ZIŅAS  
(Fragments.) Alehandro Ospina. Harky Diamonds. 2014. © Alejandro Ospina. Frameless Gallerymākslas mesē Cosmoscow 2016

Mākslas tirgus ziņas oktobrī 0

Elīna Ije
28/10/2016

Mākslas tirgus Sprīdītis – Cosmoscow

No 9. līdz 11. septembrim Maskavā ceturto reizi norisinājās Krievijas vienīgā laikmetīgās mākslas mese Cosmoscow. Lai arī vien nesen uzsākusi ceļu, tā zina, kādā virzienā doties. Pirmkārt, rosināt Krievijas kolekcionāru apetīti pēc pašmāju mākslinieku darbiem un veicināt mākslinieku un galeriju īpašnieku sadarbību. Otrkārt, vērst starptautisko tirgotāju un pircēju uzmanību uz notiekošo reģiona mākslas dzīvē. Lai ieceres realizētos meses vadība paļaujas uz pavisam vienkāršu veiksmes recepti – krāšņa prezentācija, dzirkstoša gaisotne un demokrātiskas cenas. Mesē piedāvāto mākslas darbu cenas variē no 1000 līdz 600 000 eiro, kas paver iespējas aktīvi piedalīties plašākam pircēju pulkam.

Darījumi Cosmoscow tiek slēgti „šeit un tagad”, pretēji tam kā, tas notiek Art Basel, kur lielākā daļa galeriju stendos redzamā ir jau iepriekš rezervēti mākslas darbi. Turklāt Bāzelē brokastīs nepasniedz pankūkas ar ikriem un šampanieti, kā tas ir ierasts Maskavā...

Šoreiz Cosmoscow uzņēma apmeklētājus vēsturiskā tirgus paviljona Gostiny Dvor telpās, vien pāris soļu attālumā no Sarkanā laukuma. Intīmo gaisotni Gostiny Dvor veidoja 34 starptautiskas galerijas ar 130 mākslinieku darbiem, pārstāvot galvenokārt autorus no Krievijas un bijušajām Austrumu bloka valstīm. Baltiju mesē reprezentēja galerija Temnikova & Kasela no Tallinas.

Saka, ka visam ir savs laiks, taču Cosmoscow neilgajā pastāvēšanas laikā jau izteikti pamanāms Centrāleiropas galeriju un Rietumu pircēju klātbūtnes trūkums. Pēc galerijas Anna Nova direktores Marinas Vinogradovas vārdiem, Krievijā neesot spēcīgas pašmāju laikmetīgās mākslas. Viņa piebilst, ka jauno krievu mākslinieku jaunrade bieži ir politiski orientēta, un tas nebūt nav lielums, kas īpaši uzrunātu Rietumu kolekcionārus.

Pierādot, ka vietējie mākslinieki spēj konkurēt starptautiskā tirgus arēnā, tās galerijas, kas jau ilgstoši sadarbojas ar krievu mākslas kolekcionāriem, atzīst, ka Cosmoscow ir lieliska platforma, kur atklāt jaunās zvaigznes. Tā, lūk, galerija NK (Antverpene), kuras klienti pieder pie izsoļu namu ietekmīgāko klientu loka, sader ar Cosmoscow formātu kā cimds ar roku. „Krievu kolekcionāri prot novērtēt izcilu glezniecību un klasiku – tāpat kā beļģi. Un tieši tādēļ galerija popularizē krievu māksliniekus Beļģijā un beļģu māksliniekus – Krievijā,” skaidro galerijas NK direktore Nadja Kotova.


Kerims Ragimovs.
Humanproject. Episode 50. 2015. Marina Gisich Gallery

Daži Cosmoscow tirgus rezultāti:

– Galerijas Marina Gisich (Sanktpēterburga) stendā pārdoti vairāki krievu mākslinieka Kerima Ragimova (Керим Рагимов) darbi, katrs ienesot ap 20 000 eiro.

– Londonas galerija Rosenfeld Porcini kāda krievu kolekcionāra rokās nodeva grieķu mākslinieka Antonis Donef darbu Untitled (2015) par 11 000 mārciņu.

– Galerija Triumph (Maskava) pārdeva divas vācu mākslinieks Kristofa Meijera (Christoph Meier) gleznas: Untitled („Bez nosaukuma”, 2012) un Harbour 4 („Osta 4”, 2007) ar kopējo summu 10 000 eiro.

– Pasākuma laikā norisinājās labdarības izsolē Off White, kuras laikā  tika iegūta negaidīta rekordsumma – 187 000 dolāru. Par izsoles zvaigzni kļuva mūsdienu krievu baleta ikonas Dianas Višņevas portrets, kura autors ir franču modes fotogrāfs Patriks Demaršeljē (Patrick Demarchelier); tas tika nosolīts par 24 000 eiro. 


Andžela de la Krusa. Recycled (Hybrid) Red. 2016. Foto: Lisson Gallery

FIAC ieplūst Parīzes ielās

Francijā gaidītākais laikmetīgās mākslas gadatirgus Foire Internationale d'Art Contemporain (FIAC) šogad norisinājās no 20. līdz 23. oktobrim Grand Palais izstāžu hallē. Pasākums pulcēja 186 starptautiskas mākslas galerijas, no kurām 42 demonstrēja savu veikumu Parīzes publikai pirmo reizi. Šī gada FIAC pasākumu programma piedāvāja trīs jaunas sadaļas: ekspozīciju Salon Jean Perrin, kas veltīta 20. gadsimta beigu mākslai; skati On Site, kas piedāvāja jaunāko tēlniecības un instalāciju mākslas ekspozīciju; un starpdisciplināru performatīvās mākslas programmu Parades, kas norisinājās vairākās vietās pilsētā.

Pērn Francijas mākslas un antīko priekšmetu tirgus ieņēma stabilu ceturto pozīciju, sekojot Amerikas un Āzijas sniegumam. Saskaņā ar TEFAF šī gada martā publicētajiem tirgus rādītājiem Francijas tirgotāju veikums sastādīja 6% no 63,8 miljardu dolāru globālā mākslas tirgus vērtības 2015. gadā.

Šogad FIAC tirgus situācija ir krietni nestabilāka nekā pērn. To ietekmējis augstais terorisma līmenis, kas mazinājis apgrozījumu dažādos valsts ekonomikas sektoros.  Īpaši manāma pieticīgā Amerikas un Āzijas klientu klātbūtne tādos pasākumos kā mākslas un dizaina mese PAD šī gada aprīlī un septembrī notikusī Paris Biennale des Antiquaires. Galerija Paula Cooper (Ņujorka) pārdeva 2016. gadā tapušo amerikāņu mākslinieka Rūdolfa Štingela (Rudolf Stingel) lielizmēra brokāta abstrakciju zelta un rozā toņos kādam Eiropas mākslas kolekcionāram par 1–2 miljoniem dolāru.


Džordžs Kondo. Untitled (Head #2). 2016. Foto: Sprüth Magers Gallery

Thaddaeus Ropac galerija (Zalcburga, Parīze, Londona) pārdeva Roberta Raušenberga (Robert Rauschenberg) akrila un zīdspiedes tehnikā radītu darbu par vienu miljonu eiro. Arī austriešu galerists Tadeušs Ropaks atzīst, ka ārzemju viesu situācija mesē ir patiesi šokējoša. Galerijas stendu pirmajā dienā apmeklējuši vien četri amerikāņu klienti. Iepriekšējos gados to skaits bijis simts un pat vairāk. „Tas nenozīmē, ka amerikāņi nav ieinteresēti. Darījumi tiek veikti, taču lielākoties tas notiek attālināti,” atklāj Ropaks.

Galerija Sprüth Magers (Berlīne, Londona) ziņoja, ka kādam anonīmam amerikāņu klientam tika pārdots Džordža Kondo (George Condo) darbs Untitled (Head #2) („Bez nosaukuma (Galva nr. 2)”, 2016) par 550 000 dolāriem.


Albrehts Dīrers. “Četri apokalipses jātnieki.” 1497–98.; Johans Jākobs Ridingers. OMNIA MIHI SUBDITA. “Nāves likums.” 1760. Foto: Christie’s

Šaušalīgi motīvi Christie’s izsolē

Visu svēto nakts noskaņās no 25. oktobra līdz 3. novembrim Christie’s tiešsaistes izsolē Death & Desire: Prints from the Collection of Giancarlo Beltrame („Nāve & iekāre: grafikas no Džankarlo Beltrames kolekcijas”) tiek piedāvāta Helovīna tematikai atbilstoša grafiku izlase no itāļu mākslas kolekcionāra Džankarlo Beltrames (1925–2011) krājuma. Memento mori un Vanitas, mītiski dzīvnieki un monstri, skeleti un galvaskausi, raganas un mocekļi – tas viss atrodams šajās grafikās, kas tapušas no 15. līdz 20. gadsimtam.
Džankarlo Beltrame bija kaislīgs zinātnisko grāmatu un renesanses gravīru kolekcionārs, viņa nama sienas Vičencā no vienas vietas klāja mākslas darbi ar mūžīgās mīlas un nāves tematiku.
Šī izsole sniedz iespēju iegādāties ārkārtīgi retus un neparastus grafikas darbus ar aptuveno sākuma cenu 600 dolāru apmērā. Piedāvājuma galvenās „zvaigznes”: viena no visslavenākajām grafikām mākslas vēsturē – Albrehta Dīrera „Četri apokalipses jātnieki” (1497–98) un par visdīvaināko renesanses grafikas darbu uzskatītais Agostīno Veneciāno „Sprāgonis” (Lo Stregozzo, 1515–25). 


Gerhards Rihters. Abstraktes Bild 809-2. 1994. © Foto: Christie’s images

Ēriks Kleptons izaicina Gerharda Rihtera mākslas tirgu

15. novembrī gaidāmajā Christie’s pēckara un laikmetīgās mākslas izsolē Ņujorkā nonāks Gerharda Rihtera glezna Abstraktes Bild („Abstraktā glezna”, 1994) no britu roka leģendas Ērika Kleptona kolekcijas. Gleznas tirgus cena tiek lēsta pa 20 miljoniem mārciņu. Jau tagad izskan spekulācijas par to, kāds varētu būt izsoles iznākums un kā tas atspoguļos tirgus pieprasījumu pēc Rihtera darbiem vispār, jo aizvadītajā gadā tas mazinājies par 92%. Par vienu no galvenajiem iemesliem tiek minēts fakts, ka Rihtera kolekcionāri jau sev interesējošos darbus ir ieguvuši.
Abstraktes Bild ir viens no četru darbu sērijas, ko Rihters uzgleznoja 1994. gadā un kas izpelnījās plašu atzinību. Viens no darbiem nonāca Teita muzeja un Skotijas Nacionālās galerijas kopējā kolekcijā, bet pārējos trīs iegādājās kolekcionāri Ulla un Heiners Pīcši. 2001. gadā Kleptons šos trīs darbus nopirka no Pīcšiem par 3,4 miljoniem mārciņu. 2012. un 2013. gadā par 55,2 miljoniem dolāru tika pārdotas pirmās divas gleznas. Ja Abstraktes Bild gaidāmajā Christie’s izsolē piepildīs 20 miljonu dolāru prognozi, tad Kleptona ieguvums 20 reizes pārsniegs sākotnēji ieguldīto naudas summu.


Salvadors Dalī. Lobster Telephone. © Foto: Christie’s images

Sirreālistu darbi Christie’s izsolē

15. decembrī Londonā izsoļu nams Christie’s piedāvās 200 vienību plašu mākslas darbu izlasi no sirreālistu kustības patrona Edvarda Džeimsa (Edward James) mākslas fonda. Piedāvājuma augstākie punkti ir Salvadora Dalī radītie objekti: „Telefons-omārs (ar afrodiziaku)” (1938) un „Dīvāns Mejas Vestas lūpu formā” (1938).
Dalī savulaik šos objektus veidoja pēc Edvarda Džeimsa pasūtījuma, kurš, saskaņā ar izsoles katalogā minēto, laikā, kad mākslinieks bija nonācis finansiālās grūtībās, izmaksāja viņam ikmēneša algu apmaiņā pret izciliem mākslas darbiem.
Telefons-omārs, kas novērtēts ar 250 000 mārciņu sākumcenu, detalizēti aprakstīts Dalī 1942. gadā izdotajā autobiogrāfijā The Secret Life of Salvador Dali („Salvadora Dalī slepenā dzīve”). Mākslinieka pārdomas atklāj lasītājam šo divu savdabīgo motīvu apvienojuma pirmsākumu, proti: „Es nesaprotu, kāpēc restorānā, pasūtot grilētu omāru, tā vietā netiek pasniegts vārīts telefons... Kādēļ šampanieti vienmēr pasniedz atdzesētu? Un kāpēc telefons, kura sakarsusī virsma ir tik nepatīkami lipīga, netiek pasniegts sudraba spaiņos ar sasmalcinātu ledu?”.
Savukārt lūpu formas dīvāns jau sākotnēji netika veidots praktiska lietošanai. Pēc mākslinieka paša vārdiem – lai arī skaists, tas ir briesmīgi neērts sēdēšanai. Skulptūras sākumcena ir 400 000 mārciņu.