ZIŅAS  
(Fragments.) Dāvis Kaņepe. Foto: Zīle Zīle

Komēta nāk! 0

Īssaruna ar Dāvi Kaņepi par festivālu "Komēta"

Paula Lūse
28/06/2016

No 7. līdz 10. jūlijam Daugavgrīvas cietoksnī (Birzes ielā 2) Bolderājā pirmo reizi norisināsies jauns un kosmisks kultūras festivāls „Komēta“. Par 2016. gada galveno festivāla tēmu ir izvirzīta prāta ekoloģija, apzinoties, cik lielā mērā fiziskā un mentālā labklājība ir atkarīga no dabas labklājības, kā rezultātā rodas dabiska tieksme aizsargāt citu dzīvību. Mūzikas grupu izvēlē šogad likts uzsvars uz Tuvo Austrumu mūzikas grupām un dažādām arābu mūzikas interpretācijām. Grupu uzstāšanās nenotiks vienlaicīgi uz dažādām skatuvēm, kā tas notiek daudzos citos mūzikas festivālos, bet gan tā, lai pasākuma dalībnieki varētu noklausīties visus koncertus. 

Apmeklējot festivāla preses konferenci un runājot ar vairākiem “Komētas” veidotājiem, var just lielu entuziasmu un pārliecību par šī festivāla nepieciešamību, un katrs no viņiem ar pilnu atdevi piedalās tā organizēšanā. Arterritory.com tikās ar vienu no festivāla veidotājiem Dāvi Kaņepi, lai uzzinātu mazliet vairāk par to, kā radās ideja par festivālu, kāds ir tā mērķis un kā tika izlemts to organizēt tieši Daugavgrīvas cietoksnī.

Gan preses konferencē, gan medijos īpaši uzsverat, ka festivāls “Komēta” nav komerciāls pasākums. Vai vari, lūdzu, pastāstīt, ko tas nozīmē?

Nu, ja tā melnbalti, komerciālos festivālos apmeklētāji un to skaits ir līdzeklis, lai piesaistītu reklāmdevējus, un to galvenais mērķis ir gūt peļņu. Nekomerciālu festivālu galvenais mērķis ir ideja un principi, ar kādiem tas tiek veidots, bet cilvēki, kas iesaistās, ir dalībnieki, nevis patērētāji, jo viņi ir uztvēruši šī pasākuma mērķus. Visbiežāk izplatītais stereotips par nekomerciāliem pasākumiem ir tas, ka tie ir nabadziņi, kas cīnās par pasaules taisnību. Piemēram, Pasaules Dabas fonds arī ir nekomerciāla organizācija, bet šī fonda vadītājs saņem konkurētspējīgu atalgojumu, jo viņam, lai sasniegtu organizācijas mērķus, ir jābūt augsti kvalificētam. Nebiju pat iedomājies, ka cilvēki izvēlas apmeklēt pasākumus pēc tā, kas ir to sponsori. Man atstāstīja gadījumu, kad kāda persona bija teikusi, ka “Komēta” noteikti ir sūdīgs festivāls, jo nav piesaistījusi nevienu no telekomunikāciju sponsoriem, jo tie jau naudu metot pakaļ ikvienam...

Jā, tagad kožam pirkstos, jo līdz festivālam atlicis maz laika, un vēl ir jāpārdod pietiekams skaits biļešu, bet esam atteikuši sponsoru naudas daudzu tūkstošu eiro vērtībā, jo neesam ar mieru izvietot lielas reklāmas, logo vai saukt skatuves firmu vārdos. Mūsu skatuves, piemēram, sauc Galaktika, Komēta, Marss, bet tad pēkšņi starp tām Aldara? Tā mēs nevaram būt neatkarīgi. Pēc brīža vajadzēs VIP ložu, tad piekļuvi ar mašīnām vietās, kur tas nebija paredzētas, un galu galā viņi iedod niecīgu daļu no nepieciešamās naudas. Ir jāspēj radīt festivāls un kultūras pasākums, kas interesē cilvēkus un dot iespēju viņiem pašiem par to samaksāt, jo tikai tas ir ilgtspējīgs veids, kā šāds festivāls var attīstīties.


Rocky Dawuni ir pirmais regeja mūziķis no Ganas, kura albums "Branches of the Same Tree” 2015. gadā tika nominēts prestižajai Grammy balvai kā labākais regeja mūzikas albums. Viņa regejā saplūst oriģinālais Jamaikas regejs un Ganas populārā mūzika, kas neviena klausītāja gurnus neatstāj vienaldzīgus. Publicitātes attēls

Uzsveram, ka mēs labprāt pieņemam palīdzību ziedojumu vai materiālā formā, un par to pateiksimies arī publiski. Svarīgi, ka mecenāti vai atbalstītāji grib palīdzēt, nevis pārdot. Domāju, ka pēc gada vai diviem mums nebūs šādu problēmu, jo festivāls būs neatkarīgs un savu budžetu spēs sastādīt tikai un vienīgi no cilvēku intereses. Protams, būtu tikai priecīgs, ja tas notiktu jau šogad, bet Latvijas auditorija nav zinātkāra un karstasinīga, tā septiņreiz mēra un tad griež.

Varbūt idealizēju 21. gadsimta cilvēku, bet man, piemēram, visas reklāmas, ko redzu, ir zīme, ka to produktu nevajag pirkt un pati par sevi jau darbojas kā antireklāma. Tādu politiku arī stāstām mūsu potenciālajiem atbalstītājiem, bet tam piekrīt, protams, vien retais. Šī iemesla dēļ ieejas biļetes festivālā varbūt ir par 5–10 eiro dārgākas, bet apmeklētājs var būt pārliecināts, ka ar viņu netiks veiktas nekādas komerciālas manipulācijas. Un tas ir svarīgi. Kā mēs varētu “Komētas” akadēmijā runāt par klimata izmaiņām, ja mūsu sponsors būtu kāds naftas magnāts? Viņš būtu teicis – runājiet par gāzi, runājiet par atomstaciju bīstamību, bet par naftu gan ne vārda. Un tā tās puspatiesības sākas un nejauši nokļūstam konformismā, kā bija padomju laikos – galvenais nerunāt to, ko domā. Visi visu zina, neviens neko nesaka. Neatkarība maksā, bet daudz mazāk, ja par to maksā visi.


Foto no Bolderājas grupas personīgā arhīva

Kāpēc izvēlējāties festivālu organizēt tieši Daugavgrīvas cietoksnī? Kāda ir cietokšņa vēsture un kā tā ir savienojama ar festivāla ideju?

Long story short – par cietoksni pēdējos gados ir būtiski augusi interese no privātā sektora, lai gan it kā nav nekādas likumiskas iespējas, ka cietoksnis varētu nokļūt privātās rokās. Bijis pat gadījums, kad cietokšņa gids noklausījies sarunu – kāds turīgs vīrs ar būvinženieri esot staigājuši, „jaukuši“ nost kazimātus un „būvējuši“ vietā privātmājas. Juridiski Daugavgrīvas cietoksnis atrodas Privatizācijas aģentūras apgādībā, un pēc statūtiem tas būtu jādod uz privatizēšanu, lai gan šādu soli ir apturējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Zinot, kā lietas mēdz notikt mūsu valstī, ir būtiski pievērst pienācīgu uzmanību šim otrajam svarīgākajam Rīgas kultūrvēsturiskajam piemineklim (aiz Vecrīgas) un aktualizēt politiskos procesus par tā nodošanu kādas ministrijas vai pašvaldības rokās, kur ar to var sākt notikt vismaz kaut kāda attīstība, jo pēc Privatizācijas aģentūras statūtiem tā nevar ieguldīt līdzekļus. Tas būtu tāpat kā izdomāt pārdot Doma laukumu vai pēkšņi 25 gadus nerūpēties par Brīvības pieminekli. Daugavgrīvas cietoksnis stāv varens, skumjš un aizmirsts, tāpēc secinājām, ka nav labāka veida, kā tam pievērst sabiedrības uzmanību, – jārīko festivāls. Arī ar domubiedriem Kaņepes Kultūras centrā jau pāris gadus esam domājuši par festivāla radīšanu, bet nebijām atraduši pareizo vietu. Tagad esam.


Foto no Bolderājas grupas personīgā arhīva

Kāpēc festivālam nosaukums ir “Komēta”? Kādi vēl bija varianti?

Netālu no Daugavgrīvas ir Komētas forti, vietējie bieži šo vārdu lieto, cietoksnis ir zvaigznes formā, un tas atrodas uz zemes, turklāt komēta ir labs simbols kaut kam bīstamam, bet reizē arī ļoti skaistam. Pasaule šobrīd atrodas ļoti paātrinātā attīstības posmā, cilvēce ir sakrājusi milzīgas zināšanas, bet kaut kā tās netiek īstenotas dzīvē, jo ir pārāk ietekmīgi spēlētāji uz laukuma, kas darbojas tikai savtīgās interesēs. Plaisa starp bagātajiem un nabagiem katru dienu pieaug, cilvēki katru gadu brīvprātīgi atdod vairākus procentus tirgū esošās naudas līdzekļus bankām, tāpēc ir būtiski sūtīt kultūras komētu uz zemi tepat Rīgā, kur tā ar mūzikas, lekciju un iesaistīšanās palīdzību rādīs to, ka var dzīvot arī savādāk, ārpus patērētāja un kapitālisma ideoloģijas.

Vai sākāt ar manifesta ideju? Kam radās ideja par šī festivāla vajadzību un kas vēl bez tevis to organizē?

Manifests radās paralēli, kad mēģinājām nodefinēt to, par ko iestājamies. Ideja par festivālu ir virmojusi gaisā gan ar kolēģiem no Kaņepes Kultūras centra, gan arī Bolderājas grupai. Sanākot kopā, secinājām, ka tā ir laba doma. Festivālu organizē trīs nevalstiskas bezpeļņas biedrības: Festivāls Komēta, Kaņepes Laikmetīgās mākslas kultūras centrs un Bolderājas grupa.


Omar Souleyman līdz pilsoņu kara sākumam 2011. gadā bija ražīgs kāzu muzikants Sīrijā un izdeva vairāk kā 500 albumu. Tā kā viņa valsts kļuva aizvien nestabilāka, Souleyman devās uz Turciju, kur uzstāties kā kāzu mūziķim vairs nebija iespējas. Tomēr pēc aizmukšanas no kara šausmām viņš turpināja rakstīt mīlestības un pozitīvisma piestrāvotas dziesmas, kas palīdzēja atklāt viņu kā zvaigzni Rietumu pasaulē. Publicitātes attēls

Ar ko šis festivāls ir īpašs un kā tas atšķiras no citiem šovasar Latvijā apmeklējamajiem pasākumiem?

Pirmkārt, tas notiek dabā, bet tikai 20 minūšu braucienā no Rīgas centra, lai apmeklētājiem un vecākajai paaudzei, kas nevēlas nakšņot teltīs, būtu iespēja apmeklēt festivālu un tai pat laikā vakarā atgriezties mājās. Otrkārt, tas ir nekomerciāls festivāls. Treškārt, tajā tiek pārstāvēta ļoti plaša, augsta līmeņa mūziķu plejāde, kas pārsvarā nedzied angļu valodā, kā tas ir lielākoties citos festivālos. Turklāt vakara programma fokusējas uz pasaules mūziku – arī no tik ekskluzīvām valstīm kā Sīrija, Gana, Izraēla, Mali – , ko nekur citur šovasar nedzirdēt, savukārt naktis – uz elektronisko mūziku ar izpildītāju plejādi no Argentīnas, Brazīlijas, ASV, Vācijas, Francijas, Spānijas, Lietuvas un Latvijas. Ceturtkārt, tas notiek pirmo reizi, kas tam garantē īpašu garšu, – jebkurš festivāls taču tā agrīnajā stadijā ir kas īpašs. Piektkārt, svētdienā festivālā ieeja būs bez maksas, un ielūgti ir visi, īpašu kampaņu izvērsīsim Daugavgrīvā un Bolderājā, lai arī vietējie iedzīvotāji, kuriem šķiet, ka festivāls viņus neinteresē vai ir par dārgu, var atnākt un iepazīties ar izdarīto cietokšņa sakopšanā, paklausīties mūzikas programmu un pats galvenais – iesaistīties nākotnes plānu kalšanā par cietokšņa attīstības scenārijiem mūsu organizētajā urbānajā laboratorijā Zvaigzne.


Berlīnē bāzēts muzikālais duets OY - Šveicē dzimusī ganiešu izcelsmes vokālistes un mūziķes Joy Frempong un bundzinieks, producents Lieluja-Ha. Publicitātes attēls

Kāds ir “Komētas” mērķis – ko jūs ar šo festivālu vēlaties pateikt?

Ar šo festivālu primāri vēlamies iepazīstināt sabiedrību ar Daugavgrīvas cietoksni un tā burvīgo auru kultūras pasākumu baudīšanai, bet tikpat būtisks fakts – “Komēta” ir vieta, kur bez cenzūras, manipulācijas un aprēķina varēs baudīt aktuālo pasaules mūziku, kā arī atklāti runāt par jebkuru jautājumu “Komētas” akadēmijā, jo festivāls nav angažēts vai kā citādi politiski atkarīgs.

“Komētas” ietvaros tiek veidota arī Komētas akadēmija un urbānā laboratorija. Uz kādām tēmām vēršat galveno uzmanību?

Urbānā laboratorija ir vieta, kur festivāla apmeklētāji varēs iejusties pilsētplānotāju un arhitektu lomās un profesionālu pasniedzēju vadībā pamodelēt ideālos Daugavgrīvas cietokšņa attīstības plānus, kuri pēc tam tiks apvienoti vienā almanahā un iesniegti atbildīgajām instancēm ar aicinājumu iesaistīties. Savukārt Komētas akadēmija ir vieta, kurā piektdien un sestdien varēs uzklausīt ārzemju un Latvijas gudru cilvēku lekcijas par tēmām, kas skar mūsdienu politisko iekārtu, kapitālisma norietu, katra indivīda lomu sabiedrībā un prāta ekoloģiju. Interesanti, ka šobrīd cilvēkiem nav tik daudz jāmācās kā jāatmācās – mēs esam pilni ar tik dažādām ilūzijām par lietu esošo kārtību, ka varētu šo akadēmiju dēvēt par atmācīšanās akadēmiju.


Plašāk ar “Komētas” festivāla manifestu, mūzikas programmu, mūziķiem, tā rīkoto akadēmiju, urbāno laboratoriju un rīkotājiem var iepazīties mājas lapā festivalskometa.lv. Festivāla cena visām dienām ir 50 eiro, jauniešiem no trīspadsmit līdz divdesmit pieciem gadiem 25 eiro, bet vienas dienas biļetes cena 20 eiro.