ZIŅAS  
Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” iestudējuma publicitātes attēls

Cēsu Mākslas festivāla spilgtāko notikumu izlase 0

Arterritory.com
07/07/2016

Vēl tikai nedēļa un varēsim sēsties braucamajos, lai dotos uz Cēsīm – 15. jūlijā sākas Cēsu Mākslas festivāls, kas nu jau desmito gadu piedāvā vērienīgu mūzikas, kino un vizuālās mākslas programmu. Festivāla vienojošais vadmotīvs šogad ir Ainava – līdz pat 20. augustam varēsim baudīt tēmu izaicinošu laikmetīgās mākslas izstādi, noskatīties īpaši atlasītas pasaules kino filmas, klausīties mūzikas koncertus un redzēt pēdējā gada spilgtākās profesionālo teātru izrādes.

Cēsu Mākslas festivāls tiks atklāts Vecajā alus brūzī ar izstādi “Laikmetīgā ainava”, bet atklāšanas vakara otrajā daļā koncertzālē “Cēsis” izskanēs pirmais festivāla koncerts, kurā dzirdēsim Pētera Vaska jaunāko darbu – Otro koncertu čellam un orķestrim “Klātbūtne”.

Arterritory.com ielūkojās Cēsu mākslas festivāla plašajā programmā un piedāvā savu festivāla notikumu izlasi. 


Ieva Epnere. “Agate. Āņi.” 2014

IZSTĀDE “LAIKMETĪGĀ AINAVA”
15. jūlijs – 6. augusts, 2016
Vecais alus brūzis

Mākslas izstādē „Laikmetīgā ainava“, šķiet, vistiešāk būs nolasāms festivāla centrālais vadmotīvs. Tās ideja radusies vēlmē apliecināt ainavas pārlaicīgumu un spēju kļūt par katalizatoru. Lai arī šodienas kontekstā ainavas žanrs bieži vien tiek uztverts kā nepopulāra un sevi izsmēlusi parādība, ekspozīcija tiecas apliecināt faktu, ka ainava spēj būt viena no mūsdienu mākslas spilgtākajām, emocionāli un daudznozīmīgi ietilpīgākajām parādībām – ainava joprojām iedvesmo māksliniekus radīt darbus un tādā veidā komunicēt par mūsdienu sabiedrībai nozīmīgām tēmām, dalīties personiskās atklāsmēs vai arī būt pārlaicīgu notikumu lieciniekiem.

Izstādē ar jaunradītiem darbiem piedalīsies desmit Latvijas autori – Sergejs Davidovs, Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Romans Korovins, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Inga Meldere, grupa “Orbīta”, Krišs Salmanis un Anna Salmane, Paula Zariņa – , kā arī vācu izcelsmes amerikāņu eksperimentālā kino režisors un mākslinieks Džeimss Bennings, kura videodarbs jeb mākoņu instalācija Farocki atspoguļo ainavas mainīgumu un vienlaikus pastāvību, kā arī ir šīs ekspozīcijas idejas aizsākuma punkts.


Kadrs no Terensa Malika filmas „Debesu dienas“. 1978

KINO PROGRAMMA „AINAVA“
16. jūlijs – 13. augusts
Koncertzāles “Cēsis” kinozāle

Kā jau ierasts Cēsu Mākslas festivālā neiztikt bez kino programmas. Ainava ir neatņemama kino sastāvdaļa, un kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa izveidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam.

Programmu atklās režisora Aivara Freimaņa poētiskā filma par Zaķusalu un tās vidi “Ābols upē” (1974) – 16. jūlijā plkst. 18.00, kam nākamajā dienā sekos divu mīlinieku stāsts Teksasā Terensa Malika filmā “Debesu dienas” (Days of Heaven, 1978).

Programmā iekļauta arī amerikāņu režisora Toma Andersena dokumentālās filma “Losandželosa spēlē pati sevi” (Los Angeles Plays Itself, 2003), kas pārsvarā sastāv no Holivudas filmu fragmentiem un izcili demonstrēs ainavas kā zīmes izmantošanu kinomākslā. To varēs skatīt 31. jūlijā plkst. 18.00. Savukārt nedēļu vēlāk – 7. augustā plkst. 18.00 – varēsim sekot japāņu armijas ierindnieka ceļam uz budismu režisora Kon Ičikava filmā “Birmas arfa” (Burmese Harp, 1956).

Programma noslēgsies 13. augustā ar Lailas Pakalniņas „Leiputriju“ un Daiņa Kļavas filmu „Piejūra“.


Georgijs Osokins. Publicitātes attēls

GEORGIJA OSOKINA SOLO KONCERTS
6. augusts, plkst. 18.00
Koncertzāle “Cēsis”

Georgijs Osokins ir Latvijas atskaņotājmākslas jaunākā sensācija. Viņš mācījies pie sava tēva Sergeja Osokina Rīgā, papildinājis prasmes pie Mihaila Voskresenska, Dmitrija Baškirova, Georga Frīdriha Šenka un patlaban ir Sergeja Babajana klases students Ņujorkas Džuljārda skolā. Pēc diplomanda titula iegūšanas prestižajā Šopēna konkursā Varšavā (2015) Georgijs uzstājies daudzviet Eiropā, Krievijā, Japānā un ASV, piemēram, šogad maijā pianists koncertēja Vankūveras Playhouse, aizstājot pasaulslaveno Šopēna interpretu Nelsonu Freiri.

Savā koncertprogrammā Cēsu Mākslas festivālam Georgijs Osokins iekļāvis Frederika Šopēna mūziku – barkarolu fa diēz mažorā un sonāti si minorā – , un dzirdēsim arī baroka smalkmeistara Domeniko Skarlati klavierpērles, Sergeja Rahmaņinova vīrišķīgos un jutekliskos opusus, Aleksandra Skrjabina zvaigžņotās prelūdijas, valšus un etīdes.

Šis koncerts vienlaikus būs Georgija Osokina pirmā solo albuma prezentācija. Albumā iekļauti Šopēna vēlīnie opusi no 57 līdz 61, tas ieskaņots Nīderlandē, un jūnijā to laiž klajā britu skaņu ierakstu nams Piano Classics.


Koncerta "Radio kora grupa, Matīss čudars un skaņu ainavas" publicitātes attēls

KONCERTS “RADIO KORA GRUPA, MATĪSS ČUDARS UN SKAŅU AINAVAS“
5. augusts, plkst. 20.00
Vecais tirgus puķu paviljons

Muzikālu pārsteigumu Cēsu Mākslas festivālā noteikti sagādās slovēņu pianiste Kaja Drakslere un latviešu ģitārists Matīss Čudars jeb Čudars-Draksler Duo, kuri sadarbībā ar Latvijas Radio kora grupu un Kasparu Putniņu ļausies organizētai skaņas ainavas improvizācijai – viss sāksies ar meža, vēja un ūdens skaņām, iespējama arī kāda dzīvnieka klātbūtne; no trokšņiem iznirs arvien noteiktāki skaņu augstumi, pēc tam cilvēku balsis atkāpsies, dodot vietu ģitāras un klavieru saspēlei, būs atbalsis no viduslaikiem, būs faktūru spēles, un kulminējošai eksplozijai sekos miers, meditācija un korālis.

Matīss Čudars ir viens no jaunās paaudzes ievērojamākajiem džeza jomas pārstāvjiem. Tāpat kā Kaja Drakslere, viņš guvis izglītību Amsterdamas konservatorijā.


Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” iestudējuma publicitātes attēls

DŽORDŽA GĒRŠVINA OPERA „PORGIJS UN BESA“
6. augusts, plkst. 21.00
Cēsu pils estrāde

Vērienīgākais šī gada festivāla mūzikas notikums gaidāms Cēsu pils parka estrādē – slavenās Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” brīvdabas iestudējums, kas tiks izrādīts tikai vienu reizi. Koncertos un citos pasākumos bieži skan populārākie operas fragmenti (tajā skaitā Summertime), taču pilniestudējums Latvijā noticis tikai vienreiz – 1973. gadā Latvijas Nacionālajā operā.

“Porgijs un Besa” ir spilgtā muzikālā valodā izstāstīts stāsts par mīlestību, tās nepastāvīgumu, kaislību, noziedzību, sadzīves traģēdijām un ikdienas priekiem.

Uzvedumu Cēsu Mākslas festivālam iestudējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, kurš Gēršvina šedevru pamatīgi izstudēja laikā, kad strādāja par Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģentu.

Saskaņā ar komponista vēlmi operas četras galvenās lomas jādzied melnādainiem solistiem. Cēsīs klausītājiem dziedās “Porgija un Besas” iestudējumos pasaulē atzinību guvuši solisti: Latonija Mūra (Latonia Moore), Džermeins Smits (Jermaine Smith), Lesters Linčs (Lester Lynch). Redzēsim un dzirdēsim arī Latvijas dziedātājus – Sonoru Vaici, Mihailu Čuļpajevu, Margaritu Vilsoni, Ilonu Bageli, Ievu Paršu u.c.
Koncertiestudējuma režisors – Viesturs Kairišs.


Izrāde “Portreti. Vilki un avis” (rež. Viesturs Meikšāns)

TEĀTRA KRITIĶES SILVIJAS RADZOBES LEKCIJAS
30. jūlijs, 4., 14. augusts, plkst. 18.00 – koncertzāle “Cēsis”
12. augusts, plkst. 17.00 – Latvijas Nacionālais teātris, Rīga

Cēsu Mākslas festivāls piedāvā arī teātra programmu – piecas izrādes, kuras atlasījusi teātra kritiķe Silvija Radzobe, tostarp gan Liepājas teātra izrāde “Portreti. Vilki un avis” (rež. Viesturs Meikšāns), gan Nacionālā teātra “Zēns” (rež. Elmārs Seņkovs), gan Vladislava Nastavševa Nacionālajā teātrī iestudētā spāņu 20. gadsimta dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas luga “Asins kāzas”.

Pirms izrādēm skatītājiem būs iespēja dzirdēt Silvijas Radzobes ievadlekcijas par dažādām ar teātri saistītām tēmām, kurās ieeja būs bez maksas, bet tie, kas nevarēs būt klātesoši, lekcijas varēs baudīt arī LMT straumējumā 4., 12. un 14. augustā.

Lekciju tēmas:
30. jūlijā – “2015./2016. gada Latvijas teātru sezona: procesi, personības, pārsteigumi”;
4. augustā – “Rīgas neatkarīgie teātri un to avangardiskie meklējumi: Dirty Deal teatro un Ģertrūdes ielas teātris”;
12. augustā “Federiko Garsijas Lorkas dzīve un daiļrade homoseksuālās kultūras kontekstā”;
14. augustā “Kā raksta un kā lasa teātra recenzijas”.

www.cesufestivals.lv