ZIŅAS  
Kompānijas Zanotta jaunās kolekcijas mēbeles. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Milāna zem dizaina tupeles 0

Viedokļi par Milānas Dizaina nedēļu – Salone del Mobile. Milano

Paula Lūse
25/04/2016

Jau 55. gadu pēc kārtas aprīļa vidū Itālijā norisinājās Milānas Dizaina nedēļa – Salone del Mobile. Milano. Tā ir nozīmīgākā interjera objektu, mēbeļu, gaismas ķermeņu un dažādu citu dizaina lietu izstāde pasaulē, kuru tiecas apmeklēt gan ar interjera dizaina jomu saistīti speciālisti, arhitekti un mākslinieki, gan ziņkārīgi interesenti, kuri prot novērtēt un vēlas uzzināt aktuālākās tendences un inovācijas interjera dizaina attīstībā. Šogad Milānas Dizaina nedēļas notikumus skatīja gandrīz 400 000 cilvēku, uzstādot jaunu apmeklētāju skaita rekordu. Arterritory.com lūdza padalīties ar Milānas Dizaina nedēļā gūtajiem iespaidiem un jaunākajām dizaina tendencēm interjera dizaineri Santu Meikulāni, stila grupas Xcelsior arhitekti un interjera dizaineri Zani Straumi un tekstilmākslinieci Laimu Kauguri, kura pati vairākkārt piedalījusies šajā prestižajā izstādē.


I
nterjera dizainere Santa Meikulāne, izbaudot kompānijas Baxter jaunās kolekcijas dīvānu. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Santa Meikulāne

Pēdējos četrus gadus apzināti izvairījos no Milānas Dizaina nedēļas apmeklēšanas, cenšoties iedvesmu vairāk smelties dabā. Tagad ir svaigs skats no malas, redzu lietas, kas ir mainījušās un kas nē. Februārī apmeklēju dizaina mesi Stokholmā, bet Milānas Dizaina nedēļa, protams, ir lielākā un ievērojamākā dizaina mese pasaulē, ko katru gadu apmeklē arvien vairāk interesentu – pat Pepsi-Cola mēģina sevi pozicionēt ne tikai kā cukurotu dzērienu un fast food neatņemamu sastāvdaļu, bet cenšas pieslieties pie ekskluzīvā dizaina skapja. Tas gan nav nekas pilnīgi jauns – vairākas ar interjera dizainu iepriekš nesaistītas kompānijas pievērsušās dizaina pasaulei atbalstot pasākumus un instalācijas, tādā veidā “gudri” pozicionējot un reklamējot savu zīmolu. Piemēram, Audi, Mini Cooper, arī Diesel jau vairākus gadus tirgū startē ar mēbeļu kolekcijām. Šogad viņi radījuši virtuves interjera objektus 50.–60. gadu stilā, izmantojot atklātas trubas, metāla un koka elementus, – mazliet tādā mežonīgā industriālā izpausmē, bet ļoti gaumīgi. Dizaina pasaulē nemitīgi tiek meklēts kaut kas jauns – kā tekošs ūdens, kas meklē, kur izgrauzties. Lielie zīmoli, piemēram, B&B Italia, Arclinea, Cassina, Vitra, Moroso un Bulthaup, kas balsta un virza industriju jaunos virzienos, paralēli zināmām dizaina ikonām piedāvā neierastus risinājumus. Tie ir un paliks stabili tirgū, jo ļoti uzmanīgi to kontrolē un koordinē. Viņi ir tie, kas diktē noteikumus, pārējiem ir jāpielāgojas tendencēm. Vai arī ierodas “kāds”, kas visu industriju apgriež kājām gaisā – kā to 2000. gadu sākumā izdarīja Moooi, pēc minimālisma ieviešot rotaļīgo spēles momentu un detaļas interjerā.


Diesel
stenda risinājums Milānas Dizaina nedēļā. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Gandrīz visas Itālijas lielās interjera dizaina objektu ražotnes viena pēc otras šobrīd svin 50 gadu jubileju, jo 60. gados itāļu ekonomikā notika liels apvērsums – pēckara periodā ar Itālijas banku un valdības atbalstu tika finansēta industriālā ražošana, līdz ar to tika izveidotas daudzas dizaina ražotnes, kas veidojās uz amatniecības uzņēmumu bāzes, kopīgi komandā saslēdzoties amatnieciskām prasmēm un mākslinieku, arhitektu, dizaineru radošajām idejām. Te nu ir rezultāts tam, kas notiek, ja tiek atbalstīti vietējie ražotāji – Milāna kļuvusi par vienu no dizaina mekām, bet visa Itālija – par vienu lielu ražojošu uzņēmums, kas apgādā visu pasauli ar augstas kvalitātes dizainu un precēm. Itālijā, protams, ir arī ievērojamas senākas ražotnes, piemēram, Poltrona Frau, kas darbojas jau vairāk nekā simts gadus.

Bet dizains nemitīgi meklē jaunas izpausmes. Šobrīd ir vērojama austrumu kultūras mijiedarbība ar Rietumeiropas dizainu, stiliem saplūstot un sajaucoties, kā rezultātā veidojas ļoti bagātīgi un interesanti objekti un spilgti interjeru piemēri. Šīs tendences var ļoti skaidri novērot, piemēram, Āzijas kompānijas Stellar Works interjera objektos. Katrā no interjera objektiem starptautiskā dizaineru komanda vēlējusies izveidot un parādīt smalku sajaukumu starp japāņu estētiku, franču greznību, ārkārtīgi bagātīgo ķīniešu izpratni par ornamentu, itāļu smalko stila izjūtu un skandināvu minimālismu. Manuprāt, šo stilu sajaukšanās varētu būt nākamais virziens vai drīzāk pagrieziens interjera dizaina attīstības vēsturē.

Bez šīm estētiskajām inovācijām, uzmanību pievērsa arī atsevišķas kompānijas, kas interjera dizainā visvairāk akcentē funkcionālismu un iespaidīgu tehnoloģiju attīstību. Virtuves interjera dizaina kompānijas – kā Bulthaup, Valcucine un Arclinea – izmantojušas tehnoloģiski novatoriskus sasniegumus, piemēram, no virtuves virsmas izbīdāms stikla nosūcējs, bīdāmas virtuves iekārtas virsmas plaknes un multifunkcionālās sienas uz pārbīdāmām vertikālajām plaknēm. Sienas daļa, kas parasti ir statiska, tagad ir pārvietojama.

Tiek izmantots arī brīvstāvošo modeļu koncepts ar metāla kājām un stikla virsmām, aktuālas arī slīpētas metāla virsmas. Interjera priekšmetos vēl joprojām tiek izmantoti un ir aktuāli tādi materiāli kā akmens, masīvs koks un betons, taču tehnoloģiskās attīstības rezultātā, tiek ražoti arī augstas kvalitātes materiāli, tādējādi piesakot augstspiediena laminātu augstās klases interjeru dizainā.

Daži Stellar Works interjera objekti asociējas ar 40.–50. gadu dizainu Amerikā, tajos tiek miksēti kvalitatīvi materiāli – varš, bronza, koka detaļas. Gluži kā mūsu vecāku un vecvecāku Padomju laika kumodes, tikai jaunā izpildījumā un smalkākām kājiņām.


Brāļu
Bouroullec radītais Samsung televizors. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Interesants un ļoti gaumīgs ir arī brāļu Bouroullec radītais Samsung televizors, kas arī atgādina kādas 40.–50. gadu zīmējumu sērijas par “ideālo dzīvi”. Dizaina tehnoloģiju attīstība veicināja visus priekšmetus radīt ar vien plānākus un mazākus, līdz secināja, ka tie vairs nav funkcionāli.

Interesanti bija arī tas, ka vairākos trendīgākajos stendos tika iekārtoti zaļie dārzi. Mēs, piemēram, pirmo zaļo sienu uztaisījām draugiem.lv birojam 2005. gadā, pēc tam vēl vienā privātā projektā 2006. gadā. Tā ir pozitīva atziņa, ka es spēju paredzēt trendus uz priekšu. [Smejas.]

Atsevišķi gribētu arī pieminēt un izcelt iebūvētās gaismas. LED gaismas tagad ir visur – zem virsmas, virs virsmas, apakšā pie kāju līstes. Vajadzīgi vai nevajadzīgi, bet slēptās gaismas ir praktiski visur. Tās ir ļoti pateicīgs elements, lai radītu brīnišķīgu atmosfēru.

Bija vērojama vēl kāda nebijusi tendence interjeru dizainā – izjauktais kārtīgums. Tīrais vintāžas stils vēl joprojām ir klātesošs, bet mazliet pagājis malā, kā mēģinot to radīt no jauna – kopā salikti dažādu augstumu kvadrātveida, apaļi un ovāli galdiņi, veidojot samiksētu un mājīgu atmosfēru, nevis sterili izkārtojot vienu dīvānu un skapi tukšā telpā. Krēsli arī ir dažādu formu, faktūru, materiālu un krāsu. Ieejot šādā šovrūmā, ir sajūta, ka esi nonācis pie kāda mājās.


Viena no šī gada interjera dizaina tendencēm ir
“izjauktais kārtīgums”, kurā tiek kombinēti dažādu līmeņu galdiņi, radot mājīgu atmosfēru. Attēlā kompānijas Baxter risinājums. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Vērojot šīs tendences, sarunājoties ar cilvēkiem, sēžot dīvānos, man jāsaka, ka pasaules multikulturālisms kļūst aizvien izteiktāks – mēs ceļojam, esam visur vienlaikus telefonā un tomēr visam pāri ir viena aptuveni 100 gadus nemainīgi apbrīnojama vērtība – Itālijā ražots dīvāns ir ērtākais pasaulē! Visi pārējās pasaules ražotie dīvāni ir stilīgi, interesanti, skaisti, estētiski, eleganti un novatoriski, bet, ja es gribēšu ieritināties dīvānā, tas visdrīzāk atceļos pie manis no Itālijas.

Laima Kaugure

Milānas Dizaina nedēļā jeb Salone del Mobile esmu piedalījusies četras reizes ar savu uzņēmumu “Studija Naturals” – pirmās reizes vēl vecajās telpās, bet nākošās jau norisinājās jaunuzceltajā ēkā. Piedaloties Milānas Dizaina nedēļā, visu meses laiku pavadīju savā stendā un koncentrējos darbam, līdz ar to man nebija iespējams aplūkot citus paviljonus, iedziļināties citu dizaineru darbos un kolekcijās, nemaz nerunājot par notikumu un pasākumu apmeklēšanu, kas katru gadu tiek organizēti visā pilsētā. Sākoties ekonomiskajai krīzei, Dizaina nedēļā pārtraucu piedalīties. Šogad pirmo reizi pēc vairākiem gadiem ar zināmu piesardzību, uzmanību un skepsi aizbraucu kā skatītājs, nevis dalībnieks.

Tā tik tiešām bija fenomenāla pieredze manā izstāžu apmeklēšanas praksē. Man likās, ka nekas nevar mani vairs pārsteigt, ko tad vēl jaunu var izgudrot, bet kļūdījos. Salone de Mobile paspārnē visa pilsēta (kā minimums uz nedēļu) ir absolūtā dizaina gaisotnē, kas tiešām ir apbrīnojami un apsveicami. Visvairāk mani pārsteidza tieši meses vērienīgums – 22 paviljoni četrās dienās, intensīvi skrienot pa Milānu no vienas izstādes uz otru, nebija pieveicami; arī psiholoģiski nebija iespējams to visu uztvert. Katrā hallē bija sava tendence un aplūkotais dizaina virziens, pat nerunājot par to, kas notiek pilsētā, kur showroom telpāsizstādījās profesionālas dizaineru kompānijas, pat skatlogi speciāli šai nedēļai bija īpaši iekārtoti. Mazliet radās sajūta kā Muzeju naktī Rīgā... Nezinu, vai profesionālis šādā cilvēku masā spētu kaut kam koncentrēties un izbaudīt.

Salone de Mobile viennozīmīgi ir viens no ietekmīgākajiem dizaina pasākumiem pasaulē – pēc šīs izstādes apmeklēšanas rodas svēta pārliecība, ka jebkuram, kurš Latvijā virpo, griež, veido vai pin, būtu obligāts pienākums apmeklēt šo mesi. Katra radošā joma var kaut ko no šīs meses iegūt un mācīties. Protams, bija halles, kas mani neinteresēja, bet tas katram ir ļoti individuāli.

Skrienot cauri pilsētai un mēģinot visu apskatīt, mani pārņēma divējādas emocijas. Radās pārliecība, ka mēs esam ārprātīga patērētāju sabiedrība, kaut gan līdz šim man nav bijušas šādas sajūtas. No otras puses es, protams, novērtēju ārkārtīgi augsto dizaina priekšmetu kvalitāti, nopietnību, ar kādu autori ir pievērsušies darbiem, redzu arī to, cik smagi ir strādāts pie katra objekta. Sapratu, ka cilvēka spējām tomēr nav robežu.


Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Klasiskās halles es neapmeklēju, jo mani interesē minimālisms, ko arī gribēju līdz galam izbaudīt. Bet interesantas pārdomas radīja Salone Satellite programmā redzētais. Mani interesēja jaunie talanti, kā arī Ivano Redaelli tekstils un mēbeles. Jāatzīst, ka šoreiz man Redaelli stends nelikās saistošs, jo bija ļoti īpatnējs noformējums – senu fotogrāfiju imitācijas kopā ar lustrām un kristāliem. Šīs fotogrāfijas man likās par aktīvu, jo novērsa uzmanību no pašiem darbiem.

Ieejot virtuves interjeru dizaina hallē, bija sajūta, ka es varētu tur arī palikt. Profesionāli no tā neko daudz nesaprotu, jo neesmu interjera dizainere, bet, tā kā man virtuve ir viena no mīļākajām vietām mājās, tad uzskatīju, ka tur ir sasniegta pati pilnība gan tehnoloģiju ziņā, gan minimālisma izpausmēs – viss funkcionē, bet ir pilnībā nosegts.


Dīvāns no Paulas Lenti jaunās kolekcijas, kas bija apskatāma Milānas Dizaina nedēļā. Foto no Zanes Straumes personīgā arhīva

Ļoti interesantu dizaineri man Milānā ieteica apskatīties Zane Straume – dizaineres Paulas Lenti (Paola Lenti)ekspozīciju klostera telpās. Izskatījās ļoti pārliecinoši.

Latviešu dizaineriem būtu jāpiedomā un jārunā par to, kā profesionāli pasniegt Latvijas dizainu. Piedalīšanās tik vērienīgā mākslas mesē kā Milānas Dizaina nedēļa var atvērt daudzas durvis, bet, neprofesionāli darbojoties, tās var arī aizvērt. Paraugu vajadzētu ņemt no zviedru dizaina centra stenda Swedish Design Goes to Milan un dāņu stenda Danish Living Room, kur bija apskatāma speciāli veidota kolekcija, kas ietvēra visdažādākos profilus – tika izstādīti krēsli, lampas, tekstils, trauki utt. Latviešu dizaineriem arī ir, ko rādīt pasaulei, bet to nevar laist pašplūsmā un pie tā ir smagi jāstrādā. Latvijas vārds pasaulē jānes ar kvalitatīvām precēm.

Bet Milānas Dizaina nedēļas pieredze – fantastiska, tūlīt jāpērk biļete jau nākamajam gadam!

 Zane Straume

Milānas Dizaina mesi apmeklējam jau aptuveni piecpadsmit gadus – braucam izzināt jaunākās interjeru dizaina aktualitātes, atlasīt interesējošos priekšmetus un papildināt kolekcijas.

Atskatoties uz tendencēm interjeru dizainā pēdējo divu gadu laikā, dominējošie materiāli un galvenās pazīmes bija askētisms, melni baltā izmantojums un melns koks. Šogad interjeros varēja manīt, ka tie veidoti grafiskāki un atturīgāki, mazliet tuvojoties skandināviskām minimālisma iezīmēm. Šī gada Milānas Dizaina nedēļā vairāku vadošo dizaineru un tendenču veidotāju interjera kolekciju objektos tika izmantotas noapaļotas formas un vieglu pasteļtoņu apdare. Piemēram, Paula Lenti parasti savām āra mēbelēm izvēlas ļoti interesantu un piesātinātu toņu paleti, bet šogad mēbeļu apdarē izmantoti pasteļtoņi.


Galda virsmas risinājums Paulas Lenti kolekcijai – lavas akmens pārklāts ar stiklu. Foto no Zanes Straumes personīgā arhīva

Bija vērojama arī izteikti pretēja tendence – masīvkoku risinājumi, marmora un dabīgo akmeņu izmantojums. Savukārt Vitra ar Hellu Jonheriusu (Hella Jongerius) priekšgalā, piemēram, paziņoja, ka viņiem patīk visas krāsas, uztaisīja par to izstādi un vēl nopublicēja grāmatu, tādējādi nojaucot jebkādas robežas.

Šie smagnējie un klasiski tīrie materiāli redzami vairākos tendenču veidotāju ražotāju darbos, bet izteikti tas vērojams kompānijas Cassina ražotajās mēbelēs, par ko parūpējusies viņu jaunā radošā direktore Patrīcija Urkiola (Patricia Urquiola), kas ir viena no pieprasītākajām dizainerēm pasaulē. Var minēt arī tādus ražotājus kā Poltrona Frau, B&B Italia un Alias Design, kas akcentējuši tīros materiālus, piemēram, tēraudu un marmoru.

Ja pēdējo gadu laikā aktuālas bija funkcionālās mēbeles, kuras var locīt, nolaist vai pacelt, pielāgojot ķermenim (piemēram, itāļu ražotāja Edra inteliģentie spilveni), tad šogad bija vērojama pretēja tendence – dīvānu sistēmas veidotas uz rāmjiem, līdzīgi kā biroja galdi, kam ir viena konkrēta apakšrāmja sistēma, un viss pārējais būvēts apkārt. Šādu sistēmu izmantojis, piemēram, mēbeļu ražotājs Knoll u.c.

Atšķirībā no pagājušajiem gadiem, kad tika izmantots misiņš vai varš, šogad interjeru dizaina priekšmetos parādās zelts. Šo dārgo un augstvērtīgo materiālu pielietojums raksturīgs tieši mūsdienīgām un jaunām kompānijām, lai pasvītrotu dizaina kvalitāti, piemēram, Magis dizainētā galda robustās metāla kājas tiek kombinētas ar marmora virsmu. Magis ir kompānija, kas aktīvi eksperimentē ar dažādiem neordināriem materiāliem.

Katrai kompānijai, protams, ir savs individuālais dizains un redzējums, bet tajā pašā laikā joprojām ir tendence kombinēt klasiskās lietas ar mūsdienīgāku krāsu vai miksēt izteikti moderno ar klasisko. Pagājušajā gadā iezīmējās tendence izmantot samta audumu, šogad tas izmantoti vēl aktīvāk, piemēram, Vitra klasiskie lounge krēsli pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē tikuši apvilkti ar audumu, nevis ādu, lai radītu mājīgāku un klasiskāku veidolu. Šogad vairākas kompānijas diezgan izteikti eksperimentē ar materiāliem, auduma faktūrām un visiem ierasto toņu maiņu apdarē.


Kompānijas Zanotta stenda dizaina risinājums ar zaļajiem augiem. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva

Ļoti liela nozīme ir autoritatīvo dizaineru vīzijām un idejām. Pagājušajā gadā Patrīcija Urkiola sāka izmantot akmeni, kam pārklāts stikls, tādējādi panākot ļoti interesantu rakstu un faktūru, šogad šo metodi jau izmantojuši vairāki citi dizaineri. Interesanti ir tas, ka vadošie ražotāji līdz pat pēdējam brīdim neatklāj, kāda būs jaunā kolekcija, bet salīdzinoši bieži sanāk pārklāšanās materiālu vai toņu izvēlē. Nejaušas sakritības parādās arī dizaineru izvēlētajos dekoros un ziedos, vienu gadu pēkšņi visi savus stendus dekorē ar kaktusiem, šogad uzkrītoši daudz vadošo dizaineru izvēlējušies zaļo augu sienas, piemēram, Maroso, Zanotta un Dedon, kaut gan stendi nav pat tuvumā viens otram.

Interjera dizaina halles ir tikai daļa no Milānas Dizaina nedēļas, zināmākie ražotāji savus objektus visbiežāk izstāda šovrūmos vai uz izstādes laiku speciāli īrē telpas. Ingo Maurer gaismas ķermeņus izstādīja vecā baznīcā – radīja spēcīgu kontrastu ar mūsdienīgo redzējumu, lampām un tehnoloģijām, nonākot konfrontācijā ar vidi.

Milānas Dizaina nedēļā ir vērts apmeklēt gan šovrūmus, gan pievērst uzmanību veikalu skatlogiem, jo arī visi lielie modes veikali īpaši gatavojas Dizaina nedēļai, savienojot interjera objektus ar modi. Milānas mese ir lieliska inspirācija un koncentrēts veids, lai redzētu, kas ir aktuālākais interjera dizainā visā pasaulē, lai pēc tam veidotu savu redzējumu. Latviešu dizaineri diemžēl tendences neveido, bet būtu tikai apsveicami, ja viņi ik gadu apmeklētu Milānas Dizaina nedēļu un sekotu līdzi aktualitātēm.


Dizainera
Frank Jiang kolekcija ar nosaukumu White Moon vanity. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Kompānijas Moooi jaunā mēbeļu kolekcija. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Kompānijas Moooi jaunā mēbeļu kolekcija. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Kompānijas Gallotti & Radice jaunā mēbeļu kolekcija. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Kompānijas Moooi jaunā kolekcija. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Kompānijas Baxter kumodes dizaina risinājums 50. gadu stilā. Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva


Foto no Santas Meikulānes personīgā arhīva