot gleznu, bet cik bieži redzam, kā tā atdzīvojas? 

Festivāls „Staro Rīga“ tiks atklāts ar iespaidīgu multimediju projekciju „Pieskaries gleznai“ uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas fasādes parka pusē. Lai uz tās atdzīvotos un pilnībā atklātos kāda no piecām mākslinieka gleznām, būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni sensitīviem ekrāniem. Attēls reaģēs uz rokas tuvumu un kustību. Sinhroni ar rokas kustībām atdzīvosies arī skaņa, atainojot katras gleznas unikālo atmosfēru.

Kad Janis Rozentāls radīja savus darbus, viņš fiksēja sevis paša redzētos un sajustos mirkļa iespaidus. Līdz mūsdienām šī fiksācija ir saglabājusies viņa gleznās. Projekts ir kā tulks, kas atdzīvina unikālo gleznas atmosfēru, ievibrē fiksētos tēlus un piešķir visam papildus dimensiju. Ļoti svarīga šajā projektā būs mūzika, kas būs pieskaņota konkrētajai ainai, to ilustrējot, kā arī radot jaunu interpretāciju. Apmeklētājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja ne tikai atklāt, bet arī sadzirdēt gleznu.

Japāņu mapping kolekcija

Tokijā jau piekto gadu notiek videoprojekciju konkurss, kurā piedalās mākslinieki, kuri veido 1 minūti garas mapinga video projekcijas. Festivāla “Staro Rīga” ietvaros varēsim aplūkot sešu japāņu mākslinieku – DOOR / QUA2DUO, Parallel door / artcode, Magic Circle / Halmaki, SUMO /YOYOmiracle, Small World / 963&peko peek no pelo, SNEEZING MAN / NOBISHIRO – veidotos darbus, kas tiks projicēti uz viesnīcas ieejas fasādes Teātra laukumā Vecrīgā (iepretim Operas ēkai). 

Peldošais rifs

Noslēpumiem apvīts, mītisks objekts, kas aicina nebeidzamā ceļojumā ūdenī, gaisā un prātos, skatītājiem būs apskatāms uz “Joker klubs” fasādes Katrīnas ielā 12. Par darba idejas pamatu kalpo asociācija ar psihedēlisku ceļojumu. Uz nama fasādes skatītāji varēs vērot animāciju, kurā notiks vides fonu un objektu deformācija un transformēšanās saskaņā ar ēkas fasādes daļas ģeometriju. Šajā animācijā tiks apvienoti dažādi jūras un sauszemes dzīvnieki, augi, objekti un radības. „Peldošais rifs“ ļaus atplaukt vērotāju fantāzijas pasaulēm un veidos nepārtrauktu dzīvīgu gleznu ritējumu bez konkrēta sākuma vai beigām.

 

Mīts. Mūdienu ala

Augstskolas RISEBA pagalmā, Durbes ielā 4, redzēsim vides objektu-instalāciju, kuras pamatā ir alegorija un interpretācija par Platona alu. Interesenti iepazīs šo alu, kļūstot par modernajiem “paleo-arheologiem”, un atklās mūsdienu mītus, piedaloties spilgtā gaismēnu spēlē un video projekciju piedzīvojumā. Šī projekta autori ir mākslinieki Žiljēns Morels (Julien Morel, Francija), Māris Grosbahs, Didzis Jaunzems un Dina Suhanova, kā arī 15 augstskolas RISEBA studenti.

Kristalizēts

Pie Latvijas Mākslas akadēmijas K. Valdemāra ielā “Staro Rīga” apmeklētājus priecēs audiovizuāla gaismas instalācija, kurā, gaismai satiekoties ar tumsu, dzims dažnedažādi gaismas atspulgi. Atspulgi kustēsies, mijiedarbosies, spēlēsies instalācijas iekšienē uz desmitiem gaismu caurlaidīgiem ekrāniem un metīs spožus atspulgus uz instalācijai apkārt esošajām sienām un objektiem. Autori šo darbu ir pielīdzinājuši kristāliem, kuru šķautnes zaigo krāsainā gaismā. 

Gaismas vēlējumi 

Jēkaba laukumā būs skatāma interaktīva instalācija, ko veido trīs no 3 līdz 7 metrus augstas piepūšamās sfēras, kuras pilda urbāno ekrānu funkcijas. Izmantojot savas mobilās ierīces, apmeklētāji varēs piedalīties satura veidošanā, turklāt projekts kalpos arī kā neformāla satikšanās vieta, kur cilvēkiem būs iespēja sevi radoši izpaust. Projekta realizācijai autori izmantojuši divas pašu izstrādātas interaktīvās aplikācijas – “Ziņu koks” un “Billijs”. Ar pirmās aplikācijas palīdzību apmeklētājiem būs iespēja nosūtīt savu vēlējumu attēlošanai uz vienas no sfērām. Katrs nosūtītais vēlējums vizuāli parādīsies kā koka zars, tādējādi ar katru jauno vēlējumu apmeklētājiem atklāsies arvien kuplāks un lielāks koks. Ar otras aplikācijas palīdzību apmeklētāji varēs savus vēlējumus uzzīmēt uz blakus esošās sfēras. Lai uzzīmētu savu vēlējumu, apmeklētājiem būs nepieciešams izmantot kādu gaismas nesēju, piemēram, savas mobilās ierīces ekrānu, kuru virzot gar sfēras virsmu, tiks veidots zīmējums.

98 gaismas gleznas Latvijai 

Interaktīva, multimediāla instalācija uz Rīgas Sv. Pētera baznīcas fasādes aicinās ikvienu gleznot ar gaismu, radot pārsteidzošus gaismas ornamentus. Festivāla apmeklētāji varēs apgleznot fasādi, izveidojot vismaz 98 dažādas gleznas, kuras būs vērojamas uz vietas projekta norises brīdī.

Ikviena no gaismas gleznām tiek veidota no latvju rakstiem un zīmēm, kas simbolizē kultūrvēsturisko mantojumu. Katrs festivāla dalībnieks varēs izveidot savu rakstu kombināciju, izveidojot mūsdienīgus ornamentus.

Garauši

Festivāla “Staro Rīga” laikā Doma laukumu ieņems milzu truši – gaismas objekti, kas paredzēti bērniem un pieaugušajiem, kuri joprojām tic brīnumiem. Bet ne tikai – šī instalācija arī kalpo kā atgādinājums par milzīgu vides problēmu, kas atrodas mums acu priekšā, taču tiek ignorēta, jo slēpjas aiz pievilcīgas ārējās formas un veidola.

Milzu trušu dzimtene ir Austrālija. Instalācijas autore – māksliniece Amanda Parera (Amanda Parer) atklāj, ka Austrālijā trušu populācija ir ļoti liela un tie rada ekoloģisku postu. Mēģinājumi tos izskaust cietuši neveiksmi. Kopš 1788. gada, kad trušus Austrālijā ieveda baltie kolonizatori, tie ir paguvuši izjaukt līdzsvaru starp vietējām dzīvnieku sugām. Autores mērķis ir ar šo publisko instalāciju ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot, norādot uz dabas skaistumu, bet vienlaicīgi arī trauslumu, kā arī likt aizdomāties par risinājumiem akūtām vides un ekoloģijas problēmām.

staroriga.lv