ZIŅAS  
Artūrs Punte un Aleksejs Griščenko. “Signālpāri.” Publicitātes attēls

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
11/07/2016

  Artūra Puntes un Alekseja Griščenko kopdarbs “Signālpāri”
12. jūlijs – 3. augusts, 2016

Šodien, 11. jūlijā, plkst. 18.30 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā tiks atklāta Latvijas dzejnieka un mākslinieka Artūra Puntes un Krievijas jauno mediju mākslinieka Alekseja Griščenko kopdarbs “Signālpāri”. Ekspozīcijā ietverti mazi gaismas diožu ekrāni, kuros attēlu iededz tūkstotis mazu spuldzīšu. Attēlotais kļūst nojaušams, skatītājam atkāpjoties atpakaļ vai aplūkojot ekrāna spoguļattēlu uz citas, speciāli sagatavotas virsmas.

Izstādes iecere radās pirms vairākiem gadiem, kad Artūrs Punte radīja skaņu poēmas, ierakstot dažādas skaņas naksnīgās pilsētās. Aizrāvies ar romantisko mirguļošanu, ko pilsētvidē rada reklāmas spuldzīšu, luksoforu, signalizācijas gaismu, ostas bākuguņu un dzelzceļa signālu darbošanās, viņš izveidoja video ierakstu kolekciju, kurā bija fiksēti vientulīgie signāli kā eksistences apliecinājumi. Taču gaismiņas, fiksētas video, zaudēja savu brīnumaino dzīvīgumu, tāpēc tika meklēts cits formāts, kā rekonstruēt sajūtas, kas rodas, vientuļi klaiņojot naksnīgā pilsētā – sadarbībā ar Alekseju Griščenko, tika radīta speciāla, paštaisīta videokamera, apvienota ar gaismas diožu ekrānu. Tā drīzāk izjauc attēlu, kā rada, atzīst Artūrs Punte. Attēlos var tikai nojaust ainavu, kas iemūžināta, un tas autoru interesē visvairāk – robeža, kad attēls vairs nav nolasāms, un brīdis, kad tas vēl nodod vēstījumu tālāk. 

Alberta iela 13 (7. stāvs), Rīga
facebook.com/LMC.LV
lcca.lv


Leons Baksts. Ugunsputna kostīma skice baletam “Ugunsputns”. 1922. Belgazprombank kolekcija, Minska, Baltkrievija. Publicitātes foto

„Leons Baksts un viņa laiks”
Līdz 28. augustam, 2016

Kopš pagājušās nedēļas Mākslas muzejā “Rīgas birža” skatāma izstāde “Leons Baksts un viņa laiks”, veltīta ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai. Ekspozīcijā iekļautas Leona Baksta kostīmu skices, portretu zīmējumi, oriģinālkostīmi, kas saglabājušies no izrādēm, izrāžu afišas un plašs foto materiāls, kas dokumentē mākslas kritiķa un baleta impresārija Sergeja Djagiļeva radītās trupas Ballets Russes uzvedumus. Lielākā daļa izstādē apskatāmo darbu ir deponējums no Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja, ko papildina autora oriģināldarbi, t. sk. gleznas no Minskas Belgazprombankas krājuma.
Lai iezīmētu 20. gadsimta pirmās puses mākslas kopējo ainu, izstādē eksponēti arī mākslinieku apvienības “Mir iskusstva” (“Мир искусства”) dalībnieku (Aleksandrs Benuā (1870–1960), Mihaila Vrubeļa (1856–1910), Mstislava Dobužinska (1875–1957), Borisa Kustodijeva (1878–1927) u.c.) darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Lietuvas Mākslas muzeja krājuma.

Doma laukums 6, Rīga
lnmm.lv
rigasbirza.lv 


Publicitātes attēls

Māra Subača meistarklase un Madaras Gruntmanes dzejas lasījums
13. jūlijs, 2016

13. jūlijā, no plkst. 16.00 līdz 18.00 „Rīgas mākslas telpā” notiks Māra Subača meistarklase, kuru papildinās Madaras Gruntmanes dzejas autorlasījums. Meistarklases laikā mākslinieks demonstrēs un piedāvās apmeklētājiem izmēģināt grafikas autortehniku, izmantojot divas krāsas. Pēc autora domām, šī tehnika izceļ intuīcijas un zemapziņas klātbūtni, kā neatņemamu darba radīšanas instrumentu.

Māris Subačs 1988. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un šobrīd ir viens no mūsdienu atpazīstamākajiem vidējās paaudzes grafiķiem ar viņam vien raksturīgu rokrakstu. Mākslinieka darbi ir vienkārši, shematiski, bieži papildināti ar tekstu, kā arī idejiski ļoti ietilpīgi.

Māra Subača meistarklase notiek grafikas festivāla “Printmaking IN” ietvaros. Radošie grafikas vakari notiks līdz pat 17. augustam, trešdienās, no plkst. 16.00 līdz 18.00.

Kungu iela 3, Rīga
makslastelpa.lv
printmakingfestival.com


Gints Gabrāns. Foood. 2016

Gints Gabrāns. “Ēdiens: 2050”
14. jūlijs – 24. jūlijs, 2016

Ceturtdien, 14. jūlijā, plkst. 18.00 MVT Vasaras mājā tiks atklāta mākslinieka Ginta Gabrāna personālizstāde “Ēdiens: 2050”. Projekta #Blumbergs. Bezgalība trešā izstāde vēstīs par mākslu kā mutāciju, kas veido izmaiņas kultūrā. Ar virsrakstu “Ēdiens: 2050” izstādē tiks turpināta mākslinieka Ginta Gabrāna darbu sērija Food, kas balansē uz sociāla farsa robežas. Risinot utopiskās cilvēka ķermeņa attīstības vīziju, darba naratīvs vēsta par pasaules pārapdzīvotību un pārtikas patēriņa problemātiku.
Šajā projektā Gints Gabrāns sadarbojas ar TV Maskava, kurš būs “Ēdiens: 2050” instalācijas skaņas autors.

Pēc izstādes kuratores Ingas Šteimanes vārdiem, saikne starp Blumbergu un Gabrānu veidojas scenogrāfiskā aspektā – šī joma ir abu mākslinieku vienojošs elements, savukārt darbs “Ēdiens: 2050” skatītāju uzrunā tieši ar atraktivitāti un teatrālumu. Pats mākslinieks skaidro, ka plašākā skatījumā darbs ir par dzīvi un nāvi – par enerģijas nonākšanu uz planētas un nāves klātesamību visa dzīvā kontekstā.
Uzzināt vairāk par mākslas darba tapšanu un ideju varēs Ginta Gabrāna autorvakarā, kas notiks š. g. 21. jūlijā plkst. 18.00 Vasaras mājā.

Kalnciema iela 36/38, Rīga
www.facebook.com/makslaivajagtelpu


Izstādes “Pieradinātā daba” plakāts. (Fragments.)

“Pieradinātā daba. 18.–21. gadsimts”
14. jūlijs – 16. oktobris, 2016

No 14. jūlija līdz 16. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas “Pieradinātā daba”, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota.

Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri. Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos –mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika.

Izstādi papildina plaša pasākumu programma “Modes daba”, kas ietver sešu lekciju ciklu, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes.

Skārņu iela 10/20, Rīga
lnmm.lv


Ievas Epneres darbs. Cēsu Mākslas festivāla publicitātes attēls

Cēsu mākslas festivāla izstādes un kino programma
No 15. jūlija, 2016

Piektdien, 15. jūlijā sākas Cēsu Mākslas festivāls, kas nu jau desmito gadu piedāvā vērienīgu mūzikas, kino un vizuālās mākslas programmu. Festivāla vienojošais vadmotīvs šogad ir Ainava.

Mākslas izstādes „Laikmetīgā ainava“ ideja radusies vēlmē apliecināt ainavas pārlaicīgumu un spēju kļūt par katalizatoru. Ekspozīcija tiecas apliecināt faktu, ka ainava joprojām iedvesmo māksliniekus radīt darbus un tādā veidā komunicēt par mūsdienu sabiedrībai nozīmīgām tēmām, dalīties personiskās atklāsmēs vai arī būt pārlaicīgu notikumu lieciniekiem.
Izstādē ar jaunradītiem darbiem piedalīsies desmit Latvijas autori – Sergejs Davidovs, Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Romans Korovins, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Inga Meldere, grupa “Orbīta”, Krišs Salmanis un Anna Salmane, Paula Zariņa – , kā arī vācu izcelsmes amerikāņu eksperimentālā kino režisors un mākslinieks Džeimss Bennings.
Izstāde būs skatāma līdz 6. augustam.

Cēsu Izstāžu namā 15. jūlijā plkst. 19.00 tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu “SEB stipendija glezniecībā” laureātu darbu izstāde „Nākotnes retrospekcija“. Tajā skatāmi jauno mākslinieku – Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Laimdotas Steķes, Klāva Lora, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles – darbi.
Izstāde skatāma līdz 14. augustam.

Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivālā neiztikt bez kino programmas. Kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa izveidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam.
Sestdien, 16. jūlijā, plkst. 18.00 Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kino zālē programmu atklās režisora Aivara Freimaņa poētiskā filma par Zaķusalu un tās vidi “Ābols upē” (1974). Savukārt 17. jūlijā plkst. 18.00 varēs noskatīties divu mīlinieku stāstu Teksasā Terensa Malika filmā “Debesu dienas” (Days of Heaven, 1978).

16. jūlijā plkst. 20.00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” dzirdēsim Shipsea kamerkoncertu balsij, klavierēm un neredzamam korim. Programmā: dziesmas ar Aspazijas, Raiņa, Ojāra Vācieša, Agneses Krivades un tautas vārdiem, Filipa Glāsa klaviermūzika.

ARHĪVS: Cēsu Mākslas festivāla spilgtāko notikumu izlase

Vecais alus brūzis – Lenču iela 9/11, Cēsis
Cēsu izstāžu nams – Pils laukums 3, Cēsis
Vidzemes koncertzāle “Cēsis” – Raunas iela 12, Cēsis
cesufestivals.lv


Aleksandra Dembo darbs. 1998. Publicitātes attēls

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu sezonas atklāšana
15. jūlijs, 2016

Piektdien, 15. jūlijā plkst. 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklātas sešas jaunas izstādes ar starptautiski atpazīstamu mākslinieku darbiem.

Aleksandrs Dembo. „Uzdrīkstēšanās”
Aleksandra Dembo izstāde „Uzdrīkstēšanās”, kas skatāma līdz 14. augustam, veidota, balstoties uz Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja un Grafikas kameras kolekcijām, pamatā parādot vienu no spilgtākajiem mākslinieka cikliem – “Vēstules draugam”, ko papildina citas izcilas kompozīcijas, dažas, no kurām plašākai auditorijai būs skatāmas pirmoreiz.

Laura Guoke. „Lietuviešu ciemā”
Ar savdabīgu projektu “Lietuviešu ciemā” pārsteigs Lietuvas multimāksliniece Laura Guoke. Viņas ekspozīciju, ko varēs skatīt līdz 15. septembrim, veido īpašā tehnikā un īpašā gaismā radītas kompozīcijas, kuras arī skatītājiem pavērsies pavisam neparastā apgaismojumā. Izstādei piemīt sociāls formāts, spilgti iezīmējot Ziemeļlietuvas iedzīvotāju dzīvi un laužot valdošos stereotipus par dzīvi laukos.


Marks Šagāls.”Uzklātais galds.” 1923–1927. Valsts Tretjakova galerijas kolekcija, Maskava

Marks Šagāls. „Mirušās dvēseles”
Marka Šagāla „Mirušo dvēseļu” ofortu pilnais komplekts šodien ir liels retums muzejos un privātajās kolekcijās. Postpadomju teritorijā šādi komplekti ir tikai četru muzeju kolekcijās, tai skaitā Marka Šagāla muzejā Vitebskā (Baltkrievija). Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Vitebskas M. Šagāla muzeju, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra apmeklētajiem līdz pat 15. septembrim būs iespēja baudīt pasaulslavenā mākslinieka darbu izstādi „Mirušās dvēseles”. Izstādes darbi tapuši kā ilustrāciju cikls Nikolaja Gogoļa poēmai ar tādu pašu nosaukumu un ieņem nozīmīgu vietu mākslinieka daiļradē.

ARHĪVS: Ar eņģeli galvā. 20 lietas, kas jāzina par Marku Šagālu

Evrims Ozeskidži. „Ierobežots dialogs”
Jaunais Turcijas mākslinieks Evrims Ozeskidži ir saņēmis četras godalgas dažādos gleznošanas konkursos, piedalījies sešās personālizstādēs un vairāk nekā trīssimt nacionāla un starptautiska mēroga jauktajās izstādēs. Savā projektā “Ierobežots dialogs”, ko līdz 15. septembrim varēs apskatīt Daugavpils Marka Rotko centrā viņš filozofiski runā par nevienprātību sabiedrībā, kas, iespējams, rada citu izpratni par to, kāda tā ir un kas mēs tajā esam.


Pols Hakslijs. Untitled No. 92. 1968. Tate Collection. © Paul Huxley

Pols Hakslijs. “Sešas desmitgades”
Līdz 18. septembrim Marka Rotko centrā skatāma Lielbritānijas mākslinieka, arī mākslinieka Marka Rotko drauga – Pola Hakslija personālizstāde “Sešas desmitgades”. Gleznotājam Polam Hakslijam ir visai būtiska loma britu mākslā gan kā starptautiski atzītam māksliniekam, gan arī kā cienītam pedagogam. No septiņdesmito gadu beigām līdz pat deviņdesmito gadu beigām Hakslijs pasniedza Karaliskajā mākslas koledžā. Viņa mākslas darbi ir atrodami nozīmīgākajās vadošo ārvalstu un Apvienotās Karalistes muzeju kolekcijās. Hakslija darbu izstāde skatītājos radīs nepārprotamu priekšstatu par mākslinieka paveikto sešās desmitgadēs, iezīmējot viņa rokrakstu ar spilgtākajām kompozīcijām.

“Martinsona balvas” izstāde
Piektdien, līdz ar jauno izstāžu sezonu tiks atklāta I Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles ietvaros izsludinātā „Martinsona balva”. Savukārt 16. jūlijā, plkst. 14.00, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ikviens tiek aicināts vērtēt starptautiskās „Martinsona balvas” nominantu prezentācijas un konkursa darbu izstādi.
Dalībai biennāles konkursa izstādē Martinsona balva tika aicināti individuāli mākslinieki, kā arī mākslinieku grupas neatkarīgi no vecuma un nacionalitātes. Katrs varēja pieteikt dalībai tikai vienu mākslas darbu. Mākslas darbam netika noteikti tematiskie, materiālu vai izmēru ierobežojumi, tomēr keramikas komponentei mākslas darbā bija jābūt noteicošai. Izstādē vienkopus skatāms 33 pasaules valstu 135 keramiķu veikums. „Martinsona balvas” pasniegšanas ceremonija norisināsies šī gada 21. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā.

Mihaila iela 3, Daugavpils
rothkocenter.com 


Džemmas Skulmes glezna “Dialogs”. Ap 2000. Foto: Normunds Brasliņš

Džemma Skulme. “Dialogi”
16. jūlijs – 4. septembris, 2016

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 16. jūlijā tiks atklāta mākslinieces Džemmas Skulmes personālizstāde „Dialogi“.

Džemmas Skulmes darbu tēli – kariatīdes, latviešu tautumeitas, spāņu infantes – ir atpazīstami kā simboliski monumenti, kas balstās gan latviešu nacionālajos, gan pasaules arhetipos. Caur tiem māksliniece runā par nacionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanu – lietām, kas viņai vienmēr bijušas svarīgas. Vispārinot un lielākā vai mazākā pakāpē abstrahējot, pielietojot arī alegoriju, Džemma Skulme atradusi simbolus un zīmes, ar ko uzrunāt. Simbols ir arī sievietes tēls, kas vienmēr bijis autores mākslas satura un formas pamats dažādās tematiskās variācijās un formālās interpretācijās. Džemmas Skulmes glezniecību raksturo spontanitāte, ekspresīvs otas atvēziens, un savā ziņā tā ir kā tiekšanās pēc brīvības, atļaušanās, vēlēšanās katrā darbā būt atklājējam.

Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar fondu „Mākslai vajag telpu“.

ARHĪVS:
Fotreportāža: Fonda „Mākslai vajag telpu“ Vasaras mājas izstāžu cikla „#Džemma 90“noslēgums

Ekspresintervija ar Laimu Slavu par grāmatu „Džemma Skulme“

Akadēmijas iela 10, Jelgava
jvmm.lv