ZIŅAS  
(Fragments.) Mārtiņš Grauds. Foto no grāmatas „Kopā kapos“

Kopā kapos 0

Klajā nāk grāmata ar Mārtiņa Grauda fotogrāfijām, veltīta kapusvētku tradīcijai Latvijā

Arterritory.com
17/08/2016

Mārtiņš Grauds kapusvētkus sāka fotografēt 2008. gadā Alūksnē. Tomēr ideja par to, ka šo Latvijas tradīciju vajadzētu dokumentēt, radās jau agrāk. Atgriezies no kāda ceļojuma, Grauds meklējis stāstus, līdz nonācis līdz Alūksnei, kur lielākais notikums reizi gadā ir Latvijā lielākie kapusvētki. Sākumā bijusi doma safotografēt materiālu, kas vēlāk palīdzētu tapt dokumentālai filmai, tomēr pēc tam, pētot fotogrāfijas, autors sapratis, ka fotogrāfija šajā gadījumā ir spēcīgāka par filmu, un nolēmis palikt pie tās, radot foto grāmatu.

Tas arī sakrita ar Jaunā Rīgas teātra “Latviešu stāstu” projektu, kura ietvaros tika vākti stāsti par kapusvētkiem. Toziem notika saruna ar režisoru Alvi Hermani, un abas ieceres saslēdzās kopā – nebija vēl skaidrs, kā, bet bija skaidrs, ka jāvāc materiāls. 2009. gadā darbs jau notika sistemātiski un turpinājās līdz 2012. gada vasarai.

Rīt, 18. augustā, beidzot varēs ieraudzīt šī, pirms astoņiem gadiem iesāktā, projekta rezultātu – plkst. 16.00 Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, Hāmaņa ielā 2a (netālu no Mārtiņa kapiem), notiks izdevniecības “Neputns” izdotās grāmatas “Kopā kapos” atvēršanas svētki. Grāmatā iekļautas Mārtiņa Grauda 2008.–2012. gadā uzņemtās fotogrāfijas no kapusvētkiem un lasāmi folkloristes Janīnas Kursītes, literatūrvēsturnieces, Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratores Ilonas Miezītes, filozofes Māras Mellēnas, sociologa un esejista Tāļa Tisenkopfa, rakstnieka Andra Akmentiņa raksti. Tāpat izdevumā iekļautas grāmatas redaktores Ineses Zanderes sarunas ar fotogrāfu Mārtiņu Graudu, režisoru Alvi Hermani un aktieri Gundaru Āboliņu. 

Kapusvētku fotogrāfijas tapušas nedaudz vairāk kā trīs sezonu laikā. Mārtiņš Grauds domā, ka apmeklējis aptuveni 40 kapusvētkus un izlietojis pāri par 100 filmiņu – vairāk nekā 3000 kadru. Jaunā Rīgas teātra izrādē tika izmantotas ap 400 fotogrāfijas. Grāmatā būs mazāk, bet to papildinās plakāts ar Mārtiņa Grauda fotografētiem 100 kapu soliņiem.
“Kaut kad pa vidu kapusvētku bildēšanai sākās arī kapu soliņu “portretēšana”,” atceras Mārtiņš Grauds. “Ierodies kapos iepriekš, izstaigā tos, meklējot rakursus, skaties, kā krīt gaisma – un pamani soliņus. Ieraugi, ka tie ir ļoti dažādi. Sākot soliņus fotografēt, parādās kolekcionāra prieks un pārsteigums par to, cik neticami dažādi tie ir. Ja kapu dārziņš ir femīnais elements kapu kultūrā, tad soliņš ir maskulīnais.

Soliņos var ieraudzīt latvieša izdomu – no kādiem tik materiāliem un kādās variācijās kapu soliņš nav salikts kopā! Koks ar akmeni, koks ar dzelzi, soliņu kāju formu daudzveidība, soliņi ar atvilktnēm darbarīku glabāšanai – man ir prieks par latviešu amatniecību, fantāziju un izdomu. Soliņos var nolasīt to darinātāja sociālo stāvokli, rocību, pieredzi un izglītību, biogrāfiju. Uzkrājums radīja atklājumu – ka soliņi ir cilvēku portreti.” [Mārtiņš Grauds. Kopā kapos. Red. Inese Zandere. Rīga: Neputns, 2016, 81.–82. lpp.]

Arterritory pievienojas Mārtiņa Grauda sajūsmai par latviešu amatniecību, fantāziju un izdomu kapu soliņu risinājumos un piedāvā aplūkot dažus no autora bagātīgās kolekcijas.

 

martinsgrauds.lv
neputns.lv