ZIŅAS  
Kristaps Ģelzis, Ģirts Bišs. Audioglezna „Kā gulbji balti padebeši iet“. 2012

Cēsu Mākslas festivāla desmit gadi 0

Noskaņas un spilgtākie mirkļi

Arterritory.com
14/07/2016

Cēsu Mākslas festivāls šogad notiek jau desmito gadu! Kaut arī katra festivāla programma tiek veidota, lai apmeklētāji pieredzētu mākslas, mūzikas, kino un teātra jomu spilgtākās parādības, par godu šai jubilejai festivāls šogad vēl vairāk izceļ šo daudzpusību un sākot no 15. jūlija līdz 14. augustam piedāvā intensīvu pasākumu programmu.

ARHĪVS: Cēsu Mākslas festivāla 2016 spilgtāko notikumu izlase

Festivāla direktors Juris Žagars, aicināts paskatīties uz aizvadītajiem desmit gadiem, atzīst: “Aizsākot festivālu, neticējām, ka tas tik veiksmīgi pastāvēs desmit gadus. (..) Cēsu Mākslas festivāls iemantojis mākslinieku uzticību un ieguvis pastāvīgu apmeklētāju loku – katru gadu festivāla pasākumus apmeklē ap 15 000–20 000 cilvēku. Gadu gaitā ir izveidojies īpašais Cēsu Mākslas festivāla zīmols. Mūs atpazīst kā festivālu, kas savas programmas notikumos koncentrējas uz jauno, pārsteidzošo, neordināro un aktuālo mākslā kombinācijā ar klasiskām vērtībām.”

Arterritory bijis kopā ar Cēsu Mākslas festivālu visu savu pastāvēšanas laiku. Gatavojoties izstādes „Laikmetīgā ainava“ atklāšanai rītdien, atskatāmies uz festivāla mākslas izstāžu spilgtākajiem mirkļiem visu desmit gadu garumā.


Ilmāra Blumberga personālizstādes „Lūgšana par redzēšanu II“ atklāšanā. 2007


Ģirta Muižnieka darbu ekspozīcija Cēsu alus brūzī. 2007

Pirmo reizi mākslas festivāls Cēsīs notika 2007. gadā. Festivāla laikmetīgās mākslas programmā bija iekļauta foto un vides instalācija Cēsu pilsētvidē, Ilmāra Blumberga personālizstāde „Lūgšana par redzēšanu II“ Cēsu izstāžu namā, bet mākslinieku grupas F5, Ginta Māldera, Dāvja Sīmaņa jaunākā, Kristīnes Plūksnas, Ģirta Muižnieka, Arņa Balčus, Zentas Dzividzinskas un Viļņa Vītoliņa darbi bija dislocēti līdz šim neizmantotā un neapgūtā teritorijā – Cēsu alus brūzī.


Skats no Cēsu alus brūža pagalma uz Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darba „Mīlestība nekad nebeidzas“ spēcīgo pieteikumu. 2008

2008. gada izstāde Cēsu alus brūzī bija mēģinājums analizēt parādības, emocijas un tēlus, kas pasaulei asociējas ar apzīmējumu „skaistums“, tai skaitā 21. gadsimta skaistuma klišejas, transformācijas, ikonogrāfiju un vispārinātus mītus par skaisto. Toreiz šo tēmu risināt bija uzaicināti Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Andrejs Grants, Dāvis Sīmanis jaunākais, Katrīna Neiburga, Frančeska Kirke, Kristaps Ģelzis un grupa F5. Savukārt Cēsu izstāžu namā notika plaša gleznotājas Džemmas Skulmes darbu izstāde „Tautumeita“.


Ojārs Pētersons. „Mobilā Triumfa arka.“ 2009. Cēsu alus brūzis


Monika Pormale. „Miss pasaules.“ 2009. Cēsu alus brūzis


Normunds Naumanis un Daiga Rudzāte Cēsu Mākslas festivālā. 2009

Ojārs Pētersons, Monika Pormale, Anta un Dita Pences, Jānis Garančs, Kristīne Plūksna, Kaspars Podnieks, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, kā arī Igaunijas mākslinieki Kaido Oles, Marko Mētamms, Rauls Kellers bija aicināti reprezentēt skatītājiem mūsdienu vizuālās mākslas izpausmju un valodas kopumu caur „Mūslaiku varoņu” prizmu 2009. gadā. Cēsu Izstāžu namā togad bija skatāma gleznotāja Borisa Bērziņa darbu izstāde „Svētki” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības krājumiem, kā arī no privātkolekcijām. 


Anda Lāce un Gints Gabrāns iekārtojot savu darbu ekspozīciju izstādē „Mūslaiku varoņi“. 2010 


Andra Brežes darbs izstādē „Mūslaiku varoņi“.  2010

2010. gada laikmetīgās mākslas izstāde Take Care atspoguļoja visu trīs Baltijas valstu aktuālās mākslas tendences. Toreiz mākslinieka un sabiedrības attiecības izstādē noskaidroja Andris Breže, Gints Gabrāns, Kristaps Ģelzis, Valts Kleins, Anda Lāce, Ģirts Muižnieks, Katrīna Neiburga.


Sergeja Bugajeva „Afrikas“ performance kopā ar Suitu sievām festivāla atklāšanā. 2011

Starptautiska izvērtās arī 2011. gada izstāde, kad bez Baltijas māksliniekiem – Helēnas Heinrihsones, Aigara Bikšes, Māras Brašmanes Aļņa Stakles, Ivara Drulles, Reiņa Hofmaņa, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Tonis Sadoja, Flo Kasearu un Jona Gasiuna – izstādē „Starptelpa“ piedalījās arī Krievijas laikmetīgās mākslas spilgta personība Sergejs Bugajevs „Afrika“, kurš Cēsu pilsētas klētī piedāvāja multimediālu projektu „Džons Miltons Keidžs Krievijā un citur pasaulē“, bet Alus brūža pagalmā izpildīja interaktīvu antiKeidža simfoniju Hell Invades God’s Heaven. Savukārt Cēsu Izstāžu namā notika fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstāde.

ARHĪVS: Sergeja Bugajeva „Afrikas“ performance festivāla atklāšanas dienā projekta „Džons Miltons Keidžs Krievijā un pasaulē“ ietvaros 


Cēsu pils tornis ik gadus ir vieta, kur festivāla atklāšanas vakarā noskatīties saulrietu. 2012


Ginta Gabrāna un Kaspara Putniņa audiovizuālais priekšnesums Lux aeterna Cēsu pils parka estrādē. 2012

Kurš mākslas darbs no 2012. gada Cēsu mākslas festivāla centrālās izstādes “Eksperiments un izcilība” palicis atmiņā vislabāk? Iespējams, kādam tas ir Kristapa Ģelža un Ģirta Biša veidotā audioglezna ar atsauci uz Eduarda Veidenbauma dzejoli, citam – Parīzē dzīvojošā mākslinieka Braco Dimitrijeviča personālizstāde “Kuģošana pēcvēsturē” un lielformāta fotoinstalācijas no sērijas “Ikdienas garāmgājējs”, vēl kādam – audiovizuālās norises Lux aeterna Cēsu pils parka estrādē, kuras autori bija Gints Gabrāns un Kaspars Putniņš. 


Audrjis Bučs un Valdis Ozarinskis (Lietuva). „Melnais spilvens.“ 2012

2012. gadā “Eksperiments un izcilība” pulkā bija arī Andris Eglītis, Krišs Salmanis, Harijs Brants, Inta Ruka, Sarmīte Māliņa, Atis Ieviņš un Andris Grīnbergs, radošā apvienība “Orbīta”, Indriķis Ģelzis, bet Cēsu alus brūža pagalmā bija skatāms lietuviešu Audrja Buča un Valda Ozarinska lielformāta vides objekts Black Pillow jeb “Melnais spilvens”.


Donats Jankausks. „Svētdiena.“ 2013


Donats Jankausks. „Svētdiena.“ 2013

2013. gadā pirmo reizi festivāla vēsturē vizuālās mākslas izstādi „Vasaras lasījumi“ veidoja pieaicināts kurators – Viļņas laikmetīgās mākslas centra vadītājs Ķestutis Kuizins. Brūzī vakara sākumu “dūmu skulptūrā” ietina lietuviešu performanču mākslinieks Daiņus Liškevičs, pagalmā sagaidīja Donata Jankauska skulpturāla instalācija, Alus brūža telpās bija skatāmi Vadima Fiškina, Maijas Kurševas, Virdžīnijas Kolvelas, Ernesta Kļaviņa, Leonarda Laganovska darbi. 

ARHĪVS: Daiņa Liškeviča performance “Vienas minūtes portrets, kur Džordžs Mačūns saka – čau!” (2010/2013) izstādes „Vasaras lasījumi“ atklāšanā. 2013


Maija Kurševa. Kharms Beat. 2013 


Vadims Fiškins. „Miss Ziemassvētki“. 2013

Cēsu Tipogrāfijas ražošanas zāle, savukārt, bija pilna ar teju septiņdesmit melnbaltiem lielformāta portretiem – izstādē “Karlīna Vītoliņa. Portreti”. Bet Visvalža Ziediņa izstādē “Bezdibenis” bija apskatāmi iepriekš neizrādīti mākslinieka darbi.


Visvaldis Ziediņš. No izstādes „Bezdibenis“. 2013


Jons Meks Cēsu mākslas festivāla atklāšanā. 2014


Jona Meka darbu personālizstāde. 2014


Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa ekspozīcija North by Northeast. 2014

Cēsu Mākslas festivāla īpašais viesis 2014. gadā bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu avangarda kino krusttēvs Jons Meks, kurš festivālā rādīja speciāli veidotu retrospektīvu fotogrāfiju, video darbu un skaņu instalāciju izstādi – 91 viņa mūža notikumu. Paralēli Cēsu alus brūzī bija skatāma Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa izstāde North by Northeast – projekts, kas gadu iepriekš bija redzama 55. Venēcijas mākslas biennālē.


Artūrs Virtmanis. „Augšāmcelšanās blūzs.“ 2015


Miķelis Fišers. „Kalnā kāpējs.“ 2015


Tomasa Bēlinga (Vācija) darbu ekspozīcijā. 2015

Ar laikmetīgās mākslas izstādes „Tālas noskaņas zilā vakarā“ atklāšanu Cēsu mākslas festivāls iesāka savu devīto gadskārtu. Debesīs virs Cēsu alus brūža lidojošie mākslinieka Artura Virtmaņa veidotās instalācijas gaisa baloni jau iztālēm aicināja ienākt mākslas teritorijā, kas 2015. gadā bija atvēlēta divpadsmit Baltijas un Ziemeļeiropas autoru – Artura Virtmaņa, Miķeļa Fišera, Stena Āres Sandbeka, Anas Grafas, Elīnas Broterusas, Sofijas Hultēnas, Tomasa Bēlinga, Jurgas Barilaites, Margusa Tamma, Bolatas Sīlis-Hīgas, Margrētas H. Blendalas, Maijas Hirvanenas, Merikes Estnas un Emīlijas Škarnulītes – darbiem. 

cesufestivals.lv