ZIŅAS  
Somu mākslinieku apvienības “Kutikuti” darbs izstādē Tempora mutantur. Publicitātes attēls

Rīgas Zīnu festivāls. Ceļvedis katrai dienai 0

Agnese Pundiņa
24/05/2016

Rīgas Zīnu festivāls Latvijā šogad notiek pirmo reizi, kaut daudzviet pasaulē šādi festivāli jau ieguvuši popularitāti. Zīnu festivālos visa uzmanība ir veltīta zīnu publikācijām un aktualitātēm, sākot no amatieru veidotajiem līdz pat profesionāliem un ar autortiesībām nodrošinātiem un grāmatnīcās nopērkamiem zīniem. Kustība, kuras vēsturi iespējams būtu datēt jau ar 18. gadsimtu, savu nosaukumu ieguva 20. gadsimta beigās, kam zināmā mērā ir saistība ar punk mūzikas kustību. Zīni, bija vienkāršākais un arī ērtākais veids, kā nelielā formātā iepazīstināt ar dažādām mūzikas grupām laikā, kad par internetu pat vēl nebija nojausmas. Pateicoties Popper Publishing komandai zīnu festivāls ir atnācis līdz Latvijai. Festivāla programmā iekļauti daudzi un dažādi informatīvi un arī izklaidējoši pasākumi, kas varētu ieinteresēt skatītājus ar dažādām gaumēm.

Rīgas Zīna festivāla pavadošie notikumi sākās jau 12. maijā, atklājot LMA maģistrantūras studentu darbu izstādi “Akvārijs” Kalnciema kvartāla galerijā un somu komiksu izstādi Tempora mutantur galerijā Noass. Savukārt šonedēļ visā tās garumā tiks atklātas izstādes, kurās būs aplūkojami, gan neatkarīgo izdevēju publicētie, gan arī Latvijas mākslinieku zīni, kas tapuši īpaši šim festivālam. Paralēli izstādēm Ģertrūdes ielas teātrī notiks arī lekcijas, kas saistītas ar zīnu vēsturi Latvijā un ārpus tās. 

Rīgas Zīnu festivāla programma ir visai plaša. Arterritory.com izvēlas sešus pasākumos, ko apmeklēt katru dienu nedēļas garumā, sākot no šodienas līdz 29. maijam. Tā kā zīnos atbilstoši autora vēlmēm var būt publicētas visdažādākās mākslinieciskās ieceres, arī katra gaidāmā izstāde un lekcijas būs dažādas, ar dažādām iecerēm un fokusiem.

ARHĪVS: Kas ir zīns? Saruna ar mākslinieci Maiju Kurševu par Rīgas Zīnu festivālu


Apvienības “3/8” izstāde “x kg”. Publicitātes attēls

Ceļojot un pārtopot – mākslinieku apvienības “3/8” izstāde “x kg”

Šodien, 24. maijā, plkst. 18.00 galerijā “427”, tiks atklāta mākslinieku apvienības “3/8” izstāde “x kg” un notiks zīna 4in1 prezentācija. Šajā gadījumā vienlaikus ir un nav runa par ceļošanu un pārtapšanu. Mākslas projekts “x kg” ir starptautisks mākslas projekts, kuru mākslinieku apvienība realizēja atrodoties Vācijā, Portugālē un Nīderlandē. Izstādē apskatāmie objekti tika radīta mākslinieku grupas biedriem savstarpēji sūtot tos pa pastu un papildinot tos. Projekta rezultāti un procesa gaitā tapušie objekti būs apskatāmi arī izstādē. Pēc būtības izmantojot mail art principu mākslas darbi tapuši tieši sūtīšanas un saņemšanas procesā, papildinot viena otra veikumu, tika izveidota vienota izstāde.


Mārtiņa Zuša darbs. Publicitātes attēls

Trešdienā starp risogrāfiem un līnijām – Mārtiņa Zuša “Izstāde par godu risogrāfa uzvarošajai ienākšanai Latvijā, kas varētu liecināt par jaunas ēras sākumu” un Katrīnas Čemmes izstāde Between Shapes / Between Forms

Trešdien, 25. maijā tiks atklātas divas festivālu pavadošās izstādes – Latvijas Arhitektu savienībā plkst. 17.00 notiks Katrīnas Čemmes izstādes atklāšana, savukārt plkst. 19.00 galerijā “Neputns” būs iespējams skatīt Mārtiņa Zuša izstādi un būt klāt zīna “Zirgs” prezentācijā.

Lai gan nav skaidrības, par ko būs Mārtiņa Zuša izstāde, tās nosaukums “Izstāde par godu risogrāfa uzvarošajai ienākšanai Latvijā, kas varētu liecināt par jaunas ēras sākumu” skan visnotaļ intriģējoši. Jāzina ir tas, ka risogrāfs ir 80. gados ražots un vēl joprojām lietots printeris, kas paredzēts liela skaita lapu drukāšanai. Pēdējos 10 gados tas ir ieguvis popularitāti arī mākslinieku vidū, iespējams, salīdzinoši zemo izmaksu dēļ...

Savukārt Katrīnas Čemmes izstāde piedāvās gluži citu pieeju. Katram grāmatu veikalā ir sanācis pieķēpāt lapiņu, lai izmēģinātu kādu pildspalvu, kas vislabāk iekļautos rokā. Izstādē Between Shapes / Between Forms būs redzami darbi, kas tapuši kanceleju preču veikalos uz rakstāmpiederumu izmēģinājuma papīriem. Autore izmanto līnijas un laukumus, maina to savstarpējo atrašanās vietu, tādā veidā izmainot to kontekstu un arī jēgu. Māksliniece apskata šī mirklīgā izmēģinājuma nozīmes, asociējot to ar noteiktu zīmju valodu.


Baibas Baibas darbs izstādē “Steel of Love / …un no jauna es topu es pati”. Publicitātes attēls

Ceturtdienas meklējumi – Baibas Baibas izstāde “Steel of Love / …un no jauna es topu es pati”

Ceturtdien, 26. maijā, plkst. 19.00 Kaņepes Kultūras centrā tiks atklāta mākslinieces Baibas Baibas izstāde “Steel of Love / ...un no jauna es topu es pati”, kā arī notiks zīna prezentācija. Caur dažādiem popkultūras simboliem un tēliem, kas ikdienas pasaulē jau šķietami tik pierasti, māksliniece projicēs savus personīgos un eksistenciālos stāvokļus. Aprakstā par izstādi rakstīts: “Tās ir ceļinieces piezīmes dodoties pretim nezināmajam.”


Rīgas Zīnu festivāla publicitātes attēls

Piektdienas lielā atklāšana un apbalvošana

Līdz 30. aprīlim ikvienam bija iespēja iesniegt savu zīnu festivāla rīkotajā konkursā. Tā kā zīnu saturs var būt jebkāds, arī konkursa dalībniekiem bija iespēja sevi realizēt, gan dažādos formātos, gan dažādās tematiskajās izpausmēs.

Piektdien, pirmajā festivāla kulminācijas dienā, 27. maijā plkst. 18.00 Ģertrūdes ielas teātrī tiks atklāta Rīgas Zīnu festivāla izstāde. Tajā būs aplūkojami Latvijas mākslinieku īpaši festivālam veidotie zīni, izsludinātā konkursa dalībnieku darbi, 80. un 90. gadu Latvijas pagrīdes mūzikas zīni no Jāņa Daugavieša kolekcijas, ārvalstu izdevniecību In:Surgo, Fine Rats, Extrapool, Napa Books, Editions FP&CF, Central Vapeur, kā arī citi izdevumi.

Izstādes atklāšanā tiks paziņoti arī iesūtīto zīnu konkursa uzvarētāji. Vakars turpināsies ar mūziku – plkst. 19.00 plates liks Ernests Ansons un Viestarts Gailītis, bet plkst. 21.00 īpašu muzikālo pārsteigumu varēsim sagaidīt no pagrīdes tehno aprinās labi zināmajiem mūziķiem Džūkas Čūskas, Ohmtek un TV Maskava, kuri, šķiet, pirmo reizi apvienojušies kopdarbam.


Dunjas Jankovičas instalācija. © Dunja Jankovic

Sarunu sestdiena – tikšanās ar māksliniecēm Jenni Ropi un Dunju Jankoviču

Arī turpmākās divas nedēļas dienas notiks dažādi pasākumi, kas vērsti tieši uz zīnu vēsturi un laikmetīgo interpretāciju.

Sestdien, 28. maijā, plkst. 17.00 Ģertrūdes ielas teātrī skatītājiem būs iespējams piedalīties sarunā ar mākslinieci Jenni Ropi no Somijas un horvātu mākslinieci Dunju Jankoviču, kuras piedalās zīnu izstādē kopā ar latviešu mākslinieci Līvu Rutmani. Abas mākslinieces ir piedalījušās starptautiskās izstādēs un viņu darbi iekļauti gan privatās kolekcijās, gan arī bijuši publicēti dažādās valstīs.

Jenni Rope strādā gan glezniecības, gan tēlniecības tehnikās, kā arī grāmatu dizaina un animācijas jomā. Māksliniece ir viena no izdevniecības Napa Books dibinātajiem.

Dunja Jankoviča ir viena no eksperimentālā projekta ŠKVER dibinātājām Horvātijā un Portlandes eksperimentālā komiksa un naratīvo mākslu festivāla The Projects organizatore. Divas viņas komiksu grāmatas „Mākslas nodaļa” un „Mājoklis” (izdevējs Sparkplug Books, ASV) nominētas Ignaca balvai.


Kasetes noformējums izdevniecības “Tornis” Latvijas underground mūzikas izlasei Eau de Cologne. 1993

Rīgas Zīnu festivāla noslēguma diena

Arī 29. maijs, svētdiena, Ģertrūdes ielas teātrī solās būt ārkārtīgi bagātīgs un piepildīts ar dažādām lekcijām un pasākumiem. Viena no lekcijām (plkst. 16.00), ko zīnu interesentiem nevajadzētu palaist garām, ir Jāņa Daugavieša lekcija par zīnu neuzrakstīto vēsturi jeb Unwritten history of Latvian zines. Lekcija būs stāstījums par zīnu vēsturi caur personīgo pieredzi un interesi par dažādiem alternatīviem mūzikas virzieniem. Deviņdesmitajos gados kopā ar draugiem un mūziķiem Jānis Daugavietis nodibināja neatkarīgo ierakstu studiju un izdevniecību “Tornis”, kas atradās gadsimtu vecā ūdenstornī un nodarbojās ar Latvijas undergound mūzikas izplatīšanu.

Lekciju (plkst. 17.30), kurai dots nosaukums “Pašgetoizācija”, piedāvās filosofs Normunds Kozlovs. Kā rakstīts festivāla programmas aprakstā – terminu “pašgetoizācija” savā pētījumā par zīniem “Piezīmes no pagrīdes: zīni un alternatīvās kultūras politika” piemin Stīvens Dankombs (Stephen Duncombe). Viņš apraksta subkulturālo identitāšu formēšanos, kur būtiskākais semiozes (zīmjrades) žests ir defektu (reālo šķirisko konfliktu) padarīt par efektu, sniedzot simbolisku atbildi sociālekonomiskiem izaicinājumiem.

Rīgas Zīnu festivālu noslēgs vakars ar Toma Auniņa piedāvāto mūziku.

rigazinefest.com